Eiropas padomes Antidopinga konvencija Nr.135

Strasbūra, 16.11.1989

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis un pārējās parakstījušās valstis:

Ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās locekļu vienotību ar nolūku sargāt un īstenot tos  ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums un sekmēt  viņu ekonomisko un sabiedrisko attīstību;

Apzinoties, ka sportam vajadzētu ieņemt nozīmīgu vietu veselības aizsardzībā, garīgajā un fiziskajā izglītošanā un  starptautiskas sapratnes veicināšanā;

Izprotot pieaugošo dopinga līdzekļu un paņēmienu lietošanu abu dzimumu sportistu vidū visos sporta  veidos un tā negatīvo ietekmi uz dalībnieku veselību un sporta  nākotni;

Apzinoties, ka šī problēma pakļauj riskam tos ētikas principus un izglītības vērtības, kas ir ietvertas Olimpiskajā Hartā,  UNESCO  Starptautiskajā Hartā Sportam un Fiziskās Kultūras Izglītībai un Eiropas Padomes Ministru Komitejas Rezolūcijā  (76) 41, kas ir pazīstama kā "Sports Visiem Eiropas Harta";

Ievērojot starptautisko sporta organizāciju pieņemtos anti-dopinga noteikumus, politiku un deklarācijas;

Zinot, ka sabiedriskajām pārvaldes organizācijām un  brīvprātīgajām sporta organizācijām ir papildus atbildība cīņā pret  dopingu sportā, balstītu uz godīgas spēles principiem, pasākumu  norises nodrošināšanā un to dalībnieku veselības sargāšanā;

Atzīstot, ka šīm institūcijām un organizācijām jāstrādā kopīgi šo mērķu labā visos atbilstošajos līmeņos;

Pamatojoties uz tām rezolūcijām par dopingu, ko pieņēma par sportu  atbildīgo Eiropas Ministru Konference un īpaši 1989. gadā  Reikjavikā 6. Konferencē pieņemto Rezolūciju Nr. 1;

Atsaucoties uz Eiropas Padomes Ministru Komitejas pieņemto Rezolūciju (67) 12 par dopinga jautājumu sportistu  vidū, Rekomendāciju Nr. R (79) 8 par dopingu sportā,  Rekomendāciju Nr. R (84) 19 par "Eiropas Anti-dopinga Hartu  Sportam" un Rekomendāciju Nr. R (88) 12 par dopinga kontroli  bez brīdinājuma ieviešanu ārpus sacensībām;

Atsaucoties uz Rekomendāciju Nr. 5 par dopingu, ko pieņēma  UNESCO  organizētajā 2. Starptautiskajā par sportu un fizisko  kultūru atbildīgo ministru un augstāk stāvošu ierēdņu konferencē  Maskavā (1988);

Tomēr būdami apņēmības pilni veikt tālāku un spēcīgāku  savstarpēji sakaņotu darbību, kas vērsta uz dopinga samazināšanu  un pilnīgu likvidēšanu sportā, balstoties uz ētikas vērtībām un  tiem praktiskajiem līdzekļiem, ko satur šie dokumenti;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. Pants
Konvencijas  mērķis

Ieinteresētās puses, nolūkā samazināt un galīgi likvidēt dopinga pastāvēšanu sportā, apņemas, ievērojot savas konstitucionālās prasības, veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai.

2. Pants
Konvencijas definīcija un tās darbības joma

1. Šīs Konvencijas mērķiem:
a. "dopings sportā" nozīmē, ka sportistiem un sportistēm  tiek nozīmēti vai viņi paši lieto dopinga preparātu farmakoloģiskās grupas vai dopinga metodes;
b. "dopinga preparātu farmakoloģiskās grupas vai dopinga  metodes" nozīmē, ņemot vērā 2. paragrāfu, tās  dopinga preparātu grupas vai dopinga metodes, kuras ir  aizliegušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas un kuras  parādās Kontrolējošās Grupas apstiprinātajā sarakstā saskaņā ar  11.1.b. Pantu;
c. "sportisti un sportistes" nozīmē tās personas, kuras regulāri piedalās organizētos sporta pasākumos.

