STARPTAUTISKAIS PĀRBAUŽU STANDARTS 2009. gada janvāris
Starptautisko pārbaužu standartu pirmo reizi pieņēma 2003. gadā,
un tas stājās spēkā 2004. gadā. Šajā dokumentā ir iekļauti
Pasaules Antidopinga aģentūras Izpildu komitejas 2008. gada 10. maijā
apstiprinātie Starptautiskā pārbaužu standarta grozījumi.
Pārskatītais Starptautiskais pārbaužu standarts stājas spēkā
2009. gada 1. janvārī.
2008. gada 16. maijā publicējusi
Pasaules Antidopinga aģentūra
Stock Exchange Tower
800 Place Victoria (Suite 1700)
PO Box 120
Monreāla, Kvebeka,
Kanāda H4Z 1B7
URL: www.wada-ama.org
Tālr.: +1 514 904 9232
Fakss: +1 514 904 8650
E-pasts: code@wada-ama.org
PREAMBULA
Pasaules antidopinga kodeksa Starptautiskais pārbaužu standarts ir obligāts starptautisks standarts (2. līmenis), kas izstrādāts kā daļa no Pasaules antidopinga programmas.
Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) Izpildu komiteja 2003. gada 7. jūnijā apstiprināja 2003. gada Starptautiskā pārbaužu standarta 3.0. versiju. Izstrādājot 2003. gada Pasaules antidopinga kodeksa grozījumus, tika uzsākts apspriežu process ar parakstītājiem, lai pārskatītu Starptautisko pārbaužu standartu. 2006. gada augustā parakstītājiem un valdībām tika izplatīta pārskatītā Starptautiskā pārbaužu standarta 1.0. versija, lai tie šo dokumentu pārskatītu un komentētu. Pamatojoties uz parakstītāju un valdību sniegtajiem komentāriem un ieteikumiem, apspriežu procesā tika izstrādāti arī 2.0. versijas (2007. gadā), 3.0. versijas (2007. gadā) un 4.0. versijas (2008. gadā) projekti. 2008. gada maijā WADA Izpildu komiteja apstiprināja Starptautisko pārbaužu standartu (2009. gada janvāris).
Par Starptautiskā pārbaužu standarta oficiālo tekstu atbild WADA, un to publicē angļu un franču valodā. Ja starp teksta versijām angļu un franču valodā ir pretrunas, noteicošā ir teksta versija angļu valodā.
PIRMĀ DAĻA. IEVADS, KODEKSA NOTEIKUMI UN DEFINĪCIJAS
1.0. Ievads un darbības joma
Starptautiskais pārbaužu standarts ir vērsts uz to, lai efektīvi plānotu sacensību un ārpus sacensību pārbaudes, kā arī saglabātu savāktos paraugus to sākotnējā stāvoklī no brīža, kad sportistam paziņo par pārbaudi, līdz brīdim, kad paraugus transportē uz laboratoriju analīzēm.
Starptautiskajā pārbaužu standartā ir iekļauti standarti pārbaužu veikšanas plānošanai, kā arī standarti attiecībā uz sportistu informēšanu, sagatavošanos paraugu savākšanai un paraugu savākšanu, paraugu drošību/pasākumiem pēc dopinga kontroles un paraugu transportēšanu.
Turklāt Starptautiskā pārbaužu standarta 11.0. iedaļā ir norādīti tādi obligāti standarti, ko īsteno starptautiskās federācijas (SF) un valstu antidopinga organizācijas (VADO) (kā arī atzīst un piemēro citas antidopinga organizācijas), piemēram, prasības, kas attiecas uz informācijas sniegšanu par atrašanās vietu un ir piemērojamas tiem sportistiem, kuri ir iekļauti attiecīgajā reģistrēto pārbaužu sarakstā. Ja sportists 18 mēnešu laikā trīs reizes neievēro šīs prasības, tad saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums.
Starptautiskais pārbaužu standarts un visi tā pielikumi ir saistoši visiem Kodeksa parakstītājiem.
Pasaules antidopinga programmā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai starptautiskajās un valstu antidopinga programmās nodrošinātu optimālu saskaņotību un labāko praksi. Galvenie elementi ir Kodekss (1. līmenis), starptautiskie standarti (2. līmenis) un labākās prakses modeļi (3. līmenis).
Kodeksa ievadā ir īsi raksturots starptautisko standartu nolūks un īstenošana:
"Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskos standartus izstrādā, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, un šos dokumentus apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Starptautiskie standarti ir izstrādāti, lai saskaņotu to antidopinga organizāciju rīcību, kuras atbildīgas par konkrētām antidopinga programmas tehniskajām un darbības daļām. Atbilstība starptautiskajiem standartiem ir obligāta saistībā ar Kodeksa ievērošanu. Veicot nepieciešamās pārrunas ar parakstītājiem un valdībām, WADA Izpildu komiteja laiku pa laikam starptautiskos standartus var pārskatīt. Ja Kodeksā nav paredzēts citādi, starptautiskie standarti un visi to grozījumi stājas spēkā starptautiskajā standartā vai tā grozījumos noteiktajā datumā."
Kodeksā lietotie termini ir rakstīti slīprakstā. Papildu termini, kas attiecas uz Starptautisko pārbaužu standartu, ir pasvītroti.
2.0. Kodeksa noteikumi
Turpmāk minētie 2009. gada Kodeksa panti ir tieši saistīti ar Starptautisko pārbaužu standartu.
Kodeksa 2. pants - Antidopinga noteikumu pārkāpumi
2.3. Atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu savākšanu bez pietiekama pamatojuma pēc tam, kad saņemts paziņojums atbilstoši spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem, vai cita veida izvairīšanās no paraugu savākšanas.
[Piezīme attiecībā uz 2. panta 3. punktu. Gandrīz visos pirms Kodeksa pieņemšanas izstrādātajos antidopinga noteikumos bija aizliegums neierasties vai atteikties ierasties uz paraugu savākšanu pēc tam, kad saņemts paziņojums. Šajā pantā ir paplašināts pirms Kodeksa pieņemtais standarta noteikums, kā aizliegtu darbību minot "cita veida izvairīšanos no paraugu savākšanas". Tādējādi, piemēram, antidopinga noteikumu pārkāpums būtu noticis tad, ja tiktu konstatēts, ka sportists ir slēpies no dopinga kontroles amatpersonām, lai izvairītos no paziņojuma saņemšanas vai pārbaudes. Pamatā pārkāpumam, kas saistīts ar "atteikšanos ierasties vai neierašanos uz paraugu savākšanu", var būt gan tīša sportista rīcība, gan nolaidība, turpretim "izvairīšanās" no paraugu savākšanas ir uzskatāma par tīšu sportista rīcību.]
2.4. Piemērojamo prasību pārkāpums attiecībā uz sportista pieejamību ārpus sacensību pārbaudēm, tostarp informācijas nesniegšana par sportista atrašanās vietu un neierašanās uz pārbaudēm, kas noteiktas, pamatojoties uz Starptautiskajam pārbaužu standartam atbilstošiem noteikumiem. Tas, ka sportists astoņpadsmit mēnešus ilgā periodā, ko nosaka par šo sportistu atbildīgā antidopinga organizācija, trīs reizes jebkādā kombinācijā nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudēm un/vai prasību sniegt nepieciešamo informāciju, ir antidopinga noteikumu pārkāpums.
[Piezīme attiecībā uz 2. panta 4. punktu. Piemērojot šā panta noteikumus, tiek kombinēti tādi atsevišķi gadījumi, kad sportists nav sniedzis informāciju par savu atrašanās vietu un nav ieradies uz pārbaudēm un kurus atbilstīgi saviem noteikumiem ir konstatējusi starptautiskā federācija vai kāda cita antidopinga organizācija, kam šis sportists ir piederīgs un kas saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu ir pilnvarota noteikt, ka nav izpildīta prasība sniegt informāciju par atrašanās vietu un ierasties uz pārbaudēm. Attiecīgā gadījumā neierašanās uz pārbaudēm vai informācijas nesniegšana saskaņā ar 2. panta 3. vai 5. punktu var būt antidopinga noteikumu pārkāpums.]
2.5. Falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem.
[Piezīme attiecībā uz 2. panta 5. punktu. Saskaņā ar šo pantu ir aizliegtas tādas darbības, kas grauj dopinga kontroles procesu, bet kuras pretējā gadījumā nebūtu norādītas kā aizliegtas metodes. Piemēram, identifikācijas numura mainīšana uz dopinga kontroles veidlapas pārbaudes laikā, B parauga pudeles sasišana B parauga analīzes laikā vai nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai.]
2.8. Kādam sportistam sacensību laikā tiek dota aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek izmantota aizliegta metode, vai arī ir nolūks veikt kādu no šīm abām darbībām, vai kādam sportistam ārpus sacensībām tiek dota aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek izmantota aizliegta metode, vai arī ir nolūks veikt kādu no šīm abām darbībām saistībā ar tādām vielām un metodēm, kas ir aizliegtas ārpus sacensībām, kā arī palīdzēšana, iedrošināšana, līdzdarbība, mudināšana, piesegšana vai cita veida līdzdalība, kura ietver antidopinga noteikumu pārkāpumu vai nolūku pārkāpt šos noteikumus.
[Piezīme attiecībā uz 2. pantu. Ja sportists vai cita persona strādā kopā vai biedrojas ar tādiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kam noteikts diskvalifikācijas periods, saskaņā ar Kodeksu tas nav antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr sporta organizācijas var pieņemt savus noteikumus, aizliedzot šādu rīcību.]
Kodeksa 3. pants - Dopinga pierādījums
3.2.2. Ja ir notikušas tādas novirzes no jebkura cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai antidopinga politikas, kuras nav nelabvēlīga analīžu rezultāta vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma iemesls, šos rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai antidopinga politikas, kuru dēļ analīžu rezultāts varētu būt nelabvēlīgs vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits antidopinga noteikumu pārkāpums, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies minēto noviržu dēļ vai ka šīs novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais pamats.
Kodeksa 5. pants - Pārbaudes
5.1. Pārbaužu veikšanas plānošana
Saskaņā ar 15. panta 1. punkta tiesiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz pārbaudēm sacensību laikā, ikviena valsts antidopinga organizācija ir pilnvarota pārbaudīt visus tos sportistus, kuri atrodas šīs antidopinga organizācijas valstī vai kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji, šajā valstī izsniegtas licences turētāji vai šīs valsts sporta organizāciju locekļi. Ikviena starptautiskā federācija ir pilnvarota pārbaudīt visus tos sportistus, kuri ir šīs federācijas dalībvalstu federāciju locekļi vai piedalās šo federāciju rīkotajās sacensībās. Visiem sportistiem ir pienākums izpildīt ikvienas pārbaužu veikšanai pilnvarotas antidopinga organizācijas prasību veikt pārbaudes. Sadarbībā ar citām antidopinga organizācijām, kas veic to pašu sportistu pārbaudes, un saskaņā ar Starptautisko pārbaužu standartu ikviena antidopinga organizācija:
5.1.1. Plāno un veic pietiekami daudz pārbaužu sacensību laikā un ārpus sacensībām attiecībā uz tiem sportistiem, kuri ir šīs organizācijas pakļautībā, tostarp arī attiecībā uz tiem sportistiem, kuri ir iekļauti attiecīgajā reģistrēto pārbaužu sarakstā. Katra starptautiskā federācija izveido reģistrēto pārbaužu sarakstu attiecībā uz starptautiska līmeņa sportistiem attiecīgajā sporta veidā, bet ikviena valsts antidopinga organizācija izveido valsts reģistrēto pārbaužu sarakstu attiecībā uz tiem sportistiem, kuri atrodas šīs antidopinga organizācijas valstī vai kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji, šīs valsts izsniegtas licences turētāji vai šīs valsts sporta organizāciju locekļi. Saskaņā ar 14. panta 3. punktu uz visiem sportistiem, kas iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā, attiecas Starptautiskajā pārbaužu standartā norādītā prasība sniegt informāciju par savu atrašanās vietu.
