PASAULES ANTIDOPINGA KODESS

Pasaules antidopinga kodekss pirmo reizi tika pieņemts 2003. gadā; tas stājās spēkā 2004. gadā. Šajā dokumentā ir iekļauti Pasaules Antidopinga aģentūras dibināšanas valdes 2007. gada 17. novembrī apstiprinātie Pasaules antidopinga kodeksa grozījumi. Pārskatītais Pasaules antidopinga kodekss stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Publicējusi:

Pasaules Antidopinga aģentūra
Stock Exchange Tower
800 Place Victoria (Suite 1700)
PO Box 120
Monreāla, Kvebeka,
Kanāda H4Z 1B7

URL: www.wada-ama.org

Tālr.: +1 514 904 9232
Fakss: +1 514 904 8650
E-pasts: code@wada-ama.org

PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN ORGANIZĀCIJA

Pasaules antidopinga kodeksa un Pasaules antidopinga programmas mērķi ir šādi:

• aizsargāt sportista pamattiesības piedalīties sportā, kurā nav dopinga, un tādējādi veicināt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, kā arī
• starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas attiecībā uz dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu, to skaita samazināšanu un dopinga lietošanas novēršanu.

[Piezīme. Gan Olimpiskajā hartā, kas stājās spēkā 2007. gada 7. jūlijā, gan 2005. gada 19. oktobrī pieņemtajā UNESCO konvencijā ir pausts atzinums, ka dopinga lietošanas novēršana un apkarošana sportā ir būtiska Starptautiskās Olimpiskās komitejas un UNESCO misijas sastāvdaļa un ka Kodeksam šajā saistībā ir būtiska nozīme.]

Kodekss

Kodekss ir būtisks un vispārējs pamatdokuments, kas ir pamatā Pasaules antidopinga programmai sportā. Kodeksa nolūks ir sekmēt dopinga apkarošanas centienus, nodrošinot antidopinga pamatelementu vispusīgu saskaņošanu. Kodekss ir pietiekami detalizēts, lai sasniegtu pilnīgu saskaņotību tādos jautājumos, kur vajadzīga vienota pieeja, tomēr tas ir arī pietiekami vispārīgs citās jomās, lai elastīgi risinātu jautājumu par to, kā īstenot pieņemtos antidopinga noteikumus.

Pasaules antidopinga programma

Pasaules antidopinga programmā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai starptautisko un valstu antidopinga programmu kontekstā nodrošinātu optimālu saskaņošanu un labāko praksi. Galvenie elementi ir:

1. līmenis - Kodekss;
2. līmenis - starptautiskie standarti;
3. līmenis - labākās prakses modeļi un vadlīnijas.

Starptautiskie standarti

Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, un šos dokumentus apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Starptautisko standartu nolūks ir saskaņot to antidopinga organizāciju rīcību, kas atbildīgas par konkrētām antidopinga programmas tehniskajām un darbības daļām. Atbilstība starptautiskajiem standartiem ir obligāta saistībā ar Kodeksa ievērošanu. Veicot nepieciešamās pārrunas ar parakstītājiem un valdībām, WADA Izpildu komiteja laiku pa laikam var pārskatīt starptautiskos standartus. Ja Kodeksā nav paredzēts citādi, starptautiskie standarti un visi to grozījumi stājas spēkā starptautiskajā standartā vai tā grozījumos noteiktajā datumā.

[Piezīme. Starptautiskajos standartos ir iekļauta liela daļa Kodeksa īstenošanai nepieciešamo tehnisko datu. Apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, eksperti izstrādās Kodeksā norādītos starptautiskos standartus un šie standarti būs izklāstīti atsevišķos tehniskos dokumentos. Ir būtiski, lai WADA Izpildu komiteja varētu savlaicīgi veikt izmaiņas starptautiskajos standartos, neparedzot veikt Kodeksa vai tādu atsevišķu normu un noteikumu grozījumus, kas attiecas uz ieinteresētajām personām.]

Labākās prakses modeļi un vadlīnijas

Lai nodrošinātu risinājumus dažādās dopinga apkarošanas jomās, pamatojoties uz Kodeksu, ir izstrādāti labākās prakses modeļi un vadlīnijas; šādi prakses modeļi un vadlīnijas tiks izstrādāti arī turpmāk. WADA ieteiks šos modeļus un tie būs pieejami parakstītājiem pēc pieprasījuma, bet to ieviešana nebūs obligāta. Papildus antidopinga dokumentācijas paraugu izstrādei WADA atbalstīs parakstītājus, nodrošinot arī mācību iespējas.

[Piezīme. Pēc 2009. gada Kodeksa pieņemšanas WADA sagatavos grozītus antidopinga paraugnoteikumus atbilstoši galveno parakstītāju grupu (piemēram, starptautisko federāciju un valstu antidopinga organizāciju utt.) vajadzībām. Šie paraugnoteikumi, kas būs atbilstīgi Kodeksam un pamatosies uz Kodeksu, būs modernākie labākās prakses piemēri un tajos būs iekļauti visi dati (tostarp atsauce uz starptautiskajiem standartiem), kas nepieciešami, lai īstenotu efektīvas antidopinga programmas.

Šajos paraugnoteikumos būs paredzētas vairākas alternatīvas, piedāvājot ieinteresētajām personām izvēles iespējas. Dažas ieinteresētās personas var izvēlēties pieņemt paraugnoteikumus, kā arī citus labākās prakses modeļus burtiskā veidā. Citas var nolemt pieņemt šos modeļus, tos pārveidojot. Taču ieinteresētās personas var arī izvēlēties izstrādāt pašas savus noteikumus saskaņā ar Kodeksā noteiktajiem vispārējiem principiem un konkrētām prasībām.

Citus paraugdokumentus vai vadlīnijas, kas attiecas uz konkrētiem dopinga apkarošanas posmiem, var izstrādāt, pamatojoties uz vispārēji atzītām ieinteresēto personu vajadzībām un vēlmēm. Šādi paraugi varētu būt valstu antidopinga programmu, rezultātu pārvaldības, pārbaužu (ārpus konkrētām Starptautiskajā pārbaužu standartā norādītām prasībām), izglītības programmu u. c. modeļi un vadlīnijas. Pirms iekļaušanas Pasaules antidopinga programmā WADA pārskatīs un apstiprinās visus labākās prakses modeļus.]

PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS

Antidopinga programmu nolūks ir saglabāt sporta patieso vērtību. Šī patiesā vērtība bieži tiek dēvēta par "sportisko garu" un tā %96 godīga spēle %96 ir olimpiskās idejas būtība. Sportiskais gars ir cilvēka gara, miesas un prāta vienotības cildināšana un to raksturo šādas vērtības:

• ētika, godīga spēle un godīgums,
• veselība,
• snieguma izcilība,
• raksturs un izglītība,
• prieks un līksme,
• komandas darbs,
• aizraušanās un uzticēšanās,
• noteikumu un likumu ievērošana,
• cieņa pret sevi un citiem dalībniekiem,
• drosme,
• kopība un solidaritāte.

Dopinga lietošana ir pilnīgi pretrunā sportiskajam garam.

Lai apkarotu dopinga lietošanu, sekmējot sportisko garu, saskaņā ar Kodeksu katra antidopinga organizācija izstrādā un īsteno sportistu, tostarp jauniešu un sportistu palīgpersonāla izglītības programmas.

PIRMĀ DAĻA

DOPINGA KONTROLE

IEVADS

Kodeksa pirmajā daļā ir izklāstīti tādi konkrēti antidopinga noteikumi un principi, kas jāievēro tām organizācijām, kuras savas kompetences ietvaros ir atbildīgas par antidopinga noteikumu pieņemšanu, īstenošanu vai ieviešanu, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas, un valstu antidopinga organizācijas. Visas šīs organizācijas kopīgi dēvē par antidopinga organizācijām.

Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti un tie ir attiecīgi jāievēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem un citām personām. Tomēr Kodekss neaizstāj un neatceļ vajadzību izstrādāt vispusīgus antidopinga noteikumus, ko pieņēmušas antidopinga organizācijas. Atsevišķi Kodeksa noteikumi bez būtiskām izmaiņām ir jāiekļauj katras antidopinga organizācijas antidopinga noteikumos, citi Kodeksa noteikumi ir obligāti pamatprincipi, kas antidopinga organizācijām ļauj elastīgi formulēt savus noteikumus vai prasības, kuras jāievēro visām antidopinga organizācijām, tomēr tās nav atkārtoti jāiekļauj šo organizāciju antidopinga noteikumos.

[Piezīme. Tie Kodeksa panti, kas bez būtiskām izmaiņām iekļaujami katras antidopinga organizācijas noteikumos, ir norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā. Piemēram, saskaņošanas kontekstā ir būtiski, lai parakstītāju lēmumu pamatā būtu vienāds antidopinga noteikumu pārkāpumu saraksts, vienādi pierādīšanas pienākumi un identisku antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos tiktu noteiktas vienādas sekas. Šiem noteikumiem ir jābūt vienādiem kā attiecībā uz lietas izskatīšanu starptautiskā federācijā, tā valsts līmenī vai Sporta arbitrāžas tiesā.

Tie Kodeksa noteikumi, kas nav norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā, pēc būtības ir obligāti, kaut gan antidopinga organizācijām šie noteikumi nav jāpiemēro burtiski. Šos noteikumus kopumā var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, atsevišķi noteikumi antidopinga organizācijām paredz nepieciešamību veikt noteiktas darbības, tomēr šie noteikumi nav atkārtoti jānorāda antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Piemēram, saskaņā ar 5. pantu katra antidopinga organizācija plāno un veic pārbaudes, tomēr šis norādījums nav atkārtoti jāiekļauj antidopinga organizācijas noteikumos. Otrkārt, atsevišķi noteikumi pēc būtības ir obligāti, tomēr antidopinga organizācijas ir tiesīgas veikt dažus pielāgojumus, īstenojot šajos noteikumos norādītos principus. Piemēram, efektīvas saskaņošanas nolūkā nav nepieciešams uzspiest visiem parakstītājiem izmantot vienu vienīgu rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metodi. Pašlaik dažādās starptautiskās federācijās un dažādās valstu iestādēs izmanto vairākas atšķirīgas, bet vienlīdz iedarbīgas rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metodes. Kodekss neparedz nepieciešamību ieviest pilnīgu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanas metožu vienveidību, tomēr tas paredz, ka dažādajām parakstītāju pieejām ir jāatbilst Kodeksā norādītajiem principiem.]

Antidopinga noteikumi, tāpat kā sacensību noteikumi, ir sporta noteikumi, kas reglamentē tos apstākļus, kuros notiek sporta spēles. Sportisti un citas personas pieņem šos noteikumus kā dalības nosacījumu, un viņiem šie noteikumi ir saistoši. Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un metodes, lai nodrošinātu, ka visi parakstītāja un tā dalīborganizāciju pakļautībā esošie sportisti un citas personas ir informēti par spēkā esošajiem attiecīgās antidopinga organizācijas antidopinga noteikumiem un piekrīt tos ievērot.

[Piezīme. Piedaloties sporta pasākumos, sportistiem ir saistoši tie sacensību noteikumi, kas attiecas uz viņu pārstāvēto sporta veidu. Tāpat sportistiem un sportistu palīgpersonālam saskaņā ar šo personu dalības līgumiem, akreditāciju vai līdzdalību sporta organizācijās vai sporta pasākumos atbilstīgi Kodeksam ir saistoši tie antidopinga noteikumi, kas pamatojas uz Kodeksa 2. pantu. Tomēr katrs parakstītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tā pakļautībā esošie sportisti un sportistu palīgpersonāls ievēro attiecīgās antidopinga organizācijas antidopinga noteikumus.]

Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un metodes, lai nodrošinātu, ka visi parakstītāja un tā dalīborganizāciju pakļautībā esošie sportisti un citas personas piekrīt savu privāto datu izplatīšanai saskaņā ar Kodeksu, piekrīt, ka viņiem ir saistoši Kodeksa antidopinga noteikumi, un apņemas tos ievērot, kā arī piekrīt, ka attiecībā uz tiem sportistiem un citām personām, kuras nepakļaujas šiem noteikumiem, tiek noteiktas atbilstīgas sekas. Šie sporta noteikumi un procedūras, kas vērstas uz antidopinga noteikumu vispārēju un saskaņotu īstenošanu, pēc būtības atšķiras no tām valstu prasībām un juridiskajām normām, kuras piemērojamas kriminālprocesos vai risinot nodarbinātības jautājumus, tāpēc šiem noteikumiem un procedūrām nav jāatbilst minētajām prasībām un normām, turklāt uz tiem neattiecas šo prasību un normu ierobežojumi. Pārskatot konkrētas lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, visām tiesām, šķīrējtiesu apakškomisijām un citām lēmējiestādēm ir jāapzinās un jāņem vērā, ka Kodeksa antidopinga noteikumu būtība ir atšķirīga un ka šie noteikumi atspoguļo plaša tādu ieinteresēto personu loka vienprātību visā pasaulē, kas tiecas nodrošināt godīgumu sportā.

1. PANTS - DOPINGA DEFINĪCIJA

Dopings ir viens vai vairāki tādi antidopinga noteikumu pārkāpumi, kas norādīti Kodeksa 2. panta 1.-8. punktā.

2. PANTS - ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI

[a) Piezīme par 2. pantu. 2. panta nolūks ir norādīt tos apstākļus un darbības, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpumi. Ar dopingu saistītu lietu izskatīšana notiek, pamatojoties uz apgalvojumu, ka ir pārkāpts viens vai vairāki no šiem konkrētajiem noteikumiem.]

Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī kādas vielas un metodes ir iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā.

Turpmāk norādīti Antidopinga noteikumu pārkāpumi.

2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa.

2.1.1. Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūst aizliegtas vielas. Sportisti ir atbildīgi par jebkuras aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa. Attiecīgi, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai tas, ka aizliegta viela ir lietota tīši.

[Piezīme par 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Attiecībā uz tādiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar aizliegtas vielas (tās metabolītu vai marķieru) klātbūtni, Kodeksā ir piemērots noteikums par atbildību neatkarīgi no vainas, ko paredz Olimpiskās kustības Antidopinga kodekss (OMADC), kā arī vairums pirms Kodeksa pieņemšanas izstrādāto antidopinga noteikumu. Ja paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir konstatēta aizliegta viela, saskaņā ar principu, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas, sportists ir atbildīgs un tādējādi ir konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums. Pārkāpuma fakts nav atkarīgs no tā, vai sportists aizliegtu vielu ir lietojis tīši vai netīši, bijis nolaidīgs vai kā citādi vainojams pārkāpumā. Ja sacensību laikā veiktā pārbaudē ir iegūts pozitīvs parauga analīžu rezultāts, šo sacensību rezultātus automātiski atzīst par spēkā neesošiem (9. pants %96 (Automātiska individuālo rezultātu anulēšana)). Tomēr sankcijas var atcelt vai samazināt, ja sportists var pierādīt, ka viņš nav vainojams pārkāpumā vai viņa vaina nav būtiska (10. panta 5. punkts (Diskvalifikācijas perioda atcelšana vai samazināšana, pamatojoties uz ārkārtējiem apstākļiem)) vai ka konkrētos apstākļos viņam nav bijis nolūka uzlabot savu sportisko sniegumu (10. panta 4. punkts (Diskvalifikācijas perioda atcelšana vai samazināšana konkrētos apstākļos attiecībā uz īpašajām vielām)).

Paredzot iespēju samazināt sankcijas, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem, noteikums par atbildību neatkarīgi no vainas gadījumos, kad paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir konstatēta aizliegta viela, nodrošina saprātīgu līdzsvaru starp efektīvu antidopinga noteikumu īstenošanu visu "tīro" sportistu labā un taisnīgumu izņēmuma gadījumos, kad aizliegta viela ir nokļuvusi sportista organismā, bet tas nav noticis sportista vainas vai nolaidības vai būtiskas sportista vainas vai nolaidības dēļ. Ir būtiski uzsvērt, ka to, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, nosaka, pamatojoties uz principu, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas, taču diskvalifikācijas periods netiek piemērots automātiski. Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmumi ir konsekventi pamatoti ar Kodeksā izklāstīto principu, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas.]

2.1.2. Pietiekams antidopinga noteikumu pārkāpuma pierādījums saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir abi turpmāk minētie apstākļi: aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne A paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, gadījumos, kad sportists atsakās no B parauga analīzes un B paraugs netiek analizēts; gadījumā, kad tiek veikta B parauga analīze un tās rezultāti apstiprina tādas aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni, kas konstatēta, veicot A parauga analīzi.

[Piezīme par 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību, saskaņā ar saviem ieskatiem var izvēlēties veikt B parauga analīzi arī gadījumos, kad sportists B parauga analīzi nepieprasa.]

2.1.3. Neatkarīgi no apjoma aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir antidopinga noteikumu pārkāpums; izņēmums ir tādas vielas, attiecībā uz kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir īpaši norādītas kvantitatīvas robežvērtības.

2.1.4. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta vispārējiem noteikumiem, Aizliegto vielu un metožu sarakstā vai starptautiskajos standartos var iekļaut īpašus kritērijus attiecībā uz tādu aizliegtu vielu novērtēšanu, kuru izcelsme varētu būt arī endogēna.

2.2. Sportists lieto vai mēģina lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi.

[b) Piezīme par 2. panta 2. punktu. Lai pierādītu aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu vai lietošanas mēģinājumu, var izmantot jebkādus uzticamus līdzekļus. Kā norādīts piezīmē par 3. panta 2. punktu (Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi), atšķirībā no tiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, lietošanu vai lietošanas mēģinājumu var pierādīt, arī izmantojot citus uzticamus līdzekļus, piemēram, sportista atzīšanos, aculiecinieku liecības, dokumentārus pierādījumus, secinājumus, kuri izriet no ilgtermiņa izmeklējumiem, vai citu analītisku informāciju, kura pretējā gadījumā neatbilst visām prasībām, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu aizliegtas vielas klātbūtni.

Piemēram, ja antidopinga organizācija sniedz pietiekamu izskaidrojumu tam, kāpēc otra parauga analīzes rezultāts nav bijis apstiprinošs, aizliegtas vielas vai metodes lietošanu var pierādīt, pamatojoties uz ticamiem analītiskiem datiem, kas iegūti vien no A parauga analīzes (negūstot apstiprinošu rezultātu no B parauga analīzes) vai B parauga analīzes.]

2.2.1. Katra sportista personīgais pienākums ir rūpēties, lai viņa organismā nenokļūst aizliegta viela. Attiecīgi, lai konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu par aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai tas, ka aizliegta viela ir lietota tīši.

2.2.2. Nav būtiski, vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanas vai lietošanas mēģinājuma rezultātā tiek sasniegts vēlamais efekts. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis jebkurā gadījumā, kad lietota aizliegta viela vai aizliegta metode vai ir mēģināts lietot šādu vielu vai metodi.

[Piezīme par 2. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Lai konstatētu aizliegtas vielas lietošanas mēģinājumu, ir jāpierāda, ka sportists ir rīkojies ar nodomu. Vajadzība pierādīt nodomu, lai pierādītu šo konkrēto antidopinga noteikumu pārkāpumu, nav pretrunā ar principu, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas un attiecas uz 2. panta 1. un 2. punktā minētajiem pārkāpumiem saistībā ar aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu.

Ja sportists lieto aizliegtu vielu, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumu, ja šāda viela nav aizliegta ārpus sacensībām un sportists šo vielu lieto ārpus sacensībām. (Tomēr aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ievākts sacensību laikā, ir 2. panta 1. punkta pārkāpums (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) neatkarīgi no tā, kad šī viela varētu būt izmantota.)]

2.3. Atteikšanās ierasties uz paraugu ievākšanu vai neierašanās uz to bez pietiekama pamatojuma pēc tam, kad saņemts paziņojums atbilstoši spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem, vai cita veida izvairīšanās no paraugu ievākšanas.

[Piezīme par 2. panta 3. punktu. Gandrīz visos pirms Kodeksa pieņemšanas izstrādātajos antidopinga noteikumos bija aizliegts neierasties uz paraugu ievākšanu vai atteikties ierasties uz to pēc tam, kad saņemts paziņojums. Šajā pantā ir paplašināts pirms Kodeksa pieņemšanas izstrādātais standarta noteikums, iekļaujot aizliegtu darbību %96 "cita veida izvairīšanās no paraugu ievākšanas". Tādējādi, piemēram, antidopinga noteikumu pārkāpums būtu noticis gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka sportists ir slēpies no dopinga kontroles amatpersonām, lai izvairītos no paziņojuma vai pārbaudes. Pārkāpums, kas saistīts ar "atteikšanos ierasties uz paraugu ievākšanu vai neierašanos uz to", var izrietēt kā no tīšas sportista rīcības, tā nolaidības, turpretim "izvairīšanās" no paraugu ievākšanas ir uzskatāma par tīšu sportista rīcību.]

2.4. Piemērojamo prasību pārkāpums attiecībā uz sportista pieejamību ārpus sacensību pārbaudēm, tostarp informācijas nesniegšana par sportista atrašanās vietu un neierašanās uz tādām pārbaudēm, kas noteiktas, pamatojoties uz Starptautiskajam pārbaužu standartam atbilstošiem noteikumiem. Ja sportists astoņpadsmit mēnešus ilgā laika posmā, ko nosaka par šo sportistu atbildīgā antidopinga organizācija, trīs reizes jebkādā kombinācijā nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudēm un/vai prasību sniegt nepieciešamo informāciju, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums.

[Piezīme par 2. panta 4. punktu. Piemērojot šā panta noteikumus, tiek kombinēti tādi atsevišķi gadījumi, par kuriem sportists nav sniedzis informāciju par savu atrašanās vietu un nav ieradies uz pārbaudēm un kurus atbilstīgi saviem noteikumiem ir konstatējusi starptautiskā federācija vai kāda cita antidopinga organizācija, kam šis sportists ir piederīgs un kas saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu ir pilnvarota noteikt, ka nav izpildīta prasība sniegt informāciju par atrašanās vietu un ierasties uz pārbaudēm. Attiecīgā gadījumā neierašanās uz pārbaudēm vai informācijas nesniegšana saskaņā ar 2. panta 3. vai 5. punktu var būt antidopinga noteikumu pārkāpums.]

2.5. Falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem.

[Piezīme par 2. panta 5. punktu. Saskaņā ar šo pantu ir aizliegtas tādas darbības, kuras grauj dopinga kontroles procesu, bet kuras pretējā gadījumā nebūtu norādītas kā aizliegtas metodes. Piemēram, identifikācijas numura mainīšana uz dopinga kontroles veidlapas pārbaudes laikā, B parauga pudeles sasišana B parauga analīzes laikā vai nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai.]

2.6. Aizliegtu vielu un aizliegtu metožu glabāšana.

2.6.1. Sportista rīcībā sacensību laikā atrodas kāda aizliegta viela vai aizliegta metode, vai ārpus sacensībām sportista rīcībā atrodas tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, ja sportists pierāda, ka šī viela vai metode atrodas viņa rīcībā saskaņā ar terapeitiskās lietošanas atļauju, kura izsniegta atbilstīgi 4. panta 4. punktam (Terapeitiskā lietošana), vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.

2.6.2. Sportistu palīgpersonāla rīcībā sacensību laikā atrodas kāda aizliegta viela vai aizliegta metode, vai ārpus sacensībām sportistu palīgpersonāla rīcībā atrodas tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas saistībā ar sportistu, sacensībām vai treniņiem ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, ja sportistu palīgpersonāls pierāda, ka šī viela vai metode atrodas tā rīcībā saskaņā ar terapeitiskās lietošanas atļauju, kura izsniegta sportistam atbilstīgi 4. panta 4. punktam (Terapeitiskā lietošana), vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.

[Piezīme par 2. panta 6. punkta 1. un 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums nav, piemēram, aizliegtas vielas iegāde vai atrašanās personas rīcībā, lai nodotu to draugam vai radiniekam, izņemot pamatotu medicīnisku apstākļu dēļ, kad šai personai ir ārsta recepte, piemēram, insulīna iegādei bērnam, kuram ir cukura diabēts.]

[Piezīme par 2. panta 6. punkta 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums ir, piemēram, gadījums, kad komandas ārsta rīcībā atrodas aizliegtas vielas, kas izmantojamas akūtās vai ārkārtas situācijās.]

2.7. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums.

2.8. Sportistam sacensību laikā tiek ievadīta aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota aizliegta metode vai arī ir nolūks veikt kādu no šīm abām darbībām, vai arī sportistam ārpus sacensībām tiek ievadīta aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota aizliegta metode vai arī ir nolūks veikt kādu no šīm abām darbībām saistībā ar tādām vielām un metodēm, kas ir aizliegtas ārpus sacensībām, kā arī palīdzēšana, iedrošināšana, līdzdarbība, mudināšana, piesegšana vai cita veida līdzdalība, kura ietver antidopinga noteikumu pārkāpumu vai nolūku pārkāpt šos noteikumus.

[Piezīme par 2. pantu. Ja sportists vai cita persona strādā kopā vai biedrojas ar tādiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kam noteikts diskvalifikācijas periods, saskaņā ar Kodeksu tas nav antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr sporta organizācijas var pieņemt savus noteikumus, aizliedzot šādu rīcību.]

3. PANTS - DOPINGA PIERĀDĪJUMS

3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādījumu apjoms.

Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādījumu apjomu nosaka tas, vai antidopinga organizācija lietas izskatīšanas komisijai var pietiekami pierādīt konstatēto antidopinga noteikumu pārkāpumu, ņemot vērā izteiktās apsūdzības smagumu. Visos gadījumos šis pierādījumu apjoms pārsniedz iespējamību, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt neapšaubāmiem. Gadījumos, kad saskaņā ar Kodeksu sportistam vai citai personai, kas iespējami pārkāpuši antidopinga noteikumus, ar pierādījumiem jāatspēko šāds pieņēmums vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, vajadzīgais pierādījumu apjoms ir iespējamības robežās, izņemot 10. panta 4. un 6. punktā norādītos gadījumus, kad sportistam jānodrošina plašāks pierādījumu apjoms.

[Piezīme par 3. panta 1. punktu. Šis pierādījumu apjoms, kas jāsniedz antidopinga organizācijai, ir pielīdzināms tam standartam, kurš vairumā valstu tiek piemērots aroda ētikas pārkāpumu gadījumos. To arī plaši izmanto tiesas un lietas izskatīšanas komisijas, izskatot ar dopinga lietošanu saistītas lietas. Sk., piemēram, CAS 1998. gada 22. decembra lēmumu (CAS 98/208 ) N., J., Y., W. lietā pret FINA.]

3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi.

Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus faktus, var izmantot jebkādus drošus līdzekļus, tostarp atzīšanos. Ar dopingu saistītās lietās piemērojami turpmāk minētie pierādījuma noteikumi.

[Piezīme par 3. panta 2. punktu. Piemēram, antidopinga organizācija atbilstīgi 2. panta 2. punktam (Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums) var konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz sportista atzīšanos, trešo personu ticamu liecību, ticamiem dokumentāriem pierādījumiem, ticamiem A vai B parauga analīzes datiem saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai tādiem secinājumiem, kas izriet no vairāku sportista asins vai urīna paraugu raksturojuma.]