2. Līdz tam laikam, kamēr Kontrolējošā Grupa, atbilstoši 11.1.b. Pantam neapstiprina aizliegto dopinga preparātu farmakoloģisko grupu un dopinga metožu sarakstu, šīs Konvencijas pielikumā  dotais uzziņu saraksts ir spēkā esošs.

3. Pants
Vietējā saskaņošana

1. Pusēm jāsaskaņo to vadības departamentu un sabiedrisko organizāciju politika un darbība, kuras ir iesaistītas cīņā pret dopingu sportā.

2. Tām ir jānodrošina šīs Konvencijas praktiskus pielietojumus un īpaši, ka tiek ievērotas 7. Panta prasības, uzticot, ja tas ir atbilstoši konkrētajai situācijai, noteiktai valdības vai nevalstiskai sporta institūcijai vai kādai sporta organizācijai, dažu šīs Konvencijas nolikuma pantu īstenošanu.

4. Pants
Aizliegto dopinga preparātu un metožu pieejamības un lietošana ierobežošanas pasākumi

1. Pusēm ir jāpieņem, kur tas ir iespējams, likumus, noteikumus  un administratīvus noteikumus, lai ierobežotu (ieskaitot lēmumus par apgrozījuma, īpašumtiesību, importēšanas, sadales un pārdošanas kontroli), kā arī lai aizliegtu dopinga līdzekļu un dopinga metožu un īpaši anabolo steroīdu lietošanu sportā.

2. Ar šādu mērķi Pusēm vai, kad vien iespējams, attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām, tas ir jāpadara par kritēriju  sabiedrisko subsīdiju piešķiršanai sporta organizācijām ar noteikumu, ka tās efektīvi piemēro antidopinga noteikumus.

3. Turklāt, Pusēm ir nepieciešams:
a. palīdzēt savām sporta organizācijām finansēt dopinga kontroli un analīzes vai ar tiešām subsīdijām vai dāvinājumiem, vai arī, apzinoties šādas kontroles un analīžu izmaksas, ņemt to vērā tad, kad tiek noteiktas kopējās subsīdijas un  dāvinājumi, kas piešķirami šīm organizācijām;
b. veikt attiecīgus pasākumus, lai atturētos no sabiedrisko fondu subsīdijām treniņiem, atsevišķam sportistam vai sportistei, kuri ir diskvalificēti pēc pārkāpuma par dopinga lietošanu sportā, to diskvalifikācijas laikā;
c. atbalstīt un pēc iespējas sekmēt to, ka dopinga kontroli veic sporta organizācijas saskaņā ar kompetentu starptautisku sporta organizāciju prasībām vai nu sacensību laikā vai ārpus tām;
d. atbalstīt un sekmēt sarunas starp sporta organizācijām par līgumiem, kas atļauj attiecīgi pilnvarotām dopinga kontroles grupām pārbaudīt viņu biedrus citās valstīs.

4. Puses patur tiesības pieņemt antidopinga noteikumus un organizēt dopinga pārbaudi pēc pašu ierosinājuma, būdamas atbildīgas par to ar nosacījumu, ka tie atbilst šīs Konvencijas  attiecīgajiem principiem.

5. Pants
Laboratorijas

1. Katra Puse apņemas:
a. savā teritorijā izveidot vai sekmēt vienas vai vairāku dopinga kontroles laboratoriju izveidošanu, kas ir piemērotas dopinga kontrolei un kur varētu apsvērt akreditācijas iespējas saskaņā ar tiem kritērijiem, kurus ir pieņēmušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas un apstiprinājusi Kontrolējošā Grupa saskaņā ar 11.1.b. Pantu, vai
b. palīdzēt sporta organizācijām iegūt iespēju izmantot šādu laboratoriju citas Puses teritorijā.