5.1.2. Ja nav ārkārtēju apstākļu, visas ārpus sacensību pārbaudes veic bez iepriekšēja brīdinājuma.
5.1.3. Piešķir prioritāru nozīmi mērķpārbaudēm.
5.1.4. Veic pārbaudes tādiem sportistiem, kam noteikts diskvalifikācijas periods vai pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.
[Piezīme attiecībā uz 5. panta 1. punkta 3. apakšpunktu. Mērķpārbaudes ir noteiktas tāpēc, ka izlases veida pārbaudes vai svērtās izlases veida pārbaudes nenodrošina to, ka tiek pārbaudīti visi attiecīgie sportisti (piemēram, pasaules līmeņa sportisti, tādi sportisti, kuru sportiskais sniegums ir strauji uzlabojies īsā laika posmā, kā arī sportisti, kuru treneru uzraudzībā atrodas tādi citi sportiski, kuru analīžu rezultāti ir bijuši pozitīvi utt.).
Protams, mērķpārbaudes nedrīkst izmantot tādiem citiem nolūkiem, kas nav likumīga dopinga kontrole. Kodeksā ir skaidri noteikts, ka sportistiem nav pamata uzskatīt, ka viņus pārbaudīs tikai izlases veidā. Līdzīgi Kodeksā nav noteikts, ka mērķpārbaudes varētu veikt tikai gadījumos, kad ir pietiekamas aizdomas vai iespējams iemesls.]
5.2. Pārbaužu standarti
Tās antidopinga organizācijas, kas ir pilnvarotas veikt pārbaudes, to dara atbilstīgi Starptautiskajam pārbaužu standartam.
5.3. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās
Ikviena antidopinga organizācija izstrādā noteikumu, kas attiecas uz atbilstības prasībām tiem sportistiem, kuri nav diskvalificēti un pārtraukuši savu aktīvo karjeru sportā, būdami iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā, bet pēcāk atkal vēlas aktīvi piedalīties sportā.
Kodeksa 7. pants - Rezultātu pārvaldība
7.1. Nelabvēlīgu analīžu rezultātu sākotnējā pārskatīšana
Saņemot nelabvēlīgu A parauga analīžu rezultātu, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārskatīšanu, lai noteiktu: a) vai saskaņā ar Starptautisko terapeitiskās lietošanas atļaujas standartu ir izsniegta vai tiks izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja, vai arī b) ir notikusi tāda acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts ir nelabvēlīgs.
7.2. Paziņojums pēc nelabvēlīgu analīžu rezultātu sākotnējās pārskatīšanas
Ja, saskaņā ar 7. panta 1. punktu sākotnēji pārskatot nelabvēlīgu analīžu rezultātu, nav atklāts, ka būtu izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja vai ka sportists būtu tiesīgs saņemt šādu atļauju atbilstīgi Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam, vai nav konstatēta tāda novirze no standartiem, kuras dēļ analīžu rezultāts būtu nelabvēlīgs, antidopinga organizācija tās noteikumos norādītajā veidā nekavējoties sportistu informē: a) par analīžu nelabvēlīgo rezultātu, b) par to, kāds antidopinga noteikums ir pārkāpts, c) par sportista tiesībām nekavējoties pieprasīt veikt B parauga analīzi vai tad, ja viņš šādu analīzi nepieprasa, par to, ka sportists ir atteicies no B parauga analīzes, d) par B parauga analīzei noteikto datumu, laiku un vietu, ja sportists vai antidopinga organizācija izvēlas pieprasīt B parauga analīzes veikšanu, e) par to, ka Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktajā laika posmā sportistam un/vai sportista pārstāvim ir iespēja būt klāt B parauga atvēršanas un analīzes laikā, ja šī analīze ir pieprasīta, un f) par sportista tiesībām pieprasīt A un B parauga laboratoriskās dokumentācijas paketes kopiju; šajā paketē iekļauta Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktā informācija. Antidopinga organizācija par šādiem gadījumiem paziņo arī citām 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām. Ja antidopinga organizācija nolemj neizvirzīt apsūdzību par antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar nelabvēlīgu analīžu rezultātu, tā savu lēmumu paziņo sportistam un 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām.
7.3. Netipisku atražu pārskatīšana
Kā noteikts starptautiskajos standartos, noteiktos apstākļos laboratorijas, konstatējot tādas aizliegtas vielas klātbūtni, kuras izcelsme var būt arī endogēna, ziņo par netipisku atradi, saistībā ar kuru jāturpina izmeklēšana. Saņemot paziņojumu, ka A paraugā konstatēta netipiska atrade, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārskatīšanu, lai noteiktu: a) vai ir izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja, vai arī b) ir notikusi tāda acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, saistībā ar kuru, veicot parauga analīzi, ir konstatēta netipiska atrade. Ja, pārskatot šo gadījumu, nav atklāts, ka būtu izsniegta attiecīga terapeitiskās lietošanas atļauja vai ka ir notikusi novirze, saistībā ar kuru, veicot parauga analīzi, ir konstatēta netipiska atrade, antidopinga organizācija veic vajadzīgo izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas sportistam un 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām paziņo, vai šo netipisko atradi uzskatīs par analīžu nelabvēlīgu rezultātu. Sportistam šo informāciju paziņo 7. panta 2. punktā paredzētajā kārtībā.
7.3.1. Antidopinga organizācija nesniedz paziņojumu par netipisku atradi līdz brīdim, kad tā ir pabeigusi izmeklēšanu un izlēmusi, vai netipisko atradi uzskatīs par nelabvēlīgu analīžu rezultātu, izņemot šādus gadījumus:
a) ja antidopinga organizācija konstatē, ka, pirms tiek izdarīts 7. panta 3. punktā minētās izmeklēšanas slēdziens, ir jāveic B parauga analīze, antidopinga organizācija var veikt B parauga analīzi pēc tam, kad to ir paziņojusi sportistam, šajā paziņojumā iekļaujot netipiskās atrades aprakstu un 7. panta 2. punkta b)%96f) apakšpunktā norādīto informāciju,
b) ja neilgi pirms kāda starptautiska sporta pasākuma organizācija, kas rīko lielu sporta pasākumu, vai tāda sporta organizācija, kam drīz jāievēro gala termiņš attiecībā uz komandas dalībnieku izvēli starptautiskam sporta pasākumam, lūdz antidopinga organizāciju atklāt, vai uz kādu no tiem sportistiem, kurus kāda no minētajām organizācijām ir iekļāvusi to izveidotajā sarakstā, attiecas vēl nenoskaidrots netipiskas atrades gadījums, antidopinga organizācija norāda uz šādu sportistu tikai pēc tam, kad par netipisko atradi ir paziņojusi attiecīgajam sportistam.
[Piezīme attiecībā uz 7. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b) daļu. 7. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b) daļā norādītajos apstākļos lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas vai sporta organizācijas ziņā ir izvēle attiecībā uz to, vai veikt kādus pasākumus atbilstīgi šo organizāciju noteikumiem.]
7.4. Citu tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu pārskatīšana, uz kuriem neattiecas 7. panta 1.%963. punkts
Antidopinga organizācija vai cita šādas organizācijas izveidota institūcija, kas veic pārskatīšanu, iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā veic jebkādu papildu izmeklēšanu atbilstīgi attiecīgajiem antidopinga politikas nosacījumiem un antidopinga noteikumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar Kodeksu vai kurus antidopinga organizācija uzskata par piemērotiem citu iemeslu dēļ. Līdzko antidopinga organizācija ir pārliecināta, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, tā nekavējoties noteikumos norādītajā veidā informē sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas sankcijas, par to, kāds antidopinga noteikums ir pārkāpts, kā arī par šā pārkāpuma pamatojumu. Citām antidopinga organizācijām šo informāciju paziņo 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajā kārtībā.
7.6. Aktīvās karjeras pārtraukšana
Ja sportists vai cita persona pārtrauc savu aktīvo karjeru laikā, kad rezultātu pārvaldības process vēl nav noslēdzies, tad tās antidopinga organizācijas pienākums, kas veic rezultātu pārvaldību, ir pabeigt iesākto rezultātu pārvaldības procesu. Ja sportists vai cita persona pārtrauc savu aktīvo karjeru, pirms uzsākts rezultātu pārvaldības process, rezultātu pārvaldību veic tā antidopinga organizācija, kuras pienākums būtu veikt rezultātu pārvaldību attiecībā uz šo sportistu vai citu personu laikā, kad šis sportists vai cita persona izdarīja antidopinga noteikumu pārkāpumu.
[Piezīme attiecībā uz 7. panta 6. punktu. Attiecīgu sportista vai citas personas rīcību laikā, kad šis sportists vai cita persona vēl neatradās kādas antidopinga organizācijas pakļautībā, nevar uzskatīt par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tomēr šāda rīcība var būt pietiekams pamatojums tam, lai šim sportistam vai citai personai atteiktu līdzdalību sporta organizācijā.]
Kodeksa 10. pants - Individuālās sankcijas
10.3.3. Par 2. panta 4. punkta pārkāpumiem (informācijas nesniegšanu par savu atrašanās vietu un/vai neierašanos uz pārbaudēm) atkarībā no sportista vainas pakāpes diskvalifikācijas periodu nosaka vismaz uz vienu (1) gadu, bet ne vairāk kā uz diviem (2) gadiem.
[Piezīme attiecībā uz 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktā paredzēto sankciju nosaka uz divus gadus ilgu periodu gadījumos, kad izdarīti visi trīs informācijas sniegšanas pienākuma pārkāpumi vai neierašanās uz pārbaudēm nav attaisnojama. Pretējā gadījumā atkarībā no lietas apstākļiem sankciju nosaka uz periodu no viena līdz diviem gadiem.]
10.11. Atjaunošanas pārbaudes
Lai sportists atgūtu savas tiesības pēc paredzētā diskvalifikācijas perioda beigām, viņam pagaidu aizlieguma vai diskvalifikācijas periodā ir jābūt pieejamam ārpus sacensību pārbaužu veikšanai, kuras izdara pārbaužu veikšanai pilnvarotas antidopinga organizācijas, kā arī jāsniedz precīza informācija par savu pašreizējo atrašanās vietu, ja šāda informācija tiek prasīta. Ja sportists, kam noteikts diskvalifikācijas periods, pārtrauc aktīvo karjeru un viņa vārds tiek svītrots no ārpus sacensību pārbaužu sarakstiem, bet vēlāk šis sportists vēlas atjaunot savu līdzdalību sportā, tad viņš nav tiesīgs atjaunot līdzdalību sportā līdz brīdim, kad ir informējis attiecīgās antidopinga organizācijas un viņam ir noteiktas ārpus sacensību pārbaudes uz laika posmu, kas ir vienāds ar atlikušo diskvalifikācijas periodu, ko rēķina, skaitot no dienas, kad sportists pārtrauca savu aktīvo karjeru.
Kodeksa 14. pants - Konfidencialitāte un ziņošana
14.3. Informācija par sportista atrašanās vietu
Kā turpmāk noteikts Starptautiskajā pārbaužu standartā, tie sportisti, kas saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas vai valsts antidopinga organizācijas norādēm ir iekļaujami reģistrēto pārbaužu sarakstā, sniedz precīzu informāciju par savu pašreizējo atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas koordinē sportistu izvirzīšanu iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā un datu apkopošanu par sportistu pašreizējo atrašanās vietu, kā arī nosūta šos datus WADA. Citām antidopinga organizācijām, kas saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarotas veikt sportistu pārbaudes, šī informācija atbilstoši iespējām ir pieejama ar Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmas (ADAMS) starpniecību. Šo informāciju visu laiku glabā stingrā slepenībā; to izmanto tikai pārbaužu plānošanai, koordinācijai un veikšanai un iznīcina, līdzko šī informācija vairs nav būtiska minētajā nolūkā.