3.2.1. Tiek pieņemts, ka WADA akreditētās laboratorijas paraugu analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu. Sportists vai cita persona var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs.

Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ.

[Piezīme par 3. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Sportistam vai citai personai iespējamības robežās ir jāpierāda, ka notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs. Ja sportists vai cita persona to pierāda, antidopinga organizācijas pienākums ir pietiekami pierādīt lietas izskatīšanas komisijai, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šīs novirzes dēļ.]

3.2.2. Ja ir notikušas tādas novirzes no jebkura cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai antidopinga politikas, kas nav nelabvēlīga analīžu rezultāta vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma iemesls, šādus rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai antidopinga politikas, kuru dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits antidopinga noteikumu pārkāpums, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šādu noviržu dēļ vai ka šādas novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais pamats.

3.2.3. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai atbildīgās profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu un par ko nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas lēmums par šiem faktiem, izņemot gadījumu, ja sportists vai cita persona pierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko tiesību principiem.

3.2.4. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu, pamatojoties uz to, ka par antidopinga noteikumu pārkāpumu apsūdzētais sportists vai cita persona ir atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas izteikts pieņemamu laiku pirms lietas izskatīšanas (saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm klātienē vai telefoniski), un atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

[Piezīme par 3. panta 2. punkta 4. apakšpunktu. Daudzos CAS lēmumos šādos gadījumos ir izdarīts nelabvēlīgs slēdziens.]

4. PANTS - AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS

4.1. Aizliegto vielu un metožu saraksta publicēšana un grozīšana.

WADA tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā publicē Aizliegto vielu un metožu sarakstu; minētais saraksts ir starptautisks standarts. Aizliegto vielu un metožu saraksta paredzēto saturu un visus šā saraksta grozījumus nekavējoties rakstiski paziņo visiem parakstītājiem un valdībām, lai tās apspriestu un komentētu šo informāciju. WADA nekavējoties izplata parakstītājiem un valdībām Aizliegto vielu un metožu saraksta ikgadējo versiju un paziņo visus saraksta grozījumus, kā arī publicē šo sarakstu un tā grozījumus WADA tīmekļa vietnē, savukārt katrs parakstītājs veic attiecīgus pasākumus, lai izplatītu Aizliegto vielu un metožu sarakstu saviem dalībniekiem un struktūrvienībām. Katras antidopinga organizācijas noteikumos ir jānorāda, ka šis saraksts un tā grozījumi saskaņā ar antidopinga organizācijas noteikumiem stājas spēkā trīs (3) mēnešus pēc tam, kad to ir publicējusi WADA, ja vien Aizliegto vielu un metožu sarakstā nav paredzēts citādi, turklāt antidopinga organizācijai šajā nolūkā nav jāveic kādas citas darbības.

[Piezīme par 4. panta 1. punktu. Aizliegto vielu un metožu sarakstu vajadzības gadījumā pārskata un publicē paātrināti. Tomēr paredzamības nolūkā katru gadu tiek publicēts jauns Aizliegto vielu un metožu saraksts neatkarīgi no tā, vai sarakstā kādas izmaiņas ir veiktas vai tās nav veiktas. WADA tīmekļa vietnē allaž būs pieejama jaunākā Aizliegto vielu un metožu saraksta versija. Aizliegto vielu un metožu saraksts ir iekļauts Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā. WADA informē UNESCO ģenerāldirektoru par visām izmaiņām Aizliegto vielu un metožu sarakstā.]

4.2. Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

4.2.1. Aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir norādītas gan tādas aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kas uzskatāmas par dopingu un ir pastāvīgi aizliegtas (kā sacensībās, tā ārpus sacensībām), jo šīs vielas un metodes var uzlabot sportisko sniegumu turpmākās sacensībās vai arī tām piemīt maskējošas īpašības, gan arī tādas vielas un metodes, kuras ir aizliegtas tikai sacensību laikā. WADA var paplašināt Aizliegto vielu un metožu sarakstu attiecībā uz konkrētiem sporta veidiem. Aizliegtas vielas un aizliegtas metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā var iekļaut kā vispārēju kategoriju (piemēram, anaboliskie līdzekļi) vai īpaši atsaucoties uz kādu konkrētu vielu vai metodi.

[Piezīme par 4. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Ir vienots Aizliegto vielu un metožu saraksts. Tās vielas, kas ir pastāvīgi aizliegtas, ir maskējošie līdzekļi un tādas vielas, kuras, lietojot treniņu laikā, var ilgstoši uzlabot sportisko sniegumu, piemēram, anaboliskie līdzekļi. Visas Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās vielas un metodes ir aizliegtas sacensību laikā. Tādas vielas lietošana ārpus sacensībām (2. panta 2. punkts), kas ir aizliegta tikai sacensībās, nav antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumu, ja attiecībā uz sacensību laikā ievāktu paraugu tiek paziņots nelabvēlīgs analīžu rezultāts saistībā ar šādu vielu vai tās metabolītiem (2. panta 1. punkts).

Ir tikai viens dokuments ar nosaukumu "Aizliegto vielu un metožu saraksts". WADA ir tiesīga iekļaut Aizliegto vielu un metožu sarakstā papildu vielas vai metodes attiecībā uz konkrētiem sporta veidiem (piemēram, beta-blokatoru iekļaušana attiecībā uz šaušanas sportu), tomēr šīs izmaiņas tiks atspoguļotas arī kopējā Aizliegto vielu un metožu sarakstā. Noteiktos sporta veidos atbrīvojums no aizliegto vielu pamatsaraksta nosacījumiem nav pieļaujams (piemēram, anabolisko līdzekļu svītrošana no Aizliegto vielu un metožu saraksta attiecībā uz intelektuālajiem sporta veidiem). Šā lēmuma pamatā ir prasība, ka tās personas, kas izvēlas dēvēt sevi par sportistiem, nedrīkst lietot noteiktus dopinga pamatlīdzekļus.]

4.2.2. Īpašās vielas.

Piemērojot 10. pantu (Individuālās sankcijas), visas aizliegtās vielas ir uzskatāmas par "īpašajām vielām", izņemot anabolisko līdzekļu un hormonu klases vielas, kā arī Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītos stimulantus, hormonu antagonistus un modulatorus. Aizliegtās metodes nav uzskatāmas par īpašajām vielām.

[Piezīme par 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Kodeksa izstrādē ieinteresētās personas ir plaši apspriedušas jautājumu par to, kā pienācīgi samērot tādas neelastīgas sankcijas, kas veicina saskaņošanu noteikumu piemērošanas jomā, un elastīgākas sankcijas, saistībā ar kurām ir iespējams labāk ņemt vērā katra individuālā gadījuma apstākļus. Šī diskusija ir turpinājusies arī dažādu tādu CAS lēmumu pieņemšanas procesā, kuru kontekstā CAS ir interpretējusi Kodeksa noteikumus. Pēc trīs gadus ilgas pieredzes, izmantojot Kodeksu, ieinteresētās personas ir vienisprātis par to, ka antidopinga noteikumu pārkāpuma pamatā atbilstīgi 2. panta 1. punktam (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) un 2. panta 2. punktam (Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana) aizvien ir jābūt principam, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas, tomēr Kodeksā paredzētajām sankcijām ir jābūt elastīgākām gadījumos, kad sportists vai cita persona var skaidri pierādīt, ka viņa nolūks nav bijis uzlabot sportisko sniegumu. 4. panta 2. punkta grozījumi un ar tiem saistītie 10. panta grozījumi nodrošina šo papildu elastību attiecībā uz tādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar daudzu aizliegtu vielu lietošanu. 10. panta 5. punktā (Diskvalifikācijas perioda atcelšana vai samazināšana, pamatojoties uz ārkārtējiem apstākļiem) izklāstītie noteikumi turpmāk varētu būt vienīgais pamatojums, lai atceltu vai samazinātu sankcijas gadījumos, kas saistīti ar Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītajiem anaboliskajiem steroīdiem un hormoniem, kā arī stimulantiem un hormonu antagonistiem vai aizliegtām metodēm.]

4.2.3. Jaunas aizliegto vielu klases.

Gadījumā, ja WADA paplašina Aizliegto vielu un metožu sarakstu, saskaņā ar 4. panta 1. punktu, iekļaujot tajā jaunu aizliegto vielu klasi, WADA Izpildu komiteja nosaka to, vai kāda no šīs jaunās aizliegto vielu klases vielām vai arī visas šīs klases vielas ir uzskatāmas par īpašajām vielām atbilstīgi 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktam.

4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā.

Pieņemot lēmumu par vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, WADA izvērtē turpmāk minētos kritērijus.

4.3.1. Vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā apsver gadījumos, ja WADA konstatē, ka viela vai metode atbilst jebkuriem diviem no turpmāk minētajiem trim kritērijiem.

4.3.1.1. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka viela vai metode, lietojot atsevišķi vai kombinācijā ar citām vielām vai metodēm, var paaugstināt vai paaugstina sportisko sniegumu.

[Piezīme par 4. panta 3. punkta 1. apakšpunkta 1. daļu. Šis pants paredz, ka varētu būt tādas vielas, kas nav aizliegtas, ja tās lieto atsevišķi, bet ir aizliegtas, ja tās lieto kombinācijā ar citām noteiktām vielām. Ja viela, kas iekļauta Aizliegto vielu un metožu sarakstā, var uzlabot sportisko sniegumu, tikai lietojot kombinācijā ar citu vielu, tas ir attiecīgi jānorāda, un šāda viela ir aizliegta tikai tad, ja ir pierādījumi par šādu vielu kombināciju.]

4.3.1.2. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka vielas vai metodes lietošana ir saistīta ar reālu vai potenciālu sportista veselības apdraudējumu.

4.3.1.3. WADA apstiprinājums, ka vielas vai metodes lietošana ir pretrunā Kodeksa ievadā aprakstītajam sportiskajam garam.

4.3.2. Vielu vai metodi iekļauj Aizliegto vielu un metožu sarakstā arī gadījumā, ja WADA apstiprina, ka ir medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka vielai vai metodei piemīt maskējoša iedarbība attiecībā uz citu aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu.

[Piezīme par 4. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Vielas iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā apsver gadījumā, ja šī viela ir maskējošs līdzeklis vai tā atbilst diviem no šādiem trim kritērijiem: 1) šī viela var uzlabot vai uzlabo sportisko sniegumu, 2) tā var apdraudēt vai apdraud veselību, vai 3) tā ir pretrunā sportiskajam garam. Neviens no šiem trim kritērijiem atsevišķi nav pietiekams iemesls, lai vielu iekļautu Aizliegto vielu un metožu sarakstā. Kā vienīgo kritēriju izmantojot spēju uzlabot sportisko sniegumu, aizliegums attiektos, piemēram, arī uz fiziskiem un garīgiem treniņiem, sarkanās gaļas un pastiprinātu ogļhidrātu lietošanu uzturā, kā arī treniņiem augstienēs. Veselības apdraudējuma risks nozīmētu arī smēķēšanas aizliegumu. Arī prasība, lai viela atbilstu visiem trim kritērijiem, būtu neapmierinoša. Piemēram, ģenētiskās pārneses tehnoloģijas izmantošana, lai būtiski uzlabotu sportisko sniegumu, ir jāaizliedz, jo tā ir pretrunā sportiskajam garam, pat ja tā nav kaitīga. Līdzīgi arī veselībai potenciāli kaitīga noteiktu vielu ļaunprātīga lietošana bez terapeitiska pamatojuma, pamatojoties uz kļūdainu pārliecību, ka šīs vielas uzlabo sportisko sniegumu, protams, ir pretrunā sportiskajam garam neatkarīgi no tā, vai gaidāmais uzlabojums tiek sasniegts. Saskaņā ar ikgadējo procedūru parakstītāji, valdības un citas ieinteresētās personas ir aicinātas sniegt WADA savus komentārus par Aizliegto vielu un metožu saraksta saturu.]

4.3.3. WADA nolēmums par aizliegtu vielu un aizliegtu metožu iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, kā arī vielu klasifikāciju kategorijās šajā sarakstā ir galīgs, un sportists vai cita persona nav tiesīga to apstrīdēt, pamatojoties uz apgalvojumu, ka viela vai metode nav maskējošs līdzeklis, ka tā nespēj uzlabot sportisko sniegumu, ka tā nav kaitīga veselībai vai tās lietošana nav pretrunā sportiskajam garam.

[Piezīme par 4. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. Jautājumu par to, vai viela atbilst 4. panta 3.punktā (Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā) noteiktajiem kritērijiem, konkrētā gadījumā nevar izmantot aizstāvībai pret apsūdzību par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Piemēram, nevar iebilst, ka konstatētā aizliegtā viela konkrētajā sporta veidā nespētu uzlabot sportisko sniegumu. Par dopinga lietošanu ir uzskatāmi visi gadījumi, kad paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir konstatēta Aizliegto vielu un metožu sarakstā iekļauta viela. Līdzīgi nevar iebilst, ka anabolisko līdzekļu klases ietvaros norādīta viela nepieder šai vielu klasei.]

4.4. Terapeitiska lietošana.

WADA ir pieņēmusi starptautisku standartu attiecībā uz terapeitiskās lietošanas atļaujas piešķiršanas procedūru.

Katra starptautiskā federācija nodrošina, ka ir noteikta kārtība, kādā terapeitiskās lietošanas atļauju var pieprasīt tie starptautiska līmeņa sportisti un visi citi sportisti, kas piedalās starptautiskā sporta pasākumā un kuriem ir tādas dokumentāri apliecinātas veselības problēmas, kuru dēļ šiem sportistiem ir jālieto aizliegta viela vai aizliegta metode. Tādi sportisti, kas ir iekļauti par tiem atbildīgās starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā, terapeitiskās lietošanas atļauju var iegūt tikai saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumiem. Katra starptautiskā federācija publicē tādu starptautisku sporta pasākumu sarakstu, kuros ir vajadzīga starptautiskās federācijas piešķirta terapeitiskās lietošanas atļauja. Katras valsts antidopinga organizācija nodrošina, ka ir noteikta kārtība, kādā terapeitiskās lietošanas atļauju var pieprasīt visi tie organizācijas pakļautībā esošie sportisti, kuri nav iekļauti starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā un kuriem ir tādas dokumentāri apliecinātas veselības problēmas, kuru dēļ šiem sportistiem ir jālieto aizliegta viela vai aizliegta metode. Šādus pieprasījumus izvērtē saskaņā ar Starptautisko terapeitiskās lietošanas atļaujas standartu. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas, izmantojot Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS), nekavējoties ziņo WADA par katras terapeitiskās lietošanas atļaujas izsniegšanu, izņemot attiecībā uz tiem valsts līmeņa sportistiem, kas nav iekļauti valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā.

WADA jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas var pārskatīt terapeitiskās lietošanas atļaujas izsniegšanu jebkuram starptautiska līmeņa sportistam vai tādam valsts līmeņa sportistam, kas iekļauts par šo sportistu atbildīgās valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā. Turklāt WADA var pārskatīt terapeitiskās lietošanas atļaujas atteikumu pēc jebkura tāda sportista lūguma, kam ir atteikta šādas atļaujas piešķiršana. WADA var pārskatīt lēmumu par terapeitiskās lietošanas atļaujas piešķiršanu vai tās atteikumu, ja tā konstatē, ka šis lēmums neatbilst Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam.

Ja pretēji šā panta prasībām starptautiskā federācija nav noteikusi kārtību, kādā sportisti var pieprasīt terapeitiskās lietošanas atļauju, starptautiska līmeņa sportisti var lūgt WADA pārskatīt prasības pieteikumu tādā veidā, kā tas notiktu atteikuma gadījumā.

Kopā ar attiecīgu terapeitiskās lietošanas atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Starptautisko terapeitiskās lietošanas atļaujas standartu, par antidopinga noteikumu pārkāpumu nav uzskatāma aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne (2. panta 1. punkts), aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums (2. panta 2. punkts), aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana (2. panta 6. punkts) vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai mēģinājums lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi (2. panta 8. punkts).

4.5. Uzraudzības programma.

WADA, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, izstrādā uzraudzības programmu attiecībā uz tādām vielām, kas nav iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā, bet kuras WADA vēlas uzraudzīt, lai noteiktu, kādā veidā šīs vielas ir iespējams ļaunprātīgi izmantot sportā. Pirms visām pārbaudēm WADA publicē uzraugāmo vielu sarakstu. Laboratorijas periodiski ziņo WADA par gadījumiem, kad ir ziņots par šo vielu lietošanu vai konstatēta to klātbūtne paraugā, apkopojot šo informāciju atbilstīgi sporta veidiem un atkarībā no tā, vai paraugi ir ievākti sacensību laikā vai ārpus sacensībām. Šādos ziņojumos neiekļauj papildu informāciju par konkrētiem paraugiem. WADA starptautiskajām federācijām un valstu antidopinga organizācijām vismaz reizi gadā dara pieejamus apkopotos statistikas datus par papildu vielām, kas iedalīti atbilstīgi sporta veidiem. WADA veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar šādiem ziņojumiem ir stingri ievērota katra sportista anonimitāte. Par antidopinga noteikumu pārkāpumu nav uzskatāmi tādi gadījumi, kad tiek ziņots par uzraugāmas vielas lietošanu vai paraugā tiek konstatēta šādas vielas klātbūtne.

5. PANTS - PĀRBAUDES

5.1. Pārbaužu veikšanas plānošana.

Saskaņā ar 15. panta 1. punkta tiesiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz pārbaudēm sacensību laikā katras valsts antidopinga organizācija ir pilnvarota veikt pārbaudes visiem tiem sportistiem, kuri atrodas šīs antidopinga organizācijas valstī vai kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji, šajā valstī izsniegtas licences īpašnieki vai šīs valsts sporta organizāciju locekļi. Katra starptautiskā federācija ir pilnvarota veikt pārbaudes visiem tiem sportistiem, kuri ir šīs federācijas dalībvalstu federāciju locekļi vai kuri piedalās šo federāciju rīkotajās sacensībās. Visiem sportistiem ir pienākums izpildīt jebkuras pārbaužu veikšanai pilnvarotas antidopinga organizācijas prasību veikt pārbaudes. Sadarbībā ar citām tādām antidopinga organizācijām, kas veic pārbaudes tiem pašiem sportistiem, un saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu katra antidopinga organizācija veic turpmāk minētās darbības.

5.1.1. Plāno un veic pietiekami daudz pārbaužu sacensību laikā un ārpus sacensībām tiem sportistiem, kas atrodas šīs organizācijas pakļautībā, tostarp arī tiem sportistiem, kuri ir iekļauti attiecīgajā reģistrēto pārbaužu sarakstā. Katra starptautiskā federācija izstrādā reģistrēto pārbaužu sarakstu attiecībā uz starptautiska līmeņa sportistiem attiecīgajā sporta veidā, bet katras valsts antidopinga organizācija izstrādā valsts reģistrēto pārbaužu sarakstu attiecībā uz tiem sportistiem, kuri atrodas šīs antidopinga organizācijas valstī vai kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji, šīs valsts izsniegtas licences turētāji vai šīs valsts sporta organizāciju locekļi. Saskaņā ar 14. panta 3. punktu uz visiem sportistiem, kas iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā, attiecas Starptautiskajā pārbaužu standartā norādītā prasība sniegt informāciju par savu atrašanās vietu.

5.1.2. Ja nav ārkārtēju apstākļu, visas ārpus sacensību pārbaudes veic bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.1.3. Prioritāru nozīmi piešķir mērķpārbaudēm.

5.1.4. Veic pārbaudes tādiem sportistiem, kam noteikts diskvalifikācijas periods vai pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.

[Piezīme par 5. panta 1. punkta 3. apakšpunktu. Mērķpārbaudes ir noteiktas tādēļ, ka izlases veida pārbaudes vai svērtās izlases veida pārbaudes nenodrošina pārbaužu veikšanu visiem attiecīgajiem sportistiem (piemēram, pasaules līmeņa sportistiem, tādiem sportistiem, kuru sportiskais sniegums ir strauji uzlabojies īsā laika posmā, kā arī sportistiem, kuru treneru uzraudzībā atrodas tādi citi sportisti, kuru analīzes ir bijušas pozitīvas utt.).

Protams, mērķpārbaudes nedrīkst izmantot jebkādiem citiem nolūkiem, kas nav likumīga dopinga kontrole. Kodeksā ir skaidri noteikts, ka sportistiem nav pamata uzskatīt, ka viņus pārbaudīs tikai izlases veidā. Līdzīgi Kodeksā nav noteikts, ka mērķpārbaudes varētu veikt tikai gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas vai iespējams iemesls.]

5.2. Pārbaužu standarti.

Tās antidopinga organizācijas, kas ir pilnvarotas veikt pārbaudes, veic šādas pārbaudes atbilstīgi Starptautiskajam pārbaužu standartam.

5.3. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās.

Katra antidopinga organizācija izstrādā tādu noteikumu, kas attiecas uz atbilstības prasībām tiem sportistiem, kuri nav diskvalificēti un pārtrauc savu aktīvo karjeru sportā, būdami iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā, bet pēc tam atkal vēlas aktīvi piedalīties sportā.

6. PANTS - PARAUGU ANALĪZE

Paraugus analizē saskaņā ar turpmāk minētajiem principiem.

6.1. Atzītas laboratorijas izmantošana.

2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) kontekstā paraugus analizē tikai WADA akreditētās vai citādi apstiprinātās laboratorijās. WADA akreditētas laboratorijas (vai citas WADA apstiprinātas laboratorijas vai metodes) izvēli parauga analīzei nosaka tikai tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību.

[Piezīme par 6. panta 1. punktu. 2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) pārkāpumu var konstatēt, tikai veicot parauga analīzi WADA akreditētā laboratorijā vai citā WADA īpaši pilnvarotā laboratorijā. Citu pantu pārkāpumus var konstatēt, izmantojot citās laboratorijās iegūtus rezultātus, ja vien tie ir uzticami.]

6.2. Paraugu ievākšanas un analīzes nolūks.

Paraugus analizē, lai konstatētu Aizliegto vielu un metožu sarakstā iekļautas aizliegtas vielas un konstatētu šajā sarakstā iekļautu aizliegtu metožu lietošanu, kā arī konstatētu citas saskaņā ar 4. panta 5. punktu (Uzraudzības programma) WADA uzraudzībā esošas vielas, vai arī lai palīdzētu antidopinga organizācijai dopinga apkarošanas nolūkā izstrādāt/apkopot attiecīgo rādītāju raksturojumu, tostarp DNS vai genoma raksturojumu, sportista urīnā, asinīs vai citos audu paraugos,.

[Piezīme par 6. panta 2. punktu. Piemēram, attiecīgos raksturojuma datus var izmantot, lai noteiktu mērķpārbaudi vai palīdzētu pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu atbilstīgi 2. panta 2. punktam (Aizliegtas vielas lietošana vai lietošanas mēģinājums) vai arī abiem minētajiem nolūkiem.]

6.3. Paraugu izmantošana pētījumiem.

Ja sportists nav devis rakstisku piekrišanu, paraugus nedrīkst izmantot jebkādiem citiem nolūkiem, kas nav aprakstīti 6. panta 2. punktā. Paraugiem, ko izmanto tādiem nolūkiem, kas nav norādīti 6. panta 2. punktā, noņem visus identifikācijas līdzekļus, lai nebūtu iespējams noskaidrot šo paraugu izcelsmi, saistot konkrētu paraugu ar konkrētu sportistu.

6.4. Paraugu analīzes un paziņojumu sniegšanas standarti.

Laboratorijas analizē dopinga kontroles paraugus un paziņo rezultātus saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu.

6.5. Atkārtota paraugu analīze.

Piemērojot 6. panta 2. punktu, paraugu jebkurā laikā var analizēt atkārtoti tikai saskaņā ar WADA vai tās antidopinga organizācijas norādījumu, kas šo paraugu ir ievākusi. Apstākļiem un nosacījumiem, kas attiecas uz atkārtotu parauga pārbaudi, ir jāatbilst Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktajām prasībām.

[Piezīme par 6. panta 5. punktu. Kaut gan šis ir jauns pants, antidopinga organizācijas allaž ir bijušas pilnvarotas veikt atkārtotu parauga analīzi. Šādas atkārtotas pārbaudes protokols tiks saskaņots Starptautiskā laboratoriju standarta kontekstā vai jaunā tehniskā dokumentā, kas iekļauts starptautiskajā standartā.]

7. PANTS - REZULTĀTU PĀRVALDĪBA

Katra antidopinga organizācija, kas veic rezultātu pārvaldību, izstrādā iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu sākotnējās izskatīšanas kārtību, ievērojot turpmāk minētos principus.

[Piezīme par 7. pantu. Daudzi parakstītāji ir izstrādājuši paši savu pieeju rezultātu pārvaldībai. Lai gan šīs dažādās pieejas nav pilnīgi vienveidīgas, ir pierādīts, ka daudzas no tām ir taisnīgas un iedarbīgas rezultātu pārvaldības sistēmas. Kodekss neaizstāj parakstītāju izstrādātās rezultātu pārvaldības sistēmas. Tomēr šajā pantā ir noteikti tādi pamatprincipi, kas jāievēro visiem parakstītājiem, lai nodrošinātu vispārēju taisnīgumu rezultātu pārvaldības procesā. Katra parakstītāja īpašajiem antidopinga noteikumiem ir jāatbilst šiem pamatprincipiem.]

7.1. Nelabvēlīgu analīžu rezultātu sākotnēja pārskatīšana.

Saņemot nelabvēlīgu A parauga analīžu rezultātu, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai: a) saskaņā ar Starptautisko terapeitiskās lietošanas atļaujas standartu ir izsniegta vai tiks izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja, vai arī b) ir notikusi tāda acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts ir nelabvēlīgs.

7.2. Paziņojums pēc nelabvēlīgu analīžu rezultātu sākotnējas pārskatīšanas.

Ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu sākotnēji pārskatot nelabvēlīgu analīžu rezultātu, nav konstatēts, ka būtu izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja vai ka sportists būtu tiesīgs saņemt šādu atļauju atbilstīgi Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam, vai nav konstatēta tāda novirze no standartiem, kuras dēļ analīžu rezultāts varētu būt nelabvēlīgs, antidopinga organizācija tās noteikumos paredzētajā veidā nekavējoties paziņo sportistam: a) nelabvēlīgu analīžu rezultātu, b) kurš antidopinga noteikums ir pārkāpts, c) sportista tiesības nekavējoties pieprasīt veikt B parauga analīzi vai gadījumā, ja viņš šādu analīzi nepieprasa, %96 ka sportists ir atteicies no B parauga analīzes, d) B parauga analīzei noteikto datumu, laiku un vietu, ja sportists vai antidopinga organizācija izvēlas pieprasīt veikt B parauga analīzi, e) ka Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktajā laika posmā sportistam un/vai sportista pārstāvim ir iespēja būt klāt B parauga atvēršanas un analīzes laikā, ja šāda analīze ir pieprasīta, un f) sportista tiesībām pieprasīt A un B parauga laboratoriskās dokumentācijas paketes kopiju; šajā paketē ietilpst Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktā informācija. Antidopinga organizācija par šādiem gadījumiem paziņo arī citām 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām. Ja antidopinga organizācija nolemj neizvirzīt apsūdzību par antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar nelabvēlīgu analīžu rezultātu, tā savu lēmumu paziņo sportistam un 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām.