2. Šīs laboratorijas ir jāmudina:
a. veikt atbilstošus pasākumus, lai nodarbinātu un  saglabātu, apmācītu un atkārtoti sagatavotu kvalificētu personālu;
b. uzsākt attiecīgas pētnieciskas un jaunrades programmas par pielietojamiem dopinga līdzekļiem un metodēm vai tādiem, kuri domājams tiek lietoti, lai iegūtu stimulējošu iedarbību sportā, un par analītisko bioķimiju un farmakoloģiju, lai iegūtu labāku izpratni par dažādu vielu iedarbību uz cilvēka organismu un sekām, kas saskatāmas sportiskajā sniegumā;
c. publicēt un ātri izplatīt savu pētījumu jaunākos datus.

6. Pants
Izglītošana

1. Puses apņemas radīt un ieviest, ja tas ir iespējams, sadarbībā ar attiecīgajām sporta organizācijām un masu mēdijiem, izglītojošas programmas un informācijas kampaņas, uzsverot ar dopingu saistītās briesmas veselībai un to ļaunumu, ko tas nes ētikas  vērtībām sportā. Šīm programmām un kampaņām jāvēršas gan pie jauniešiem skolās un sporta klubos, gan pie viņu vecākiem un  pieaugušajiem sportistiem, sporta darbiniekiem, treneriem un instruktoriem. Tiem, kas ir saistīti ar medicīnu, šādā izglītojošā programmā ir jāuzsver cieņa pret medicīnas ētiku.

2. Puses apņemas atbalstīt un veicināt pētniecību sadarbībā ar attiecīgajām reģionālajām, nacionālajām vai starptautiskajām sporta organizācijām tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kas palīdz radīt zinātniski pamatotas fizioloģiskas un psiholoģiskas treniņu programmas, kas cilvēku uztver kā harmonisku būtni.

7. Pants
Sadarbība ar sporta organizācijām to pasākumos

1. Puses apņemas  veicināt savās sporta organizācijās un līdz ar to arī starptautiskās sporta organizācijas visu iespējamo līdzekļu cīņai pret dopingu sportā formulēšanu un piemērošanu, atbilstoši viņu kompetencei.

2. Izvirzot sev šādu mērķi, tām jāveicina savas sporta organizācijas noskaidrot un saskaņot savas tiesības, saistības un pienākumus, īpaši saskaņojot:
a.  antidopinga noteikumus, kas pamatoti uz attiecīgu starptautisko sporta organizāciju pieņemtajiem noteikumiem;
b.  dopinga līdzekļu, aizliegto farmakoloģisko grupu un aizliegto dopinga metožu sarakstu, kam pamatā tas saraksts, kuru apstiprinājušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas;
c.  dopinga kontroles procedūras;
d.  disciplināro kārtību, pielietojot ar vienošanos apstiprinātos starptautiskā dabiskā taisnīguma principus un  nodrošinot aizdomās turēto abu dzimumu sportistu pamattiesību  ievērošanu; šie principi ietvers sekojošo:
       i.  informējošām institūcijām jābūt atdalītām no disciplinārajām institūcijām;
       ii.  šādu personu tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz palīdzību vai  pārstāvniecību;
       iii.  skaidri saprotami un ar pārsūdzēšanas tiesībām  nodrošināti nosacījumi, lai pārsūdzētu jebkuru  tiesas spriedumu;
e. kārtība par iedarbīgu sodu piemērošanu attiecībā pret ierēdņiem, ārstiem, veterinārajiem ārstiem, treneriem, fizioterapeitiem un citiem darbiniekiem vai līdzvainīgajiem, kas iesaistīti līdz ar sportistu anti-dopinga noteikumu pārkāpumos;
f. kārtība par savstarpēju diskvalifikācijas un citu soda mēru atzīšanu, ko nozīmējušas citas sporta organizācijas vienas valsts  vai dašādu valstu robešās;