14.5. Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs
WADA ir centrālais dopinga kontroles pārbaužu datu un rezultātu apstrādes centrs attiecībā uz tādiem starptautiska līmeņa un valsts līmeņa sportistiem, kas iekļauti savas valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā. Lai atvieglotu pārbaužu plānošanu un novērstu vairāku antidopinga organizāciju veikto pārbaužu nevajadzīgu atkārtošanos, ikviena antidopinga organizācija pēc pārbaužu veikšanas iespējami drīz ziņo WADA informācijas apstrādes centram par visām šādiem sportistiem veiktajām sacensību un ārpus sacensību pārbaudēm. Šī informācija ir pieejama attiecīgajam sportistam, sportista valsts federācijai, Valsts Olimpiskajai komitejai vai Valsts Paraolimpiskajai komitejai, valsts antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai un Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai vai Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai.
Lai WADA varētu darboties kā dopinga kontroles pārbaužu datu apstrādes centrs, tā atbilstīgi jaunākajiem datu aizsardzības principiem ir izstrādājusi datu bāzes pārvaldības rīku %96 Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS). WADA ir izstrādājusi ADAMS atbilstīgi tiem datu aizsardzības statūtiem un normām, kas attiecas uz WADA un citām organizācijām, kuras izmanto ADAMS. WADA Kanādas neatkarīgo datu aizsardzības iestāžu uzraudzībā stingrā slepenībā un saskaņā ar Starptautisko datu aizsardzības un privātuma standartu uztur privātu informāciju par sportistiem, sportistu palīgpersonālu vai citām dopinga apkarošanā iesaistītām personām. WADA, nodrošinot pilnīgu sportistu privātuma aizsardzību, vismaz reizi gadā publicē statistiskos pārskatus, kuros apkopota saņemtā informācija, turklāt WADA ir pieejama pārrunām valsts un reģionālajām datu aizsardzības iestādēm.
14.6. Datu privātums
Pildot Kodeksā noteiktos pienākumus, antidopinga organizācijas var apkopot, uzglabāt, apstrādāt vai publiskot personīgu informāciju par sportistiem vai trešām personām. Ikviena antidopinga organizācija nodrošina to, ka šo informāciju izmanto atbilstīgi attiecīgajiem datu un privātuma aizsardzības likumiem, kā arī Starptautiskajam datu aizsardzības un privātuma standartam, ko WADA pieņems, lai nodrošinātu to, ka sportisti un personas, kuras nav sportisti, ir pilnībā informēti par to personīgās informācijas izmantošanu un vajadzības gadījumā piekrīt šīs informācijas izmantošanai saistībā ar Kodeksā noteiktajiem dopinga apkarošanas pasākumiem.
Kodeksa 15. pants - Dopinga kontroles pienākumu noteikšana
15.1. Pārbaudes sporta pasākumos
Paraugu savākšanu dopinga kontroles nolūkā veic gan starptautiska, gan valsts līmeņa sporta pasākumos. Izņemot turpmāk minētos gadījumus, kad Kodeksā ir noteikts citādi, sacensību periodā par pārbaužu uzsākšanu un vadīšanu atbild viena organizācija. Starptautiskos sporta pasākumos dopinga kontroles paraugu savākšanu uzsāk un vada tā starptautiskā organizācija, kas ir šā pasākuma rīkotāja (piem., Starptautiskā Olimpiskā komiteja olimpiskajās spēlēs, starptautiskā federācija pasaules čempionātā, Panamerikas sporta organizācija Panamerikas sporta spēlēs). Valsts sporta pasākumos dopinga kontroles paraugu savākšanu uzsāk un vada attiecīgās valsts izraudzītā valsts antidopinga organizācija.
15.1.1. Ja tāda antidopinga organizācija, kas sporta pasākumā nav atbildīga par pārbaužu uzsākšanu un vadīšanu, sacensību periodā tomēr vēlas veikt sportistu papildu pārbaudes, tad šī antidopinga organizācija vispirms apspriežas ar sporta pasākuma rīkotāju, lai saņemtu atļauju veikt un koordinēt jebkādas papildu pārbaudes. Ja antidopinga organizāciju neapmierina pasākuma rīkotāja atbilde, šī antidopinga organizācija var lūgt WADA atļauju veikt papildu pārbaudes un noteikt, kā koordinēt šādas papildu pārbaudes. WADA, pirms tā dod atļauju veikt šādas papildu pārbaudes, apspriežas ar pasākuma rīkotāju un informē to par minēto lūgumu.
[Piezīme attiecībā uz 15. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. WADA, pirms tā dod atļauju valsts antidopinga organizācijai uzsākt un veikt pārbaudes starptautiskā sporta pasākumā, apspriežas ar to starptautisko organizāciju, kas ir šā pasākuma rīkotāja. WADA, pirms tā dod atļauju starptautiskai federācijai uzsākt un veikt pārbaudes valsts sporta pasākumā, apspriežas ar tās valsts antidopinga organizāciju, kurā notiek šis pasākums. Tā antidopinga organizācija, kas uzsāk un vada pārbaudes, pēc savas izvēles var stāties līgumattiecībās ar citām organizācijām, kam šī antidopinga organizācija deleģē pienākumu veikt paraugu savākšanu vai atbildību par citiem dopinga kontroles posmiem.]
15.2. Ārpus sacensību pārbaudes
Ārpus sacensību pārbaudes uzsāk un vada gan starptautiskās, gan valstu organizācijas. Ārpus sacensību pārbaudes var uzsākt un vadīt: a) WADA, b) Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja saistībā ar olimpiskajām spēlēm vai paraolimpiskajām spēlēm, c) sportista starptautiskā federācija vai d) jebkura cita antidopinga organizācija, kas pilnvarota pārbaudīt sportistus saskaņā ar 5. panta 1. punktu (Pārbaužu veikšanas plānošana). Ārpus sacensību pārbaudes pēc iespējas koordinē ar ADAMS starpniecību, lai palielinātu kopīgo dopinga kontroles pasākumu efektivitāti un novērstu nevajadzīgu atkārtotu pārbaužu veikšanu attiecībā uz atsevišķiem sportistiem.
[Piezīme attiecībā uz 15. panta 2. punktu. Papildu iestādes pārbaužu veikšanai var pilnvarot, parakstītājiem un valdībām noslēdzot savstarpējus starpvalstu vai daudzpusējus līgumus.]
15.4.1. Savstarpēja atzīšana
Ievērojot 13. pantā noteiktās pārsūdzības tiesības, visi parakstītāji atzīst un ievēro jebkura cita parakstītāja veiktās pārbaudes, piešķirtās terapeitiskās lietošanas atļaujas un lietas izskatīšanas rezultātus vai tādus citus galīgus lēmumus, kas atbilst 2007. gada Pasaules antidopinga kodeksa 1.0. versijai un ir attiecīgā parakstītāja kompetencē.
[Piezīme attiecībā uz 15. panta 4. punkta 1. apakšpunktu. Iepriekš ir bijušas neskaidrības saistībā ar šā panta interpretāciju attiecībā uz terapeitiskās lietošanas atļaujām. Ja starptautiskās federācijas noteikumos vai līgumā ar starptautisko federāciju nav noteikts citādi, valstu antidopinga organizācijas nav pilnvarotas piešķirt terapeitiskās lietošanas atļaujas starptautiska līmeņa sportistiem.]
15.4.2. Ja citas organizācijas veic tādus pašus pasākumus un šo organizāciju noteikumi atbilst Kodeksam, kaut gan tās Kodeksu nav pieņēmušas, parakstītāji atzīst šo organizāciju veiktos pasākumus.
[Piezīme attiecībā uz 15. panta 4. punkta 2. apakšpunktu. Ja tādas organizācijas lēmums, kas nav pieņēmusi Kodeksu, daļēji atbilst un daļēji neatbilst Kodeksam, parakstītāji mēģina īstenot šo lēmumu saskaņā ar Kodeksa principiem. Piemēram, ja organizācija, kas nav parakstījusi Kodeksu, Kodeksam atbilstošā procesā, pamatojoties uz aizliegtas vielas klātbūtni sportista ķermenī, ir konstatējusi, ka sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet noteiktais diskvalifikācijas periods ir īsāks par Kodeksā paredzēto, visi parakstītāji atzīst antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatāciju un sportista valsts antidopinga organizācija veic lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu, lai noteiktu, vai piemērojams Kodeksā noteiktais diskvalifikācijas periods.]
3.0. Termini, definīcijas un interpretācija
3.1. 2009. gada Kodeksā definētie termini
ADAMS: Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir tīmeklis, ir datu bāzu pārvaldības instruments datu ievadīšanas, uzglabāšanas, datu koplietošanas un ziņojumu sniegšanas nolūkā, un tā izstrādāta, lai atbalstītu ieinteresēto pušu un WADA veiktos dopinga apkarošanas pasākumus, ievērojot datu aizsardzības likumu.
Nelabvēlīgs analīžu rezultāts: laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas pārbaudītājas struktūras sniegts paziņojums, kurā saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu un attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir norādīts, ka paraugā konstatēta aizliegta viela vai tās metabolītu vai marķieru klātbūtne (tostarp paaugstināts endogēno vielu daudzums), vai sniegti pierādījumi par aizliegtas metodes lietošanu.
Antidopinga organizācija (ADO): parakstītājs, kas atbildīgs par antidopinga noteikumiem attiecībā uz jebkura dopinga kontroles procesa posma uzsākšanu, īstenošanu un izpildi. Tie ir, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, citas lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas, kas veic pārbaudes to rīkotajās sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas.
Sportists: ikviena persona, kas piedalās sportā starptautiskā līmenī (kā to noteikusi katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā to noteikusi katra valsts antidopinga organizācija, tostarp arī tās personas, kas iekļautas šīs organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā), kā arī visas citas personas, kuras sacenšas sportā un ir pakļautas kādam parakstītājam vai tādai citai sporta organizācijai, kura ir akceptējusi Kodeksu. Visi Kodeksa noteikumi, tostarp, piemēram, pārbaudes un terapeitiskās lietošanas atļaujas, ir piemērojami attiecībā uz tām personām, kas sacenšas sportā kā starptautiskā, tā valsts līmenī. Dažas valstu antidopinga organizācijas var izvēlēties veikt pārbaudes un piemērot antidopinga noteikumus arī attiecībā uz tādām personām, kas sportā sacenšas tautas un meistaru klasē un pašreiz vai potenciāli neatbilst tam, lai piedalītos valsts līmeņa sacensībās. Tomēr valstu antidopinga organizācijām attiecībā uz šādām personām nav jāpiemēro visi Kodeksa aspekti. Attiecībā uz tādām personām, kas sacenšas sportā, bet nepiedalās starptautiska vai valsts līmeņa sacensībās, saistībā ar dopinga kontroli var izstrādāt tādas īpašas valsts tiesību normas, kuras nav pretrunā Kodeksa noteikumiem. Tādējādi valsts var izvēlēties pārbaudīt tādas personas, kas sacenšas sportā tautas klasē, neattiecinot uz šīm personām prasību par terapeitiskās lietošanas atļauju vai prasību sniegt informāciju par savu atrašanās vietu. Līdzīgi lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas, kas rīko sporta pasākumu tikai meistaru klases sportistiem, var izvēlēties pārbaudīt sacensību dalībniekus, neattiecinot uz šīm personām iepriekšēju prasību par terapeitiskās lietošanas atļauju vai prasību sniegt informāciju par atrašanās vietu. Saistībā ar 2. panta 8. punktu (Izmantošana vai izmantošanas mēģinājums), kā arī saistībā ar informāciju, kas attiecas uz dopinga apkarošanu, un izglītību sportists ir jebkura persona, kas piedalās sportā kāda parakstītāja, valdības vai tādas citas sporta organizācijas pakļautībā, kura ir pieņēmusi Kodeksu.