7.3. Netipisku atražu pārskatīšana.

Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem noteiktos apstākļos laboratorijas, konstatējot tādas aizliegtas vielas klātbūtni, kuras izcelsme varētu būt arī endogēna, ziņo par tālāk izmeklējamu netipisku atradi. Saņemot paziņojumu, ka A paraugā konstatēta netipiska atrade, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai: a) ir izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja vai arī b) ir notikusi tāda acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ, veicot parauga analīzi, ir konstatēta netipiska atrade. Ja, pārskatot šo gadījumu, nav konstatēts, ka būtu izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja vai ka ir notikusi novirze, kuras dēļ, veicot parauga analīzi, ir konstatēta netipiska atrade, antidopinga organizācija veic vajadzīgo izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas sportistam un 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām paziņo, vai šī netipiskā atrade tiks uzskatīta par nelabvēlīgu analīžu rezultātu. Sportistam šo informāciju paziņo 7. panta 2. punktā paredzētajā kārtībā.

7.3.1. Antidopinga organizācija nesniedz paziņojumu par netipisku atradi līdz brīdim, kad tā ir pabeigusi izmeklēšanu un izlēmusi, vai netipiskā atrade tiks uzskatīta par nelabvēlīgu analīžu rezultātu, izņemot šādus gadījumus:

a) ja antidopinga organizācija konstatē, ka pirms izmeklēšanas slēdziena saskaņā ar 7. panta 3. punktu ir jāveic B parauga analīze, antidopinga organizācija var veikt B parauga analīzi pēc tam, kad to ir paziņojusi sportistam, šajā paziņojumā iekļaujot netipiskās atrades aprakstu un 7. panta 2. punkta b) - f) apakšpunktā norādīto informāciju,

b) ja neilgi pirms kāda starptautiska sporta pasākuma lielu sporta pasākumu rīkotāja organizācija vai tāda sporta organizācija, kam drīz jāievēro pēdējais izpildes termiņš attiecībā uz komandas dalībnieku izvēli starptautiskam sporta pasākumam, lūdz antidopinga organizāciju atklāt, vai uz kādu no tiem sportistiem, kurus kāda no minētajām organizācijām ir iekļāvusi to izstrādātajā sarakstā, attiecas vēl nenoskaidrots netipiskas atrades gadījums, antidopinga organizācija norāda šādu sportistu tikai pēc tam, kad par netipisko atradi ir paziņojusi attiecīgajam sportistam.

[Piezīme par 7. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b) daļu. 7. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b) daļā norādītajos apstākļos lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas vai sporta organizācijas pārziņā ir izvēle par to, vai veikt kādus pasākumus atbilstīgi šo organizāciju noteikumiem.]

7.4. Citu to antidopinga noteikumu pārkāpumu pārskatīšana, kas nav aplūkoti 7. panta 1.-3. apakšpunktā.

Antidopinga organizācija vai cita šādas organizācijas izveidota institūcija, kas veic pārskatīšanu, iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā veic visa veida papildu izmeklēšanu atbilstīgi attiecīgajiem antidopinga politikas nosacījumiem un tādiem antidopinga noteikumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar Kodeksu vai kurus antidopinga organizācija uzskata par piemērotiem citu iemeslu dēļ. Līdzko antidopinga organizācija ir pārliecināta, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, tā nekavējoties noteikumos paredzētajā veidā informē sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas sankcijas, par to, kurš antidopinga noteikums ir pārkāpts, kā arī par šā pārkāpuma pamatojumu. Citām antidopinga organizācijām šo informāciju paziņo 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajā kārtībā.

[Piezīme par 7. panta 4. punktu. Piemēram, starptautiskā federācija parasti informē sportistu ar sportista pārstāvētās valsts sporta federācijas starpniecību.]

7.5. Principi, kas attiecas uz pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās.

7.5.1. Obligāts pagaidu aizliegums pēc nelabvēlīga A parauga analīžu rezultāta.

Parakstītāji pieņem tādus noteikumus, kas attiecas uz visiem parakstītāja rīkotajiem sporta pasākumiem un jebkuru komandas izveides procesu, par ko parakstītājs ir atbildīgs, vai gadījumiem, kad parakstītājs ir attiecīgā starptautiskā federācija vai tai ir par rezultātiem atbildīga pārvaldības iestāde iespējama antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā; saskaņā ar šiem noteikumiem gadījumos, kad ir saņemts nelabvēlīgs A parauga analīžu rezultāts saistībā ar tādu aizliegtu vielu, kura nav īpašā viela, pēc 7. panta 1. un 2. punktā aprakstītās pārskatīšanas un paziņojuma nekavējoties tiek noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.

Tomēr pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nevar noteikt, ja sportistam: a) nav nodrošināta iespēja veikt iepriekšēju lietas izskatīšanu pirms pagaidu aizlieguma noteikšanas vai neilgi pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas vai b) nav nodrošināta iespēja veikt paātrinātu lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) neilgi pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas.

7.5.2. Neobligāts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās, pamatojoties uz nelabvēlīgu A parauga analīžu rezultātu saistībā ar īpašajām vielām vai citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

Parakstītāji var pieņemt tādus noteikumus, kas attiecas uz visiem parakstītāja rīkotajiem sporta pasākumiem un jebkuru komandas izveides procesu, par ko parakstītājs ir atbildīgs, vai gadījumiem, kad parakstītājs ir attiecīgā starptautiskā federācija vai tai ir par rezultātiem atbildīga pārvaldības iestāde iespējama antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā; saskaņā ar šiem noteikumiem pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās var noteikt tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos, kuri nav saistīti ar nelabvēlīgu analīžu rezultātu, vai pēc 7. panta 1. un 2. punktā aprakstītās pārskatīšanas un paziņojuma ar īpašajām vielām saistītos gadījumos, tomēr šādu aizliegumu nosaka pirms B parauga analīzes vai lietas galīgās izskatīšanas atbilstīgi 8. pantam (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu).

Tomēr pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nevar noteikt, ja sportistam vai citai personai: a) nav nodrošināta iespēja veikt iepriekšēju lietas izskatīšanu pirms pagaidu aizlieguma noteikšanas vai neilgi pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas vai b) nav nodrošināta iespēja veikt paātrinātu lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) neilgi pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas.

Ja pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nosaka, pamatojoties uz nelabvēlīgu A parauga analīžu rezultātu, un turpmāka B parauga analīze (ja to pieprasa sportists vai antidopinga organizācija) neapstiprina A parauga analīžu rezultātu, sportistam netiek noteikts turpmāks pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās 2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) pārkāpuma dēļ. Gadījumos, kad ir pārtraukta sportista (vai saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumiem %96 sportista komandas) dalība sacensībās, pamatojoties uz 2. panta 1. punkta pārkāpumu, bet turpmāka B parauga analīze neapstiprina A parauga analīzē konstatēto atradi, ja vēl aizvien ir iespējams atjaunot sportista vai komandas dalību sacensībās, neietekmējot to gaitu, sportists vai komanda drīkst turpināt piedalīties šajās sacensībās.

[Piezīme par 7. panta 5. punktu. Pirms antidopinga organizācija vienpusēji nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, tā veic Kodeksā paredzēto iekšējo pārskatīšanu. Turklāt parakstītājs, kas nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, nodrošina sportistam iespēju pirms vai tūlīt pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas veikt iepriekšēju lietas izskatīšanu vai iespēju saskaņā ar 8. pantu galīgo lietas izskatīšanu veikt paātrināti tūlīt pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas. Saskaņā ar 13. panta 2. punktu sportists ir tiesīgs lēmumu pārsūdzēt.

Retos gadījumos, kad B parauga analīze neapstiprina A parauga analīzē konstatēto atradi, tāds sportists, kam ir noteikts pagaidu aizliegums, konkrētā sporta pasākuma ietvaros, ja tas ir iespējams, drīkst piedalīties turpmākajās sacensībās. Līdzīgi atkarībā no attiecīgajiem starptautiskās federācijas noteikumiem komandu sporta veidos šāds sportists var piedalīties turpmākajos sacensību posmos, ja komanda vēl aizvien piedalās sacensībās.

Pagaidu aizlieguma periodu saskaņā ar 10. panta 9. punkta 3. apakšpunktu atrēķina no jebkura turpmāk noteikta diskvalifikācijas perioda.]

7.6. Aktīvās karjeras pārtraukšana.

Ja sportists vai cita persona pārtrauc savu aktīvo karjeru laikā, kad rezultātu pārvaldības process vēl nav pabeigts, tās antidopinga organizācijas pienākums, kas veic rezultātu pārvaldību, ir pabeigt iesākto rezultātu pārvaldības procesu. Ja sportists vai cita persona pārtrauc savu aktīvo karjeru, pirms uzsākts rezultātu pārvaldības process, rezultātu pārvaldību veic tā antidopinga organizācija, kuras pienākums būtu veikt rezultātu pārvaldību attiecībā uz šo sportistu vai citu personu tajā laikā, kad minētais sportists vai cita persona ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu.

[Piezīme par 7. panta 6. punktu. Attiecīgu sportista vai citas personas rīcību laikā, kad minētais sportists vai cita persona vēl neatradās kādas antidopinga organizācijas pakļautībā, nevar uzskatīt par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tomēr šāda rīcība varētu būt pietiekams pamatojums, lai šim sportistam vai citai personai atteiktu līdzdalību sporta organizācijā.]

8. PANTS - TIESĪBAS UZ TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU

8.1. Taisnīga lietas izskatīšana.

Katra antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību, nodrošina noklausīšanās procesu visām tām personām, kam piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums. Šādā noklausīšanās procesā noskaidro, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, un attiecīgā gadījumā lemj par atbilstīgām sekām. Noklausīšanās procesā jāievēro šādi principi:

• savlaicīga lietas izskatīšana,
• taisnīga un objektīva lietas izskatīšanas komisija,
• personai ir tiesības uz advokāta pārstāvību, šā pakalpojuma izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem,
• personai ir tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par tai piedēvēto antidopinga noteikumu pārkāpumu,
• personai ir tiesības atbildēt uz apgalvojumu par antidopinga noteikumu pārkāpumu un no tā izrietošajām sekām,
• katrai Pusei ir tiesības iesniegt pierādījumus, tostarp tiesības izsaukt un iztaujāt lieciniekus (lietas izskatīšanas komisija nosaka to, vai pieņemt telefoniskas liecības vai rakstiskus materiālus),
• personai ir tiesības saņemt tulka pakalpojumus lietas izskatīšanas laikā, taču lietas izskatīšanas komisija izvēlas konkrētu tulku un nosaka, kas sedz tulka pakalpojumu izmaksas, un,
• savlaicīga, rakstiska un pamatota tāda lēmuma pieņemšana, kurā īpaši izskaidrots(-i) diskvalifikācijas perioda noteikšanas iemesls(-i).

[Piezīme par 8. panta 1. punktu. Šajā pantā ir norādīti pamatprincipi attiecībā uz taisnīgas lietas izskatīšanas nodrošināšanu tādām personām, kam piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums. Šā panta nolūks nav aizstāt katra parakstītāja noteikumus attiecībā uz lietu izskatīšanu, bet gan nodrošināt, ka visi parakstītāji veic lietas izskatīšanu atbilstīgi norādītajiem principiem.]

8.2. Ar sacensībām saistītas lietas izskatīšana.

Lietu izskatīšanu saistībā ar sporta pasākumu var veikt paātrinātā kārtībā atbilstīgi attiecīgās antidopinga organizācijas un lietas izskatīšanas komisijas noteikumiem.

[Piezīme par 8. panta 2. punktu. Piemēram, lietu var izskatīt paātrināti liela sporta pasākuma priekšvakarā, kad ir vajadzīgs lēmums attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumu, lai noteiktu, vai sportists ir tiesīgs piedalīties šajā pasākumā, vai pasākuma laikā, ja lēmums šajā lietā ietekmē sportista gūto rezultātu spēkā esamību vai turpmāko dalību šajā pasākumā.]

8.3. Atteikšanās no lietas izskatīšanas.

Sportists vai cita persona var skaidri atteikties no lietas izskatīšanas, taču sportists vai cita persona atsakās no lietas izskatīšanas arī gadījumā, ja konkrētā antidopinga organizācijas noteikumos norādītā laika posmā šis sportists vai cita persona nespēj apstrīdēt antidopinga organizācijas apgalvojumu, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Gadījumos, kad lieta netiek izskatīta, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktā norādītajām personām iesniedz pamatotu lēmumu, kurā ir paskaidroti veiktie pasākumi.

9. PANTS - AUTOMĀTISKA INDIVIDUĀLO REZULTĀTU ANULĒŠANA

Individuālajos sporta veidos saistībā ar sacensību pārbaudi, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, automātiski tiek anulēti šajās sacensībās iegūtie rezultāti, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas.

[Piezīme par 9. pantu. Ja sportists iegūst zelta medaļu, kad viņa organismā atrodas aizliegta viela, neatkarīgi no tā, vai zelta medaļas ieguvējs ir jebkādi vainojams pārkāpumā, tas ir negodīgi pret citiem sportistiem, kas piedalās šajās sacensībās. Tikai "tīri" sportisti ir tiesīgi baudīt sacensībās gūto rezultātu augļus.

Attiecībā uz komandu sporta veidiem sk. 11. pantu (Sekas attiecībā uz komandām).

Tādos sporta veidos, kas nav komandu sporta veidi, bet kuros apbalvojumu saņem komandas, ja viens vai vairāki komandas locekļi ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, rezultātu anulēšanu vai kādus citus disciplinārus pasākumus attiecībā uz komandu veic saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskās federācijas noteikumiem.]

10. PANTS - INDIVIDUĀLĀS SANKCIJAS

10.1. Rezultātu anulēšana tādā sporta pasākumā, kura ietvaros ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

Ja sporta pasākuma laikā vai saistībā ar sporta pasākumu notiek antidopinga noteikumu pārkāpums, saskaņā ar pasākuma rīkotāja lēmumu var anulēt visus tos individuālos rezultātus, ko attiecīgais sportists ir guvis šā pasākuma ietvaros, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas; izņēmums ir 10. panta 1. punkta 1. apakšpunktā norādītais gadījums.

[Piezīme par 10. panta 1. punktu. Saskaņā ar 9. pantu (Automātiska individuālo rezultātu anulēšana) tiek anulēti tādās atsevišķās sacensībās gūtie rezultāti, kurās sportistam veikto pārbaužu rezultāts ir bijis pozitīvs (piemēram, 100 metru peldēšanā uz muguras), taču saskaņā ar 10. pantu ir iespējams anulēt visus pasākuma ietvaros gūtos rezultātus visās sacensībās (piemēram, Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) pasaules čempionātā).

Lemjot par to, vai anulēt citus pasākuma ietvaros gūtos rezultātus, ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, sportista izdarītā antidopinga noteikumu pārkāpuma smagums, kā arī, vai sportistam veikto pārbaužu rezultāti citās sacensībās ir bijuši negatīvi.]

10.1.1. Ja sportists pierāda, ka pārkāpums nav noticis viņa vainas vai nolaidības dēļ, sportista individuālie rezultāti citās sacensībās netiek anulēti, ja vien sportista izdarītais antidopinga noteikumu pārkāpums nav ietekmējis viņa rezultātus citās sacensībās, izņemot tās sacensības, kurās noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

10.2. Diskvalifikācijas periods sakarā araizliegtas vielas klātbūtni, aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, lietošanas mēģinājumu vai glabāšanu.

Par 2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne), 2. panta 2. punkta (Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai lietošanas mēģinājums) un 2. panta 6. punkta (Aizliegtu vielu un metožu glabāšana) pārkāpumu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10. panta 4. un 5. punktā minētie nosacījumi par diskvalifikācijas perioda atcelšanu vai samazināšanu, vai 10. panta 6. punktā minētie nosacījumi par diskvalifikācijas perioda pagarināšanu, diskvalifikāciju nosaka uz šādu laika posmu:

Pirmais pārkāpums: divus (2) gadus ilga diskvalifikācija.

[Piezīme par 10. panta 2. punktu. Sankciju saskaņošana ir viens no visvairāk apspriestajiem un pārrunātajiem dopinga apkarošanas jautājumiem. Saskaņošana nozīmē, ka novērtējot katra atsevišķa gadījuma individuālos faktus, izmanto vienotus noteikumus un kritērijus. Pret sankciju saskaņošanu vērsto argumentu pamatā ir dažādu sporta veidu savstarpējas atšķirības, tostarp, piemēram, šādas: dažos sporta veidos sportisti ir profesionāļi, kas, nodarbojoties ar sportu, saņem ievērojamu peļņu, bet citos sporta veidos sportisti ir amatieri; tajos sporta veidos, kuros sportista karjera ir īsa (piemēram, mākslas vingrošanā), divus gadus ilga diskvalifikācija sportistu ietekmē daudz būtiskāk nekā tādos sporta veidos, kur sportista karjera tradicionāli ir daudz garāka (piemēram, jāšanas un šaušanas sportā); atšķirībā no citiem sporta veidiem, kur būtiskāki ir treniņi komandas ietvaros, individuālajos sporta veidos sportistam ir lielāka iespēja uzturēt savas sportiskās prasmes konkurētspējīgā līmenī, diskvalifikācijas laikā trenējoties individuāli. Būtiskākais arguments par labu saskaņošanai ir tas, ka nav taisnīgi diviem vienas valsts sportistiem, kuru pārbaužu rezultāti ir pozitīvi attiecība uz vienu un to pašu aizliegtu vielu, līdzīgos apstākļos piemērot dažādas sankcijas tikai tāpēc, ka šie sportisti piedalās dažādos sporta veidos. Turklāt dažas sporta organizācijas elastību sankciju piemērošanā bieži ir skatījušas kā nepieņemamu iespēju būt iecietīgākiem pret dopinga lietotājiem. Sankciju saskaņotības trūkums bieži ir bijis arī tiesisku nesaskaņu iemesls starp starptautiskajām federācijām un valstu antidopinga organizācijām.]

10.3. Diskvalifikācija sakarā ar citu antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

Tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu dēļ, kas nav norādīti 10. panta 2. punktā, diskvalifikāciju nosaka uz turpmāk minēto laika posmu.

10.3.1. Par 2. panta 3. punkta (Atteikšanās ierasties uz paraugu ievākšanu vai neierašanās uz to) vai 2. panta 5. punkta (Falsifikācija saistībā ar dopinga kontroli) pārkāpumu nosaka diskvalifikāciju uz diviem (2) gadiem, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10. panta 5. punktā minētie nosacījumi vai citi 10. panta 6. punktā minētie nosacījumi.

10.3.2. Par 2. panta 7. punkta (Izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums) vai 2. panta 8. punkta (Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošana vai mēģinājums lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi) pārkāpumu diskvalifikācijas periodu nosaka uz laika posmu ne īsāku par četriem (4) gadiem līdz diskvalifikācijai mūža garumā, izņemot tādus gadījumus, uz kuriem attiecas 10. panta 5. punktā norādītie nosacījumi. Tāds antidopinga noteikumu pārkāpums, kurā iesaistīta nepilngadīga persona, ir uzskatāms par sevišķi būtisku pārkāpumu, un, ja to ir veicis sportistu palīgpersonāls un šāds pārkāpums nav saistīts ar 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām īpašajām vielām, par šādu pārkāpumu sportistu palīgpersonālam nosaka diskvalifikāciju mūža garumā. Turklāt par tādiem būtiskiem 2. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumiem, kas varētu būt arī ar sportu nesaistītu normatīvo aktu pārkāpumi, ziņo kompetentajām administratīvajām, profesionālajām vai tiesu institūcijām.

[Piezīme par 10. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Uz tādām personām, kas ir iesaistītas dopinga izmantošanā attiecībā uz sportistiem vai dopinga piesegšanā, attiecas smagākas sankcijas nekā uz tiem sportistiem, kuru pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. Tā kā sporta organizāciju pilnvaras kopumā ir ierobežotas un minētās organizācijas ir tiesīgas vien liegt akreditāciju, līdzdalības iespējas un citas sporta priekšrocības, būtisks posms dopinga apkarošanā ir ziņot par sportistu palīgpersonālu kompetentajām iestādēm.]

10.3.3. Par 2. panta 4. punkta (Informācijas nesniegšana par savu atrašanās vietu un/vai neierašanās uz pārbaudēm) pārkāpumiem atkarībā no sportista vainas pakāpes diskvalifikācijas periodu nosaka vismaz uz vienu (1) gadu, bet ne vairāk kā uz diviem (2) gadiem.

[Piezīme par 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktā paredzēto sankciju nosaka uz divus gadus ilgu laika posmu gadījumos, kad izdarīti visi trīs informācijas sniegšanas pienākuma pārkāpumi vai neierašanās uz pārbaudēm nav attaisnojama. Pretējā gadījumā atkarībā no lietas apstākļiem sankciju nosaka uz laika posmu no diviem gadiem līdz vienam gadam.]

10.4. Diskvalifikācijas perioda atcelšana vai samazināšana konkrētos apstākļos attiecībā uz īpašajām vielām.

Ja sportists vai cita persona var pierādīt, kā īpašā viela ir nokļuvusi viņa organismā vai nonākusi viņa rīcībā, un ka viņa nolūks nav bijis izmantot šādu īpašo vielu, lai uzlabotu sportisko sniegumu vai maskētu tādas vielas lietošanu, kas uzlabo sportisko sniegumu, 10. panta 2. punktā norādīto diskvalifikācijas periodu aizstāj ar turpmāk minētajām sankcijām.

Pirmais pārkāpums. Minimālā sankcija ir rājiens, nediskvalificējot sportistu no turpmākiem sporta pasākumiem; maksimālā sankcija ir divus gadus ilgs diskvalifikācijas periods.

Lai pamatotu soda atcelšanu vai samazināšanu, sportistam vai citai personai ir pietiekami jāpierāda lietas izskatīšanas komisijai, ka viņam nav bijis nolūka uzlabot sportisko sniegumu vai maskēt tādas vielas lietošanu, kas uzlabo sportisko sniegumu, papildus šādam apgalvojumam sniedzot apstiprinātus pierādījumus. Lemjot par diskvalifikācijas perioda samazināšanu, ir jāņem vērā sportista vai citas personas vainas pakāpe.

[Piezīme par 10. panta 4. punktu. Īpašās vielas ir ne mazāk būtiski sporta dopinga līdzekļi, salīdzinot ar aizliegtajām vielām (piemēram, īpašo vielu sarakstā norādīts stimulants sacensību laikā varētu būt ļoti iedarbīgs); šā iemesla dēļ tādam sportistam, kas neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem, varētu noteikt divus gadus ilgu diskvalifikācijas periodu un saskaņā ar 10. panta 6. punktu viņam varētu noteikt līdz pat četrus gadus ilgu diskvalifikācijas periodu. Tomēr īpašo vielu gadījumā pretstatā citām aizliegtajām vielām ir lielāka iespējamība, ka šo vielu klātbūtnei varētu būt ticams ar dopingu nesaistīts izskaidrojums.

Šo pantu piemēro tikai tādos gadījumos, kad lietas izskatīšanas komisija, ņemot vērā lietas objektīvos apstākļus, ir pietiekami pārliecināta, ka, lietojot aizliegtu vielu vai šādai vielai atrodoties sportista rīcībā, viņam nav bijis nolūka uzlabot savu sportisko sniegumu. Lietas izskatīšanas komisija var secināt, ka sportistam nav bijis nolūka uzlabot savu sportisko sniegumu, ja uz vienu un to pašu lietu attiecas vairāki šādi objektīvi apstākļi, piemēram, sportistam nebūtu labvēlīga šīs īpašās vielas iedarbība vai laiks, kad tā uzņemta organismā; sportists īpašo vielu lietojis atklāti vai atklāti izpaudis šo faktu; neseni medicīniskie dati, kas apliecina, ka īpašā viela izrakstīta ar sportu nesaistītā nolūkā. Kopumā jo vielai piemīt lielāks potenciāls uzlabot sportisko sniegumu, jo sportistam ir būtiskāks pienākums pierādīt, ka viņam nav bijis nodoma uzlabot savu sportisko sniegumu.

Sportistam ir jāsniedz lietas izskatīšanas komisijai pietiekami pierādījumi par to, ka viņam nav bijis nodoma uzlabot savu sportisko sniegumu, turpretim liecībai par to, kā īpašā viela ir nokļuvusi sportista organismā, ir jābūt iespējamības robežās.

Novērtējot sportista vai citas personas vainas pakāpi, ir jāņem vērā tādi konkrēti apstākļi, kas ir būtiski, lai izskaidrotu sportista vai citas personas atkāpes no sagaidāmās uzvedības normas. Tādējādi, piemēram, tas, ka sportists zaudētu iespēju nopelnīt lielas naudas summas diskvalifikācijas periodā vai ka sportista karjera strauji tuvojas beigām, vai pārkāpuma izdarīšanas laiks sporta sacensību kalendārā nav tādi būtiski faktori, kas būtu ņemami vērā, samazinot diskvalifikācijas periodu saskaņā ar šo pantu. Diskvalifikācijas periodu ir paredzēts pilnīgi atcelt tikai izņēmuma gadījumos.]

10.5. Diskvalifikācijas perioda atcelšana vai samazināšana, pamatojoties uz ārkārtējiem apstākļiem.

10.5.1. Nav vainas vai nolaidības.

Citos gadījumos piemērojamo diskvalifikācijas periodu atceļ, ja sportists konkrētajā lietā pierāda, ka viņš nav vainīgs un nav bijis nolaidīgs. Lai atceltu diskvalifikācijas periodu gadījumā, kad paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, atklāj aizliegtu vielu, tās marķierus vai metabolītus, tādējādi konstatējot 2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas klātbūtne) pārkāpumu, sportistam arī jāpierāda tas, kādā veidā aizliegtā viela ir nokļuvusi viņa organismā. Piemērojot šo pantu un atceļot piemērojamo diskvalifikācijas periodu, antidopinga noteikumu pārkāpumu neuzskata par pārkāpumu, proti, šo pārkāpumu neņem vērā, nosakot diskvalifikācijas periodu par vairākkārtējiem pārkāpumiem saskaņā ar 10. panta 7. punktu.