3. Turklāt Pusēm savās sporta organizācijās ir jāveicina:
a.  efektīvas dopinga kontroles ieviešana ne vien  sacensībās, bet arī bez iepriekšēja brīdinājuma jebkurā piemērotā  brīdī ārpus tām, šādas pārbaudes ir jāveic tā, lai tās būtu vienlīdz  taisnīgas pret visiem sportistiem un sportistēm un ietvertu atlasīto personu pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, kad tas ir lietderīgi, pēc  nejaušības principa;
b.  vienošanās ar citu valstu sporta organizācijām ar mērķi atļaut pārbaudīt sportistu vai sportisti, kas trenējas citā valsti, šīs valsts attiecīgi pilnvarotai dopinga kontroles grupai;
c.  noskaidrot un saskaņot nosacījumus par tiesībām piedalīties sporta pasākumos, kuri ietvers antidopinga kritērijus;
d.  sekmēt pašu sportistu aktīvu piedalīšanos starptautisko sporta organizāciju antidopinga darbā;
e.  panākt pilnīgu un efektīvu pieejamā aprīkojuma izmantošanu, lai veiktu dopinga analīzi 5. pantā minētajās laboratorijās gan  sacensību laikā, gan ārpus tām.
f.  pētīt zinātniskas treniņu metodes un radīt galvenos virzienus, lai aizsargātu visu vecumu sportistus un sportistes  atbilstoši katram sporta veidam.

8. Pants
Starptautiskā  sadarbība

1. Pusēm ir jābūt ciešai sadarbībai jautājumos, ko ietver šī Konvencija un ir jāsekmē līdzīga sadarbība starp savām sporta  organizācijām.

2. Puses apņemas:
a.  mudināt savas sporta organizācijas darboties tādā veidā,  kas sekmētu šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu visās attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, kurām tās ir pievienojušās, paredzot atteikšanos apstiprināt paziņojumus par  pasaules vai reģionālajiem rekordiem, ja vien tie netiek  apliecināti ar apstiprinošu negatīvu dopinga kontroles ziņojumu;
b.  sekmēt sadarbību dopinga kontroles laboratoriju darbiniekiem, kas izveidotas saskaņā ar 5. Pantu;
c.  ierosināt divpusēju un daudzpusēju sadarbību starp attiecīgajām aģentūrām, valsts institūcijām un organizācijām, lai sasniegtu, arī  starptautiskajā līmenī, tos mērķus, kas minēti 4.1. Pantā.

3. Puses, kuru laboratorijas izveidotas un darbojas saskaņā ar 5.  Pantu, apņemas palīdzēt citām Pusēm dot iespēju iegūt to pieredzi, prasmi un metodes, kas nepieciešamas, lai izveidotu  pašiem savas laboratorijas.

9. Pants
Informācijas nodrošināšana

Katrai Pusei ir jāsūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram visa attiecīgā informācija, vienā no oficiālajām Eiropas Padomes valodām, par likumdošanas un citiem tās veiktajiem pasākumiem ar nolūku izpildīt šīs Konvencijas  nosacījumus.

10. Pants
Kontrolējošā  Grupa

1. Šīs Konvencijas nolūkiem tiek izveidota Kontrolējošā Grupa.

2. Katru Pusi Kontrolējošā Grupā var pārstāvēt viens vai vairāki  delegāti. Katrai Pusei ir viena balss.

3. Jebkura valsts, kas minēta  14.1. pantā, nebūdama šīs Konvencijas  dalībniece, var būt pārstāvēta Kontrolējošā Grupā novērotāja statusā.

4. Kontrolējošā Grupa drīkst ar vienbalsīgu lēmumu uzaicināt  jebkuru Valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav arī šīs Konvencijas dalībvalsts, un jebkuru attiecīgu sporta vai citu  profesionālu organizāciju būt par novērotāju vienā vai vairākās  sēdēs.

5. Kontrolējošo Grupu sasauc Ģenerālsekretārs. Tās pirmajai sēdei notiek cik vien ātri pēc tās rodas nepieciešamība,  un jebkurā gadījumā tai ir jānotiek viena gada laikā pēc tam, kad šī Konvencija stājas spēkā. Turpmākajām sēdēm jānotiek saskaņā ar nepieciešamību, pēc Ģenerālsekretāra vai kādas puses ierosinājuma.

