Eiropas padomes Antidopinga konvencija Nr.135 Strasbūra, 16.11.1989 Preambula Eiropas Padomes dalībvalstis, citas Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis un pārējās parakstījušās valstis: Ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās locekļu vienotību ar nolūku sargāt un īstenot tos ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums un sekmēt viņu ekonomisko un sabiedrisko attīstību; Apzinoties, ka sportam vajadzētu ieņemt nozīmīgu vietu veselības aizsardzībā, garīgajā un fiziskajā izglītošanā un starptautiskas sapratnes veicināšanā; Izprotot pieaugošo dopinga līdzekļu un paņēmienu lietošanu abu dzimumu sportistu vidū visos sporta veidos un tā negatīvo ietekmi uz dalībnieku veselību un sporta nākotni; Apzinoties, ka šī problēma pakļauj riskam tos ētikas principus un izglītības vērtības, kas ir ietvertas Olimpiskajā Hartā, UNESCO Starptautiskajā Hartā Sportam un Fiziskās Kultūras Izglītībai un Eiropas Padomes Ministru Komitejas Rezolūcijā (76) 41, kas ir pazīstama kā "Sports Visiem Eiropas Harta"; Ievērojot starptautisko sporta organizāciju pieņemtos anti-dopinga noteikumus, politiku un deklarācijas; Zinot, ka sabiedriskajām pārvaldes organizācijām un brīvprātīgajām sporta organizācijām ir papildus atbildība cīņā pret dopingu sportā, balstītu uz godīgas spēles principiem, pasākumu norises nodrošināšanā un to dalībnieku veselības sargāšanā; Atzīstot, ka šīm institūcijām un organizācijām jāstrādā kopīgi šo mērķu labā visos atbilstošajos līmeņos; Pamatojoties uz tām rezolūcijām par dopingu, ko pieņēma par sportu atbildīgo Eiropas Ministru Konference un īpaši 1989. gadā Reikjavikā 6. Konferencē pieņemto Rezolūciju Nr. 1; Atsaucoties uz Eiropas Padomes Ministru Komitejas pieņemto Rezolūciju (67) 12 par dopinga jautājumu sportistu vidū, Rekomendāciju Nr. R (79) 8 par dopingu sportā, Rekomendāciju Nr. R (84) 19 par "Eiropas Anti-dopinga Hartu Sportam" un Rekomendāciju Nr. R (88) 12 par dopinga kontroli bez brīdinājuma ieviešanu ārpus sacensībām; Atsaucoties uz Rekomendāciju Nr. 5 par dopingu, ko pieņēma UNESCO organizētajā 2. Starptautiskajā par sportu un fizisko kultūru atbildīgo ministru un augstāk stāvošu ierēdņu konferencē Maskavā (1988); Tomēr būdami apņēmības pilni veikt tālāku un spēcīgāku savstarpēji sakaņotu darbību, kas vērsta uz dopinga samazināšanu un pilnīgu likvidēšanu sportā, balstoties uz ētikas vērtībām un tiem praktiskajiem līdzekļiem, ko satur šie dokumenti; Ir vienojušās par sekojošo: 1. Pants Konvencijas mērķis Ieinteresētās puses, nolūkā samazināt un galīgi likvidēt dopinga pastāvēšanu sportā, apņemas, ievērojot savas konstitucionālās prasības, veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai. 2. Pants Konvencijas definīcija un tās darbības joma 1. Šīs Konvencijas mērķiem: a. "dopings sportā" nozīmē, ka sportistiem un sportistēm tiek nozīmēti vai viņi paši lieto dopinga preparātu farmakoloģiskās grupas vai dopinga metodes; b. "dopinga preparātu farmakoloģiskās grupas vai dopinga metodes" nozīmē, ņemot vērā 2. paragrāfu, tās dopinga preparātu grupas vai dopinga metodes, kuras ir aizliegušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas un kuras parādās Kontrolējošās Grupas apstiprinātajā sarakstā saskaņā ar 11.1.b. Pantu; c. "sportisti un sportistes" nozīmē tās personas, kuras regulāri piedalās organizētos sporta pasākumos. 2. Līdz tam laikam, kamēr Kontrolējošā Grupa, atbilstoši 11.1.b. Pantam neapstiprina aizliegto dopinga preparātu farmakoloģisko grupu un dopinga metožu sarakstu, šīs Konvencijas pielikumā dotais uzziņu saraksts ir spēkā esošs. 3. Pants Vietējā saskaņošana
1. Pusēm jāsaskaņo to vadības departamentu un sabiedrisko organizāciju politika un darbība, kuras ir iesaistītas cīņā pret dopingu sportā. 2. Tām ir jānodrošina šīs Konvencijas praktiskus pielietojumus un īpaši, ka tiek ievērotas 7. Panta prasības, uzticot, ja tas ir atbilstoši konkrētajai situācijai, noteiktai valdības vai nevalstiskai sporta institūcijai vai kādai sporta organizācijai, dažu šīs Konvencijas nolikuma pantu īstenošanu. 4. Pants Aizliegto dopinga preparātu un metožu pieejamības un lietošana ierobežošanas pasākumi