10.5.2. Nav būtiskas vainas vai nolaidības.

Ja sportists vai cita persona atsevišķā lietā pierāda, ka uz viņu neattiecas būtiska vaina vai nolaidība, diskvalifikācijas periodu var samazināt, tomēr to nedrīkst samazināt vairāk kā par pusi no piemērojamā diskvalifikācijas perioda. Ja nosakāms diskvalifikācijas periods mūža garumā, saskaņā ar šo pantu samazinātais diskvalifikācijas periods nedrīkst būt īsāks par astoņiem (8) gadiem. Lai samazinātu diskvalifikācijas periodu gadījumā, kad paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, atklāj aizliegtu vielu, tās marķierus vai metabolītus, tādējādi konstatējot 2. panta 1. punkta (Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne) pārkāpumu, sportistam arī jāpierāda tas, kādā veidā aizliegtā viela ir nokļuvusi viņa organismā.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 1. un 2. apakšpunktu. Atsevišķos gadījumos, kad sportists saistībā ar pārkāpumu var pierādīt, ka nav vainīgs un nav bijis nolaidīgs vai uz viņu neattiecas būtiska vaina vai nolaidība, Kodekss paredz iespēju samazināt vai atcelt diskvalifikācijas periodu. Šī pieeja atbilst cilvēktiesību pamatprincipiem un nodrošina savstarpēju to antidopinga organizāciju līdzsvaru, kas iestājas par izņēmuma iespēju būtisku sašaurināšanu vai pilnīgu novēršanu, un to antidopinga organizāciju līdzsvaru, kuras samazinātu divus gadus ilgu diskvalifikāciju, pamatojoties uz virkni citu faktoru pat tad, ja būtu atzīta sportista vaina. Šie panti attiecas tikai uz sankciju piemērošanu; tos nevar piemērot, lai noteiktu, vai noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu var piemērot attiecībā uz jebkuru antidopinga noteikumu pārkāpumu, kaut gan šiem soda samazināšanas kritērijiem būs sevišķi grūti atbilst tādos gadījumos, kad zināšanas ir viens no antidopinga noteikumu pārkāpuma elementiem.

10. panta 5. punkta 1. un 2. apakšpunkts ietekmē tikai tās lietas, kuru apstākļi patiešām ir ārkārtēji, un nevis lielāko daļu lietu.

Paskaidrojot 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkta darbību, kā tādas lietas piemērs, kurā sankcijas tiek atceltas tādēļ, ka sportists nav vainīgs un nav bijis nolaidīgs, ir minams gadījums, kad sportists var pierādīt, ka viņu ir sabotējis pretinieks, kaut gan attiecīgais sportists ir bijis pietiekami piesardzīgs. Savukārt, pamatojoties uz to, ka sportists nav vainīgs un nav bijis nolaidīgs, sankcijas nevarētu pilnīgi atcelt šādos gadījumos: a) pozitīvs pārbaudes rezultāts tādu vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas dēļ, kuri ir nepareizi marķēti vai kuros ir piemaisījumi (sportisti ir atbildīgi par to, ko uzņem ar uzturu (2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), un ir brīdināti par to, ka uztura bagātinātājos varētu būt nevēlami piemaisījumi), b) ja sportista personīgais ārsts vai treneris attiecībā uz sportistu izmanto aizliegtu vielu, to neatklājot sportistam (sportisti ir atbildīgi par medicīniskā personāla izvēli un viņu pienākums ir informēt medicīnisko personālu par to, ka sportistam nedrīkst dot aizliegtas vielas), c) ja sportista laulātais partneris, treneris vai cita persona no sportista tuvāko biedru vidus nodara kaitējumu, pievienojot aizliegtu vielu sportista pārtikai vai dzērienam (sportisti ir atbildīgi par to, ko uzņem ar uzturu, kā arī par tādu personu rīcību, kam viņi uztic pieeju savai pārtikai un dzērieniem). Tomēr atkarībā no konkrētās lietas individuālajiem apstākļiem, katrā no minētajiem gadījumiem sankcijas varētu samazināt, pamatojoties uz to, ka uz sportistu neattiecas būtiska vaina vai nolaidība. (Piemēram, sankcijas varētu samazināt a) piemēra gadījumā, ja sportists skaidri pierādītu, ka pozitīva analīžu rezultāta iemesls ir piemaisījums parastā multivitamīnu preparātā, kura iegādes avots nav saistīts ar aizliegtām vielām, savukārt sportists ir ievērojis piesardzību, nelietodams citus uztura bagātinātājus.)

Lai novērtētu sportista vai citas personas vainu saskaņā ar 10. panta 5. punkta 1. un 2. apakšpunktu, ir jāņem vērā tādi konkrēti apstākļi, kas ir būtiski, lai izskaidrotu sportista vai citas personas atkāpes no sagaidāmās uzvedības normas. Tādējādi, piemēram, tas, ka sportists zaudētu iespēju nopelnīt lielas naudas summas diskvalifikācijas periodā vai ka sportista karjera strauji tuvojas beigām, vai pārkāpuma izdarīšanas laiks sporta sacensību kalendārā nav būtiski faktori, kas būtu ņemami vērā, samazinot diskvalifikācijas periodu saskaņā ar šo pantu.

Kaut gan uz nepilngadīgām personām pats par sevi neattiecas īpašs režīms, nosakot piemērojamās sankcijas, jaunība un pieredzes trūkums noteikti ir tādi būtiski faktori, kas jānovērtē, nosakot sportista vai citas personas vainu saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu, kā arī 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu, 10. panta 4. punktu un 10. panta 5. punkta 1. apakšpunktu.

10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu nepiemēro tādos gadījumos, uz kuriem attiecas 10. panta 3. punkta 3. apakšpunkts vai 10. panta 4. punkts, jo saistībā ar šiem pantiem, lai noteiktu piemērojamo diskvalifikācijas periodu, jau ir ņemta vērā sportista vai citas personas vainas pakāpe.]

10.5.3. Būtiska palīdzība antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā.

Tāda antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā, pirms galīgā apelācijas tiesas lēmuma saskaņā ar 13. pantu vai pirms pārsūdzības iesniegšanas termiņa beigām ir tiesīga apturēt atsevišķā lietā noteikto diskvalifikācijas periodu, ja attiecīgais sportists vai cita persona antidopinga organizācijai, krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcijai ir snieguši būtisku palīdzību, kā rezultātā antidopinga organizācija ir atklājusi vai pierādījusi kādas citas personas veiktu antidopinga noteikuma pārkāpumu vai krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcija ir atklājusi vai pierādījusi citas personas izdarītu kriminālnoziegumu vai arodnoteikumu pārkāpumu. Pēc galīgā apelācijas tiesas lēmuma saskaņā ar 13. pantu vai pēc pārsūdzības iesniegšanas termiņa beigām antidopinga organizācija ir tiesīga apturēt piemērojamo diskvalifikācijas periodu tikai ar WADA un attiecīgās starptautiskās federācijas apstiprinājumu. Cik lielā mērā apturams piemērojamais diskvalifikācijas periods, ir atkarīgs no sportista vai citas personas antidopinga noteikumu pārkāpuma smaguma; tas atkarīgs arī no tā, cik nozīmīga ir bijusi sportista vai citas personas sniegtā palīdzība cīņā pret dopinga lietošanu sportā. Diskvalifikācijas periodu nevar apturēt par vairāk kā trim ceturtdaļām no piemērojamā termiņa. Ja piemērojams diskvalifikācijas periods mūža garumā, saskaņā ar šo apakšpunktu neapturētais diskvalifikācijas periods nedrīkst būt īsāks par astoņiem (8) gadiem. Ja antidopinga organizācija saskaņā ar šo pantu daļēji aptur piemērojamo diskvalifikācijas periodu, tā nekavējoties rakstiski pamato savu lēmumu visām tām antidopinga organizācijām, kuras ir tiesīgas šo lēmumu pārsūdzēt. Ja antidopinga organizācija pēc tam daļēji vai pilnīgi atjauno apturēto diskvalifikācijas periodu tādēļ, ka attiecīgais sportists vai cita persona nav snieguši paredzēto palīdzību, sportists vai cita persona saskaņā ar 13. panta 2. punktu var pārsūdzēt lēmumu par diskvalifikācijas perioda atjaunošanu.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 3. apakšpunktu. Tādu sportistu, sportistu palīgpersonāla un citu personu sadarbība, kuri atzīst savas kļūdas un vēlas atklāt citus antidopinga noteikumu pārkāpumus, ir būtiska saistībā ar dopinga lietošanas novēršanu sportā.

Novērtējot būtiskas palīdzības nozīmīgumu, ir jāņem vērā, piemēram, iesaistīto personu skaits, šo personu statuss sportā, tas, vai ir iesaistīta izplatīšanas shēma atbilstīgi 2. panta 7. punktam vai izmantošanas shēma atbilstīgi 2. panta 8. punktam, kā arī tas, vai pārkāpums ir saistīts ar pārbaudēs grūti nosakāmu vielu vai metodi. Diskvalifikācijas periodu aptur augstākajā mērā tikai izņēmuma gadījumos. Papildu faktors, kas jāņem vērā saistībā ar antidopinga noteikumu pārkāpuma smagumu, ir tas, vai attiecībā uz tādu personu, kura sniedz būtisku palīdzību, vēl aizvien varētu būt spēkā antidopinga noteikumu pārkāpuma ietekmē gūtie sportiskā snieguma uzlabojumi. Kopumā %96 jo agrāk rezultātu pārvaldības procesā tiek sniegta būtiska palīdzība, jo procentuāli lielāku daļu piemērojamā diskvalifikācijas perioda var apturēt.

Ja tāds sportists vai cita persona, kam piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums, pieprasa tiesības noteikt diskvalifikācijas perioda apturēšanu atbilstīgi šā panta noteikumiem saistībā ar sportista vai citas personas atteikšanos no lietas izskatīšanas atbilstīgi 8. panta 3. punktam (Atteikšanās no lietas izskatīšanas), antidopinga organizācija nosaka, vai saskaņā ar šo pantu ir atbilstoši daļēji apturēt diskvalifikācijas periodu. Ja sportists vai cita persona pieprasa tiesības noteikt diskvalifikācijas perioda apturēšanu pirms lēmuma pieņemšanas lietas izskatīšanā par antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar 8. pantu, lietas izskatīšanas komisija nosaka, vai saskaņā ar šo pantu ir atbilstoši daļēji apturēt piemērojamo diskvalifikācijas periodu, līdztekus lemjot par to, vai šis sportists vai cita persona ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu. Ja diskvalifikācijas periodu daļēji aptur, šādā lēmumā ir jāpaskaidro, kādēļ izdarīts secinājums, ka sniegtā informācija ir ticama un būtiska, lai atklātu vai pierādītu antidopinga noteikumu pārkāpumu vai citu pārkāpumu. Ja sportists vai cita persona pieprasa tiesības noteikt diskvalifikācijas perioda apturēšanu pēc tāda galīga lēmuma pieņemšanas, kas apstiprina antidopinga noteikumu pārkāpumu un saskaņā ar 13. pantu nav pārsūdzams, bet šāds sportists vai cita persona vēl aizvien izcieš diskvalifikācijas periodu, šāds sportists vai cita persona var vērsties pie tās antidopinga organizācijas, kura ir atbildīga par rezultātu pārvaldību šā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā, lūdzot apsvērt diskvalifikācijas perioda apturēšanu saskaņā ar šo pantu. Diskvalifikācijas periodu var apturēt tikai ar WADA un attiecīgās starptautiskās federācijas apstiprinājumu. Ja nav izpildīts kāds nosacījums, kas ir pamatā diskvalifikācijas perioda apturēšanai, attiecīgā antidopinga organizācija kopā ar rezultātu pārvaldības iestādi atjauno to diskvalifikācijas periodu, kas pretējā gadījumā tiktu piemērots. Tādus antidopinga organizācijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, var pārsūdzēt atbilstīgi 13. panta 2. punktam.

Saskaņā ar Kodeksu šis ir vienīgais gadījums, kad atļauta piemērojamā diskvalifikācijas perioda apturēšana.]

10.5.4. Atzīšanās antidopinga noteikumu pārkāpumā, kad nav citu pierādījumu.

Ja sportists vai cita persona brīvprātīgi atzīstas antidopinga noteikumu pārkāpumā pirms paziņojuma saņemšanas par paraugu ievākšanu, kuras laikā varētu konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu (vai tādu antidopinga noteikumu pārkāpumā, kas nav norādīti 2. panta 1. punktā, pirms saņemts pirmais paziņojums par atzīto pārkāpumu saskaņā ar 7. pantu), un šī atzīšanās attiecīgajā laikā ir vienīgais ticamais pārkāpuma pierādījums, diskvalifikācijas periodu var samazināt, nosakot diskvalifikāciju uz laika posmu ne mazāku par pusi no piemērojamā termiņa.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 4. apakšpunktu. Šis pants ir piemērojams, ja sportists vai cita persona paši piesakās un atzīstas antidopinga noteikumu pārkāpumā tādos apstākļos, kad neviena antidopinga organizācija nav informēta, ka varētu būt noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Tas nav piemērojams gadījumos, kad sportists vai cita persona atzīstas pārkāpumā tajā laikā, kad uzskata, ka viņa izdarīto pārkāpumu varētu atklāt.]

10.5.5. Sportists vai cita persona pierāda, ka saskaņā ar vairākiem šā panta noteikumiem viņam ir tiesības uz sankciju samazināšanu.

Pirms samazināt vai apturēt diskvalifikācijas periodu saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2., 3. vai 4. apakšpunktu, piemērojamo diskvalifikācijas periodu nosaka atbilstīgi 10. panta 2., 3., 4. un 6. punktam. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka viņam saskaņā ar vismaz diviem no trim attiecīgajiem 10. panta 5. punkta apakšpunktiem, t. i., 2., 3. vai 4. apakšpunktu ir tiesības uz diskvalifikācijas perioda samazināšanu vai apturēšanu, diskvalifikācijas periodu var samazināt vai apturēt, bet tas nedrīkst būt īsāks par vienu ceturtdaļu no piemērojamā termiņa.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 5. apakšpunktu. Attiecīgo sankciju nosaka, veicot četrus secīgus posmus. Pirmkārt, lietas izskatīšanas komisija nosaka, kura no pamatsankcijām (10. panta 2., 3., 4. vai 6. punkts) piemērojama konkrētā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā. Otrajā posmā lietas izskatīšanas komisija noskaidro, vai ir pamats apturēt, atcelt vai samazināt sankcijas (10. panta 5. punkta 1. līdz 4. apakšpunkts). Tomēr jānorāda, ka ne visi iemesli apturēt, atcelt vai samazināt sankcijas ir savienojami ar tiem noteikumiem, kas attiecas uz pamatsankcijām. Piemēram, 10. panta 5. punkta 2. apakšpunkts neattiecas uz tādiem gadījumiem, kas saistīti ar 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu vai 10. panta 4. punktu, jo lietas izskatīšanas komisija saskaņā ar 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu un 10. panta 4. punktu jau būs noteikusi diskvalifikācijas periodu, pamatojoties uz sportista vai citas personas vainas pakāpi. Trešajā posmā lietas izskatīšanas komisija saskaņā ar 10. panta 5. punkta 5. apakšpunktu nosaka, vai attiecīgais sportists vai cita persona ir tiesīgi pretendēt uz diskvalifikācijas perioda atcelšanu, samazināšanu vai apturēšanu atbilstīgi vairākiem 10. panta 5. punkta noteikumiem. Visbeidzot, lietas izskatīšanas komisija saskaņā ar 10. panta 9. punktu lemj par diskvalifikācijas perioda uzsākšanu.

Turpmākajos četros piemēros ir uzskatāmi parādīta pareiza analīzes secība.

1. piemērs

Fakti: nelabvēlīgs analīžu rezultāts, kas saistīts ar anaboliskā steroīda klātbūtni; sportists nekavējoties atzīstas viņam piedēvētajā antidopinga noteikumu pārkāpumā; sportists pierāda, ka uz viņu neattiecas būtiska vaina (10. panta 5. punkta 2. apakšpunkts); sportists sniedz būtisku palīdzību (10. panta 5. punkta 3. apakšpunkts).

10. panta piemērošana

1. Saskaņā ar 10. panta 2. punktu pamatsankcijas termiņš būtu divi gadi. (Nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi (10. panta 6. punkts), jo sportists ir nekavējoties atzinies pārkāpumā. 10. panta 4. punkts nav piemērojams, jo steroīdi nav īpašās vielas.)

2. Pamatojoties tikai uz to, ka sportista vaina nav būtiska, sankciju var samazināt ne vairāk kā par pusi no paredzētajiem diviem gadiem. Pamatojoties tikai uz to, ka sportists ir sniedzis būtisku palīdzību, sankciju var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no paredzētajiem diviem gadiem.

3. Saskaņā ar 10. panta 5. punkta 5. apakšpunktu, apsverot iespējamu soda samazināšanu tādēļ, ka uz sportistu neattiecas būtiska vaina, turklāt viņš ir sniedzis būtisku palīdzību, sankciju kopumā var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no paredzētajiem diviem gadiem. Tādējādi minimālā sankcija ir sešus mēnešus ilgs diskvalifikācijas periods.

4. Tā kā sportists nekavējoties ir atzinies antidopinga noteikumu pārkāpumā, saskaņā ar 10. panta 9. punkta 2. apakšpunktu diskvalifikācijas perioda sākums var būt jau paraugu ievākšanas diena, tomēr jebkurā gadījumā vismaz puse no diskvalifikācijas perioda (vismaz trīs mēneši) sportistam ir jāizcieš pēc tiesas sēdes lēmuma pieņemšanas dienas.

2. piemērs

Fakti: nelabvēlīgs analīžu rezultāts, kas saistīts ar anaboliskā steroīda klātbūtni; pastāv atbildību pastiprinoši apstākļi, turklāt sportists nevar pierādīt, ka viņš antidopinga noteikumu pārkāpumu nav izdarījis tīši; sportists tūlīt neatzīstas viņam piedēvētajā antidopinga noteikumu pārkāpumā, bet sportists sniedz būtisku palīdzību (10. panta 5. punkta 3. apakšpunkts).

10. panta piemērošana

1. Saskaņā ar 10. panta 6. punktu pamatsankcija būtu diskvalifikācija uz laika posmu no diviem līdz četriem gadiem.

2. Pamatojoties uz to, ka sportists ir sniedzis būtisku palīdzību, sankciju var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no maksimāli iespējamiem četriem gadiem.

3. 10. panta 5. punkta 5. apakšpunkts nav piemērojams.

4. Saskaņā ar 10. panta 9. punkta 2. apakšpunktu diskvalifikācijas periods ir spēkā no tiesas sēdes lēmuma pieņemšanas dienas.

3. piemērs

Fakti: nelabvēlīgs analīžu rezultāts, kas saistīts ar īpašās vielas klātbūtni; sportists pierāda, kā īpašā viela ir nokļuvusi viņa organismā un ka viņa nolūks nav bijis uzlabot savu sportisko sniegumu; sportists pierāda, ka viņa vaina ir niecīga; sportists sniedz būtisku palīdzību (10. panta 5. punkta 3. apakšpunkts).

10. panta piemērošana

1. Tā kā nelabvēlīgs analīžu rezultāts ir saistīts ar īpašās vielas klātbūtni un sportists ir izpildījis citus 10. panta 4. punkta nosacījumus, iespējamās pamatsankcijas var būt dažādas %96 sākot ar rājienu un beidzot ar divus gadus ilgu diskvalifikācijas periodu. Lietas izskatīšanas komisija, piemērojot kādu no minētajā amplitūdā iespējamajām sankcijām, novērtē sportista vainu. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija nosaka astoņus mēnešus ilgu diskvalifikācijas periodu.)

2. Pamatojoties uz to, ka sportists ir sniedzis būtisku palīdzību, sankciju var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no paredzētajiem astoņiem mēnešiem. (Ne mazāk kā līdz diviem mēnešiem.) 10. panta 2. punkts (Nav būtiskas vainas) nav piemērojams, jo sportista vainas pakāpe jau ir ņemta vērā 1. posmā, nosakot astoņus mēnešus ilgu diskvalifikācijas periodu.

3. 10. panta 5. punkta 5. apakšpunkts nav piemērojams.

4. Tā kā sportists nekavējoties ir atzinies antidopinga noteikumu pārkāpumā, saskaņā ar 10. panta 9. punkta 2. apakšpunktu diskvalifikācijas perioda sākums var būt jau paraugu ievākšanas diena, tomēr jebkurā gadījumā vismaz puse no diskvalifikācijas perioda sportistam ir jāizcieš pēc tiesas sēdes lēmuma pieņemšanas dienas. (Vismaz viens mēnesis.)

4. piemērs

Fakti: sportists, kura pārbaužu rezultāti nekad nav bijuši nelabvēlīgi vai kuram nekad nav piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums, spontāni atzīst, ka tīši ir lietojis vairākas aizliegtas vielas, lai uzlabotu savu sportisko sniegumu. Turklāt sportists sniedz būtisku palīdzību (10. panta 5. punkta 3. apakšpunkts).

10. panta piemērošana

1. Kaut gan gadījumos, kad tīši lietotas vairākas aizliegtas vielas, lai uzlabotu sportisko sniegumu, parasti varētu konstatēt atbildību pastiprinošus apstākļus (10. panta 6. punkts), taču sportista spontānās atzīšanās dēļ 10. panta 6. punktu šajā gadījumā nepiemēro. Tas, ka sportists ir tīši lietojis aizliegtas vielas, lai uzlabotu sportisko sniegumu, arī izslēdz iespēju piemērot 10. panta 4. punktu neatkarīgi no tā, vai lietotās aizliegtās vielas ir īpašās vielas. Tādējādi ir piemērojams 10. panta 2. punkts, un noteiktais diskvalifikācijas pamatperiods būtu divi gadi.

2. Pamatojoties tikai uz sportista spontāno atzīšanos (10. panta 5. punkta 4. apakšpunkts), diskvalifikācijas periodu var samazināt ne vairāk kā par pusi no paredzētajiem diviem gadiem. Pamatojoties tikai uz to, ka sportists ir sniedzis būtisku palīdzību (10. panta 5. punkta 3. apakšpunkts), diskvalifikācijas periodu var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no paredzētajiem diviem gadiem.

3. Saskaņā ar 10. panta 5. punkta 5. apakšpunktu, ņemot vērā gan sportista spontāno atzīšanos, gan viņa sniegto būtisko palīdzību, sankciju kopumā var samazināt ne vairāk kā par trim ceturtdaļām no paredzētajiem diviem gadiem. (Minimālais diskvalifikācijas periods ir seši mēneši.)

4. Ja lietas izskatīšanas komisija 3. posmā, nosakot minimālo, sešus mēnešus ilgo diskvalifikācijas periodu, ir ņēmusi vērā 10. panta 5. punkta 4. apakšpunktu, diskvalifikācijas periods ir spēkā no tās dienas, kad lietas izskatīšanas komisija ir noteikusi attiecīgo sankciju. Tomēr, ja lietas izskatīšanas komisija 3. posmā, samazinot diskvalifikācijas periodu, nav izskatījusi 10. panta 5. punkta 4. apakšpunkta piemērošanu, saskaņā ar 10. panta 9. punkta 2. apakšpunktu diskvalifikācijas perioda sākums var būt jau tā diena, kad veikts antidopinga noteikumu pārkāpums, ar nosacījumu, ka vismaz puse soda termiņa (vismaz trīs mēneši) ir jāizcieš pēc tiesas sēdes lēmuma pieņemšanas dienas.]

10.6. Tādi atbildību pastiprinoši apstākļi, kuru dēļ var pagarināt diskvalifikācijas periodu.

Ja atsevišķā ar tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu saistītā lietā, kas nav norādīts 2. panta 7. punktā (Izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums) un 2. panta 8. punktā (Lietošana vai lietošanas mēģinājums), antidopinga organizācija pierāda, ka uz šo gadījumu attiecas tādi atbildību pastiprinoši apstākļi, kuru dēļ diskvalifikācijas periodu var noteikt uz tādu laika posmu, kas pārsniedz standarta sankcijas, piemērojamo diskvalifikācijas periodu var pagarināt līdz četriem (4) gadiem, izņemot gadījumu, ja sportists vai cita persona lietas izskatīšanas komisijai var pietiekami pierādīt, ka antidopinga noteikumu pārkāpumu nav izdarījis tīši.

Kad antidopinga organizācija sportistu vai citu personu apsūdzējusi antidopinga noteikumu pārkāpumā, attiecīgais sportists vai cita persona var izvairīties no šā panta piemērošanas, nekavējoties atzīstoties viņam piedēvētajā antidopinga noteikumu pārkāpumā.

[Piezīme par 10. panta 6. punktu. Tādi atbildību pastiprinoši apstākļi, kuru dēļ ir pamatoti noteikt diskvalifikācijas periodu uz tādu laika posmu, kas pārsniedz standarta sankcijas, ir, piemēram, šādi: sportists vai cita persona antidopinga noteikumu pārkāpumu ir izdarījuši individuāli dopinga plāna vai shēmas ietvaros, vai arī šāds pārkāpums ir saistīts ar sazvērestību vai kopīgu iniciatīvu veikt antidopinga noteikumu pārkāpumu; sportists vai cita persona ir lietojuši vairākas aizliegtas vielas vai metodes vai to rīcībā ir atradušās vairākas aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes, vai arī sportists vai cita persona vairākkārt ir lietojuši aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes vai to rīcībā vairākkārt ir atradušās aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes; parasti šāda(-u) antidopinga noteikumu pārkāpuma(-u) ietekme, kuras iespaidā uzlabojas sportiskais sniegums, saglabātos arī pēc piemērojamā diskvalifikācijas perioda beigām; sportists vai cita persona ir iesaistīti maldināšanā vai kaitnieciskās darbībās, lai izvairītos no antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanas vai sprieduma.

Skaidrības labad jānorāda, ka šajā piezīmē par 10. panta 6. punktu aprakstītie atbildību pastiprinošu apstākļu piemēri nav vienīgie iespējamie, un diskvalifikācijas periodu var noteikt uz ilgāku laika posmu, arī pamatojoties uz citiem atbildību pastiprinošiem faktoriem. 10. panta 6. punkts nav piemērojams attiecībā uz 2. panta 7. punktā (Izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums) un 2. panta 8. punktā (Lietošana vai lietošanas mēģinājums) norādītajiem pārkāpumiem, jo ar šiem pārkāpumiem saistītās sankcijas (četrus gadus ilga diskvalifikācija līdz diskvalifikācijai mūža garumā) jau paredz pietiekamu rīcības brīvību, lai būtu iespējams ņemt vērā jebkādus atbildību pastiprinošus apstākļus.]

10.7. Vairākkārtēji pārkāpumi.

10.7.1. Otrais antidopinga noteikumu pārkāpums.

Ja sportists vai cita persona antidopinga noteikumu pārkāpumu ir izdarījuši pirmo reizi, diskvalifikācijas periodu nosaka uz 10. panta 2. un 3. punktā norādīto laika posmu (ko var atcelt, samazināt vai apturēt atbilstīgi 10. panta 4. un 5. punktam, vai pagarināt saskaņā ar 10. panta 6. punktu). Otrreizēja antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā diskvalifikācijas periods ir šajā tabulā norādītā laika robežās.