[Piezīme. Šajā definīcijā ir izskaidrots, ka visi starptautiska un valsts mēroga sportisti ir pakļauti Kodeksa antidopinga noteikumiem; precīzas starptautiska un valsts līmeņa sporta definīcijas attiecīgi ir sniegtas starptautisko federāciju un valstu antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Valsts līmenī saskaņā ar Kodeksu pieņemtie antidopinga noteikumi attiecas vismaz uz visām tām personām, kas iekļautas valstu izlasēs, un visām tām personām, kuras ir kvalificējušās dalībai kādā valsts čempionātā jebkurā sporta veidā. Tomēr tas nenozīmē, ka visi šie sportisti ir jāiekļauj valsts antidopinga organizācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā. Šī definīcija turklāt paredz iespēju katrai valsts antidopinga organizācijai pēc izvēles paplašināt tās antidopinga programmu, attiecinot to ne vien uz valsts mēroga sportistiem, bet arī sportistiem zemākos sacensību līmeņos. Visiem sportistiem neatkarīgi no tā, kāda līmeņa sacensībās tie piedalās, ir jābūt iespējai izmantot ar dopinga apkarošanu saistītu informāciju un izglītības programmas.]
Netipiska atrade: tāds laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas struktūras ziņojums, kurā saskaņā ar Starptautisko laboratoriju standartu vai attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir pausta prasība turpināt izmeklēšanu, pirms tiek noteikts, ka analīžu rezultāti ir nelabvēlīgi.
Kodekss: Pasaules antidopinga kodekss.
Sacensības: vienas sacīkstes, mačs, spēle vai atsevišķas sporta sacensības. Piemēram, basketbola spēle vai olimpiskā 100 metru skrējiena fināls. Posmu sacensībās un citās sporta sacensībās, kur balvas piešķir, pamatojoties uz dienas vai cita starpposma rezultātiem, atšķirība starp sacensībām un sporta pasākumu ir noteikta attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumos.
Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas: ja sportists vai cita persona izdara antidopinga noteikumu pārkāpumu, tā sekas var būt viens vai vairāki no turpmāk minētajiem sodiem: a) anulēšana ir konkrētās sacensībās vai sporta pasākumā gūto sportista rezultātu anulēšana, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas, b) diskvalifikācija nozīmē to, ka sportistam vai citai personai konkrētā laika posmā ir aizliegts piedalīties sacensībās vai citos sporta pasākumos, kā arī aizliegts saņemt finansējumu, kā noteikts 10. panta 9. punktā, un c) pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās nozīmē to, ka sportistam vai citai personai pagaidām ir aizliegts uz laiku piedalīties sacensībās, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums saskaņā ar 8. pantu (Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) veiktā lietas izskatīšanā.
Dopinga kontrole: visi pasākumi un procesi no pārbaužu veikšanas plānošanas līdz pārsūdzības galīgajai izskatīšanai, tostarp visi starppasākumi un starpprocesi, piemēram, informācijas sniegšana par atrašanās vietu, paraugu savākšana un darbs ar paraugiem, laboratoriska analīze, terapeitiskās lietošanas atļaujas, rezultātu pārvaldība un lietu izskatīšana.
Sporta pasākums: viena pasākumu rīkotāja organizēta atsevišķu sacensību virkne (piem., vasaras un ziemas olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) pasaules čempionāts vai Panamerikas sporta spēles).
Sacensību laiks: ja vien starptautiskās federācijas vai citas attiecīgas antidopinga organizācijas noteikumos nav paredzēts citādi, "sacensību laiks" ir tāds laika posms, kas iesākas divpadsmit stundas pirms sacensībām, kurās sportistam ir plānots piedalīties, un turpinās līdz šo sacensību un ar šīm sacensībām saistītā paraugu savākšanas procesa beigām.
Neatkarīgo novērotāju programma: WADA pārraudzīta novērotāju komanda, kas noteiktos pasākumos novēro dopinga kontroles procesu, ir tiesīga sniegt norādījumus saistībā ar šo procesu, kā arī ziņo par saviem novērojumiem.
Diskvalifikācija: sk. iepriekš antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.
Starptautisks sporta pasākums: tāds pasākums, kuru rīko Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, starptautiskā federācija, lielu sporta pasākumu rīkotāja organizācija vai cita starptautiska sporta organizācija vai kurā kāda no minētājām organizācijām norīko tehniskās amatpersonas.
Starptautiska līmeņa sportists: sportists, kuru viena vai vairākas starptautiskās federācijas ir iekļāvušas starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu sarakstā.
Starptautiskais standarts: saistībā ar Kodeksu ir WADA pieņemts standarts. Ja starptautiskajā standartā (pretstatā citiem alternatīviem standartiem, praksei vai procedūrām) noteiktās prasības ir izpildītas, var secināt, ka starptautiskajā standartā norādītās procedūras ir veiktas pienācīgi. Starptautiskajos standartos ir iekļauti visi tehniskie dokumenti, kas izdoti atbilstoši starptautiskajam standartam.
Nepilngadīga persona: fiziska persona, kas nav sasniegusi savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts spēkā esošajos tiesību aktos noteikto pilngadības vecumu.
Valsts antidopinga organizācija: tāda(-as) valsts pilnvarota(-as) struktūra(-as), kam valsts līmenī ir galvenās pilnvaras un atbildība pieņemt un īstenot antidopinga noteikumus, vadīt paraugu savākšanu, veikt pārbaužu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanu. Šeit iekļaujama arī vairāku valstu kopīgi pilnvarota struktūra, kas šādās valstīs pilda reģionālās antidopinga organizācijas funkcijas. Ja kompetentā(-ās) valsts institūcija(-as) nav piešķīrusi(-šas) šādas pilnvaras, šādas struktūras funkcijas pilda valsts olimpiskā komiteja vai tās pilnvarota iestāde.
Valsts olimpiskā komiteja (VOK): Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins "valsts olimpiskā komiteja" attiecas arī uz valsts sporta konfederāciju tajās valstīs, kur valsts sporta konfederācija pilda pienākumus, kas raksturīgi valsts olimpiskajai komitejai.
Bez iepriekšēja brīdinājuma: dopinga kontrole, kura notiek, iepriekš nebrīdinot sportistu, un kuras laikā sportists atrodas pastāvīgā uzraudzībā, sākot no brīža, kad viņam tiek paziņots par pārbaudi, līdz brīdim, kad tiek paņemts paraugs.
Ārpus sacensību: jebkura dopinga kontrole, ko neveic sacensību laikā.
Aizliegto vielu un metožu saraksts: saraksts, kurā norādītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.
Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās: sk. iepriekš antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas.
Reģistrēto pārbaužu saraksts: katras starptautiskās federācijas un valsts antidopinga organizācijas atsevišķi izveidots tādu augstākā līmeņa sportistu saraksts, kas atbilstoši attiecīgās starptautiskās federācijas vai antidopinga organizācijas pārbaužu veikšanas plānam ir pakļauti gan sacensību, gan ārpus sacensību pārbaudēm. Ikviena starptautiskā federācija publicē sarakstu, kurā ir norādīti reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautie sportisti, minot sportista vārdu vai izmantojot konkrētus, skaidri noteiktus kritērijus.
Paraugs: jebkāds dopinga kontroles nolūkā savākts bioloģiskais materiāls.
[Piezīme. Reizēm ir izteikti iebildumi, ka asins paraugu savākšana ir pretrunā noteiktu reliģisko un kultūras grupu principiem. Ir noteikts, ka šādi iebildumi ir nepamatoti.]
Parakstītāji: struktūras, kas paraksta Kodeksu un piekrīt ievērot Kodeksa prasības, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, valstu olimpiskās komitejas, valstu paraolimpiskās komitejas, lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas, valstu antidopinga organizācijas un WADA.
Falsifikācija: pārveidošana nepiedienīgā nolūkā vai veidā; kaitnieciskas ietekmes radīšana, kaitnieciska iejaukšanās, traucēšana, maldināšana vai iesaistīšanās jebkādās krāpnieciskās darbībās, lai pārveidotu rezultātus vai novērstu parastās procedūras, vai nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai.
Mērķpārbaude: sportistu atlase pārbaudēm, mērķtiecīgi atlasot konkrētus sportistus vai sportistu grupas pārbaudēm konkrētā laikā.
Komandu sporta veids: sporta veids, kurā ir atļauta sportistu maiņa sacensību laikā.
Pārbaude: tās dopinga kontroles procesa daļas, kas ietver pārbaužu veikšanas plānošanu, paraugu savākšanu, darbu ar paraugiem un paraugu transportēšanu uz laboratoriju.
WADA: Pasaules Antidopinga aģentūra.
3.2. Starptautiskajā pārbaužu standartā lietotie termini
Asins dopinga kontrolieris (ADK): ADO pilnvarots darbinieks, kas ir kvalificēts sportista asins paraugu savākšanai.
Uzraudzības kārtība: tādu indivīdu vai organizāciju kopums, kas atbildīgas par paraugu no tā savākšanas brīža līdz brīdim, kad laboratorija attiecīgo paraugu saņem analīžu veikšanai.
Pavadonis: ADO pilnvarots, konkrētu pienākumu veikšanai apmācīts darbinieks; atbilstoši saviem pienākumiem tas veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām: informē paraugu savākšanai izraudzīto sportistu, pavada un novēro līdz brīdim, kad abi ierodas dopinga kontroles telpās, un/vai saskaņā ar savu kvalifikāciju uzrauga un pārbauda paraugu savākšanas procesu.
Dopinga kontrolieris (DK): ADO pilnvarots, apmācīts darbinieks, kam deleģēts pienākums vadīt paraugu savākšanu vietā, kur tiek noņemti dopinga kontroles paraugi.
Dopinga kontroles telpas: vieta, kur notiek paraugu savākšana.
Prasību neievērošana: šo terminu lieto, lai apzīmētu antidopinga noteikumu pārkāpumus saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3., 4., 5. un 8. punktu.
Informācijas nesniegšana: sportists (vai trešā persona, kam sportists ir uzticējis šo uzdevumu saskaņā ar 11. panta 3. punkta 6. apakšpunktu vai 11. panta 5. punkta 4. apakšpunktu) nesniedz precīzu un pilnīgu informāciju par atrašanās vietu saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai 11. panta 5. punkta 6. apakšpunktu.
Starptautiskā federācija (SF): starptautiska nevalstiska organizācija, kas pasaules līmenī ir atbildīga par vienu vai vairākiem sporta veidiem.
Neierašanās uz pārbaudēm: saskaņā ar 11. panta 4. punktu vai 11. panta 5. punkta 6. apakšpunktu sportists nav pieejams pārbaužu veikšanai tajā vietā un 60 minūšu ilgā laika sprīdī, ko sportists norādījis, sniedzot informāciju par savu atrašanās vietu attiecīgajā dienā.
Valsts federācija: nacionāla nevalstiska organizācija, kas valsts līmenī ir atbildīga par vienu vai vairākiem sporta veidiem.
Atlase pēc nejaušības principa: sportistu atlase tādām pārbaudēm, kas nav mērķpārbaudes. Atlase pēc nejaušības principa var būt divējāda: pilnīgi nejauša atlase (neņemot vērā iepriekš noteiktus kritērijus, sportistus brīvi izvēlas no saraksta, kurā norādīti sportistu vārdi) vai svērta izlase (sportistus klasificē, izmantojot iepriekš noteiktus kritērijus, lai palielinātu vai samazinātu iespēju, ka attiecīgi sportisti tiks iekļauti pārbaužu atlasē).
Atbildīgā ADO: antidopinga organizācija, kas saskaņā ar 11. panta 5. punktu ir atbildīga par konkrētiem jautājumiem saistībā ar sportista pienākumu sniegt informāciju par savu atrašanās vietu.
Paraugu savākšanas inventārs: trauki vai iekārtas, ko paraugu savākšanas procesā izmanto tiešai paraugu savākšanai vai uzglabāšanai. Paraugu savākšanas inventārā obligāti jāiekļauj turpmāk minētie priekšmeti.