1. Pusēm ir jāpieņem, kur tas ir iespējams, likumus, noteikumus un administratīvus noteikumus, lai ierobežotu (ieskaitot lēmumus par apgrozījuma, īpašumtiesību, importēšanas, sadales un pārdošanas kontroli), kā arī lai aizliegtu dopinga līdzekļu un dopinga metožu un īpaši anabolo steroīdu lietošanu sportā. 2. Ar šādu mērķi Pusēm vai, kad vien iespējams, attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām, tas ir jāpadara par kritēriju sabiedrisko subsīdiju piešķiršanai sporta organizācijām ar noteikumu, ka tās efektīvi piemēro antidopinga noteikumus. 3. Turklāt, Pusēm ir nepieciešams: a. palīdzēt savām sporta organizācijām finansēt dopinga kontroli un analīzes vai ar tiešām subsīdijām vai dāvinājumiem, vai arī, apzinoties šādas kontroles un analīžu izmaksas, ņemt to vērā tad, kad tiek noteiktas kopējās subsīdijas un dāvinājumi, kas piešķirami šīm organizācijām; b. veikt attiecīgus pasākumus, lai atturētos no sabiedrisko fondu subsīdijām treniņiem, atsevišķam sportistam vai sportistei, kuri ir diskvalificēti pēc pārkāpuma par dopinga lietošanu sportā, to diskvalifikācijas laikā; c. atbalstīt un pēc iespējas sekmēt to, ka dopinga kontroli veic sporta organizācijas saskaņā ar kompetentu starptautisku sporta organizāciju prasībām vai nu sacensību laikā vai ārpus tām; d. atbalstīt un sekmēt sarunas starp sporta organizācijām par līgumiem, kas atļauj attiecīgi pilnvarotām dopinga kontroles grupām pārbaudīt viņu biedrus citās valstīs. 4. Puses patur tiesības pieņemt antidopinga noteikumus un organizēt dopinga pārbaudi pēc pašu ierosinājuma, būdamas atbildīgas par to ar nosacījumu, ka tie atbilst šīs Konvencijas attiecīgajiem principiem. 5. Pants Laboratorijas 1. Katra Puse apņemas: a. savā teritorijā izveidot vai sekmēt vienas vai vairāku dopinga kontroles laboratoriju izveidošanu, kas ir piemērotas dopinga kontrolei un kur varētu apsvērt akreditācijas iespējas saskaņā ar tiem kritērijiem, kurus ir pieņēmušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas un apstiprinājusi Kontrolējošā Grupa saskaņā ar 11.1.b. Pantu, vai b. palīdzēt sporta organizācijām iegūt iespēju izmantot šādu laboratoriju citas Puses teritorijā. 2. Šīs laboratorijas ir jāmudina: a. veikt atbilstošus pasākumus, lai nodarbinātu un saglabātu, apmācītu un atkārtoti sagatavotu kvalificētu personālu; b. uzsākt attiecīgas pētnieciskas un jaunrades programmas par pielietojamiem dopinga līdzekļiem un metodēm vai tādiem, kuri domājams tiek lietoti, lai iegūtu stimulējošu iedarbību sportā, un par analītisko bioķimiju un farmakoloģiju, lai iegūtu labāku izpratni par dažādu vielu iedarbību uz cilvēka organismu un sekām, kas saskatāmas sportiskajā sniegumā; c. publicēt un ātri izplatīt savu pētījumu jaunākos datus. 6. Pants Izglītošana 1. Puses apņemas radīt un ieviest, ja tas ir iespējams, sadarbībā ar attiecīgajām sporta organizācijām un masu mēdijiem, izglītojošas programmas un informācijas kampaņas, uzsverot ar dopingu saistītās briesmas veselībai un to ļaunumu, ko tas nes ētikas vērtībām sportā. Šīm programmām un kampaņām jāvēršas gan pie jauniešiem skolās un sporta klubos, gan pie viņu vecākiem un pieaugušajiem sportistiem, sporta darbiniekiem, treneriem un instruktoriem. Tiem, kas ir saistīti ar medicīnu, šādā izglītojošā programmā ir jāuzsver cieņa pret medicīnas ētiku. 2. Puses apņemas atbalstīt un veicināt pētniecību sadarbībā ar attiecīgajām reģionālajām, nacionālajām vai starptautiskajām sporta organizācijām tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kas palīdz radīt zinātniski pamatotas fizioloģiskas un psiholoģiskas treniņu programmas, kas cilvēku uztver kā harmonisku būtni. 7. Pants Sadarbība ar sporta organizācijām to pasākumos 1. Puses apņemas veicināt savās sporta organizācijās un līdz ar to arī starptautiskās sporta organizācijas visu iespējamo līdzekļu cīņai pret dopingu sportā formulēšanu un piemērošanu, atbilstoši viņu kompetencei. 