Tabulā norādītās definīcijas, kas lietotas saistībā ar otro antidopinga noteikumu pārkāpumu:

VS (vieglākas sankcijas attiecībā uz īpašajām vielām saskaņā ar 10. panta 4. punktu). Saskaņā ar 10. panta 4. punktu antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā ir noteiktas atvieglotas sankcijas vai jānosaka atvieglotas sankcijas, jo pārkāpums ir saistīts ar īpašo vielu un uz to attiecas citi 10. panta 4. punktā minētie nosacījumi.

INNP (informācijas nesniegšana un/vai neierašanās uz pārbaudēm). Antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā sankcijas ir noteiktas vai tās jānosaka saskaņā ar 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu (Informācijas nesniegšana un/vai neierašanās uz pārbaudēm).

VSV (vieglākas sankcijas, jo nav būtiskas vainas vai nolaidības). Saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā ir noteiktas atvieglotas sankcijas vai jānosaka atvieglotas sankcijas, jo sportists atbilstīgi 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktam ir pierādījis, ka uz viņu neattiecas būtiska vaina vai nolaidība.

St (standarta sankcijas saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punkta 1. apakšpunktu). Saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punkta 1. apakšpunktu antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā ir noteikta vai jānosaka standarta divu (2) gadu sankcija.

PS (pastiprinātas sankcijas). Saskaņā ar 10. panta 6. punktu antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā ir noteiktas pastiprinātas sankcijas vai jānosaka pastiprinātas sankcijas, jo antidopinga organizācija ir pierādījusi 10. panta 6. punktā norādītos nosacījumus.

IZI (izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums un lietošana vai lietošanas mēģinājums). Antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā sankcijas ir noteiktas vai tās jānosaka saskaņā ar 10. panta 3. punkta 2. apakšpunktu.

[Piezīme par 10. panta 7. punkta 1. apakšpunktu. Izmantojot šo tabulu soda noteikšanai, ir jāizvēlas sportista vai citas personas pirmajam antidopinga noteikumu pārkāpumam atbilstošā ailīte kreisajā kolonnā un tad pa labi atrodiet kolonnu, kas atbilst otrajam pārkāpumam. Piemēram, pieņemsim, ka sportistam par pirmo pārkāpumu saskaņā ar 10. panta 2. punktu ir noteikts standarta diskvalifikācijas periods; pēc tam sportists izdara otru pārkāpumu, par kuru viņam saskaņā ar 10. panta 4. punktu nosaka vieglāku sankciju attiecībā uz īpašo vielu. Tabulu izmanto, lai noteiktu diskvalifikācijas periodu par otro pārkāpumu. Lai noteiktu, kāds sods piemērojams par šajā piemērā minēto pārkāpumu, tabulu izmanto, sākot ar kreiso kolonnu, apakšā atrodiet ceturto rindu, ko apzīmē ar "St", kas simbolizē standarta sankcijas; tad pa labi atrodiet pirmo kolonnu, ko apzīmē ar "VS", kas simbolizē vieglākas sankcijas attiecībā uz īpašajām vielām, tādējādi noskaidrojot, ka par otro pārkāpumu piemērojams diskvalifikācijas periods no diviem līdz četriem gadiem. Lemjot par diskvalifikācijas perioda ilgumu attiecīgā laika robežās, ir jāņem vērā sportista vai citas personas vainas pakāpe.]

[Piezīme par 10. panta 7. punkta 1. apakšpunkta piedāvāto VS definīciju. Attiecībā uz 10. panta 7. punkta piemērošanu pirms Kodeksa pieņemšanas izdarītu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos sk. 25. panta 4. punktu.]

10.7.2. 10. panta 5. punkta 3. un 4. apakšpunkta piemērošana otrā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā.

Ja tāds sportists vai cita persona, kas izdarījuši otro antidopinga noteikumu pārkāpumu, pierāda, ka saskaņā ar 10. panta 5. punkta 3. vai 4. apakšpunktu ir tiesīgi pretendēt uz daļēju diskvalifikācijas perioda apturēšanu vai samazināšanu, lietas izskatīšanas komisija vispirms nosaka, uz kādu laika posmu 10. panta 7. punkta 1. apakšpunktā piedāvātajā tabulā norādītā laika robežās būtu piemērojams diskvalifikācijas periods, un pēc tam attiecīgi aptur vai samazina šo diskvalifikācijas periodu. Atlikušais diskvalifikācijas periods pēc apturēšanas vai samazināšanas saskaņā ar 10. panta 5. punkta 3. vai 4. apakšpunktu nedrīkst būt īsāks par vienu ceturtdaļu no piemērojamā termiņa.

10.7.3. Trešais antidopinga noteikumu pārkāpums.

Trešā antidopinga noteikumu pārkāpuma sekas vienmēr ir diskvalifikācija mūža garumā, izņemot gadījumu, ja trešais pārkāpums atbilst tiem nosacījumiem, kas attiecas uz diskvalifikācijas perioda atcelšanu vai samazināšanu saskaņā ar 10. panta 4. punktu, vai šis pārkāpums ir 2. panta 4. punkta (Informācijas nesniegšana un/vai neierašanās uz pārbaudēm) pārkāpums. Šajos konkrētajos gadījumos diskvalifikācijas periods ir no astoņiem (8) gadiem līdz diskvalifikācijai mūža garumā.

10.7.4. Papildu noteikumi attiecībā uz noteiktiem iespējamiem vairākkārtējiem pārkāpumiem.

• Lai piemērotu sankcijas saskaņā ar 10. panta 7. punktu, antidopinga noteikumu pārkāpumu uzskata par otro pārkāpumu tikai tādā gadījumā, ja antidopinga organizācija var pierādīt, ka sportists vai cita persona ir izdarījuši otru antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc paziņojuma saņemšanas par pirmo pārkāpumu atbilstīgi 7. pantam (Rezultātu pārvaldība) vai pēc tam, kad antidopinga organizācija ir veikusi pamatotus pasākumus, lai informētu sportistu par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu; ja antidopinga organizācija nevar pierādīt iepriekš minēto, abus pārkāpumus aplūko kopā kā vienu pārkāpumu, t. i., kā pirmo pārkāpumu un sankcijas nosaka, pamatojoties uz to pārkāpumu, par kuru piemērojamas smagākas sankcijas; tomēr vairākkārtējus pārkāpumus var uzskatīt par nosacījumu, lai konstatētu atbildību pastiprinošus apstākļus (10. panta 6. punkts).
• Ja pēc lēmuma attiecībā uz pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu antidopinga organizācija atklāj tādus faktus, kas saistīti ar tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko attiecīgais sportists vai cita persona ir izdarījuši pirms paziņojuma saņemšanas par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu, antidopinga organizācija nosaka papildu sankciju, pamatojoties uz tām sankcijām, kuras varētu noteikt, ja šie divi pārkāpumi būtu izskatīti vienlaicīgi. Visu tādu sacensību rezultātus, kas attiecas uz laiku, kad izdarīts pirmais no antidopinga noteikumu pārkāpumiem, anulē saskaņā ar 10. panta 8. punktu. Lai novērstu iespēju, ka agrāk izdarītā, bet vēlāk atklātā pārkāpuma dēļ tiek konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi (10. panta 6. punkts), sportists vai cita persona pēc paziņojuma saņemšanas par to pārkāpumu, par kuru viņiemm izvirzīta pirmā apsūdzība, savlaicīgi brīvprātīgi atzīstas agrāk izdarītajā antidopinga noteikumu pārkāpumā. Šis noteikums piemērojams arī gadījumos, kad antidopinga organizācija pēc lēmuma attiecībā uz otro antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāj tādus faktus, kas saistīti ar citu agrāku pārkāpumu.

[Piezīme par 10. panta 7. punkta 4. apakšpunktu. Hipotētiskā situācijā sportists 2008. gada 1. janvārī izdara antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet antidopinga organizācija šo pārkāpumu neatklāj līdz 2008. gada 1. decembrim. Šajā laikā sportists 2008. gada 1. martā izdara vēl vienu antidopinga noteikumu pārkāpumu; antidopinga organizācija paziņo viņam par šo pārkāpumu 2008. gada 30. martā, un lietas izskatīšanas komisija 2008. gada 30. jūnijā nosaka, ka sportists 2008. gada 1. martā ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu. Vēlāk atklātais pārkāpums, kas izdarīts 2008. gada 1. janvārī, nodrošina iespēju piemērot atbildību pastiprinošus apstākļus, jo sportists pēc paziņojuma saņemšanas 2008. gada 30. martā par vēlāk izdarīto pārkāpumu nav savlaicīgi brīvprātīgi atzinies agrāk izdarītajā pārkāpumā.]

10.7.5. Vairākkārtēji antidopinga noteikumu pārkāpumi astoņus gadus ilgā laika posmā.

10. panta 7. punkta kontekstā, lai antidopinga noteikumu pārkāpumus uzskatītu par vairākkārtējiem pārkāpumiem, šiem pārkāpumiem ir jābūt izdarītiem tajā pašā astoņus gadus ilgā laika posmā.

10.8. Sacensību rezultātu anulēšana pēc paraugu ievākšanas vai antidopinga noteikumu pārkāpuma.

Saskaņā ar 9. pantu (Automātiska individuālo rezultātu anulēšana) tiek automātiski anulēti tādu sacensību rezultāti, kurās parauga analīžu rezultāts ir bijis pozitīvs, turklāt visus tos sacensību rezultātus, kas iegūti laikā no tāda parauga ievākšanas dienas (sacensībās vai ārpus sacensībām), kura analīžu rezultāts ir bijis pozitīvs, vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma līdz dienai, kad stājas spēkā pagaidu aizliegums vai diskvalifikācijas periods, anulē, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

10.8.1. Kā nosacījums, lai atgūtu savas tiesības pēc antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanas, sportistam vispirms ir jāatmaksā visas saskaņā ar šo pantu atsavinātās naudas balvas.

10.8.2. Atsavināto naudas balvu sadale.

Ja starptautiskās federācijas noteikumi neparedz atsavināto naudas balvu piešķiršanu citiem sportistiem, šos līdzekļus vispirms izmanto, atmaksājot tās antidopinga organizācijas izdevumus, kura veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu šīs naudas balvas, bet pēc tam atmaksājot tās antidopinga organizācijas izdevumus, kura veikusi rezultātu pārvaldību šajā lietā, savukārt iespējamo atlikumu sadala atbilstīgi starptautiskās federācijas noteikumiem.

[Piezīme par 10. panta 8. punkta 2. apakšpunktu. Kodeksa noteikumi neliedz "tīriem" sportistiem vai citām personām, kas cietušas zaudējumus tādas personas rīcības dēļ, kura izdarījusi antidopinga noteikumu pārkāpumu, īstenot savas tiesības pieprasīt šai personai atlīdzināt šādus zaudējumus.]

10.9. Diskvalifikācijas perioda uzsākšana.

Izņemot turpmāk norādītos gadījumus, diskvalifikācijas perioda sākums ir diena, kad lietas izskatīšanā tiek pieņemts lēmums, nosakot diskvalifikācijas periodu; ja lietas izskatīšana tiek atcelta, diskvalifikācijas periods aizsākas dienā, kad sportists pieņem aizliegumu piedalīties sacensībās vai šādu aizliegumu viņam nosaka citā veidā. Jebkuru pagaidu aizlieguma periodu (noteikts vai brīvprātīgi pieņemts) atrēķina no kopējā noteiktā diskvalifikācijas perioda.

10.9.1. Ar sportistu vai citu personu nesaistīta aizkavēšanās.

Ja noklausīšanās procesā vai citos dopinga kontroles posmos ir bijusi būtiska aizkavēšanās, kuras iemesli nav attiecināmi uz sportistu vai citu personu, tā institūcija, kas nosaka sankcijas, var uzsākt diskvalifikācijas periodu agrāk, proti, jau paraugu ievākšanas dienā vai dienā, kurā izdarīts pēdējais antidopinga noteikumu pārkāpums.

10.9.2. Savlaicīga atzīšanās.

Ja sportists vai cita persona pēc tam, kad antidopinga organizācija ir apsūdzējusi viņus antidopinga noteikumu pārkāpumā, savlaicīgi (attiecībā uz sportistu tas nozīmē pirms dalības nākamajās sacensībās) atzīstas šādā pārkāpumā, diskvalifikācijas perioda sākums var būt jau paraugu ievākšanas diena vai diena, kad izdarīts pēdējais antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr katrā lietā, kurā piemēro šo pantu, sportists vai cita persona vismaz pusi no diskvalifikācijas perioda izcieš pēc tās dienas, kad attiecīgais sportists vai cita persona piekrīt sankcijas noteikšanai, kad lietas izskatīšanā ir pieņemts lēmums par sankcijas noteikšanu vai kad sankcija noteikta citā veidā.

[Piezīme par 10. panta 9. punkta 2. apakšpunktu. Šo pantu nepiemēro gadījumā, kad diskvalifikācijas periods jau ir samazināts saskaņā ar 10. panta 5. punkta 4. apakšpunktu (Atzīšanās antidopinga noteikumu pārkāpumā, kad nav citu pierādījumu).]

10.9.3. Ja noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās un sportists šo aizliegumu ievēro, šāda pagaidu aizlieguma periodu atrēķina no jebkura turpmāk noteikta diskvalifikācijas perioda.

10.9.4. Ja sportists brīvprātīgi rakstiski piekrīt antidopinga organizācijas un rezultātu pārvaldības iestādes noteiktam pagaidu aizliegumam un pēc tam nepiedalās sacensībās, šāda brīvprātīga pagaidu aizlieguma periodu atrēķina no jebkura attiecīgajam sportistam turpmāk noteikta diskvalifikācijas perioda. Katrai Pusei, kas saskaņā ar 14. panta 1. punktu ir tiesīga saņemt paziņojumu par iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nekavējoties iesniedz sportista pagaidu aizlieguma brīvprātīgā akcepta kopiju.

[Piezīme par 10. panta 9. punkta 4. apakšpunktu. Sportista brīvprātīgais pagaidu aizlieguma akcepts nav atzīšanās, un to nedrīkst izmantot, lai izdarītu sportistam nelabvēlīgus secinājumus.]

10.9.5. No diskvalifikācijas perioda neatrēķina tādus laika posmus pirms pagaidu aizlieguma vai brīvprātīga pagaidu aizlieguma piemērošanas dienas, kuros sportists nav piedalījies sacensībās, neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi sportista izvēle vai arī viņa dalību ir apturējusi komanda.

[Piezīme par 10. panta 9. punktu. 10. panta 9. punkta teksts ir pārskatīts, lai skaidri norādītu, ka vienīgie iemesli, kuru dēļ diskvalifikācijas periodu var aizsākt pirms tās dienas, kad pieņemts lēmums lietas izskatīšanā, ir ar sportistu nesaistīta aizkavēšanās, savlaicīga sportista atzīšanās un pagaidu aizliegums. Ar šo grozījumu ir novērstas šā teksta pretrunīgas interpretācijas un piemērošanas iespējas.]

10.10. Sportista statuss diskvalifikācijas laikā.

10.10.1. Aizliegums piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā.

Par diskvalificētu atzīts sportists vai cita persona diskvalifikācijas periodā nekādā statusā nedrīkst piedalīties tādās sacensībās vai pasākumos (kas nav apstiprinātas antidopinga izglītības vai rehabilitācijas programmas), ko apstiprina vai rīko kāds parakstītājs, tā dalīborganizācija, klubs vai parakstītāja dalīborganizācijas cita dalīborganizācija, vai tādās sacensībās, ko apstiprina vai rīko kāda profesionālā līga, starptautiska vai valsts līmeņa sporta pasākumu rīkotāja organizācija.

Tāds sportists vai cita persona, kam noteiktais diskvalifikācijas periods ir ilgāks par četriem gadiem, pēc četriem diskvalifikācijas gadiem ir tiesīgi piedalīties vietējos sporta pasākumos jebkurā citā sporta veidā, izņemot to sporta veidu, kurā šis sportists vai cita persona ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet tikai ar nosacījumu, ka šāds vietējs sporta pasākums nav tāda līmeņa pasākums, kurā šāds sportists vai cita persona tieši vai netieši varētu kvalificēties dalībai (vai uzkrāt punktus kvalifikācijai) valsts čempionātā vai starptautiskā sporta pasākumā.

Tāds sportists vai cita persona, kam noteikts diskvalifikācijas periods, aizvien ir pakļauti dopinga pārbaudēm.

[Piezīme par 10. panta 10. punkta 1. apakšpunktu. Piemēram, diskvalificēts sportists nevar piedalīties treniņa nometnē, paraugdemonstrējumos vai attiecīgās nacionālās federācijas vai tāda kluba organizētā praksē, kas ir attiecīgās nacionālās federācijas dalībnieks. Turklāt diskvalificēts sportists nedrīkst iesaistīties tādā profesionālā līgā, kas nav parakstītāja līga (nacionālā hokeja līga, nacionālā basketbola asociācija utt.), un piedalīties tādos pasākumos, ko rīko tāda starptautiska vai valsts līmeņa pasākumu rīkotāja organizācija, kura nav parakstītāja organizācija; pārkāpjot šo aizliegumu, uz sportistu attiecas 10. panta 10. punkta 2. apakšpunktā norādītās sekas. Vienā sporta veidā noteiktās sankcijas atzīst arī citos sporta veidos (sk. 15. punkta 4. apakšpunktu "Savstarpēja atzīšana").]

10.10.2. Pārkāpums attiecībā uz aizliegumu piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā.

Ja tāds sportists vai cita persona, kas atzīti par diskvalificētiem, pārkāpj 10. panta 10. punkta 1. apakšpunktā aprakstīto aizliegumu piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā, saistībā ar šādu dalību gūtos rezultātus anulē un sākotnēji noteiktais diskvalifikācijas periods stājas spēkā atkārtoti, sākot no tās dienas, kad izdarīts šāds pārkāpums. Jauno diskvalifikācijas periodu var samazināt saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu, ja sportists vai cita persona pierāda, ka saistībā ar līdzdalības aizlieguma pārkāpumu uz viņu neattiecas būtiska vaina vai nolaidība. Tā antidopinga organizācija, kuras veiktās rezultātu pārvaldības ietekmē tika noteikts sākotnējais diskvalifikācijas periods, nolemj, vai sportists vai cita persona ir pārkāpuši līdzdalības aizliegumu un vai ir atbilstoši samazināt sodu saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu.

[Piezīme par 10. panta 10. punkta 2. apakšpunktu. Ja sportists vai cita persona ir iespējami pārkāpuši diskvalifikācijas periodā piemērojamo līdzdalības aizliegumu, tā antidopinga organizācija, kas ir bijusi atbildīga par rezultātu pārvaldību tā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā, par kuru tika noteikts diskvalifikācijas periods, nosaka, vai sportists vai cita persona ir pārkāpuši līdzdalības aizliegumu, un, ja šāds pārkāpums ir konstatēts, %96 vai sportists vai cita persona ir snieguši pamatojumu, lai saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu samazinātu atkārtoti uzsākto diskvalifikācijas periodu. Tādus antidopinga organizācijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, var pārsūdzēt atbilstīgi 13. panta 2. punktam.

Ja sportistu palīgpersonāls vai cita persona sportistam sniedz būtisku palīdzību, atvieglojot diskvalifikācijas periodā piemērojamā līdzdalības aizlieguma pārkāpšanu, par šādu sportistu palīgpersonālu vai citu personu atbildīgā antidopinga organizācija var noteikt attiecīgas sankcijas saskaņā ar tās disciplinārajiem noteikumiem attiecībā uz šādu palīdzību.]

10.10.3. Finansiālā atbalsta apturēšana diskvalifikācijas laikā.

Turklāt parakstītāji, parakstītāju dalīborganizācijas un valdības par visiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas nav saistīti ar vieglākām sankcijām attiecībā uz īpašām vielām atbilstīgi 10. panta 4. punktam, daļēji vai pilnīgi aptur ar sportu saistītu finansiālu atbalstu vai citus ar sportu saistītus pabalstus, ko saņēmusi šāda persona.

10.11. Atjaunošanas pārbaudes.

Kā nosacījums, lai atgūtu savas tiesības pēc paredzētā diskvalifikācijas perioda beigām, sportistam pagaidu aizlieguma vai diskvalifikācijas periodā ir jābūt pieejamam ārpus sacensību pārbaudēm, ko veic pārbaužu veikšanai pilnvarotas antidopinga organizācijas, kā arī jāsniedz precīza informācija par savu pašreizējo atrašanās vietu, ja šāda informācija tiek pieprasīta. Ja tāds sportists, kam noteikts diskvalifikācijas periods, pārtrauc aktīvo karjeru un viņa vārds tiek svītrots no ārpus sacensību pārbaužu sarakstiem, vēlāk vēlas atjaunot savu līdzdalību sportā, šāds sportists nav tiesīgs atjaunot līdzdalību sportā līdz brīdim, kad viņš ir informējis attiecīgās antidopinga organizācijas un viņam ir noteiktas ārpus sacensību pārbaudes uz laika posmu, kas vienāds ar atlikušo diskvalifikācijas periodu no tās dienas, kad sportists ir pārtraucis savu aktīvo karjeru.

10.12. Finansiālu sankciju piemērošana.

Antidopinga organizācija savos noteikumos par antidopinga noteikumu pārkāpumiem var paredzēt finansiālas sankcijas. Tomēr finansiālas sankcijas nevar uzskatīt par pamatu, lai samazinātu diskvalifikācijas periodu vai citas saskaņā ar Kodeksu piemērojamas sankcijas.

[Piezīme par 10. panta 12. punktu. Piemēram, ja lietas izskatīšanas komisija kādā lietā konstatē, ka saskaņā ar Kodeksu piemērojamās sankcijas un antidopinga organizācijas noteikumos paredzētās finansiālās sankcijas vienlaikus ir pārāk smagas sekas, tā atceļ antidopinga organizācijas finansiālās sankcijas, nevis citas Kodeksā noteiktās sankcijas (piemēram, diskvalifikāciju un rezultātu anulēšanu).]

11. PANTS - SEKAS ATTIECĪBĀ UZ KOMANDĀM

11.1. Pārbaudes komandu sporta veidos.

Ja komandu sporta veidā vairāk kā vienam komandas loceklim saistībā ar sporta pasākumu ir paziņots par antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar 7. pantu, pasākuma rīkotājs sacensību laikā komandai veic attiecīgas mērķpārbaudes.

11.2. Pārkāpuma sekas komandu sporta veidos.

Ja komandu sporta veidā ir konstatēts, ka vairāk kā divi komandas locekļi sacensību laikā ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, pasākuma rīkotājs nosaka attiecīgas papildu sankcijas komandai (piemēram, punktu anulēšanu, diskvalifikāciju no dalības sacensībās vai sporta pasākum vai citas sankcijas) līdztekus tām sekām, ko nosaka attiecībā uz tādiem konkrētiem sportistiem, kas izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu.

11.3. Sporta pasākuma rīkotāja noteiktas stingrākas sekas komandu sporta veidos.

Sporta pasākuma rīkotājs var nolemt izstrādāt tādus pasākuma noteikumus, kas komandu sporta veidos paredz stingrākas sekas par tām, kuras noteiktas 11. panta 2. punktā saistībā ar sporta pasākumiem.

[Piezīme par 11. panta 3. punktu. Piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja var izstrādāt tādus noteikumus, kas paredz, ka komandu var diskvalificēt no dalības olimpiskajās spēlēs, pamatojoties uz mazāku antidopinga noteikumu pārkāpumu skaitu olimpisko spēļu periodā.]

12. PANTS - SANKCIJAS PRET SPORTA ORGANIZĀCIJĀM

Kodeksa noteikumi neliedz parakstītājiem vai tām valdībām, kas atzinušas Kodeksu, īstenot savus noteikumus, lai noteiktu sankcijas tādām sporta organizācijām, kuras atrodas parakstītāja vai valdības pakļautībā.

[Piezīme par 12. pantu. Šajā pantā ir skaidri noteikts, ka Kodekss neierobežo iespējamas disciplināri tiesiskas saistības starp organizācijām.]

13. PANTS - PĀRSŪDZĪBA

13.1. Pārsūdzamie lēmumi.

Tādus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu vai pirms Kodeksa pieņemšanas apstiprinātiem noteikumiem, var pārsūdzēt atbilstīgi 13. panta 2. līdz 4. punkta noteikumiem vai citiem attiecīgiem Kodeksa noteikumiem. Ja apelācijas institūcija nenosaka citādi, šādi lēmumi paliek spēkā pārsūdzības laikā. Pirms pārsūdzības izskatīšanas ir jāizmanto visas antidopinga organizācijas noteikumos paredzētās pārskatīšanas iespējas pēc lēmuma pieņemšanas, ar nosacījumu, ka šāda pārskatīšana notiek saskaņā ar 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā norādītajiem principiem (izņemot 13. panta 1. punkta 1. apakšpunktā norādītos gadījumus).

13.1.1. WADA nav jāizmanto visas iekšējās pārsūdzības iespējas.

Ja WADA saskaņā ar 13. pantu ir tiesīga iesniegt pārsūdzību un citas Puses antidopinga organizācijas paredzētajā kārtībā nav pārsūdzējušas galīgo lēmumu, WADA ir tiesīga pārsūdzēt šādu lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), neizmantojot visas citas antidopinga organizācijas paredzētās pārsūdzības iespējas.

[Piezīme par 13. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Ja lēmums ir pieņemts pirms antidopinga organizācijas paredzētās kārtības pēdējā posma (piemēram, pirmajā lietas izskatīšanā) un Puses nolemj nepārsūdzēt šo lēmumu nākamajā antidopinga organizācijas kārtības posmā (piemēram, valdē), WADA var izlaist atlikušos antidopinga organizācijas iekšējās kārtības posmus un uzreiz iesniegt pārsūdzību CAS.]

13.2. Ar antidopinga noteikumu pārkāpumu, pārkāpuma sekām un pagaidu aizliegumu saistītu lēmumu pārsūdzība.

Lēmums, ar ko apstiprina antidopinga noteikumu pārkāpumu, nosaka sekas par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai noraida antidopinga noteikumu pārkāpuma faktu; lēmums, ka antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšana nevar turpināties procedurālu iemeslu dēļ (tostarp, piemēram, ārsta norādījumu dēļ); saskaņā ar 10. panta 10. punkta 2. apakšpunktu (Pārkāpums attiecībā uz aizliegumu piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā) pieņemts lēmums; lēmums, ka antidopinga organizācija nav pilnvarota lemt par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai tā sekām; antidopinga organizācijas lēmums nelabvēlīgu analīžu rezultātu vai netipisku atradi neizskatīt kā antidopinga noteikumu pārkāpumu vai lēmums neturpināt izskatīt antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc izmeklēšanas saskaņā ar 7. panta 4. punktu; kā arī lēmums noteikt pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās pēc iepriekšējas lietas izskatīšanas vai 7. panta 5. punkta pārkāpuma gadījumā, ko var pārsūdzēt tikai saskaņā ar šā 13. panta 2. apakšpunktu.