Urīna paraugu savākšanai:
- trauki paraugu savākšanai, kad urīns tiek izvadīts no sportista ķermeņa,
- noslēdzamas un pret viltošanu nodrošinātas pudeles un vāciņi iegūtā parauga nodrošināšanai,
- pagaidu aizzīmogošanas komplekts.
Asins paraugu savākšanai:
- adatas asins paraugu savākšanai,
- noslēdzamas un pret viltošanu nodrošinātas mēģenes asins paraugu uzglabāšanai.
Paraugu savākšanas personāls: ar šo terminu apzīmē visus ADO pilnvarotos kvalificētos darbiniekus, kas veic pienākumus saistībā ar paraugu savākšanu vai asistē to izpildē.
Paraugu savākšana: visas tās secīgās darbības, kuras ir tieši saistītas ar sportistu un kuras veic, sākot no brīža, kad sportistam tiek paziņots par pārbaudi, līdz brīdim, kad sportists pēc parauga nodošanas atstāj dopinga kontroles telpas.
Analīzēm piemērots īpatnējais svars: mērot ar refraktometru, īpatnējais svars ir 1,005 vai lielāks, vai arī 1,010 vai lielāks, mērījumiem izmantojot teststrēmeli.
Analīzēm piemērots urīna daudzums: vismaz 90 ml pilnai vai daļējai analīzei.
Komandas darbības: kā noteikts 11. panta 5. punkta 3. apakšpunktā.
Pārbaužu veikšanas plāns: kā noteikts 4. panta 2. punkta 1. apakšpunktā.
Ziņojums par nesekmīgu mēģinājumu: sīki izstrādāts ziņojums par nesekmīgu mēģinājumu veikt pārbaudi; plašāk aprakstīts 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta a) daļā.
Ziņu nesniegšana par atrašanās vietu: informācijas nesniegšana vai neierašanās uz pārbaudēm.
Informācija par atrašanās vietu: tāda informācija par sportista atrašanās vietu turpmākā ceturkšņa laikā, kuru saskaņā ar 11. panta 3. punktu (vai attiecīgi komandu sporta veidos saskaņā ar 11. panta 5. punktu) sniedz tāds sportists vai kas tiek sniegta tāda sportista vārdā, kurš ir iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā.
3.3. Starptautiskā pārbaužu standarta interpretācija
3.3.1. Ja nav norādīts citādi, šajā dokumentā atsauces uz pantiem ir atsauces uz Starptautiskā pārbaužu standarta pantiem.
3.3.2. Lai atvieglotu šā standarta izpratni un interpretāciju, šajā dokumentā ir iekļautas piezīmes, kas papildina dažādus Starptautiskā pārbaužu standarta noteikumus.
OTRĀ DAĻA. PĀRBAUŽU STANDARTI
4.0. Plānošana
4.1. Mērķis
Mērķis ir attiecīgajam sporta veidam (SF gadījumā) un attiecīgajai valstij (VADO gadījumā) pielāgotu pārbaužu veikšanas plānu izstrāde. Visos gadījumos kopīgs mērķis ir izstrādāt un īstenot efektīvu paraugu savākšanas plānu gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visās valstīs, sporta veidos vai attiecīgā gadījumā sporta veidu disciplīnās, tādējādi nodrošinot iespēju attiecīgajā sporta veidā/disciplīnā/valstī efektīvi noteikt dopinga lietošanas gadījumus, apkarot un novērst dopinga lietošanu.
4.2. Vispārīgi norādījumi
4.2.1. Ikviena pārbaužu veikšanai pilnvarotā ADO izstrādā efektīvas pārbaužu resursu sadales plānu attiecībā uz dažādiem tās piekritībā esošiem sporta veidiem (VADO gadījumā), dažādām tās piekritībā esošām valstīm (SF gadījumā) un dažādām tās piekritībā esošām sporta veidu disciplīnām (SF un VADO gadījumā). Šāds plāns šajā starptautiskajā standartā ir dēvēts par "pārbaužu veikšanas plānu"; šo plānu pārrauga, novērtē, pārveido un vajadzības gadījumā periodiski atjaunina.
[Piezīme attiecībā uz 4. panta 2. punktu. Saskaņā ar šo starptautisko standartu uz jebkuru citu ADO (piem., lielu sporta pasākumu rīkotāju), kas (līdzīgi kā VADO) ir atbildīga par pārbaužu veikšanu daudzos dažādos un savstarpēji nesaistītos sporta veidos, saistībā ar pārbaužu veikšanas plānošanu un pārbaužu resursu sadali dažādiem sporta veidiem attiecas tādi paši nosacījumi kā uz VADO. (Sk. 4. panta 3. punkta 1. un 6. apakšpunktu, kā arī 4. panta 4. punkta 4. apakšpunktu.)]
4.2.2. Plānošana sākas ar informācijas apkopošanu (piem., par attiecīgo sportistu skaitu konkrētā sporta veidā/disciplīnā/valstī, kā arī sezonas pamata struktūru attiecīgajā sporta veidā/disciplīnā, tostarp par sacensību standarta grafikiem un treniņu shēmām katrā sporta veidā/disciplīnā), pēc tam veic dopinga potenciālā riska un iespējamo dopinga veidu novērtēšanu attiecībā uz katru sporta veidu/disciplīnu/valsti un visbeidzot tiek izstrādāts tāds pārbaužu veikšanas plāns, saskaņā ar kuru pieejamie resursi ir sadalīti iespējami efektīvi, lai novērstu šo risku.
4.2.3. Tāpēc galvenās darbības ir informācijas apkopošana, monitorings un turpmākā izpilde, riska novērtēšana, kā arī pārbaužu veikšanas plāna izstrāde, monitorings, novērtēšana, pārveidošana un atjaunināšana.
4.2.4. ADO nodrošina to, ka pārbaužu veikšanas plānošanā attiecībā uz konkrētiem sportistiem vai sportistu atlases procesā saistībā ar pārbaudēm, nav iesaistīts šo sportistu palīgpersonāls un/vai jebkura cita persona, kas tādējādi varētu nonākt interešu konfliktā.
4.3. Prasības attiecībā uz pārbaužu veikšanas plānošanu
4.3.1. Par pārbaužu veikšanas plāna pamatu ir uzskatāms dopinga riska un iespējamo dopinga veidu novērtējums attiecībā uz konkrēto sporta veidu/disciplīnu/valsti. SF ne vien veic riska novērtējumu attiecībā uz katru tās piekritībā esošā sporta veida disciplīnu, bet ņem vērā arī to, cik iedarbīga ir valsts antidopinga programma katrā tās piekritībā esošajā valstī, lai nodrošinātu piemērotu koordināciju un efektīvi izmantotu pārbaužu resursus. Papildus riska novērtējumam attiecībā uz katru tās piekritībā esošo sporta veidu/disciplīnu, VADO var ņemt vērā arī dopinga relatīvo risku dažādos tās piekritībā esošos sporta veidos, kā arī jebkādas valsts antidopinga politikas prasības un prioritātes attiecībā uz šiem sporta veidiem.
[Piezīme attiecībā uz 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktu. Ir saprotams un tiek cerēts, ka dažādas valstu antidopinga organizācijas atbilstoši valsts antidopinga politikai būs noteikušas dažādas prasības un prioritātes. Piemēram, vienai VADO var būt pamatots iemesls kā prioritāti noteikt (dažus vai visus) olimpiskos sporta veidus, turpretim citai VADO sporta atšķirīgo iezīmju dēļ attiecīgajā valstī var būt pamatots iemesls par prioritāti noteikt, piemēram, atsevišķus profesionālā sporta veidus. Šīs valsts politikas prasības līdztekus dopinga relatīvā riska novērtējumam dažādos sporta veidos, ko praktizē attiecīgās VADO valsts jurisdikcijā, ir būtisks apsvērums VADO pārbaužu veikšanas plānošanas procesā. Šo prasību ietekmē, piemēram, VADO pārbaužu veikšanas plānā var nolemt uz konkrētu laika posmu 1) nenoteikt pārbaudes vienā vai vairākos tās piekritībā esošos sporta veidos un/vai 2) pārbaužu veikšanas plānā noteikt pārbaudes konkrētā sporta veidā, bet neiekļaut tos sportistus, kas pārstāv šo sporta veidu, VADO reģistrēto pārbaužu sarakstā, lai saskaņā ar šā starptautiskā standarta 11. pantu izpildītu prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. (Sk. turpmāk 4. panta 4. punkta 4. apakšpunkta b) daļu.) Šādus lēmumus regulāri pārskata; sk. 4. panta 3. punkta 11. apakšpunktu.]
4.3.2. ADO obligāti novērtē potenciālo dopinga risku un iespējamos dopinga veidus attiecībā uz katru sporta veidu un/vai disciplīnu, pamatojoties uz:
a) fiziskajām prasībām attiecīgajā sporta veidā un/vai disciplīnā, kā arī iespējamo dopinga radīto sportiskā snieguma uzlabojumu,
b) pieejamo dopinga analīzes statistiku,
c) pieejamajiem pētījumiem par tendencēm dopinga jomā,
d) dopinga vēsturi attiecīgajā sporta veidā un/vai disciplīnā,
e) treniņu periodiem un sacensību kalendāru, un
f) saņemto informāciju par iespējamu dopinga lietošanu.
4.3.3. ADO izstrādā un dokumentē pārbaužu veikšanas plānu, pamatojoties uz 4. panta 3. punkta 2. apakšpunktā norādīto informāciju, sporta veidā/disciplīnā iesaistīto sportistu skaitu, sacensību kalendāru, citu tādu antidopinga organizāciju darbībām dopinga apkarošanas jomā, kas atbildīgas par pārbaužu veikšanu saistībā ar attiecīgo sporta veidu/disciplīnu, iepriekšējo pārbaužu veikšanas plānošanas ciklu novērtējumu rezultātiem un starptautisko federāciju gadījumā uz to, cik iedarbīga ir valsts antidopinga programma dažādās valstīs, bet VADO gadījumā, pamatojoties uz 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktā norādītās valsts antidopinga politikas prasībām.
4.3.4. ADO veic tās rīcībā esošā paraugu savākšanas procedūru kopskaita sadali, nosakot pārbaudes attiecībā uz katru sporta veidu/disciplīnu/valsti (pēc vajadzības), tostarp nosakot paraugu savākšanas procedūru skaitu attiecībā uz urīna un asins pārbaudēm, kā arī ārpus sacensību un sacensību pārbaudēm. Sadalot resursus urīna un asins pārbaudēm, kā arī ārpus sacensību un sacensību pārbaudēm, ir jāņem vērā dopinga relatīvais risks šādos periodos attiecībā uz katru novērtējamo sporta veidu/disciplīnu.
4.3.5. Katra SF novērtē ārpus sacensību un sacensību pārbaužu relatīvo nozīmīgumu tās piekritībā esošajā sporta veidā un dažādās šā sporta veida disciplīnās. Attiecībā uz tādiem sporta veidiem un/vai disciplīnām, kur ārpus sacensībām ir augsts dopinga risks, prioritāra nozīme ir ārpus sacensību pārbaudēm un ievērojamu daļu pārbaužu veic ārpus sacensībām. Taču aizvien ir jāveic pietiekami daudz sacensību pārbaužu. Attiecībā uz tādiem sporta veidiem un/vai disciplīnām, kur ārpus sacensībām dopinga risks ir zems, prioritāra nozīme ir sacensību pārbaudēm un ievērojamu daļu pārbaužu veic sacensību laikā. Taču aizvien ir jāveic pietiekami daudz ārpus sacensību pārbaužu.