2. Izvirzot sev šādu mērķi, tām jāveicina savas sporta organizācijas noskaidrot un saskaņot savas tiesības, saistības un pienākumus, īpaši saskaņojot: a. antidopinga noteikumus, kas pamatoti uz attiecīgu starptautisko sporta organizāciju pieņemtajiem noteikumiem; b. dopinga līdzekļu, aizliegto farmakoloģisko grupu un aizliegto dopinga metožu sarakstu, kam pamatā tas saraksts, kuru apstiprinājušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas; c. dopinga kontroles procedūras; d. disciplināro kārtību, pielietojot ar vienošanos apstiprinātos starptautiskā dabiskā taisnīguma principus un nodrošinot aizdomās turēto abu dzimumu sportistu pamattiesību ievērošanu; šie principi ietvers sekojošo: i. informējošām institūcijām jābūt atdalītām no disciplinārajām institūcijām; ii. šādu personu tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz palīdzību vai pārstāvniecību; iii. skaidri saprotami un ar pārsūdzēšanas tiesībām nodrošināti nosacījumi, lai pārsūdzētu jebkuru tiesas spriedumu; e. kārtība par iedarbīgu sodu piemērošanu attiecībā pret ierēdņiem, ārstiem, veterinārajiem ārstiem, treneriem, fizioterapeitiem un citiem darbiniekiem vai līdzvainīgajiem, kas iesaistīti līdz ar sportistu anti-dopinga noteikumu pārkāpumos; f. kārtība par savstarpēju diskvalifikācijas un citu soda mēru atzīšanu, ko nozīmējušas citas sporta organizācijas vienas valsts vai dašādu valstu robešās; 3. Turklāt Pusēm savās sporta organizācijās ir jāveicina: a. efektīvas dopinga kontroles ieviešana ne vien sacensībās, bet arī bez iepriekšēja brīdinājuma jebkurā piemērotā brīdī ārpus tām, šādas pārbaudes ir jāveic tā, lai tās būtu vienlīdz taisnīgas pret visiem sportistiem un sportistēm un ietvertu atlasīto personu pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, kad tas ir lietderīgi, pēc nejaušības principa; b. vienošanās ar citu valstu sporta organizācijām ar mērķi atļaut pārbaudīt sportistu vai sportisti, kas trenējas citā valsti, šīs valsts attiecīgi pilnvarotai dopinga kontroles grupai; c. noskaidrot un saskaņot nosacījumus par tiesībām piedalīties sporta pasākumos, kuri ietvers antidopinga kritērijus; d. sekmēt pašu sportistu aktīvu piedalīšanos starptautisko sporta organizāciju antidopinga darbā; e. panākt pilnīgu un efektīvu pieejamā aprīkojuma izmantošanu, lai veiktu dopinga analīzi 5. pantā minētajās laboratorijās gan sacensību laikā, gan ārpus tām. f. pētīt zinātniskas treniņu metodes un radīt galvenos virzienus, lai aizsargātu visu vecumu sportistus un sportistes atbilstoši katram sporta veidam. 8. Pants Starptautiskā sadarbība 1. Pusēm ir jābūt ciešai sadarbībai jautājumos, ko ietver šī Konvencija un ir jāsekmē līdzīga sadarbība starp savām sporta organizācijām. 2. Puses apņemas: a. mudināt savas sporta organizācijas darboties tādā veidā, kas sekmētu šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu visās attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, kurām tās ir pievienojušās, paredzot atteikšanos apstiprināt paziņojumus par pasaules vai reģionālajiem rekordiem, ja vien tie netiek apliecināti ar apstiprinošu negatīvu dopinga kontroles ziņojumu; b. sekmēt sadarbību dopinga kontroles laboratoriju darbiniekiem, kas izveidotas saskaņā ar 5. Pantu; c. ierosināt divpusēju un daudzpusēju sadarbību starp attiecīgajām aģentūrām, valsts institūcijām un organizācijām, lai sasniegtu, arī starptautiskajā līmenī, tos mērķus, kas minēti 4.1. Pantā. 3. Puses, kuru laboratorijas izveidotas un darbojas saskaņā ar 5. Pantu, apņemas palīdzēt citām Pusēm dot iespēju iegūt to pieredzi, prasmi un metodes, kas nepieciešamas, lai izveidotu pašiem savas laboratorijas. 9. Pants Informācijas nodrošināšana Katrai Pusei ir jāsūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram visa attiecīgā informācija, vienā no oficiālajām Eiropas Padomes valodām, par likumdošanas un citiem tās veiktajiem pasākumiem ar nolūku izpildīt šīs Konvencijas nosacījumus. 10. Pants Kontrolējošā Grupa 1. Šīs Konvencijas nolūkiem tiek izveidota Kontrolējošā Grupa. 2. Katru Pusi Kontrolējošā Grupā var pārstāvēt viens vai vairāki delegāti. Katrai Pusei ir viena balss. 