13.2.1. Pārsūdzība saistībā ar starptautiska līmeņa sportistiem.

Lēmumu tādās lietās, kas saistītas ar dalību starptautiskā sporta pasākumā vai starptautiska līmeņa sportistiem, var pārsūdzēt tikai Sporta arbitrāžas tiesā (CAS) saskaņā ar šādas tiesas noteikumiem.

[Piezīme par 13. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. CAS lēmumi ir galīgi un saistoši, izņemot to, ja saskaņā ar tiesību aktiem arbitrāžas lēmumi ir jāpārskata atcelšanas vai apstiprināšanas nolūkā.]

13.2.1. Pārsūdzība saistībā ar valsts līmeņa sportistiem.

Lietās, kas saistītas ar tādiem valsts līmeņa sportistiem atbilstīgi katras antidopinga organizācijas noteiktajai definīcijai, kuri nav tiesīgi pārsūdzēt lēmumu saskaņā ar 13. panta 2. punkta 1. apakšpunktu, lēmumu var pārsūdzēt neatkarīgā un objektīvā institūcijā saskaņā ar attiecīgās valsts antidopinga organizācijas izstrādātajiem noteikumiem. Noteikumos, kas attiecas uz šādu pārsūdzību, ir jāievēro šādi principi:

• savlaicīga lietas izskatīšana,
• taisnīga, objektīva un neatkarīga lietas izskatīšanas komisija,
• tiesības uz advokāta pārstāvību, šā pakalpojuma izmaksas sedzot no saviem līdzekļiem, un
• savlaicīga, rakstiska pamatota lēmuma pieņemšana.

[Piezīme par 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Antidopinga organizācija var nolemt ievērot šā panta prasības, nosakot, ka tās valsts līmeņa sportisti ir tiesīgi uzreiz iesniegt pārsūdzību CAS.]

13.2.3. Personas, kas tiesīgas iesniegt pārsūdzību.

13. panta 2. punkta 1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos pārsūdzību CAS ir tiesīgas iesniegt šādas Puses: a) tāds sportists vai cita persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums, b) otra Puse, kas iesaistīta lietā, kurā pieņemts šis lēmums, c) attiecīgā starptautiskā federācija, d) personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts antidopinga organizācija vai tādas valsts antidopinga organizācija, kuras pilsonis vai licences turētājs ir šī persona, e) Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai attiecīgā gadījumā %96 Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, ja lēmuma ietekme varētu būt saistīta ar olimpiskajām vai paralimpiskajām spēlēm, tostarp tādu lēmumu gadījumos, kas ietekmē tiesības piedalīties olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs, un f) WADA.

13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos Puses, kas tiesīgas iesniegt pārsūdzību tādā valsts līmeņa institūcijā, kura veic pārskatīšanu, ir norādītas valsts antidopinga organizācijas noteikumos; Puses kā minimums ir šādas: a) tāds sportists vai cita persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums, b) otra Puse, kas iesaistīta lietā, kurā pieņemts šis lēmums, c) attiecīgā starptautiskā federācija, d) personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts antidopinga organizācija un e) WADA. 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos arī WADA un starptautiskās federācijas ir tiesīgas iesniegt pārsūdzību CAS, ņemot vērā tās valsts līmeņa institūcijas lēmumu, kas veic pārskatīšanu. Katra Puse, kas iesniedz pārsūdzību, ir tiesīga saņemt CAS palīdzību, lai iegūtu visu būtisko informāciju no tās antidopinga organizācijas, kuras lēmums tiek pārsūdzēts, un attiecīgās antidopinga organizācijas pienākums ir sniegt šādu informāciju atbilstīgi CAS norādījumam.

Galīgais termiņš attiecībā uz pārsūdzības iesniegšanu vai WADA iesaistīšanos lietā ir vēlākais no turpmāk minētajiem:

a) divdesmit viena (21) diena pēc pēdējās dienas, kurā kāda cita lietā iesaistītā Puse ir tiesīga iesniegt pārsūdzību, vai

b) divdesmit viena (21) diena pēc tās dienas, kad WADA ir saņēmusi visus tos lietas materiālus, kas saistīti ar šo lēmumu.

Neatkarīgi no visiem citiem šeit izklāstītajiem noteikumiem vienīgā persona, kas tiesīga pārsūdzēt lēmumu par pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, ir tāds sportists vai cita persona, kuriem noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.

13.3. Antidopinga organizācija nespēj savlaicīgi pieņemt lēmumu.

Ja konkrētā lietā antidopinga organizācija WADA noteikta pamatota termiņa robežās nespēj pieņemt lēmumu par to, vai ir izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums, WADA var nolemt iesniegt pārsūdzību CAS tādā pat veidā kā gadījumā, ja antidopinga organizācija būtu pieņēmusi lēmumu, ka antidopinga noteikumu pārkāpums nav noticis. Ja CAS lietas izskatīšanas komisija konstatē, ka izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums un ka WADA ir rīkojusies pamatoti, nolemjot sniegt pārsūdzību CAS, antidopinga organizācija atmaksā WADA pārsūdzības procesa izmaksas, kā arī advokāta pakalpojumu izmaksas.

[Piezīme par 13. panta 3. punktu. Ņemot vērā katra antidopinga noteikumu pārkāpuma izmeklēšanas un rezultātu pārvaldības procesa atšķirīgos apstākļus, nav iespējams noteikt fiksētu laika posmu, kurā antidopinga organizācijai ir jāpieņem lēmums, pirms WADA ir tiesīga iejaukties, iesniedzot pārsūdzību CAS. Tomēr pirms šāda lēmuma pieņemšanas WADA apspriežas ar antidopinga organizāciju un dod antidopinga organizācijai iespēju paskaidrot, kāpēc tā vēl nav pieņēmusi lēmumu. Šā panta noteikumi neliedz arī starptautiskai federācijai pieņemt tādus noteikumus, kas pilnvaro šo federāciju pārņemt piekritību tādos gadījumos, kad ir pārlieku aizkavējies tāds rezultātu pārvaldības process, ko veic kāda no starptautiskās federācijas nacionālajām federācijām.]

13.4. Terapeitiskās lietošanas atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas lēmumu pārsūdzība.

Sportists vai tāda antidopinga organizācija, kuras lēmumu par terapeitiskās lietošanas atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu WADA maina, pieņemot pretēju lēmumu, šādu WADA lēmumu var pārsūdzēt tikai CAS. Tādus antidopinga organizāciju lēmumus par terapeitiskās lietošanas atļaujas atteikšanu, kas nav WADA lēmumi un ko WADA nevar mainīt, starptautiska līmeņa sportisti var pārsūdzēt CAS, bet citi sportisti %96 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā aprakstītajā valsts līmeņa institūcijā, kura veic pārskatīšanu. Ja valsts līmeņa institūcija, kas veic pārskatīšanu, maina lēmumu par terapeitiskās lietošanas atļaujas atteikšanu, pieņemot pretēju lēmumu, WADA šīs institūcijas lēmumu var pārsūdzēt CAS.

Ja antidopinga organizācija pamatotā laika posmā nespēj pieņemt lēmumu saistībā ar attiecīgi iesniegtu terapeitiskās lietošanas atļaujas prasības pieteikumu, antidopinga organizācijas nespēju izlemt šajā pantā paredzētās pārsūdzības tiesības, var uzskatīt par atļaujas atteikumu.

13.5. Saskaņā ar Kodeksa trešo un ceturto daļu pieņemtu lēmumu pārsūdzība.

Attiecībā uz WADA ziņojumu par Kodeksa neievērošanu saskaņā ar 23. panta 4. punkta 5. apakšpunktu vai tādām sekām, kas noteiktas saskaņā ar Kodeksa trešo daļu (Funkcijas un pienākumi), tā struktūra, uz kuru attiecas WADA ziņojums vai kurai noteiktas Kodeksa trešajā daļā paredzētās sekas, ir tiesīga iesniegt pārsūdzību tikai CAS atbilstīgi šīs tiesas noteikumiem.

13.6. Laboratorijas akreditācijas apturēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība.

WADA lēmumus par kādas laboratorijas WADA akreditācijas apturēšanu vai atcelšanu ir tiesīga pārsūdzēt tikai attiecīgā laboratorija, šādu pārsūdzību iesniedzot CAS.

[Piezīme par 13. pantu. Kodeksa mērķis ir nodrošināt, ka ar dopingu saistītas lietas izskata saskaņā ar taisnīgu un caurskatāmu iekšējo kārtību, paredzot galējās pārsūdzības iespējas. Antidopinga organizāciju lēmumu caurskatāmību ar dopingu saistītās lietās nodrošina 14. pants. Konkrētām personām un organizācijām, tostarp WADA, pēc tam ir iespēja pārsūdzēt šādus lēmumus. Tā kā sportisti un sportistu federācijas varētu gūt labumu no kāda pretinieka diskvalifikācijas, tie nav iekļauti tādu ieinteresēto personu un organizāciju definīcijā, kas ir tiesīgas iesniegt pārsūdzību saskaņā ar 13. pantu.]

14. PANTS - KONFIDENCIALITĀTE UN ZIŅOŠANA

Turpmāk minētie principi attiecas uz dopinga apkarošanas rezultātu koordināciju, publisku caurskatāmību un uzskaiti, kā arī cieņu pret to personu privātajām interesēm, kas iespējami pārkāpuši antidopinga noteikumus.

14.1. Informācija, kas attiecas uz nelabvēlīgu analīžu rezultātu, netipiskām atradēm un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem.

14.1.1. Paziņojums sportistiem vai citām personām.

Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija saskaņā ar 7. pantu (Rezultātu pārvaldība) sniedz paziņojumu tādam sportistam, kura parauga analīžu rezultāts pēc sākotnējas pārskatīšanas saskaņā ar 7. panta 1. vai 3. punktu ir atzīts par nelabvēlīgu, vai sportistam vai citai personai, kam saskaņā ar 7. panta 4. punktu pēc sākotnējas pārskatīšanas ir piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums.

14.1.2. Paziņojums valsts antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai un WADA.

Tā pati antidopinga organizācija informē sportista pārstāvētās valsts antidopinga organizāciju, starptautisko federāciju un WADA ne vēlāk kā līdz 7. panta 1.%964. punktā aprakstītā procesa beigām.

14.1.3. Paziņojuma saturs.

Paziņojumā norāda šādu informāciju: sportista vārdu, valsti, sporta veidu un sporta veida disciplīnu, sportista konkurences līmeni, informāciju par to, vai pārbaude veikta sacensību laikā vai ārpus sacensībām, parauga ievākšanas datumu un laboratorijas paziņoto analīžu rezultātu.

14.1.4. Ziņojumi par attiecīgo stāvokli.

Minētajām personām un antidopinga organizācijām regulāri paziņo jaunāko informāciju par tādu pārskatu vai tiesvedības stāvokli un rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 7. pantu (Rezultātu pārvaldība), 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) vai 13. pantu (Pārsūdzības), un nekavējoties sniedz rakstisku pamatotu skaidrojumu par lietas atrisinājumu vai paziņo lēmumu, kurš paskaidro lietas atrisinājumu.

14.1.5. Konfidencialitāte.

Saņēmējas organizācijas šo informāciju neizpauž citām personām ārpus to personu loka, kam šī informācija ir jāzina (tostarp attiecīgajiem darbiniekiem attiecīgajā valsts olimpiskajā komitejā, nacionālajā federācijā un komandai komandu sporta veidos), līdz tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību, ir publiskojusi šo informāciju saskaņā ar 14. panta 2. punktu vai arī nav izpildījusi šo pienākumu.

[Piezīme par 14. panta 1. punkta 5. apakšpunktu. Katra antidopinga organizācija savos antidopinga noteikumos paredz procedūras konfidenciālas informācijas aizsardzībai, kā arī konfidenciālas informācijas nepiemērotas publiskošanas gadījumu izmeklēšanai un disciplināru sodu noteikšanai vainīgajam antidopinga organizācijas darbiniekam vai pārstāvim.]

14.2. Publiskošana.

14.2.1. Tā antidopinga organizācija, kas atbildīga par rezultātu pārvaldību, informāciju par tāda sportista vai citas personas identitāti, kam antidopinga organizācija piedēvē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīga publiskot tikai pēc tam, kad sportistam vai citai personai ir sniegts paziņojums saskaņā ar 7. panta 2., 3. vai 4. punktu un attiecīgā antidopinga organizācija ir informēta saskaņā ar 14. panta 1. panta 2. apakšpunktu.

14.2.2. Ne vēlāk kā divdesmit (20) dienas pēc tās dienas, kad lietas izskatīšanā saskaņā ar 8. pantu ir konstatēts, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, vai tās dienas, kad apsūdzētais ir atteicies no lietas izskatīšanas vai antidopinga organizācijas apsūdzība nav savlaicīgi apstrīdēta, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija publiski paziņo par šo dopinga lietu, norādot arī sporta veidu, kurš antidopinga noteikums ir pārkāpts, tā sportista vai citas personas vārdu, kas izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, tās aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes, ar ko šis pārkāpums ir saistīts, kā arī noteiktās sekas. Tā pati antidopinga organizācija divdesmit (20) dienu laikā publiski paziņo ar antidopinga noteikumu pārkāpumu saistītos pārsūdzības lēmumus. Publiskošanai paredzētajā laika posmā antidopinga organizācija arī nosūta WADA informāciju par visiem lietas izskatīšanā un pārsūdzības procesā pieņemtajiem lēmumiem.

14.2.3. Ja pēc lietas izskatīšanas vai pārsūdzības ir konstatēts, ka sportists vai cita persona nav izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, lēmumu var publiskot tikai ar tā sportista vai citas personas piekrišanu, uz ko attiecas šis lēmums. Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pamatotus pasākumus, lai saņemtu šādu piekrišanu, un, saņemot šādu piekrišanu, publisko lēmuma tekstu pilnīgi vai saīsinātā formā saskaņā ar sportista vai citas personas apstiprinājumu.

14.2.4. Saistībā ar 14. panta 2. punktu attiecīgo informāciju publisko, to ievietojot vismaz antidopinga organizācijas tīmekļa vietnē un nodrošinot šādas informācijas pieejamību attiecīgajā tīmekļa vietnē vismaz viena (1) gada garumā.

14.2.5. Antidopinga organizācijas, WADA akreditētas laboratorijas, kā arī antidopinga organizāciju un WADA akreditētu laboratoriju pārstāvji nedrīkst publiski komentēt konkrētus izskatāmās lietas faktus (pretstatā vispārējam procesa aprakstam un zinātniskiem faktiem), izņemot gadījumus, kad šāds komentārs ir atbilde uz attiecīgā sportista, citas personas vai tās pārstāvja publisku komentāru.

14.3. Informācija par sportista atrašanās vietu.

Kā turpmāk noteikts Starptautiskajā pārbaužu standartā, tie sportisti, kas saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas vai valsts antidopinga organizācijas norādēm ir iekļaujami reģistrēto pārbaužu sarakstā, sniedz precīzu informāciju par savu pašreizējo atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas koordinē sportistu izvirzīšanu iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā un datu apkopošanu par sportistu pašreizējo atrašanās vietu, kā arī nosūta šos datus WADA. Citām antidopinga organizācijām, kas saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarotas veikt pārbaudes sportistiem, šī informācija iespēju robežās ir pieejama ar Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmas (ADAMS) starpniecību. Šī informācija visu laiku jāglabā stingrā slepenībā; to izmanto tikai pārbaužu plānošanai, koordinācijai un veikšanai, turklāt šī informācija ir jāiznīcina, līdzko tā vairs nav būtiska minētajā nolūkā.

14.4. Statistikas pārskati.

Antidopinga organizācijas vismaz reizi gadā publicē vispārēju statistikas pārskatu par to veiktajiem dopinga kontroles pasākumiem, šā pārskata kopiju iesniedzot WADA. Antidopinga organizācijas var publicēt arī tādus ziņojumus, kuros ir norādīti visu to sportistu vārdi, kam veiktas pārbaudes, kā arī katras pārbaudes veikšanas datums.

14.5. Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs.

WADA ir centrālais dopinga kontroles pārbaužu datu un rezultātu apstrādes centrs attiecībā uz tādiem starptautiska līmeņa un valsts līmeņa sportistiem, kas iekļauti savas valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā. Lai atvieglotu pārbaužu veikšanas plānošanu un novērstu vairāku antidopinga organizāciju veikto pārbaužu nevajadzīgu atkārtošanos, katra antidopinga organizācija pēc pārbaužu veikšanas iespējami drīz ziņo WADA informācijas apstrādes centram par visām šādiem sportistiem veiktajām sacensību un ārpus sacensību pārbaudēm. Šī informācija ir pieejama attiecīgajam sportistam, sportista pārstāvētajai nacionālajai federācijai, Valsts Olimpiskajai komitejai vai Valsts Paralimpiskajai komitejai, valsts antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai un Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai vai Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai.

Lai WADA varētu darboties kā dopinga kontroles pārbaužu datu apstrādes centrs, tā atbilstīgi jaunākajiem datu aizsardzības principiem ir izstrādājusi datubāzes pārvaldības rīku %96 Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS). WADA ir izstrādājusi ADAMS atbilstīgi tiem datu aizsardzības statūtiem un normām, kas attiecas uz WADA un citām organizācijām, kuras izmanto ADAMS. WADA Kanādas neatkarīgo datu aizsardzības iestāžu uzraudzībā, stingrā slepenībā un saskaņā ar Starptautisko datu aizsardzības un privātuma standartu uztur privātu informāciju par sportistiem, sportistu palīgpersonālu vai citām dopinga apkarošanā iesaistītām personām. WADA vismaz reizi gadā publicē statistikas pārskatus, kuros apkopota saņemtā informācija, nodrošinot pilnīgu sportistu privātuma aizsardzību, turklāt WADA ir pieejama pārrunām valsts un reģionālajām datu aizsardzības iestādēm.

14.6. Datu privātums.

Veicot Kodeksā noteiktos pienākumus, antidopinga organizācijas var apkopot, uzglabāt, apstrādāt vai publiskot personīgu informāciju par sportistiem vai trešām personām. Katra antidopinga organizācija nodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota atbilstīgi attiecīgajiem datu un privātuma aizsardzības likumiem, kā arī Starptautiskajam datu aizsardzības un privātuma standartam, ko WADA pieņem, lai nodrošinātu, ka sportisti un tādas personas, kas nav sportisti, ir pilnīgi informēti par to personīgās informācijas izmantošanu un vajadzības gadījumā piekrīt šādas informācijas izmantošanai saistībā ar Kodeksā noteiktajiem dopinga apkarošanas pasākumiem.

15. PANTS - DOPINGA KONTROLES PIENĀKUMU NOTEIKŠANA

[Piezīme par 15. pantu. Lai dopinga apkarošanas pasākumi būtu iedarbīgi, tajos ir jāiesaista daudzas antidopinga organizācijas, kas īsteno efektīvas programmas gan starptautiskā, gan valsts līmenī. Kodeksa kontekstā nav mēģināts ierobežot vienas grupas pienākumus, tādējādi citai grupai nodrošinot ekskluzīvu kompetenci; tā kontekstā ir risinātas tādas iespējamas problēmas, kas saistītas ar pienākumu pārklāšanos, pirmkārt, nodrošinot daudz augstāku vispārējās saskaņošanas līmeni un, otrkārt, konkrētās jomās paredzot noteikumus attiecībā uz prioritātēm un sadarbību.]

15.1. Pārbaudes sporta pasākumos.

Paraugu ievākšanu dopinga kontroles nolūkā veic gan starptautiska, gan valsts līmeņa sporta pasākumos. Izņemot turpmāk minētos gadījumus, kad Kodeksā ir noteikts citādi, sacensību laikā par pārbaužu uzsākšanu un vadīšanu ir atbildīga viena organizācija. Starptautiskos sporta pasākumos dopinga kontroles paraugu ievākšanu uzsāk un vada tā starptautiskā organizācija, kas ir šā pasākuma rīkotāja (piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja olimpiskajās spēlēs, starptautiskā federācija pasaules čempionātā, Panamerikas sporta organizācija Panamerikas sporta spēlēs). Valsts sporta pasākumos dopinga kontroles paraugu ievākšanu uzsāk un vada attiecīgās valsts izraudzītā valsts antidopinga organizācija.

15.1.1. Ja tāda antidopinga organizācija, kas sporta pasākumā nav atbildīga par pārbaužu uzsākšanu un vadīšanu, sacensību laikā tomēr vēlas sportistiem veikt papildu pārbaudes, šāda antidopinga organizācija vispirms apspriežas ar sporta pasākuma rīkotāju, lai saņemtu atļauju veikt un koordinēt jebkādas papildu pārbaudes. Ja antidopinga organizāciju neapmierina pasākuma rīkotāja atbilde, šāda antidopinga organizācija var lūgt WADA atļauju veikt papildu pārbaudes un noteikt, kā koordinēt šādas papildu pārbaudes. Pirms piešķirta atļauja veikt šādas papildu pārbaudes, WADA apspriežas ar pasākuma rīkotāju un informē to par šādu lūgumu.

[Piezīme par 15. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Pirms atļaujas izsniegšanas valsts antidopinga organizācijai uzsākt un veikt pārbaudes starptautiskā sporta pasākumā, WADA apspriežas ar to starptautisko organizāciju, kas ir šā pasākuma rīkotāja. Pirms atļaujas izsniegšanas starptautiskai federācijai uzsākt un veikt pārbaudes valsts sporta pasākumā, WADA apspriežas ar tās valsts antidopinga organizāciju, kurā notiek šis pasākums. Tā antidopinga organizācija, kas uzsāk un pārzina pārbaužu veikšanu, pēc savas izvēles var stāties līgumattiecībās ar citām organizācijām, kam šī antidopinga organizācija deleģē pienākumu veikt paraugu ievākšanu vai atbildību par citiem dopinga kontroles posmiem.]

15.2. Ārpus sacensību pārbaudes.

Ārpus sacensību pārbaudes uzsāk un vada gan starptautiskās, gan valstu organizācijas. Ārpus sacensību pārbaudes var uzsākt un vadīt: a) WADA, b) Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai Starptautiskā Paralimpiskā komiteja saistībā ar olimpiskajām spēlēm vai paralimpiskajām spēlēm, c) sportista starptautiskā federācija vai d) jebkura cita antidopinga organizācija, kas pilnvarota veikt pārbaudes sportistam saskaņā ar 5. panta 1. punktu (Pārbaužu veikšanas plānošana). Ārpus sacensību pārbaudes iespēju robežās koordinē ar ADAMS starpniecību, lai palielinātu kopīgo dopinga kontroles pasākumu efektivitāti un novērstu nevajadzīgu atkārtotu pārbaužu veikšanu konkrētiem sportistiem.

[Piezīme par 15. panta 2. punktu. Papildu iestādes pārbaužu veikšanai var pilnvarot, parakstītājiem un valdībām noslēdzot savstarpējus starpvalstu vai daudzpusējus līgumus.]

15.3. Rezultātu pārvaldība, lietu izskatīšana un sankcijas.

Izņemot 15. panta 3. punkta 1. apakšpunktā norādītos gadījumus, par rezultātu pārvaldību un lietas izskatīšanu ir atbildīga tā antidopinga organizācija, kas uzsāk un veic paraugu ievākšanu (vai gadījumā, ja paraugus neievāc, tā organizācija, kura atklājusi pārkāpumu), un šie procesi notiek saskaņā ar attiecīgās antidopinga organizācijas procedūras noteikumiem. Ja attiecīgā antidopinga organizācija nav pilnvarota veikt rezultātu pārvaldību, rezultātu pārvaldības iestāde automātiski pāriet attiecīgās starptautiskās federācijas pārziņā. Neatkarīgi no tā, kura organizācija veic rezultātu pārvaldību vai lietas izskatīšanu, tā ievēro 7. un 8. pantā izklāstītos principus un tos Kodeksa pirmās daļas ievadā norādītos noteikumus, kas bez būtiskām izmaiņām jāiekļauj organizācijas noteikumos.

[Piezīme par 15. panta 3. punktu. Dažos gadījumos tās antidopinga organizācijas procedūras noteikumos, kas uzsāk un vada paraugu ievākšanu, varētu būt paredzēts, ka rezultātu pārvaldību veic cita organizācija (piemēram, sportista pārstāvētā nacionālā federācija). Šādā gadījumā antidopinga organizācijas pienākums ir apliecināt, ka šīs citas organizācijas noteikumi atbilst Kodeksa prasībām.

Lai novērstu iespēju, ka neviena antidopinga organizācija nav pilnvarota veikt rezultātu pārvaldību, sportista vai citas personas starptautiskā federācija ir izvēlēta par rezultātu pārvaldības pēdējo instanci. Protams, starptautiskajai federācijai ir atļauts savos antidopinga noteikumos paredzēt, ka rezultātu pārvaldību veic sportista vai citas personas pārstāvētā nacionālā federācija.]

15.3.1. Attiecībā uz tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, kas konstatēts valsts antidopinga organizācijas veikto pārbaužu rezultātā vai ko atklājusi valsts antidopinga organizācija un kas saistīts ar tādu sportistu, kurš nav attiecīgās valsts pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, licences turētājs vai sporta organizācijas loceklis, rezultātu pārvaldību un lietas izskatīšanu veic saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumiem. Lai noteiktu tādas sankcijas, kas pārsniedz diskvalifikāciju no dalības sporta pasākumā vai šajā pasākumā gūto rezultātu anulēšanu, rezultātu pārvaldību un lietas izskatīšanu pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas, Starptautiskās Paralimpiskās komitejas vai lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas veiktu pārbaužu rezultātus iesniedz attiecīgajai starptautiskajai federācijai.

[Piezīme par 15. panta 3. punkta 1. apakšpunktu. Nav galīga noteikuma attiecībā uz rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanu gadījumos, kad valsts antidopinga organizācija pārbauda citas valsts sportistu, par ko šī antidopinga organizācija nebūtu atbildīga, ja vien šis sportists neatrastos nacionālās antidopinga organizācijas valstī. Saskaņā ar šo pantu starptautiskā federācija atbilstīgi saviem noteikumiem nosaka, piemēram, vai lietas pārvaldība nododama sportista pārstāvētās valsts antidopinga organizācijai, atstājama tās antidopinga organizācijas pārziņā, kas ievākusi paraugu, vai arī šī lieta jāpārņem starptautiskajai federācijai.]

15.4. Savstarpēja atzīšana.

15.4.1 Ievērojot 13. pantā noteiktās pārsūdzības tiesības, visi parakstītāji atzīst un ievēro jebkura cita parakstītāja veiktās pārbaudes, piešķirtās terapeitiskās lietošanas atļaujas un lietas izskatīšanas rezultātus vai tādus citus galīgus lēmumus, kas atbilst Kodeksam un ir attiecīgā parakstītāja kompetencē.

[Piezīme par 15. panta 4. punkta 1. apakšpunktu. Iepriekš ir bijušas neskaidrības saistībā ar šā panta interpretāciju attiecībā uz terapeitiskās lietošanas atļaujām. Ja starptautiskās federācijas noteikumos vai līgumā ar starptautisko federāciju nav noteikts citādi, valstu antidopinga organizācijas nav pilnvarotas piešķirt terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiska līmeņa sportistiem.]