4.3.6. Ikviena VADO vispirms lemj par tās rīcībā esošā paraugu savākšanas procedūru kopskaita sadali starp dažādiem tās piekritībā esošiem sporta veidiem, pamatojoties uz dopinga relatīvā riska analīzi šajos sporta veidos, kā arī 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktā norādītajām valsts antidopinga politikas prasībām. Kad VADO ir noteikusi prioritāros sporta veidus, kam tā veltīs savus pārbaužu resursus, tā veic ārpus sacensību un sacensību pārbaužu relatīvā nozīmīguma novērtējumu attiecībā uz šiem prioritārajiem sporta veidiem. VADO nodrošina to, ka ārpus sacensību pārbaudēm ir prioritāra nozīme un ka ievērojamu daļu ikgadējo pārbaužu veic ārpus sacensībām tādos sporta veidos un/vai disciplīnās, kurās ārpus sacensību periodā ir augsts dopinga risks saskaņā ar VADO veikto novērtējumu. Taču aizvien ir jāveic pietiekami daudz sacensību pārbaužu. Attiecībā uz tādiem sporta veidiem un/vai disciplīnām, kurās saskaņā ar VADO veikto novērtējumu ārpus sacensībām dopinga risks ir zems, prioritāra nozīme ir sacensību pārbaudēm un ievērojamu daļu pārbaužu veic sacensību laikā. Taču aizvien ir jāveic pietiekami daudz ārpus sacensību pārbaužu.
4.3.7. Lai izstrādātu tādu pārbaužu veikšanas plānu, kurā saskaņotā veidā ir ņemtas vērā citu attiecīgo antidopinga organizāciju dopinga kontroles pasākumi:
a) antidopinga organizācijas koordinē dopinga kontroles pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos. Iepriekš ir jānoslēdz nepārprotama vienošanās par noteikumiem un pienākumiem attiecībā uz pārbaudēm sporta pasākumos saskaņā ar 15. panta 1. punktu,
b) saskaņā ar 14. panta 5. punktu antidopinga organizācijas, lieki nekavējoties, citām attiecīgām antidopinga organizācijām dara pieejamu informāciju par veiktajām pārbaudēm, labākajā gadījumā izmantojot ADAMS vai citu vienlīdz funkcionālu un drošu centralizētu datu bāzi.
4.3.8. Pamatojoties uz dopinga riska analīzi konkrētā sporta veidā/disciplīnā, kā norādīts 4. panta 3. punkta 4. apakšpunktā, ADO pārbaužu veikšanas plānā nosaka pārbaudes veidu attiecībā uz katru sporta veidu/disciplīnu/valsti, tostarp urīna un asins paraugu savākšanu.
4.3.9. ADO nodrošina to, ka pārbaužu grafiks ir plānots tā, lai panāktu optimālu dopinga apkarošanu un dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu.
4.3.10. Visas pārbaudes veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot ārkārtējos un pamatotos gadījumos:
a) attiecībā uz sacensību pārbaudēm iepriekš var atklāt informāciju par amatpersonu atlasi. Taču sportistam līdz paziņojuma saņemšanai neatklāj informāciju par sportistu/amatpersonu atlasi pēc nejaušības principa,
b) visas ārpus sacensību pārbaudes veic bez iepriekšēja brīdinājuma, izņemot ārkārtējos un pamatotos gadījumos.
4.3.11. ADO dokumentē pārbaužu veikšanas plānu un izstrādā pārbaužu veikšanas plāna pārskatīšanas sistēmu, ko vajadzības gadījumā izmanto arī plāna atjaunināšanai, lai iekļautu tajā jaunu informāciju un ņemtu vērā citu antidopinga organizāciju veiktās paraugu savākšanas procedūras. Šādus datus izmanto, lai noteiktu, vai plānu ir nepieciešams pārveidot.
4.4. Prasības attiecībā uz sportistu atlasi pārbaudēm
4.4.1. Īstenojot pārbaužu veikšanas plānu, ADO izraugās sportistus paraugu savākšanai, izmantojot mērķpārbaudes metodi un atlasi pēc nejaušības principa.
4.4.2. Pamatojoties uz saprātīgu dopinga riska novērtējumu, antidopinga organizācijas nodrošina to, ka ievērojama daļa pārbaužu veikšanas plānā paredzēto pārbaužu ir mērķpārbaudes un resursi tiek izmantoti iespējami lietderīgi, lai nodrošinātu optimālu dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu un dopinga apkarošanu. Dažādos sporta veidos tie faktori, kas ir būtiski, lai noteiktu, kādi sportisti ir iekļaujami mērķpārbaužu atlasē, būs atšķirīgi, taču tie (bez ierobežojumiem) var būt daži vai visi turpmāk minētie:
a) normai neatbilstoši bioloģiskie parametri (asins parametri, steroīdu raksturojumi utt.),
b) traumas,
c) dalības atsaukšana vai neierašanās uz gaidāmām sacensībām,
d) aktīvās karjeras pārtraukšana vai atsākšana,
e) tāda izturēšanās, kas liecina par dopinga lietošanu,
f) pēkšņa, būtiska sportiskā snieguma uzlabošanās,
g) atkārtota informācijas nesniegšana par savu atrašanās vietu,
h) tāda informācija par atrašanās vietu, kas var norādīt uz iespējamu dopinga riska palielināšanos, tostarp došanās uz attālu apmešanās vietu,
i) sportista snieguma vēsture,
j) sportista vecums, piem., aktīvās karjeras nobeiguma tuvošanās, pāreja no junioru uz senioru līmeni,
k) sportista pārbaužu vēsture,
l) sportista statusa atjaunošana pēc diskvalifikācijas perioda,
m) finansiāls stimuls uzlabot sportisko sniegumu, piemēram, naudas balvas vai sponsorēšanas iespējas,
n) sportista saistība ar tādu trešo personu, piemēram, treneri vai ārstu, kas iepriekš ir bijis iesaistīts dopinga lietošanā, un
o) ticama trešās personas sniegta informācija.
4.4.3. Tādas pārbaudes, kas nav mērķpārbaudes, nosaka, veicot atlasi pēc nejaušības principa un izmantojot šādai atlasei paredzētu dokumentētu sistēmu. Svērtu atlasi pēc nejaušības principa veic saskaņā ar skaidriem kritērijiem un tajā attiecīgā gadījumā var ņemt vērā 4. panta 4. punkta 2. apakšpunktā norādītos faktorus, lai nodrošinātu to, ka atlasē tiek iekļauta procentuāli lielāka daļa dopinga riska grupas sportistu.
4.4.4. Kā norādīts 11. panta 2. punktā:
a) SF ne vien izstrādā pārbaužu veikšanas plānu, bet arī nosaka kritērijus, ko izmanto, lai starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu konkrētus sportistus, kas piedalās attiecīgajā sporta veidā un uz kuriem tādējādi attiecas šā starptautiskā standarta 11. panta prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka SF pārbaužu veikšanas plānā iekļauj ne vien tos sportistus, kas ir iekļauti starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā, bet gan visus attiecīgos sportistus, un attiecīgi SF pārbaudēm (tostarp ārpus sacensību pārbaudēm) atlasa arī tādus sportistus, kuri nav iekļauti tās starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā. Tomēr atbilstošu daļu pārbaužu veikšanas plānā noteikto ārpus sacensību pārbaužu veic attiecībā uz starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautajiem sportistiem,
b) VADO ne vien izstrādā pārbaužu veikšanas plānu, iedalot pārbaužu resursus attiecībā uz dažiem vai visiem tās piekritībā esošajiem sporta veidiem, bet arī nosaka kritērijus, ko izmanto, lai valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu konkrētus sportistus, kuri piedalās attiecīgajos sporta veidos un uz kuriem tādējādi attiecas šā starptautiskā standarta 11. panta prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. Lai nerastos pārpratumi, tomēr jānorāda, ka VADO pārbaužu veikšanas plānā iekļauj ne vien tos sportistus, kas ir iekļauti valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, bet gan visus attiecīgos sportistus, kuri piedalās konkrētajos sporta veidos, un attiecīgi VADO pārbaudēm (tostarp ārpus sacensību pārbaudēm) atlasa arī tādus sportistus, kuri nav iekļauti valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā. Taču tad, ja konkrētu sporta veidu pārstāvoši sportisti ir iekļauti valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, atbilstošu daļu VADO pārbaužu veikšanas plānā paredzēto ārpus sacensību pārbaužu šajā sporta veidā veic tieši attiecībā uz šiem sportistiem.
[Piezīme attiecībā uz 4. panta 4. punkta 4. apakšpunktu. Kā turpmāk paskaidrots šā starptautiskā standarta 11. pantā, reģistrēto pārbaužu saraksta galvenais nolūks ir norādīt tos attiecīgo sporta veidu pārstāvošos sportistus, uz kuriem attiecināma šā starptautiskā standarta 11. panta prasība saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. Šāds lēmums galvenokārt ir atkarīgs no dopinga riska novērtējuma ārpus sacensību periodā konkrētajā sporta veidā(-os) vai disciplīnā(-ās): jo lielāks ir risks, jo plašākam jābūt reģistrēto pārbaužu sarakstam; jo mazāks ir risks, jo īsāks var būt reģistrēto pārbaužu saraksts. Attiecīgi reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu sportistu skaits dažādos sporta veidos var būtiski atšķirties. Tomēr saskaņā ar 11. panta 2. punktu attiecībā uz reģistrēto pārbaužu saraksta izveidi ir noteiktas minimālās prasības un saskaņā ar 4. panta 4. punkta 4. apakšpunktu atbilstošu skaitu pārbaužu veikšanas plānā paredzēto ārpus sacensību pārbaužu veic attiecībā uz reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautajiem sportistiem.
Saistībā ar 4. panta 4. punkta 4. apakšpunkta b) daļu VADO gadījumā attiecīgie sporta veidi ir tie VADO piekritībā esošie sporta veidi, ko tā saistībā ar ārpus sacensību pārbaudēm izraugās par prioritārajiem sporta veidiem, pamatojoties uz 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktā minētajām valsts antidopinga politikas prasībām un prioritātēm, kā arī riska novērtējumu un citiem 4. panta 3. punkta 3. apakšpunktā norādītiem faktoriem. Pamatojoties uz šiem faktoriem, VADO var nolemt neiekļaut valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā jebkurus sportistus, kas piedalās konkrētā sporta veidā vai sporta veidos. Šādu lēmumu regulāri pārskata saskaņā ar 4. panta 3. punkta 11. apakšpunktu. Taču tad, ja VADO nolemj iekļaut valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā tādus sportistus, kas pārstāv konkrēto sporta veidu, atbilstošu daļu VADO pārbaužu veikšanas plānā paredzēto ārpus sacensību pārbaužu šajā sporta veidā veic tieši šiem sportistiem.]
4.4.5. Ja VADO pilnvaro dopinga kontrolieri (DK) atlasīt sportistus paraugu savākšanai, ADO saskaņā ar pārbaužu veikšanas plānu sniedz DK informāciju par atlases kritērijiem.
4.4.6. Lai nodrošinātu iespēju bez iepriekšēja brīdinājuma paziņot sportistam par dopinga kontroli un veikt pārbaudi, ADO un/vai DK pēc sportistu atlases paraugu savākšanai un pirms sportista informēšanas par pārbaudi nodrošina to, ka lēmumi par sportistu atlasi pārbaudēm ir atklāti vien tām personām, kam šī informācija ir jāzina.
5.0. Sportistu informēšana
5.1. Mērķis
Mērķis ir nodrošināt to, ka tiek īstenoti atbilstīgi centieni noteikt sportista atrašanās vietu un dopinga kontrolei izraudzītajam sportistam tiek paziņots par pārbaudi saskaņā ar 5. panta 4. punkta 1. apakšpunktu, ka tiek ievērotas sportista tiesības, ka nododamo paraugu nav iespējams ietekmēt un ka informēšana tiek dokumentēta.
[Piezīme attiecībā uz 5. panta 1. punktu. WADA izstrādās vadlīnijas, lai palīdzētu antidopinga organizācijām noteikt, kas saistībā ar 11. pantu (Informācija par atrašanās vietu) ir atbilstīgi centieni noteikt sportista atrašanās vietu.]