6. Dalībvalstu vairākums veido kvorumu, lai noturētu  Kontrolējošās Grupas sēdi.

7. Kontrolējošās Grupas sēdes ir slēgtas.

8. Ievērojot šīs Konvencijas nolikumus, Kontrolējošai Grupai ir  vienprātīgi jāpieņem pašai savs Kārtības Rullis.

11. Pants

1. Kontrolējošai Grupai jākontrolē šīs Konvencijas pielietošana. Īpaši tā drīkst:

a.  pārraudzīt šīs Konvencijas noteikumu darbību un izvērtēt jebkuras nepieciešamās izmaiņas;
b.  apstiprināt sarakstu un jebkuru labojumu attiecībā uz dopinga preparātu farmakoloģiskajām grupām un  dopinga metodēm, ko aizliegušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas, kas minētas 2.1. un 2.2. pantos, un kritērijus laboratoriju akreditētēšanai un jebkuru labojumu, ko pieņēmušas 5.1.a. pantā minētās organizācijas, un noteikt datumu, kad attiecīgajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā.
c.  veikt konsultācijas ar attiecīgajām sporta  organizācijām.
d.  sniegt ieteikumus Pusem attiecībā uz tiem pasākumiem, kas veicami atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem.
e.  ieteikt atbilstošus pasākumus, lai informētu attiecīgas starptautiskas organizācijas un sabiedrību par darbībām, kas  noris šīs Konvencijas ietvaros;
f.  sniegt ieteikumus Ministru Komitejai par nepieciešamību uzaicināt pievienoties Konvencijai tās valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībnieces;
g.  sniegt jebkuru ierosinājumu, lai palielinātu šīs Konvencijas efektivitāti;

2. Lai varētu veikt savas funkcijas, Kontrolējošā Grupa drīkst, pēc pašas iniciatīvas, vienoties par ekspertu grupu  sēdēm.

12. Pants

Pēc katras sēdes Kontrolējošai Grupai jānosūta Eiropas Padomes  Ministru Komitejai ziņojums par tās darbu un šīs Konvencijas izpildi.

13. Pants
Konvencijas pantu labojumi

1. Konvencijas Pantu labojumus var ierosināt jebkura Puse, Eiropas  Padomes Ministru Komiteja vai Kontrolējošā Grupa.

2. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāpaziņo par jebkuru  labojuma ierosinājumu Valstīm, kas minētas 14. Pantā un katrai Valstij, kura ir pievienojusies vai kura ir uzaicināta pievienoties  šai Konvencijai saskaņā ar  16. Panta nosacījumiem.
 
3. Jebkurš Puses vai Ministru Komitejas ierosinātais labojums ir  jāpaziņo Kontrolējošai Grupai vismaz divus mēnešus pirms sēdes, kurā šis labojums tiks apspriests. Kontrolējošai Grupai ir jāiesniedz Ministru Komitejai viedoklis par ierosināto labojumu, kad vien iespējams, iepriekš konsultējoties ar attiecīgajām sporta  organizācijām.

4. Ministru Komitejai ir jāapsver ierosinātais labojums un jebkurš  Kontrolējošās Grupas iesniegtais viedoklis un tā drīkst  pieņemt šo labojumu.

5. Jebkuru pieņemtā labojuma tekstu, ko ir pieņēmusi Ministru  Komiteja saskaņā ar šī Panta  4. paragrāfu, jānosūta dalībvalstīm  apstiprināšanai.

6. Jebkurš labojums, kas ir pieņemts saskaņā ar šī Panta  4.  paragrāfu, stājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko pēc viena mēneša termiņa notecēšanas pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru  par atzīšanu.