15.4.2. Ja citas organizācijas veic tādus pašus pasākumus un šo organizāciju noteikumi atbilst Kodeksam, kaut gan tās Kodeksu nav pieņēmušas, parakstītāji atzīst šo organizāciju veiktos pasākumus.

[Piezīme par 15. panta 4. punkta 2. apakšpunktu. Ja tādas organizācijas lēmums, kas nav pieņēmusi Kodeksu, daļēji atbilst un daļēji neatbilst Kodeksam, parakstītāji mēģina īstenot šādu lēmumu saskaņā ar Kodeksa principiem. Piemēram, ja tāda organizācija, kas nav Kodeksa parakstītāja, Kodeksam atbilstošā procesā, pamatojoties uz aizliegtas vielas klātbūtni sportista organismā, ir konstatējusi, ka sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet noteiktais diskvalifikācijas periods ir īsāks par Kodeksā paredzēto, visi parakstītāji atzīst antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatāciju un sportista pārstāvētās valsts antidopinga organizācija veic lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu, lai noteiktu, vai piemērojams Kodeksā noteiktais diskvalifikācijas periods.]

16. PANTS - DOPINGA KONTROLE DZĪVNIEKIEM, KAS PIEDALĀS SPORTA SACENSĪBĀS

16.1. Visos sporta veidos, kur sacensībās ir iesaistīti dzīvnieki, attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija izstrādā un īsteno antidopinga noteikumus attiecībā uz dzīvniekiem, kas piedalās šajā sporta veidā. Antidopinga noteikumos iekļauj aizliegto vielu sarakstu, piemērotas pārbaudes procedūras un apstiprināto laboratoriju sarakstu attiecībā uz paraugu analīzi.

16.2. Attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumu noteikšanu, rezultātu pārvaldību, taisnīgu lietas izskatīšanu, sekām un pārsūdzību saistībā ar sportā iesaistītajiem dzīvniekiem, attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija izstrādā un īsteno tādus noteikumus, kas vispārēji atbilst Kodeksa 1., 2., 3., 9., 10., 11., 13. un 17. pantam.

17. PANTS - NOILGUMA NOTEIKUMI

Tiesas procesu pret sportistu vai citu personu par Kodeksā norādītu antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar uzsākt vēlāk kā astoņus (8) gadus pēc tās dienas, kad šāds pārkāpums ir atzīts par notikušu.

OTRĀ DAĻA

IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA

18. PANTS - IZGLĪTĪBA

18.1. Pamatprincips un galvenais nolūks.

Pamatprincips attiecībā uz informācijas un izglītības programmām par sportu bez dopinga ir pasargāt Kodeksa ievadā aprakstīto sportisko garu no dopinga lietošanas graujošās ietekmes. Šādu programmu galvenais nolūks ir profilakse. Mērķis ir atturēt sportistus no tīšas vai netīšas aizliegtu vielu un aizliegtu metožu lietošanas.

Visi parakstītāji savu iespēju un pienākumu robežās, savstarpēji sadarbojoties, plāno, īsteno, novērtē un pārrauga informācijas un izglītības programmas par sportu bez dopinga.

18.2. Programmas un pasākumi.

Šīs programmas nodrošina sportistiem un citām personām aktualizētu un precīzu informāciju vismaz šādos jautājumos:

• Aizliegto vielu un metožu sarakstā iekļautās vielas un metodes,
• antidopinga noteikumu pārkāpumi,
• dopinga radītās sekas, tostarp sankcijas, dopinga ietekme uz veselību un tā radītās sociālās sekas,
• dopinga kontroles procedūras,
• sportista un sportistu palīgpersonāla tiesības un pienākumi,
• terapeitiskās lietošanas atļaujas,
• ar uztura bagātinātājiem saistītā riska pārvaldība,
• dopinga kaitējums sportiskajam garam.

Programmu nolūks ir veicināt sportisko garu, lai veidotu tādu vidi, kas īpaši sekmē sportu bez dopinga, kā arī atstāj pozitīvu un ilgstošu ietekmi uz sportistu un citu personu izvēli.

Šīs programmas ir vērstas jauniešu izglītošanai atbilstīgi viņu attīstības līmenim, tās īsteno skolās un sporta klubos, vecāku, pieaugušo sportistu, sporta amatpersonu, treneru un medicīniskā personāla vidū, kā arī mediju sektorā. (Medijiem būtu jāiesaistās šajā procesā, atbalstot šādu informāciju un izplatot to.)

Sportistu palīgpersonāla pienākums ir izglītot un konsultēt sportistus saistībā ar tādu antidopinga politiku un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu.

Visi parakstītāji veicina un atbalsta sportistu un sportistu palīgpersonāla aktīvu līdzdalību izglītības programmās par sportu bez dopinga.

[Piezīme par 18. panta 2. punktu. Informatīvās un izglītības programmas antidopinga jomā nav jāierobežo, iekļaujot tajās tikai valsts vai starptautiska līmeņa sportistus; šajās programmās ir jāiesaista visas personas, tostarp jaunieši, kas piedalās sportā kāda parakstītāja, valdības vai citu tādu sporta organizāciju pakļautībā, kuras ir pieņēmušas Kodeksu. (Sk. definīciju "sportists".) Šajās programmās ir jāiesaista arī sportistu palīgpersonāls.

Šie principi atbilst UNESCO konvencijai attiecībā uz izglītību un mācībām.]

18.3. Profesionālā disciplīna.

Visi parakstītāji sadarbojas gan savstarpēji, gan ar valdībām, lai rosinātu attiecīgās kompetentās profesionālās apvienības un iestādes izstrādāt un īstenot piemērotus rīcības kodeksus, labu praksi un ētikas noteikumus attiecībā uz dopinga apkarošanu sportā, kā arī izstrādāt un īstenot Kodeksam atbilstošas sankcijas.

18.4. Koordinācija un sadarbība.

WADA ir centrālais informācijas apstrādes centrs attiecībā uz WADA vai antidopinga organizāciju izstrādātiem informācijas un izglītības līdzekļiem un/vai programmām.

Visi parakstītāji, sportisti un citas personas sadarbojas gan savstarpēji, gan ar valdībām, lai koordinētu savus centienus ar dopinga apkarošanas jautājumiem saistītas informācijas un izglītības jomā, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un šo programmu efektivitāti saistībā ar dopinga lietošanas novēršanu sportā.

19. PANTS - PĒTNIECĪBA

19.1. Pētniecības nolūks un mērķi dopinga apkarošanas jomā.

Ar dopinga apkarošanu saistīti pētījumi sekmē efektīvu programmu izstrādi un īstenošanu dopinga kontroles jomā, kā arī informāciju un izglītību par sportu bez dopinga.

Visi parakstītāji, sadarbojoties gan savstarpēji, gan ar valdībām, rosina un veicina šādus pētījumus un veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pētījumu rezultātus izmanto, lai veicinātu Kodeksa principiem atbilstošu mērķu noteikšanu un sasniegšanu.

19.2. Pētījumu veidi.

Līdztekus medicīniskiem, analītiskiem un psiholoģiskiem pētījumiem pētniecība dopinga apkarošanas jomā ietver, piemēram, socioloģiskus, uzvedības, juridiskus un ētikas pētījumus. Ir jāveic pētījumi par tādu zinātniski pamatotu fizioloģisku un psiholoģisku treniņa programmu izstrādi un šādu programmu efektivitātes novērtēšanu, kas atbilst Kodeksa principiem un ir pamatā izpratnei par cilvēku kā vienotu veselumu, kā arī pētījumi par tādu jaunu vielu un metožu lietošanu, kuras ir radušās zinātnes attīstības ietekmē.

19.3. Pētniecības koordinācija un rezultātu koplietošana.

Ar dopinga apkarošanu saistītus pētījumus vēlams koordinēt ar WADA starpniecību. Saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām ar dopinga apkarošanu saistītu pētījumu rezultātu kopijas iesniedz WADA un attiecīgā gadījumā šos rezultātus dara pieejamus parakstītājiem, sportistiem un citām personām.

19.4. Pētniecības prakses.

Pētījumus dopinga apkarošanas jomā veic atbilstīgi starptautiski atzītai ētikas praksei.

19.5. Pētījumi, kuros izmanto aizliegtas vielas un aizliegtas metodes.

Pētnieciskajos pasākumos attiecībā uz sportistiem ir jāvairās izmantot aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes.

19.6. Ļaunprātīga rezultātu izmantošana.

Ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi, lai ar dopinga apkarošanu saistītu pētījumu rezultātus neizmantotu ļaunprātīgi un neizmantotu dopinga nolūkā.

TREŠĀ DAĻA

FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

[Piezīme. Parakstītāju, sportistu un citu personu pienākumi ir aplūkoti vairākos Kodeksa pantos, tos papildina šajā daļā norādītie pienākumi.]

Visi parakstītāji rīkojas saskaņā ar partnerības un sadarbības principiem, lai nodrošinātu sekmīgu cīņu pret dopinga lietošanu sportā un Kodeksa ievērošanu.

20. PANTS - PARAKSTĪTĀJU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

20.1. Starptautiskās Olimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi.

20.1.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošu dopinga apkarošanas politiku un noteikumus attiecībā uz olimpiskajām spēlēm.

20.1.2. Olimpiskajā kustībā iekļautajām starptautiskajām federācijām Kodeksa ievērošanu noteikt kā prasību, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzītu šādas federācijas.

20.1.3. Daļēji vai pilnīgi apturēt olimpisko finansējumu tādām sporta organizācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.1.4. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

Pilnvarot un veicināt neatkarīgo novērotāju programmu.
20.1.6. Noteikt, ka uz visiem tiem sportistiem un tādu sportistu palīgpersonālu, kas piedalās olimpiskajās spēlēs, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā šādas dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.1.7. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.1.8. Attiecībā uz olimpiskajām spēlēm pieņemt dalības pieteikumus tikai no tādām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paralimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija ievēro Kodeksu.

20.1.9. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.1.10. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.2. Starptautiskās Paralimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi.

20.2.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošu antidopinga politiku un noteikumus attiecībā uz Paralimpiskajām spēlēm.

20.2.2. Paralimpiskajā kustībā iekļautajām valstu paralimpiskajām komitejām Kodeksa ievērošanu noteikt kā prasību, lai Starptautiskā Paralimpiskā komiteja atzītu šādas valstu komitejas.

20.2.3. Daļēji vai pilnīgi apturēt paralimpisko finansējumu tādām sporta organizācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.2.4. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.2.5. Pilnvarot un veicināt neatkarīgo novērotāju programmu.

20.2.6. Noteikt, ka uz visiem tiem sportistiem un tādu sportistu palīgpersonālu, kas piedalās paralimpiskajās spēlēs, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā šādas dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.2.7. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.2.8. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.2.9. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.3. Starptautisko federāciju funkcijas un pienākumi.

20.3.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošu antidopinga politiku un noteikumus.

20.3.2. Kā dalības nosacījumu noteikt nacionālo federāciju politikas, noteikumu un programmu atbilstību Kodeksam.

20.3.3. Noteikt, ka uz visiem tiem sportistiem un tādu sportistu palīgpersonālu, kas piedalās starptautiskās federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai pasākumā, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā šādas dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.3.4. Attiecībā uz tādiem sportistiem, kas nav pastāvīgi starptautiskās federācijas vai tās nacionālo dalībfederāciju locekļi, noteikt prasību, ka šiem sportistiem ir jābūt pieejamiem paraugu ievākšanai un starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu saraksta kontekstā jāsniedz precīza jaunākā informācija par savu atrašanās vietu atbilstīgi starptautiskās federācijas vai %96 attiecīgā gadījumā %96 lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas izstrādātajiem dalības nosacījumiem.

[Piezīme par 20. panta 3. punkta 4. apakšpunktu. Tas attiecas, piemēram, arī uz profesionālo līgu sportistiem.]

20.3.5. Visām attiecīgajām valstu federācijām noteikt prasību izstrādāt tādus noteikumus, kas paredz, ka uz visiem tiem sportistiem un tādu sportistu palīgpersonālu, kurš piedalās attiecīgās nacionālās federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai pasākumā, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.3.6. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.3.7. Pilnvarot un veicināt neatkarīgo novērotāju programmu starptautiskos sporta pasākumos.

20.3.8. Daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādām starptautiskās federācijas nacionālajām dalībfederācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.3.9. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.3.10. Pēc 2010. gada 1. janvāra darīt visu iespējamo, lai pasaules čempionāta rīkošanas tiesības piešķirtu tikai tādām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paralimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija ievēro Kodeksu.

20.3.11. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.3.12. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.4. Valstu olimpisko komiteju un valstu paralimpisko komiteju funkcijas un pienākumi.

20.4.1. Nodrošināt, ka šo komiteju antidopinga politika un noteikumi atbilst Kodeksam.

20.4.2. Kā dalības vai atzīšanas nosacījumu noteikt prasību, ka nacionālo federāciju antidopinga politikai un noteikumiem ir jāatbilst attiecīgajiem Kodeksa noteikumiem.

20.4.3. Attiecībā uz tādiem sportistiem, kas nav pastāvīgi attiecīgās nacionālās federācijas locekļi, kā dalības nosacījumu olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs noteikt prasību, ka šiem sportistiem attiecīgajā gadā pirms olimpiskajām vai paralimpiskajām spēlēm ir jābūt pieejamiem paraugu ievākšanai un valsts federācijas reģistrēto pārbaužu saraksta kontekstā jāsniedz precīza jaunākā informācija par savu atrašanās vietu.

20.4.4. Sadarboties ar attiecīgo valsts antidopinga organizāciju.

20.4.5. Attiecībā uz visām nacionālajām federācijām noteikt prasību izstrādāt tādus noteikumus, kas paredz, ka uz tādu sportistu palīgpersonālu, kurš piedalās valsts federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai pasākumā, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.4.6. Diskvalifikācijas periodā daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādam sportistam vai sportistu palīgpersonālam, kas izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu.

20.4.7. Daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādām attiecīgās federācijas nacionālajām dalībfederācijām vai attiecīgās federācijas atzītām federācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.4.8. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.4.9. Sekmēt izglītību antidopinga jomā.

20.4.10. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.5. Valstu antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi.

20.5.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošus antidopinga noteikumus un politiku.

20.5.2. Sadarboties ar citām attiecīgām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.5.3. Rosināt valstu antidopinga organizācijas veikt abpusējas pārbaudes.

20.5.4. Sekmēt pētniecību dopinga apkarošanas jomā.

20.5.5. Ja tiek sniegts finansējums, diskvalifikācijas periodā daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādam sportistam vai sportistu palīgpersonālam, kas izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu.

20.5.6. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.5.7. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.6. Lielu sacensību rīkotāju organizāciju funkcijas un pienākumi.

20.6.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošu antidopinga politiku un noteikumus attiecībā uz to rīkotajām sacensībām.

20.6.2. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.6.3. Pilnvarot un veicināt neatkarīgo novērotāju programmu.

20.6.4 Noteikt, ka uz visiem tiem sportistiem un tādu sportistu palīgpersonālu, kas piedalās attiecīgajās sacensībās, veicot trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla pienākumus, kā šādas dalības nosacījums attiecas prasība pakļauties Kodeksam atbilstošiem antidopinga noteikumiem.

20.6.5. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.6.6. Pēc 2010. gada 1. janvāra darīt visu iespējamo, lai sacensību rīkošanas tiesības piešķirtu tikai tādām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paralimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija neievēro Kodeksu.

20.6.7. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.6.8. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.7. WADA funkcijas un pienākumi.

20.7.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstošu politiku un procedūras.

20.7.2. Pārraudzīt, kā parakstītāji ievēro Kodeksu.

20.7.3. Apstiprināt tādus starptautiskus standartus, kas piemērojami attiecībā uz Kodeksa īstenošanu.

20.7.4. Akreditēt un atkārtoti akreditēt laboratorijas paraugu analīžu veikšanai vai šajā nolūkā apstiprināt citas laboratorijas.

20.7.5. Izstrādāt un apstiprināt labākās prakses modeļus.

20.7.6. Sekmēt, veikt, uzdot veikt, finansēt un koordinēt pētījumus dopinga apkarošanas jomā, kā arī veicināt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.7.7. Izstrādāt un īstenot efektīvu neatkarīgo novērotāju programmu.

20.7.8. Veikt dopinga kontroli saskaņā ar citu antidopinga organizāciju pilnvarojumu un sadarboties ar attiecīgajām valsts un starptautiskajām organizācijām un aģentūrām, tostarp veicinot arī izmeklēšanu un izpēti.

21. PANTS - SPORTISTU UN CITU PERSONU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

21.1. Sportistu funkcijas un pienākumi.

21.1.1. Būt informētiem par attiecīgo antidopinga politiku un visiem attiecīgajiem antidopinga noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu, un ievērot tos.

21.1.2. Būt pieejamam paraugu ievākšanai.

21.1.3. Saistībā ar dopinga apkarošanu sportisti ir atbildīgi par to, ko viņi uzņem ar pārtiku vai lieto.

21.1.4. Informēt medicīnas darbiniekus par viņu pienākumu nelietot aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kā arī uzņemties atbildību, nodrošinot, ka medicīniskā aprūpe, ko saņem attiecīgais sportists vai cita perona, nav pretrunā antidopinga politikai un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu.

21.2. Sportistu palīgpersonāla funkcijas un pienākumi.

21.2.1. Būt informētiem par attiecīgo antidopinga politiku un visiem attiecīgajiem antidopinga noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu un attiecas uz sportistu palīgpersonālu vai sportistiem, ko šīs personas aprūpē, kā arī ievērot iepriekš minēto.

21.2.2. Sadarboties saskaņā ar sportistu pārbaudes programmu.

21.2.3. Izmantot savu ietekmi uz sportista uzskatiem un uzvedību, lai sekmētu tādu nostāju, kas vērsta pret dopinga lietošanu.

22. PANTS - VALDĪBU IESAISTĪŠANA

Katra valdība apliecina savas saistības ar Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot, apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai konvencijai. Turpmākajos pantos ir izklāstītas parakstītāju prasības.

22.1. Katra valdība veic visas nepieciešamās darbības un pasākumus, lai izpildītu UNESCO konvencijas prasības.

22.2. Katra valdība atbalsta visu savu publisko dienestu vai aģentūru iesaistīšanos tādas informācijas apmaiņā ar antidopinga organizācijām, kas būtu noderīga cīņā pret dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga.

22.3. Katra valdība ar dopingu saistītas domstarpības risina ar arbitrāžas starpniecību, kas ir vēlamais līdzeklis šādu domstarpību risināšanā.

22.4. Visa cita veida valdības līdzdalība dopinga apkarošanā tiks saskaņota ar Kodeksu.

22.5. Attiecīgajām valdībām jāizpilda šā panta prasības līdz 2010. gada 1. janvārim.

22.6. Ja valdība neratificē, nepieņem, neapstiprina UNESCO konvenciju vai nepievienojas šai konvencijai līdz 2010. gada 1. janvārim, vai pēc tam nepilda UNESCO konvencijā noteiktās prasības, tai var liegt iespēju pretendēt uz dalību sacensībās saskaņā ar 20. panta 1. punkta 8. apakšpunktu (Starptautiskā Olimpiskā komiteja), 20. panta 3. punkta 10. apakšpunktu (Starptautiskā federācija) un 20. panta 6. punkta 6. apakšpunktu (Lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas), kā arī piemērot papildu sekas, piemēram, šāda valdība var zaudēt WADA ieņemamos amatus un posteņus, tai var liegt kandidēt vai tās kandidatūru var noraidīt saistībā ar starptautisku sporta pasākumu rīkošanu valstī, kā arī var atcelt starptautiskus sporta pasākumus attiecīgajā valstī, turklāt saskaņā ar Olimpisko hartu šāda valdība var saskarties arī ar simboliskām un cita veida sekām.

[Piezīme par 22. pantu. Vairums valdību nevar būt privātu nevalstisku dokumentu, piemēram, Kodeksa, Puses un šādi dokumenti tām nevar būt saistoši. Šā iemesla dēļ valdības nav aicinātas parakstīt Kodeksu, bet parakstīt Kopenhāgenas deklarāciju un ratificēt, pieņemt, apstiprināt UNESCO konvenciju vai pievienoties šai konvencijai. Kaut gan pieņemšanas mehānismi varētu būt dažādi, centieni apkarot dopinga lietošanu, izmantojot Kodeksā aprakstītu koordinētu un saskaņotu programmu, lielā mērā ir sporta kustību un valdību kopīgas pūles.]

CETURTĀ DAĻA

PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA

23. PANTS - PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA UN GROZĪŠANA

23.1. Kodeksa pieņemšana.

23.1.1. Kodeksa parakstītāji ir šādas struktūras, kas pieņem Kodeksu: WADA, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, valstu olimpiskās komitejas, valstu paralimpiskās komitejas, lielu sacensību rīkotājas organizācijas un valstu antidopinga organizācijas. Šīs struktūras pieņem Kodeksu, parakstot pieņemšanas deklarāciju pēc tam, kad to ir apstiprinājusi katras struktūras attiecīgā vadības iestāde.

[Piezīme par 23. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Katrs parakstītājs, kas pieņem Kodeksu, atsevišķi paraksta arī identisku standarta formas pieņemšanas deklarācijas kopiju un iesniedz to WADA. Kodeksu pieņem saskaņā ar katras organizācijas iekšējos noteikumos paredzēto kārtību. Piemēram, starptautiskā federācija pieņem Kodeksu federācijas kongresā un WADA to pieņem dibināšanas valdē.]

23.1.2. Pēc WADA aicinājuma Kodeksu var pieņemt arī tādas citas sporta organizācijas, kas nav parakstītāja pārziņā.

[Piezīme par 23. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Tās profesionālās līgas, kas pašlaik nav kādas valdības vai starptautiskās federācijas pakļautībā, tiks rosinātas pieņemt Kodeksu.]

23.1.3. WADA publisko visu pieņemto lēmumu sarakstu.

23.2. Kodeksa īstenošana.

23.2.1. Parakstītāji īsteno piemērojamos Kodeksa noteikumus, atbilstīgi savām pilnvarām un attiecīgo atbildības jomu kontekstā izstrādājot un īstenojot politiku, statūtus, noteikumus vai reglamentu.

23.2.2. Parakstītāji turpmāk norādītos pantus (un attiecīgās piezīmes) īsteno bez būtiskām izmaiņām (būdamas tiesīgas veikt nebūtiskas izmaiņas saistībā ar valodas lietojumu, atsaucoties uz organizācijas nosaukumu, sporta veidu, sadaļas numuru utt.) atbilstīgi antidopinga organizācijas veikto dopinga apkarošanas pasākumu piemērošanas jomai.

• 1. pants (Dopinga definīcija).
• 2. pants (Antidopinga noteikumu pārkāpums).
• 3. pants (Dopinga pierādījums).
• 4. panta 2. punkta 2. apakšpunkts (Īpašās vielas).
• 4. panta 3. punkta 3. apakšpunkts (WADA nolēmums par Aizliegto vielu un metožu sarakstu).
• 7. panta 6. punkts (Aktīvās karjeras pārtraukšana).
• 9. pants (Automātiska individuālo rezultātu anulēšana).
• 10. pants (Individuālās sankcijas).
• 11. pants (Sekas attiecībā uz komandām).
• 13. pants (Pārsūdzības), izņemot 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktu un 5. punktu.
• 15. panta 4. punkts (Savstarpēja atzīšana).
• 17. pants (Noilguma noteikumi).
• 24. pants (Kodeksa interpretācija).
• 1. pielikums (Definīcijas).

Parakstītāji savos noteikumos nedrīkst iekļaut tādas papildu normas, kas maina iepriekš norādīto pantu darbību.

[Piezīme par 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Kodeksa noteikumi neliedz antidopinga organizācijai pieņemt un īstenot konkrētus disciplinārus noteikumus attiecībā uz tādām sportistu palīgpersonāla darbībām, kas saistītas ar dopinga lietošanu, bet saskaņā ar Kodeksu pašas par sevi nav uzskatāmas par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Piemēram, valsts federācija vai starptautiskā federācija var atteikties atjaunot trenera licenci, ja vairāki sportisti, būdami šā trenera pārraudzībā, ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu.]

23.2.3. Parakstītāji ir aicināti Kodeksa īstenošanā izmantot WADA ieteiktos labākās prakses modeļus.

23.3. Kodeksa ievērošana.

23.3.1. Kamēr parakstītāji nav pieņēmuši Kodeksu un īstenojuši to saskaņā ar 23. panta 1. un 2. punktu, nav uzskatāms, ka tie ievēro Kodeksu. Ja parakstītājs atsauc lēmumu par Kodeksa pieņemšanu, vairs nav uzskatāms, ka attiecīgais parakstītājs ievēro Kodeksu.

23.4. Kodeksa un UNESCO konvencijas ievērošanas pārraudzība.

23.4.1. Kodeksa ievērošanu pārrauga WADA vai šo pārraudzību veic citā veidā, kas saskaņots ar WADA. UNESCO konvencijā noteikto saistību ievērošanu pārrauga saskaņā ar UNESCO konvencijas dalībvalstu konferences norādēm pēc apspriedēm ar dalībvalstīm un WADA. WADA konsultē valdības tādos jautājumos, kas saistīti ar parakstītāju veikto Kodeksa īstenošanu, kā arī konsultē parakstītājus tādos jautājumos, kuri saistīti ar valdību veikto UNESCO konvencijas ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos šai konvencijai.

23.4.2. Lai veicinātu pārraudzību, katrs parakstītājs reizi divos gados ziņo WADA par Kodeksa ievērošanu un sniedz paskaidrojumu par Kodeksa neievērošanas iemesliem.

23.4.3. Ja parakstītājs nesniedz WADA pieprasīto 23. panta 4. punkta 2. apakšpunktā noteikto informāciju par Kodeksa ievērošanu vai nesniedz WADA citos Kodeksa pantos noteikto informāciju, šāda rīcība ir uzskatāma par Kodeksa neievērošanu.

23.4.4. WADA dibināšanas valde apstiprina visus WADA sniegtos ziņojumus par Kodeksa ievērošanu. Pirms ziņošanas par to, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, WADA apspriežas ar attiecīgo parakstītāju. Visus tos WADA ziņojumus, kuros ir secināts, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, apstiprina WADA dibināšanas valde sanāksmē, ko rīko pēc tam, kad parakstītājam ir dota iespēja dibināšanas valdei iesniegt rakstisku pamatojumu. WADA dibināšanas valdes slēdzienu, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, var pārsūdzēt saskaņā ar 13. panta 5. punktu.

23.4.5. WADA sastāda ziņojumus par Kodeksa ievērošanu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un lielu sacensību rīkotājām organizācijām. Šos ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.

23.4.6. WADA izskata paskaidrojumus par Kodeksa neievērošanu un ārkārtas situācijās var ieteikt Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un lielu sacensību rīkotājām organizācijām uz laiku attaisnot Kodeksa neievērošanu.