3. Jebkura valsts, kas minēta 14.1. pantā, nebūdama šīs Konvencijas dalībniece, var būt pārstāvēta Kontrolējošā Grupā novērotāja statusā. 4. Kontrolējošā Grupa drīkst ar vienbalsīgu lēmumu uzaicināt jebkuru Valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav arī šīs Konvencijas dalībvalsts, un jebkuru attiecīgu sporta vai citu profesionālu organizāciju būt par novērotāju vienā vai vairākās sēdēs. 5. Kontrolējošo Grupu sasauc Ģenerālsekretārs. Tās pirmajai sēdei notiek cik vien ātri pēc tās rodas nepieciešamība, un jebkurā gadījumā tai ir jānotiek viena gada laikā pēc tam, kad šī Konvencija stājas spēkā. Turpmākajām sēdēm jānotiek saskaņā ar nepieciešamību, pēc Ģenerālsekretāra vai kādas puses ierosinājuma. 6. Dalībvalstu vairākums veido kvorumu, lai noturētu Kontrolējošās Grupas sēdi. 7. Kontrolējošās Grupas sēdes ir slēgtas. 8. Ievērojot šīs Konvencijas nolikumus, Kontrolējošai Grupai ir vienprātīgi jāpieņem pašai savs Kārtības Rullis. 11. Pants
1. Kontrolējošai Grupai jākontrolē šīs Konvencijas pielietošana. Īpaši tā drīkst: a. pārraudzīt šīs Konvencijas noteikumu darbību un izvērtēt jebkuras nepieciešamās izmaiņas; b. apstiprināt sarakstu un jebkuru labojumu attiecībā uz dopinga preparātu farmakoloģiskajām grupām un dopinga metodēm, ko aizliegušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas, kas minētas 2.1. un 2.2. pantos, un kritērijus laboratoriju akreditētēšanai un jebkuru labojumu, ko pieņēmušas 5.1.a. pantā minētās organizācijas, un noteikt datumu, kad attiecīgajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā. c. veikt konsultācijas ar attiecīgajām sporta organizācijām. d. sniegt ieteikumus Pusem attiecībā uz tiem pasākumiem, kas veicami atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem. e. ieteikt atbilstošus pasākumus, lai informētu attiecīgas starptautiskas organizācijas un sabiedrību par darbībām, kas noris šīs Konvencijas ietvaros; f. sniegt ieteikumus Ministru Komitejai par nepieciešamību uzaicināt pievienoties Konvencijai tās valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībnieces; g. sniegt jebkuru ierosinājumu, lai palielinātu šīs Konvencijas efektivitāti; 2. Lai varētu veikt savas funkcijas, Kontrolējošā Grupa drīkst, pēc pašas iniciatīvas, vienoties par ekspertu grupu sēdēm. 12. Pants
Pēc katras sēdes Kontrolējošai Grupai jānosūta Eiropas Padomes Ministru Komitejai ziņojums par tās darbu un šīs Konvencijas izpildi. 13. Pants Konvencijas pantu labojumi 1. Konvencijas Pantu labojumus var ierosināt jebkura Puse, Eiropas Padomes Ministru Komiteja vai Kontrolējošā Grupa. 2. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāpaziņo par jebkuru labojuma ierosinājumu Valstīm, kas minētas 14. Pantā un katrai Valstij, kura ir pievienojusies vai kura ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 16. Panta nosacījumiem. 3. Jebkurš Puses vai Ministru Komitejas ierosinātais labojums ir jāpaziņo Kontrolējošai Grupai vismaz divus mēnešus pirms sēdes, kurā šis labojums tiks apspriests. Kontrolējošai Grupai ir jāiesniedz Ministru Komitejai viedoklis par ierosināto labojumu, kad vien iespējams, iepriekš konsultējoties ar attiecīgajām sporta organizācijām. 4. Ministru Komitejai ir jāapsver ierosinātais labojums un jebkurš Kontrolējošās Grupas iesniegtais viedoklis un tā drīkst pieņemt šo labojumu. 5. Jebkuru pieņemtā labojuma tekstu, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar šī Panta 4. paragrāfu, jānosūta dalībvalstīm apstiprināšanai. 6. Jebkurš labojums, kas ir pieņemts saskaņā ar šī Panta 4. paragrāfu, stājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko pēc viena mēneša termiņa notecēšanas pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par atzīšanu. Noslēguma daļa 14. Pants 1. Parakstīt šo Konvenciju var Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis, kas ir Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis un valstis, kas nav Eiropas Padomes locekles, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kuras var izteikt savu piekrišanu uzņemties saistības ar: a. parakstu bez ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas tiesību paturēšanas, vai b. parakstu ar ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas tiesībām, kam seko ratificēšana, atzīšana vai apstiprināšana. 2. Ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. 15. Pants 1. Šī Konvencija stājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko pēc viena mēneša termiņa beigšanās pēc tam, kad piecas Puses, no kurām vismaz četras ir Eiropas Padomes dalībvalstis, ir devušas piekrišanu būt siastītām ar Konvenciju saskaņā ar 14. Panta nosacījumiem. 2. Attiecībā uz jebkuru citu Valsti, kas vēlāk piekritusi būt saistīta ar Konvencija, un parakstījusi to, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc viena mēneša termiņa beigšanās pēc parakstīšanas datuma vai ratificešanas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas. 16. Pants 1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru Komiteja, pēc konsultēšanās ar Pusēm, drīkst uzaicināt pievienoties šai Konvencijai jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, ar vairākuma pieņemto lēmumu, kā tas ir paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20.d. Pantā, un ar vienbalsīgu to Līgumvalstu pārstāvju lēmumu, kuriem ir tiesības piedalīties šīs Komitejas sēdēs. 2.Attiecībā uz jebkuru pievienojušos Valsti, šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kad pievienošanās dokuments ir deponēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. 17. Pants 1. Jebkura Valsts drīkst tajā laikā, kad tā paraksta Konvenciju vai deponē ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, norādīt to teritoriju vai teritorijas, uz kurām tā attiecina šo Konvenciju. 2. Jebkura Valsts, jebkurā datumā pēc tam, ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, drīkst paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu jebkurā citā teritorijā, kas norādīta deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju. 3. Jebkura deklarācija, kas ir sagatavota saskaņā ar diviem augstāk minētajiem paragrāfiem attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minētu teritoriju, var būt atsaukta ar paziņojumu, kas adresēts Ģenerālsekretāram. Šādam atsaukumam ir jāstājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu. 18. Pants 1. Jebkura Puse drīkst jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. 2. Šāda denonsācija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu. 19. Pants Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jāpaziņo Pusēm, citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, Valstīm, kas nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās šis Konvencijas izstrādāšanā un jebkurai Valstij, kas ir pievienojusies vai ir aicināta tai pievienoties, par: a. jebkuru parakstīšanu saskaņā ar 14. Pantu; b. jebkuru ratificēšanas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu saskaņā ar 14. vai 16. Pantu; c. jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 15. un 16. Pantu; d. jebkuru informāciju, kas izplatīta sakaņā ar 9. Panta nosacījumiem. e. jebkuru ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 12. Panta nosacījumiem. f. jebkuru ierosināto labojumu vai pieņemto labojumu saskaņā ar 13. Pantu un datumu, kad šis labojums stājas spēkā. g. jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar 17. Panta nosacījumiem. h. jebkuru paziņojumu saskaņā ar 18. Panta nosacījumiem un to datumu, kad denonsācija stājas spēkā. i. jebkuru citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju. Apliecinot iepriekš minēto, apakšā parakstījušies, būdami tiesīgi to darīt, ir parakstījuši šo Konvenciju. Sastādīts Strasbūrā, 1989. g. 16. novembrī, angļu un franču valodās, abi teksti ir autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jānodod apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, pārējām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, tām Valstīm, kuras nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās šīs Konvencijas izstradāšanā un jebkurai Valstij, kas ir uzaicināta pievienoties tai.
|