Noslēguma daļa

14. Pants

1. Parakstīt šo Konvenciju var Eiropas Padomes dalībvalstis, citas  valstis, kas ir Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis un valstis, kas nav Eiropas  Padomes locekles, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kuras var  izteikt savu piekrišanu uzņemties saistības ar:
a. parakstu bez ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas  tiesību paturēšanas, vai
b. parakstu ar ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas  tiesībām, kam seko ratificēšana, atzīšana vai apstiprināšana.

2. Ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

15. Pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko pēc viena mēneša termiņa beigšanās pēc tam, kad piecas Puses, no kurām vismaz  četras ir Eiropas Padomes dalībvalstis, ir devušas piekrišanu būt siastītām ar Konvenciju saskaņā ar 14. Panta  nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru citu Valsti, kas vēlāk piekritusi būt saistīta ar Konvencija, un parakstījusi to, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc viena mēneša termiņa beigšanās pēc parakstīšanas datuma vai ratificešanas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas.

16. Pants

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru  Komiteja, pēc konsultēšanās ar Pusēm, drīkst uzaicināt  pievienoties šai Konvencijai jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, ar  vairākuma pieņemto lēmumu, kā tas ir paredzēts Eiropas  Padomes Statūtu 20.d. Pantā, un ar vienbalsīgu to  Līgumvalstu pārstāvju lēmumu, kuriem ir tiesības piedalīties šīs  Komitejas sēdēs.

2.Attiecībā uz jebkuru pievienojušos Valsti, šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc  tā datuma, kad pievienošanās dokuments ir deponēts Eiropas  Padomes Ģenerālsekretāram.

17. Pants

1. Jebkura Valsts drīkst tajā laikā, kad tā paraksta Konvenciju vai deponē ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, norādīt to teritoriju vai teritorijas, uz kurām tā attiecina šo Konvenciju.

2. Jebkura Valsts, jebkurā datumā pēc tam, ar Eiropas Padomes  Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, drīkst paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu jebkurā citā teritorijā, kas norādīta  deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas  spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kas ir sagatavota saskaņā ar diviem augstāk  minētajiem paragrāfiem attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minētu teritoriju, var būt atsaukta ar paziņojumu, kas adresēts Ģenerālsekretāram. Šādam atsaukumam ir jāstājas spēkā ar tā  mēneša pirmo dienu, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad  Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu.

18. Pants

1. Jebkura Puse drīkst jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot paziņojumu Eiropas Padomes  Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā tā mēneša pirmajā  dienā, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu.

19. Pants
Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jāpaziņo Pusēm, citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, Valstīm, kas nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās šis Konvencijas izstrādāšanā un jebkurai Valstij, kas ir  pievienojusies vai ir aicināta tai pievienoties, par:
a.  jebkuru parakstīšanu saskaņā ar  14. Pantu;
b.  jebkuru ratificēšanas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu saskaņā ar  14. vai 16.  Pantu;
c.  jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā  ar  15. un  16. Pantu;
d.  jebkuru informāciju, kas izplatīta sakaņā ar  9. Panta  nosacījumiem.
e.  jebkuru ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 12. Panta  nosacījumiem.
f.  jebkuru ierosināto labojumu vai pieņemto labojumu  saskaņā ar  13. Pantu un datumu, kad šis labojums stājas spēkā.
g.  jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar  17. Panta  nosacījumiem.
h.  jebkuru paziņojumu saskaņā ar  18. Panta  nosacījumiem un to datumu, kad denonsācija stājas  spēkā.
i.  jebkuru citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju.

Apliecinot iepriekš minēto, apakšā parakstījušies, būdami tiesīgi  to darīt, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Strasbūrā, 1989. g.  16. novembrī, angļu un franču  valodās, abi teksti ir autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes  Ģenerālsekretāram ir jānodod apstiprinātas kopijas katrai  Eiropas Padomes dalībvalstij, pārējām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, tām Valstīm, kuras nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās  šīs Konvencijas izstradāšanā un jebkurai Valstij, kas ir uzaicināta  pievienoties tai.