5.2. Vispārīgi norādījumi
Sportistu informēšana sākas tad, kad ADO uzsāk izraudzīto sportistu informēšanu, un beidzas, kad sportists ierodas dopinga kontroles telpās vai kad ADO tiek paziņots par iespējamu sportista izdarītu pārkāpumu.
Galvenās darbības ir šādas:
- iecelt amatā DK, pavadoņus un pārējo paraugu savākšanas personālu,
- noteikt sportista atrašanās vietu un apstiprināt viņa identitāti,
- informēt sportistu par to, ka viņš ir izraudzīts paraugu nodošanai, un par viņa tiesībām un pienākumiem,
- attiecībā uz paraugu savākšanu bez iepriekšēja brīdinājuma nepārtraukti pavadīt sportistu no brīža, kad viņam tiek paziņots par pārbaudi, līdz brīdim, kad sportists ierodas dopinga kontroles telpās, un
- dokumentēt informēšanu vai informēšanas mēģinājumu.
5.3. Prasības laikā pirms sportista informēšanas
5.3.1. Ar retiem izņēmumiem par paraugu savākšanu paziņo bez iepriekšēja brīdinājuma.
5.3.2. ADO ieceļ un pilnvaro paraugu savākšanas personālu, kas veic paraugu savākšanu vai asistē tajā; šīs personas ir apmācītas tām noteikto pienākumu izpildē, tās nav iesaistītas interešu konfliktā saistībā ar paraugu savākšanas rezultātu un nav nepilngadīgas.
5.3.3. Paraugu savākšanas personālam izsniedz ADO sagatavotus un pārbaudītus oficiālus pilnvarojuma dokumentus. DK gadījumā šādā dokumentā ir norādīts personas vārds un uzvārds. DK nēsā līdzi arī papildu identifikācijas dokumentus, uz kuriem ir norādīts personas vārds, uzvārds un fotogrāfija (t. i., ADO identifikācijas karte, autovadītāja apliecība, veselības apdrošināšanas karte, pase vai līdzīgi derīgi personu apliecinoši dokumenti), kā arī identifikācijas dokumenta derīguma beigu termiņš.
[Piezīme attiecībā uz 5. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. Pavadoņiem nav jānēsā līdzi dokumenti, uz kuriem ir norādīts viņu vārds vai fotogrāfija. Viņi uzrāda vien ADO izsniegtu oficiālu pilnvarojuma dokumentu, piemēram, darba uzdevumu vai pilnvaru.]
5.3.4. ADO izstrādā kritērijus parauga nodošanai izraudzītā sportista identitātes apstiprināšanai. Šāda pieeja nodrošina to, ka izraudzītais sportists ir tā pati persona, kam tiek paziņots par pārbaudi. Sportista identifikācijas metodi norāda dopinga kontroles dokumentos.
5.3.5. ADO, DK vai pavadonis attiecīgi noskaidro pārbaudēm izraudzītā sportista atrašanās vietu un plāno informēšanas veidu un laiku, ņemot vērā attiecīgo situāciju un konkrētos apstākļus, kas saistīti ar sporta veidu/sacensībām/treniņu utt.
5.3.6. ADO izveido sistēmu sportistu informēšanas mēģinājuma(-u) un iznākuma(-u) precīzai uzskaitei.
5.3.7. Sportists ir pirmā persona, kam paziņo par viņa izraudzīšanu paraugu savākšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 5. panta 3. punkta 8. apakšpunktu ir paredzēts iepriekš informēt trešo personu.
5.3.8. ADO, DK vai pavadonis attiecīgi apsver, vai pirms sportista informēšanas par pārbaudi ir jāinformē trešā persona, ja sportists ir nepilngadīga persona (saskaņā ar C pielikumu "Izmaiņas attiecībā nepilngadīgiem sportistiem"), kad tas nepieciešams sportista invaliditātes dēļ (saskaņā ar B pielikumu "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem") vai kad informēšanas procesā ir vajadzīga un iespējama tulka līdzdalība.
[Piezīme attiecībā uz 5. panta 3. punkta 8. apakšpunktu. Saistībā ar sacensību pārbaudēm ir pieļaujams, ka par plānoto pārbaudi tiek informētas trešās persona, ja paraugu savākšanas personālam ir vajadzīga šo personu palīdzība, lai identificētu pārbaudāmo(-os) sportistu(-us) un paziņotu šim(šiem) sportistam(-iem) par nepieciešamību nodot paraugu. Taču tad, ja šāda palīdzība nav nepieciešama, trešās personas (piem., komandas ārstu) par dopinga kontroli neinformē.]
5.4. Prasības attiecībā uz sportistu informēšanu
5.4.1. Pēc sākotnējās saziņas ADO, DK vai pavadonis attiecīgi nodrošina to, ka sportists un/vai trešā persona (ja tas noteikts 5. panta 3. punkta 8. apakšpunktā) ir informēta:
a) par nepieciešamību ierasties uz paraugu savākšanu,
b) par to, kāda institūcija ir atbildīga par paraugu savākšanu,
c) par paraugu savākšanas veidu un nosacījumiem, kas jāievēro pirms paraugu savākšanas,
d) par sportista tiesībām, tostarp tiesībām:
i) piesaistīt pārstāvi un tulku, ja tas ir iespējams,
ii) lūgt papildu informāciju par paraugu savākšanas procesu,
iii) pamatotu iemeslu dēļ lūgt atļauju dopinga kontroles telpās ierasties vēlāk un
iv) lūgt veikt izmaiņas saskaņā ar B pielikumu "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem",
e) par sportista pienākumiem, tostarp prasību:
i) pastāvīgi būt DK/pavadoņa tiešā uzraudzībā no brīža, kad DK/pavadonis paziņo sportistam par dopinga kontroli, līdz paraugu savākšanas procedūras beigām,
ii) apliecināt savu identitāti saskaņā ar 5. panta 3. punkta 4. apakšpunktu,
iii) ievērot paraugu savākšanas procedūras (un sportistu informē par šo procedūru neievērošanas iespējamajām sekām) un
iv) nekavējoties ierasties uz pārbaudi, ja nav pamatota iemesla kavēties, kā noteikts 5. panta 4. punkta 4. apakšpunktā,
f) par dopinga kontroles telpu atrašanās vietu,
g) ka tad, ja sportists pirms parauga nodošanas izlemj lietot pārtiku vai dzērienus, viņš to dara uz savu atbildību un ka sportistam jebkurā gadījumā ir jāvairās no pārliekas rehidratācijas, ņemot vērā to, ka nodotajam paraugam ir jāatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru,
h) ka paraugam, ko sportists nodod paraugu savākšanas personālam, ir jābūt pirmajai urīna devai, ko sportists izvada no sava ķermeņa pēc paziņojuma saņemšanas, t. i., sportists pirms parauga nodošanas paraugu savākšanas personālam nedrīkst izvadīt urīnu no ķermeņa dušā vai kā citādi.
5.4.2. Pēc personiska paziņojuma sniegšanas DK/pavadonis:
a) pastāvīgi novēro sportistu no šā brīža līdz brīdim, kad sportists atstāj dopinga kontroles telpas pēc paraugu savākšanas,
b) apliecina sportistam savu identitāti, uzrādot 5. panta 3. punkta 3. apakšpunktā norādītos dokumentus,
c) apstiprina sportista identitāti saskaņā ar 5. panta 3. punkta 4. apakšpunktā norādītajiem kritērijiem. Ja sportista identitātes apstiprināšanai izmanto citu metodi vai sportista identitāti neizdodas apstiprināt, DK/pavadonis to dokumentē un paziņo ADO,
d) ja sportista identitāti nav iespējams apstiprināt saskaņā ar 5. panta 3. punkta 4. apakšpunktā norādītajiem kritērijiem, ADO lemj par to, vai ir atbilstoši turpmāk rīkoties saskaņā ar A pielikumu "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana".
5.4.3. Pēc tam pavadoņa/DK klātbūtnē sportists paraksta attiecīgu veidlapu, atzīstot un pieņemot saņemto paziņojumu. Gadījumos, kad sportists atsakās parakstīt veidlapu un tādējādi apstiprināt to, ka saņēmis paziņojumu, vai izvairās no paziņojuma saņemšanas, pavadonis/DK informē sportistu (ja tas iespējams) par sekām, kas izriet no norādījumu neievērošanas vai atteikšanās tos ievērot, un pavadonis (ja tas nav DK) nekavējoties paziņo DK visus attiecīgos faktus. Ja tas iespējams, DK turpina paraugu savākšanu. DK šos faktus norāda sīki izstrādātā ziņojumā un ziņo ADO par lietas apstākļiem. ADO rīkojas saskaņā ar A pielikumā "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana" norādīto kārtību.
5.4.4. Kad sportists ir atzinis un pieņēmis paziņojumu, DK/pavadonis saskaņā ar saviem ieskatiem var izskatīt jebkuru pamatotu trešās personas prasību vai sportista lūgumu atļaut dopinga kontroles telpās ierasties vēlāk un/vai pēc ierašanās dopinga kontroles telpās tās uz laiku atstāt, turklāt DK/pavadonis ir tiesīgs apstiprināt šādu lūgumu, ja aizkavēšanās laikā sportistu iespējams pastāvīgi uzraudzīt un novērot un ja šāds lūgums ir saistīts ar kādu no turpmāk minētajām darbībām.Attiecībā uz sacensību pārbaudi:
a) līdzdalība uzvaras ceremonijā,
b) saistību izpilde attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem,
c) dalība turpmākajās sacensībās,
d) atslodzes vingrinājumu izpilde treniņa beigās,
e) nepieciešamās medicīniskās aprūpes saņemšana,
f) pārstāvja un/vai tulka atrašana,
g) foto identifikācijas sagāde vai
h) visi citi pamatoti izņēmuma apstākļi, kurus attiecīgi norāda dokumentos.
Attiecībā uz ārpus sacensību pārbaudi:
a) pārstāvja atrašana,
b) treniņa pabeigšana,
c) nepieciešamās medicīniskās aprūpes saņemšana,
d) foto identifikācijas sagāde,
e) visi citi pamatoti izņēmuma apstākļi, kurus attiecīgi norāda dokumentos.
5.4.5. DK vai cits pilnvarots paraugu savākšanas darbinieks dokumentē visus tos iemeslus, kuru dēļ sportists dopinga kontroles telpās ierodas ar nokavēšanos un/vai kuru dēļ sportists atstāj dopinga kontroles telpas, un kurus ADO var turpmāk pārbaudīt. Ja sportists nav nepārtraukti atradies pastāvīgā uzraudzībā, to norāda dokumentos.
5.4.6. DK/pavadonis noraida sportista lūgumu ļaut ierasties dopinga kontroles telpās vēlāk, ja šās aizkavēšanās laikā sportistu nav iespējams pastāvīgi pavadīt.
5.4.7. Ja sportists ierodas dopinga kontroles telpās ar nokavēšanos, pirms tās ir atstājis DK, un ja šāda aizkavēšanās neatbilst 5. panta 4. punkta 4. apakšpunktam, DK izlemj, vai šādu gadījumu var uzskatīt par prasību neievērošanu. Ja tas ir iespējams, DK turpina paraugu savākšanu un dokumentē informāciju par to, ka sportists dopinga kontroles telpās ieradies ar kavēšanos.
5.4.8. Ja sportista novērošanas laikā paraugu savākšanas personāls pamana jebko, kas varētu negatīvi ietekmēt pārbaudi, par to ziņo DK un DK šādus faktus dokumentē. DK pēc saviem ieskatiem rīkojas saskaņā ar A pielikuma "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana" prasībām un/vai apsver, vai attiecīgajam sportistam būtu jānodod papildu paraugs.
6.0. Sagatavošanās paraugu savākšanai
6.1. Mērķis
Mērķis ir sagatavoties paraugu savākšanai tā, lai nodrošinātu šīs procedūras efektīvu izpildi.