[Piezīme par 23. panta 4. punkta 6. apakšpunktu. WADA atzīst, ka parakstītāju un valdību pieredze dopinga apkarošanas jomā, resursi un tiesiskais konteksts, kurā tiek veikti dopinga apkarošanas pasākumi, būtiski atšķiras. WADA ņems vērā šīs atšķirības, lemjot par kādas organizācijas atbilstību Kodeksam.]

23.5. Kodeksa neievērošanas papildu sekas attiecībā uz parakstītājiem.

Neievērojot Kodeksa noteikumus, kas aprakstīti 20. panta 1. punkta 8. apakšpunktā (Starptautiskā Olimpiskā komiteja), 20. panta 3. punkta 10. apakšpunktā (Starptautiskās federācijas) un 20. panta 6. punkta 6. apakšpunktā (Lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas), parakstītājam ir jārēķinās ne vien ar aizliegumu pretendēt uz dalību sacensībās, bet arī ar papildu sekām, piemēram, WADA ieņemamo amatu un posteņu zaudēšanu, parakstītājam var liegt kandidēt vai tā kandidatūru var noraidīt saistībā ar starptautisku sporta pasākumu rīkošanu valstī, kā arī var atcelt starptautiskus sporta pasākumus attiecīgajā valstī, turklāt saskaņā ar Olimpisko hartu šāds parakstītājs var saskarties arī ar simboliskām un cita veida sekām.

Parakstītājs, kam noteiktas šādas sekas, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt CAS saskaņā ar 13. panta 5. punktu.

23.6. Kodeksa grozījumi.

23.6.1. WADA ir atbildīga par Kodeksa attīstības un uzlabošanas pārraudzību. Sportisti, visi parakstītāji un valdības ir aicināti piedalīties šajā procesā.

23.6.2. WADA uzsāk virzīt ierosinātos Kodeksa grozījumus un nodrošina konsultatīvo kārtību, lai saņemtu ieteikumus un atbildētu uz tiem, kā arī lai veicinātu to, ka sportisti, parakstītāji un valdības pārskata šos ierosinājumus un izsaka savu viedokli par tiem.

23.6.3. Pēc attiecīgām apspriedēm WADA dibināšanas valde pieņem Kodeksa grozījumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, turklāt šajā balsošanā ir jāiegūst balsu vairākums gan no valsts sektora, gan Olimpiskās kustības locekļu vidus. Ja nav noteikts citādi, grozījumi stājas spēkā trīs (3) mēnešus pēc šādas apstiprināšanas.

23.6.4. Parakstītāji līdz 2009. gada 1. janvārim pielāgo savus noteikumus 2009. gada Kodeksam, kas stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī. Visus turpmāk piemērojamos Kodeksa grozījumus parakstītāji īsteno viena gada laikā no tās dienas, kad šos grozījumus ir apstiprinājusi WADA dibināšanas valde.

23.7. Lēmuma par Kodeksa pieņemšanu atsaukšana.

Parakstītāji ir tiesīgi atsaukt lēmumu par Kodeksa pieņemšanu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir rakstiski paziņojuši WADA par šādu nodomu.

24. PANTS - KODEKSA INTERPRETĀCIJA

24.1. Par Kodeksa oficiālo tekstu ir atbildīga WADA un to publicē angļu un franču valodā. Gadījumā, ja starp teksta versijām angļu un franču valodā pastāv pretrunas, noteicošā ir teksta versija angļu valodā.

24.2. Piezīmes, kas papildina dažādus Kodeksa noteikumus, izmantojamas, lai interpretētu Kodeksu.

24.3. Kodekss ir neatkarīgs, autonoms teksts un to interpretē, bez atsaucēm uz attiecīgo parakstītāju vai valdību esošajiem tiesību aktiem vai statūtiem.

24.4. Dažādu Kodeksa daļu un pantu virsraksti ir norādīti tikai ērtības labad, tie nav uzskatāmi par Kodeksa satura daļu un tie nekādi neietekmē attiecīgo noteikumu tekstu.

24.5. Kodeksu nepiemēro ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz tādām lietām, kuru izskatīšana ir uzsākta pirms tās dienas, kad parakstītājs ir pieņēmis Kodeksu. Tomēr, saskaņā ar 10. pantu nosakot sankcijas par turpmākiem pēc Kodeksa pieņemšanas izdarītiem pārkāpumiem, pirms Kodeksa pieņemšanas izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums aizvien ir uzskatāms par pirmo pārkāpumu vai otro pārkāpumu.

24.6. Pasaules antidopinga programmas un Kodeksa nolūks, piemērošanas joma un organizācija, kā arī 1. pielikumā norādītās definīcijas ir Kodeksa sastāvdaļa.

25. PANTS - PĀREJAS NOTEIKUMI

25.1. 2009. gada Kodeksa vispārēja piemērošana.

2009. gada Kodekss pilnā mērā ir spēkā no 2009. gada 1. janvāra (spēkā stāšanās diena).

25.2. Kodeksu nepiemēro ar atpakaļejošu datumu, ja vien nav piemērojams "lex mitior" princips.

Attiecībā uz jebkuru antidopinga noteikumu pārkāpuma lietu, ko izskata, sākot no Kodeksa spēkā stāšanās dienas, un jebkuru antidopinga noteikumu pārkāpuma lietu, kuras izskatīšanu uzsāk pēc Kodeksa spēkā stāšanās dienas, pamatojoties uz tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts pirms Kodeksa spēkā stāšanās dienas, lietas izskatīšanā vadās pēc tādiem neatkarīgiem antidopinga noteikumiem, kuri bija spēkā piedēvētā antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanas laikā, ja vien institūcija, kura izskata šo lietu, nenosaka, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, ir piemērojams "lex mitior" princips.

25.3. Piemērošana attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti pirms 2009. gada Kodeksa spēkā stāšanās dienas.

Attiecībā uz tādām lietām, kurās galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir pieņemts pirms Kodeksa spēkā stāšanās dienas, bet sportists vai cita persona pēc Kodeksa spēkā stāšanās dienas vēl aizvien izcieš diskvalifikācijas periodu, šāds sportists vai cita persona var vērsties pie tās antidopinga organizācijas, kas ir atbildīga par rezultātu pārvaldību attiecīgā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā, ar lūgumu apsvērt samazināt diskvalifikācijas periodu, ņemot vērā 2009. gada Kodeksa noteikumus. Šāds lūgums ir jāiesniedz pirms diskvalifikācijas perioda beigām. Antidopinga organizācijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar 13. panta 2. punktu. 2009. gada Kodeksu nepiemēro attiecībā uz tādām antidopinga noteikumu pārkāpumu lietām, kur ir pieņemts galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, un diskvalifikācijas periods ir beidzies.

25.4. Piemērošana attiecībā uz konkrētiem pirms Kodeksa pieņemšanas izdarītiem pārkāpumiem.

10. panta 7. punkta 1. apakšpunkta kontekstā attiecībā uz tādiem pirms Kodeksa pieņemšanas izdarītiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas ir saistīti ar tādu vielu, kura saskaņā ar 2009. gada Kodeksu ir īpašā viela, un noteiktais diskvalifikācijas periods ir īsāks par diviem (2) gadiem, ir uzskatāms, ka par pārkāpumu, kas izdarīts pirms Kodeksa pieņemšanas, ir noteikta vieglāka sankcija (VS).

[Piezīme par 25. panta 4. punktu. Visos citos gadījumos, kas nav aprakstīti 25. panta 3. punktā, kad galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir pieņemts pirms Kodeksa pieņemšanas vai pieņemts saskaņā ar kādu no iepriekšējām Kodeksa versijām pirms 2009. gada Kodeksa un noteiktais diskvalifikācijas periods ir izciests, 2009. gada Kodeksu nevar izmantot, lai no jauna klasificētu agrāko pārkāpumu.]

25.5. Kodeksa papildu grozījumi.

Visi Kodeksa papildu grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 23. panta 6. punktu.

1. PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

ADAMS - Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēma ir uz tīmekļa resursiem pamatots datubāzu pārvaldības instruments datu ievadīšanai, uzglabāšanai, datu koplietošanai un ziņojumu sniegšanai, kas izstrādāts, lai atbalstītu ieinteresēto personu un WADA veiktos dopinga apkarošanas pasākumus, ievērojot datu aizsardzības likumus.

Nelabvēlīgs analīžu rezultāts - tāds paziņojums no laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas struktūras, kurā saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu un attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir norādīts, ka paraugā konstatēta aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne (tostarp paaugstināts endogēno vielu daudzums) vai pierādījumi par aizliegtas metodes lietošanu.

Antidopinga organizācija - tāds parakstītājs, kas atbildīgs par antidopinga noteikumiem attiecībā uz jebkura dopinga kontroles procesa posma uzsākšanu, īstenošanu un izpildi. Tie ir, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, citas lielu sacensību rīkotājas organizācijas, kas veic pārbaudes to rīkotajās sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas.

Sportists - jebkura persona, kas piedalās sportā starptautiskā līmenī (kā to noteikusi katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā to noteikusi katras valsts antidopinga organizācija, tostarp arī tās personas, kas iekļautas šādas organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā), kā arī visas citas personas, kuras sacenšas sportā un ir pakļautas kādam parakstītājam vai tādai citai sporta organizācijai, kura ir pieņēmusi Kodeksu. Visi Kodeksa noteikumi, tostarp, piemēram, pārbaudes un terapeitiskās lietošanas atļaujas ir piemērojami attiecībā uz tām personām, kas sacenšas sportā kā starptautiskā, tā valsts līmenī. Dažas valstu antidopinga organizācijas var izvēlēties veikt pārbaudes un piemērot antidopinga noteikumus arī attiecībā uz tādām personām, kas sportā sacenšas tautas un meistaru klasē un pašreiz vai potenciāli nav valsts līmeņa sporta konkurenti. Tomēr valstu antidopinga organizācijām attiecībā uz šādām personām nav jāpiemēro visi Kodeksa punkti. Attiecībā uz tādām personām, kas sacenšas sportā, bet nepiedalās starptautiska vai valsts līmeņa sacensībās, saistībā ar dopinga kontroli var izstrādāt tādas īpašas valsts tiesību normas, kuras nav pretrunā Kodeksa noteikumiem. Tādējādi valsts var izvēlēties pārbaudīt tādas personas, kas sacenšas sportā tautas klasē, neattiecinot uz šīm personām prasību par terapeitiskās lietošanas atļauju vai prasību sniegt informāciju par savu atrašanās vietu. Līdzīgi lielu sacensību rīkotājas organizācijas, kas rīko sacensības tikai meistaru klases sportistiem, var izvēlēties pārbaudīt sacensību dalībniekus, neattiecinot uz šīm personām iepriekšēju prasību par terapeitiskās lietošanas atļauju vai prasību sniegt informāciju par atrašanās vietu. 2. panta 8. punkta (Lietošana vai lietošanas mēģinājums) kontekstā, kā arī ar dopinga apkarošanu saistītas informācijas un izglītības kontekstā sportists ir jebkura persona, kas piedalās sporta pasākumos attiecīga parakstītāja, valdības vai tādas citas sporta organizācijas pakļautībā, kura ir pieņēmusi Kodeksu.

[Piezīme. Šajā definīcijā ir izskaidrots, ka visi starptautiska un valsts mēroga sportisti ir pakļauti Kodeksa antidopinga noteikumiem; precīzas starptautiska un valsts līmeņa sporta definīcijas attiecīgi ir sniegtas starptautisko federāciju un valstu antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Valsts līmenī saskaņā ar Kodeksu pieņemtie antidopinga noteikumi attiecas vismaz uz visām tām personām, kas iekļautas valstu izlasēs, un visām tām personām, kuras ir kvalificējušās dalībai kādā valsts čempionātā jebkurā sporta veidā. Tomēr tas nenozīmē, ka visi šādi sportisti ir jāiekļauj valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā. Šī definīcija arī paredz iespēju katras valsts antidopinga organizācijai pēc izvēles paplašināt tās antidopinga programmu, iesaistot ne vien valsts mēroga sportistus, bet arī sportistus zemākos sacensību līmeņos. Visiem sportistiem neatkarīgi no tā, kāda līmeņa sacensībās tie piedalās, ir jānodrošina iespēja izmantot ar dopinga apkarošanu saistītu informāciju un izglītības programmas.]

Sportistu palīgpersonāls - visi treneri, menedžeri, aģenti, komandas dalībnieki, amatpersonas, medicīnas personāls, medicīnas palīgpersonāls, vecāki vai jebkura cita persona, kas strādā ar tādu sportistu, ārstē tādu sportistu vai palīdz tādam sportistam, kurš piedalās sporta sacensībās vai gatavojas tām.

Mēģinājums - tīša iesaistīšanās tādā norisē, kas ir būtisks posms tādu darbību ciklā, kuru plānotais iznākums ir antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar konstatēt, pamatojoties tikai uz mēģinājumu izdarīt šādu pārkāpumu, ja persona atsakās no šāda nodoma, pirms to atklāj ar šo mēģinājumu nesaistīta trešā persona.

Netipiska atrade - tāds laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas struktūras ziņojums, kurā saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu vai attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir pausta prasība veikt turpmāku izmeklēšanu, pirms konstatēts nelabvēlīgs analīžu rezultāts.

CAS - Sporta arbitrāžas tiesa.

Kodekss - Pasaules antidopinga kodekss.

Sacensības - vienas sacīkstes, mačs, spēle vai atsevišķa sporta sacensības. Piemēram, basketbola spēle vai olimpiskā 100 metru skrējiena fināls vieglatlētikā. Posmu sacensībās un citās sporta sacensībās, kur balvas piešķir, pamatojoties uz attiecīgās dienas vai cita starpposma rezultātiem, atšķirības starp sacensībām un sporta pasākumu ir noteiktas attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumos.

Antidopinga noteikumu pārkāpuma sekas - ja sportists vai cita persona izdara antidopinga noteikumu pārkāpumu, tā sekas varētu būt viens vai vairāki no turpmāk minētajiem sodiem: a) anulēšana ir konkrētās sacensībās vai sporta pasākumā gūto sportista rezultātu anulēšana, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas, b) diskvalifikācija nozīmē, ka sportistam vai citai personai konkrētā laika posmā ir aizliegts piedalīties sacensībās vai citos sporta pasākumos, kā arī aizliegts saņemt finansējumu, kā noteikts 10. panta 9. punktā, un c) pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās nozīmē, ka sportistam vai citai personai ir aizliegts piedalīties sacensībās uz laiku, pirms pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) veiktā lietas izskatīšanā.

Diskvalifikācija - sk. iepriekš antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Dopinga kontrole - visi pasākumi un procesi no pārbaužu veikšanas plānošanas līdz pārsūdzības galīgai izskatīšanai, tostarp visi starppasākumi un starpprocesi, piemēram, informācijas sniegšana par atrašanās vietu, paraugu ievākšana un darbs ar paraugiem, laboratoriska analīze, terapeitiskās lietošanas atļaujas, rezultātu pārvaldība un lietu izskatīšana.

Sporta pasākums - viena pasākumu rīkotāja organizēta atsevišķu sacensību kopīga virkne (piemēram olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) pasaules čempionāts, Panamerikas sporta spēles).

Sacensību ilgums - laika posms no sacensību sākuma līdz beigām, kā to nosaka attiecīgā pasākuma rīkotājs.

Sacensību laiks - ja vien starptautiskās federācijas vai citas attiecīgas antidopinga organizācijas noteikumos nav paredzēts citādi, "sacensību laiks" ir tāds laika posms, kas iesākas divpadsmit stundas pirms tādām sacensībām, kurās sportistam ir plānots piedalīties, un turpinās līdz šādu sacensību un ar šādām sacensībām saistītā paraugu ievākšanas procesa beigām.

Neatkarīgo novērotāju programma - WADA pārraudzīta novērotāju komanda, kas noteiktos pasākumos novēro dopinga kontroles procesu, ir tiesīga sniegt norādījumus saistībā ar šo procesu, kā arī ziņo par saviem novērojumiem.

Diskvalifikācija - sk. iepriekš antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Individuālais sporta veids - visi tie sporta veidi, kas nav komandu sporta veidi.

Starptautisks sporta pasākums - tāds pasākums, ko rīko Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskā federācija, lielu sporta pasākumu rīkotāja organizācija vai cita starptautiska sporta organizācija, vai arī pasākums, kurā kāda no minētajām organizācijām norīko tehniskās amatpersonas.

Starptautiska līmeņa sportists - sportists, kuru viena vai vairākas starptautiskās federācijas ir iekļāvušas starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā.

Starptautiskais standarts - WADA pieņemts standarts saistībā ar Kodeksu. Ja starptautiskajā standartā (pretstatā citiem alternatīviem standartiem, praksei vai procedūrām) noteiktās prasības ir izpildītas, var secināt, ka starptautiskajā standartā norādītās procedūras ir veiktas atbilstoši. Starptautiskajos standartos ir iekļauti visi tehniskie dokumenti, kas izdoti atbilstoši starptautiskajam standartam.

Lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas - valstu olimpisko komiteju kontinentālās apvienības un citas starptautiskas vairāku sporta veidu organizācijas, kas rīko kontinentālus, reģionālus vai citus starptautiskus sporta pasākumus.

Marķieris - tāds savienojums, savienojumu grupa vai bioloģisks(-i) parametrs(-i), kas norāda uz aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu.

Metabolīts - jebkura viela, kas veidojusies biotransformācijas procesā.

Nepilngadīga persona - fiziska persona, kas nav sasniegusi savas rezidences valsts spēkā esošajos tiesību aktos noteikto pilngadības vecumu.

Valsts antidopinga organizācija - tāda(-as) valsts pilnvarota(-as) struktūra(-as), kam valsts līmenī ir galvenās pilnvaras un atbildība pieņemt un īstenot antidopinga noteikumus, pārzināt paraugu ievākšanu, veikt pārbaužu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanu. Šeit iekļaujama arī vairāku valstu kopīgi pilnvarota struktūra, kas šādās valstīs pilda reģionālās antidopinga organizācijas funkcijas. Ja kompetentā(-ās) valsts institūcija(-as) nav piešķīrusi(-šas) šādas pilnvaras, šādas struktūras funkcijas pilda valsts olimpiskā komiteja vai tās pilnvarota iestāde.

Valsts mēroga sporta pasākums - tāds sporta pasākums, kurā piedalās starptautiska vai valsts līmeņa sportisti un kas nav starptautisks sporta pasākums.

Valsts olimpiskā komiteja - Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins "valsts olimpiskā komiteja" attiecas arī uz valsts sporta konfederāciju tajās valstīs, kur valsts sporta konfederācija pilda valsts olimpiskās komitejas ierastos pienākumus antidopinga jomā.

Bez iepriekšēja brīdinājuma - dopinga kontrole, kura notiek, iepriekš nebrīdinot sportistu, un kuras laikā sportists atrodas pastāvīgā uzraudzībā, sākot no brīža, kad viņam tiek paziņots par pārbaudi, līdz brīdim, kad tiek paņemts paraugs.

Nav vainas vai nolaidības - sportista pierādījums, ka, pat būdams galēji piesardzīgs, viņš nav zinājis vai nojautis un pamatoti nav varējis zināt vai nojaust, ka ir lietojis vai saņēmis aizliegtu vielu vai ka attiecībā uz viņu ir izmantota aizliegta metode.

Nav būtiskas vainas vai nolaidības - sportista pierādījums, ka viņa vaina vai nolaidība saistībā ar antidopinga noteikumu pārkāpumu nav būtiska, ņemot vērā visus apstākļus un tos kritērijus, kas attiecas uz vainas vai nolaidības neesamību.

Ārpus sacensību [kontrole] - jebkura dopinga kontrole, ko neveic sacensību laikā.

Dalībnieks - jebkurš sportists vai sportistu palīgpersonāls.

Persona - fiziska persona, organizācija vai cita struktūra.

Glabāšana - reāla fiziska glabāšana vai netieša glabāšana (kas konstatējama tikai tad, ja personas ekskluzīvā pārvaldībā atrodas aizliegta viela vai aizliegta metode vai telpas, kurās ir aizliegta viela vai aizliegta metode); tomēr gadījumā, ja aizliegta viela vai aizliegta metode vai telpas, kurās ir aizliegta viela vai aizliegta metode, neatrodas personas ekskluzīvā pārvaldībā, netieša glabāšana ir konstatējama tikai tad, ja persona ir zinājusi par aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes klātbūtni un tai bijis nolūks izmantot šo vielu vai metodi. Tomēr antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar konstatēt, pamatojoties tikai uz atrašanos rīcībā, ja pirms jebkāda veida paziņojuma saņemšanas par to, ka persona ir izdarījusi antidopinga noteikumu pārkāpumu, šī persona ir veikusi konkrētas darbības, apliecinot, ka tai nav bijis nolūka iegūt savā rīcībā kādu aizliegtu vielu vai metodi un ka tā ir atteikusies no šādas vielas vai metodes glabāšanas, skaidri paziņojot par to antidopinga organizācijai. Neatkarīgi no jebkāda šai definīcijai pretēja apgalvojuma aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes iegāde (tostarp, izmantojot elektroniskus vai citus līdzekļus) ir uzskatāma par glabāšanu attiecībā uz to personu, kas veic šādu pirkumu.

[Piezīme. Saskaņā ar šo definīciju, ja sportista automobilī atrod steroīdus, tas ir uzskatāms par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja vien sportists nepierāda, ka šo automobili ir lietojis kāds cits; tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir jāpierāda, ka sportists ir zinājis par šiem steroīdiem un viņam ir bijis nolūks tos izmantot, pat tad, ja automobilis nav bijis sportista ekskluzīvā pārvaldībā. Līdzīgi arī gadījumā, ja steroīdus atrod medikamentu skapītī, kas atrodas sportista un viņa laulātā partnera kopīgā pārziņā, antidopinga organizācijai ir jāpierāda, ka sportists ir zinājis par steroīdu atrašanos skapītī un ka sportistam ir bijis nolūks tos izmantot.]

Aizliegto vielu un metožu saraksts - saraksts, kurā norādītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegta metode - jebkura metode, kas norādīta kā aizliegta Aizliegto vielu un metožu sarakstā.

Aizliegta viela - jebkura viela, kas norādīta kā aizliegta Aizliegto vielu un metožu sarakstā.

Iepriekšēja lietas izskatīšana - 7. panta 5. punkta kontekstā, tā ir paātrināta, saīsināta lietas izskatīšana pirms tādas lietas izskatīšanas, ko veic saskaņā ar 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu); saistībā ar to sportists saņem paziņojumu par antidopinga noteikumu pārkāpumu, un viņam ir nodrošināta iespēja tikt uzklausītam rakstiskā vai mutiskā veidā.

Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās - sk. iepriekš antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.

Publiskošana vai publisks paziņojums - informācijas atklāšana vai izplatīšana plašai sabiedrībai vai citām personām ārpus to personu loka, kas saskaņā ar 14. pantu ir tiesīgas saņemt iepriekšēju paziņojumu.

Reģistrēto pārbaužu saraksts - katras starptautiskās federācijas un valsts antidopinga organizācijas atsevišķi noteikts tādu augstākā līmeņa sportistu saraksts, kas attiecīgās starptautiskās federācijas vai valsts antidopinga organizācijas pārbaužu veikšanas plāna kontekstā ir pakļauti gan sacensību, gan ārpus sacensību pārbaudēm. Katra starptautiskā federācija publicē sarakstu, kurā ir norādīti reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautie sportisti, minot sportista vārdu vai izmantojot konkrētus, skaidri noteiktus kritērijus.

Paraugs - jebkāds dopinga kontroles nolūkā ievākts bioloģiskais materiāls.

[Piezīme. Reizēm ir pausti iebildumi, ka asins paraugu ievākšana ir pretrunā ar noteiktu reliģisko un kultūras grupu principiem. Ir konstatēts, ka šādi iebildumi ir nepamatoti.]

Parakstītāji - tās struktūras, kas paraksta Kodeksu un piekrīt ievērot Kodeksa prasības, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, valstu olimpiskās komitejas, valstu paralimpiskās komitejas, lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas, valstu antidopinga organizācijas un WADA.

Būtiska palīdzība - 10. panta 5. punkta 3. apakšpunkta kontekstā persona, kas sniedz būtisku palīdzību, t. i., 1) parakstītā rakstiskā paziņojumā pilnīgi atklāj visu informāciju, kas tai zināma saistībā ar antidopinga noteikumu pārkāpumu, un 2) pilnīgi sadarbojas jebkuras tādas lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā, kas saistīta ar šīs personas sniegto informāciju, tostarp, piemēram, sniedz liecību lietas izskatīšanā, ja to pieprasa antidopinga organizācija vai lietas izskatīšanas komisija. Turklāt sniegtajai informācijai ir jābūt ticamai un tai ir jābūt būtiskai uzsāktā tiesas procesa daļai; gadījumā, ja tiesas procesu neuzsāk, šai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai uz tās pamata tomēr varētu uzsākt tiesas procesu.

Falsifikācija - izmainīšana kaitnieciskā nolūkā vai kaitnieciskā veidā, kaitnieciskas ietekmes radīšana, kaitnieciska iejaukšanās, traucēšana, maldināšana vai iesaistīšanās jebkādās krāpnieciskās darbībās, lai izmainītu rezultātus vai novērstu parastās procedūras, vai arī nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai.

Mērķpārbaude - sportistu atlase pārbaudēm, mērķtiecīgi atlasot konkrētus sportistus vai sportistu grupas pārbaudēm konkrētā laikā.

Komandu sporta veids - sporta veids, kurā ir atļauta sportistu maiņa sacensību laikā.

Pārbaude - tās dopinga kontroles procesa daļas, kas ietver pārbaužu veikšanas plānošanu, paraugu ievākšanu, darbu ar paraugiem un paraugu transportēšanu uz laboratoriju.

Izplatīšana - ja sportists, sportistu palīgpersonāls vai kāda cita persona, kas atrodas antidopinga organizācijas pakļautībā, kādai trešai personai pārdod, iedod, transportē, nosūta, piegādā vai izplata (fiziskā veidā vai arī izmantojot elektroniskus vai citus līdzekļus) aizliegtu vielu vai metodi; tomēr šī definīcija neietver tādas bona fide medicīniskā personāla darbības, kas saistītas ar aizliegtu vielu lietošanu patiesā un likumīgā terapeitiskā nolūkā vai citu pieņemamu iemeslu dēļ, kā arī neietver darbības, kuras saistītas ar tādām aizliegtām vielām, kuras nav aizliegtas ārpus sacensību pārbaudēs, ja vien apstākļi kopumā nenorāda uz to, ka šādas aizliegtas vielas nav lietotas patiesi un likumīgi terapeitiskā nolūkā.

UNESCO konvencija - Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā, kas pieņemta UNESCO ģenerālkonferences 33. sesijā 2005. gada 19. oktobrī, tostarp visi grozījumi, ko pieņēmušas konvencijas dalībvalstis un Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā dalībvalstu konference.

Lietošana - kādas aizliegtas metodes vai aizliegtas vielas izmantošana, iekšķīga lietošana, injicēšana vai cita veida lietošana.

WADA - Pasaules Antidopinga aģentūra.