6.2. Vispārīgi norādījumi
Sagatavošanās paraugu savākšanai sākas ar attiecīgās informācijas ieguves sistēmas izveidi, lai efektīvi veiktu paraugu savākšanu, un beidzas ar apstiprinājumu tam, ka paraugu savākšanas inventārs atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Galvenās darbības ir šādas:
a) izveidot informācijas ieguves sistēmu attiecībā uz paraugu savākšanu,
b) izstrādāt kritērijus attiecībā uz to, kas drīkst piedalīties paraugu savākšanā,
c) nodrošināt to, ka dopinga kontroles telpas atbilst 6. panta 3. punkta 2. apakšpunktā norādītajiem obligātajiem kritērijiem,
d) nodrošināt to, ka ADO izmantotais paraugu savākšanas inventārs atbilst 6. panta 3. punkta 4. apakšpunktā norādītajiem obligātajiem kritērijiem.
6.3. Prasības attiecībā uz sagatavošanos paraugu savākšanai
6.3.1. ADO izveido sistēmu tādas informācijas ieguvei, kas vajadzīga, lai nodrošinātu paraugu savākšanas efektīvu izpildi, tostarp izstrādā īpašas prasības, lai apmierinātu sportistu invalīdu vajadzības (kā norādīts B pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem"), kā arī nepilngadīgo sportistu vajadzības (kā norādīts C pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem").
6.3.2. DK izmanto tādas dopinga kontroles telpas, kurās noteikti ir nodrošināts sportista privātums un kuras paraugu savākšanas laikā izmanto tikai dopinga kontroles nolūkā, ja tas iespējams. DK dokumentē jebkādas būtiskas novirzes no šiem kritērijiem.
6.3.3. ADO izstrādā kritērijus attiecībā uz to, kas papildus paraugu savākšanas personālam drīkst piedalīties paraugu savākšanā. Obligātie kritēriji ir šādi:
a) sportists ir tiesīgs uz to, ka paraugu savākšanā, izņemot laiku, kad sportists nodod urīna paraugu, līdzdalīgs ir viņa pārstāvis un/vai tulks,
b) nepilngadīgs sportists (kā norādīts C pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem"), kā arī attiecīgais DK/pavadonis ir tiesīgs uz tāda pārstāvja līdzdalību, kas novēro DK/pavadoni laikā, kad nepilngadīgais sportists nodod urīna paraugu, taču pārstāvis tieši nenovēro parauga nodošanas procesu, ja vien nepilngadīgais sportists nelūdz viņam to darīt,
c) sportists invalīds ir tiesīgs uz pārstāvja pavadību, kā norādīts B pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem",
d) WADA neatkarīgs novērotājs, ja tas atbilst neatkarīgo novērotāju programmai. WADA neatkarīgais novērotājs tieši nenovēro urīna parauga nodošanas procesu.
6.3.4. ADO izmanto tikai tādas paraugu savākšanas inventāra sistēmas, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem. Tās:
a) ietver unikālu numerācijas sistēmu visām pudelēm, traukiem, mēģenēm vai citiem paraugu aizzīmogošanai izmantotiem priekšmetiem,
b) ietver pret viltošanu nodrošinātu aizzīmogošanas sistēmu,
c) nodrošina to, ka sportista identitāti nevar noskaidrot, aplūkojot inventāru, un
d) nodrošina to, ka inventārs ir tīrs un aizzīmogots, pirms to izmanto sportists.
6.3.5. ADO izstrādā sistēmu, lai fiksētu paraugu un paraugu savākšanas dokumentācijas uzraudzības kārtību, tostarp apstiprinātu to, ka gan paraugi, gan paraugu savākšanas dokumentācija ir nonākuši plānotajā galamērķī.
[Piezīme attiecībā uz 6. panta 3. punkta 5. apakšpunkta. Informāciju par to, kā paraugs ir uzglabāts pirms aizvešanas no dopinga kontroles telpām, var norādīt, piemēram, pēc izpildes sagatavotā ziņojumā. Ja paraugu savāc no dopinga kontroles telpām, katru parauga uzraudzības pienākuma pāriešanu citas personas kompetencē, piem., no DK %96 kurjera kompetencē vai no DK %96 laboratorijas kompetencē, dokumentē no brīža, kad paraugu savāc no dopinga kontroles telpām, līdz brīdim, kad to nogādā plānotajā galamērķī.]
7.0. Paraugu savākšanas process
7.1. Mērķis
Mērķis ir veikt paraugu savākšanu tā, lai nodrošinātu paraugu drošību un to sākotnējā stāvokļa saglabāšanu, kā arī ievērotu sportista privātumu.
7.2. Vispārīgi norādījumi
Paraugu savākšanas procesa iesākumā nosaka to, kas ir kopumā atbildīgs par paraugu savākšanu; paraugu savākšanas process noslēdzas tad, kad ir pabeigta paraugu savākšanas dokumentu noformēšana.
Galvenās darbības ir šādas:
a) sagatavošanās asins paraugu savākšanai,
b) paraugu savākšana un nodrošināšana un
c) paraugu savākšanas dokumentēšana.
7.3. Prasības laikā pirms paraugu savākšanas
7.3.1. ADO ir atbildīga par paraugu savākšanas vispārējo izpildi, deleģējot DK konkrētus pienākumus.
7.3.2. DK nodrošina to, ka sportists ir informēts par savām tiesībām un pienākumiem, kā norādīts 5. panta 4. punkta 1. apakšpunktā.
7.3.3. DK dod sportistam iespēju lietot šķidrumu. Sportistam ir jāvairās no pārliekas rehidratācijas, paturot prātā to, ka nodotajam paraugam ir jāatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru.
7.3.4. Sportists atstāj dopinga kontroles telpas tikai pastāvīgā DK/pavadoņa uzraudzībā un ar DK atļauju. Kā norādīts 5. panta 4. punkta 5. un 6. apakšpunktā, DK izskata jebkuru pamatotu sportista lūgumu atstāt dopinga kontroles telpas līdz brīdim, kad sportists spēj nodot paraugu.
7.3.5. Ja DK sniedz sportistam atļauju atstāt dopinga kontroles telpas, DK vienojas ar sportistu par šādiem sportista prombūtnes nosacījumiem:
a) nolūks, kādā sportists atstāj dopinga kontroles telpas,
b) atgriešanās laiks (vai atgriešanās pēc norunātās darbības izpildes),
c) par to, ka sportists tiek pastāvīgi novērots,
d) par to, ka sportists pirms atgriešanās dopinga kontroles telpās neizvada no ķermeņa urīnu, un DK dokumentē faktisko laiku, kad sportists atstāj dopinga kontroles telpas un atgriežas tajās.
7.4. Prasības attiecībā uz paraugu savākšanu
7.4.1. DK iegūst paraugu no sportista saskaņā ar turpmāk norādīto(-ajiem) protokolu(-iem), kas attiecas un konkrēta veida paraugu savākšanu:
a) D pielikums: Urīna paraugu savākšana,
b) E pielikums: Asins paraugu savākšana.
7.4.2. DK precīzi protokolē tādu sportista un/vai ar sportistu saistītas personas rīcību vai tādas novirzes no normas, kas var negatīvi ietekmēt paraugu savākšanu. Attiecīgā gadījumā ADO piemēro A pielikuma "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana" noteikumus.7.4.3. Ja ir šaubas par parauga izcelsmi vai autentiskumu, sportistam lūdz nodot papildu paraugu. Ja sportists atsakās nodot papildu paraugu, DK precīzi dokumentē atteikuma apstākļus un ADO piemēro A pielikuma "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana" noteikumus.
7.4.4. DK sniedz sportistam iespēju dokumentēt visas piezīmes par paraugu savākšanas norisi.
7.4.5. Veicot paraugu savākšanu, obligāti protokolējami šādi dati:
a) paziņojuma datums, laiks un veids (pārbaude bez iepriekšēja brīdinājuma, ar iepriekšēju brīdinājumu, sacensību vai ārpus sacensību pārbaude),
b) sportista ierašanās laiks dopinga kontroles telpās,
c) parauga nodošanas datums un laiks,
d) sportista vārds un uzvārds,
e) sportista dzimšanas datums,
f) sportista dzimums,
g) sportista mājas adrese un tālruņa numurs,
h) sportista pārstāvētais sporta veids un disciplīna,
i) sportista trenera un ārsta vārds un uzvārds,
j) parauga koda numurs,
k) attiecīgā DK/pavadoņa vārds, uzvārds un paraksts,
l) attiecīgā gadījumā asins dopinga kontroliera vārds, uzvārds un paraksts,
m) nepieciešamie laboratorijas dati par paraugu,
n) saskaņā ar sportista sniegto informāciju laboratorijas norādītā laika posmā lietotie medikamenti un uztura bagātinātāji, kā arī attiecīgā gadījumā precīzi dati par nesenu asins pārliešanu,
o) jebkādi procedūras pārkāpumi,
p) attiecīgā gadījumā sportista piezīmes vai bažas attiecībā uz paraugu savākšanas norisi,
r) sportista piekrišana pārbaužu datu apstrādei ADAMS,
s) sportista piekrišana vai nepiekrišana parauga(-u) izmantošanai pētniecības nolūkā,
t) attiecīgā gadījumā sportista pārstāvja vārds, uzvārds un paraksts, kā norādīts 7. panta 4. punkta 6. apakšpunktā,
u) sportista vārds, uzvārds un paraksts un
z) DK vārds, uzvārds un paraksts.
7.4.6. Paraugu savākšanas noslēgumā sportists un DK paraksta attiecīgos dokumentus, tādējādi apliecinot, ka dokumentācijā ir norādīta precīza informācija par attiecīgo paraugu savākšanu, tostarp sportista norādītās piezīmes. Ja sportists ir nepilngadīgs un paraugu savākšanā piedalās viņa pārstāvis, dokumentus paraksta gan sportists, gan sportista pārstāvis. Citas personas, kas piedalās attiecīgajā paraugu savākšanas procesā, pildot oficiālus pienākumus, paraksta dokumentus kā procesa liecinieki.
7.4.7. DK sportistam izsniedz šī sportista parakstītu paraugu savākšanas protokola kopiju.
8.0. Drošība/pasākumi pēc dopinga kontroles
8.1. Mērķis
Mērķis ir nodrošināt dopinga kontroles telpās savākto paraugu un paraugu savākšanas dokumentācijas drošu uzglabāšanu pirms šo paraugu un dokumentu aizvešanas no dopinga kontroles telpām.
8.2. Vispārīgi norādījumi
Pasākumi pēc dopinga kontroles sākas, kad sportists ir atstājis dopinga kontroles telpas pēc parauga(-u) nodošanas, un beidzas ar savākto paraugu un paraugu savākšanas dokumentācijas sagatavošanu transportēšanai.
8.3. Prasības attiecībā uz drošību/pasākumiem pēc dopinga kontroles
8.3.1. ADO nosaka kritērijus, kurus izmanto, lai nodrošinātu to, ka visus paraugus uzglabā, saglabājot to sākotnējo stāvokli un drošību pirms transportēšanas no dopinga kontroles telpām. DK nodrošina, ka visus paraugus uzglabā saskaņā ar šiem kritērijiem.
8.3.2. ADO/DK izstrādā sistēmu, lai nodrošinātu to, ka ikviena parauga dokumentācija ir pilnīga un ka tās izmantošanā tiek ievērotas drošības prasības.
8.3.3. ADO izstrādā sistēmu, lai nodrošinātu to, ka vajadzības gadījumā WADA akreditētajai vai WADA citādi apstiprinātajai laboratorijai tiek sniegtas norādes par veicamo analīžu veidu.
9.0. Paraugu transportēšana un dokumentācija
9.1. Mērķis
a) Nodrošināt to, ka paraugus un attiecīgo dokumentāciju pienācīgā stāvoklī nogādā WADA akreditētā vai WADA citādi apstiprinātā laboratorijā, lai veiktu vajadzīgās analīzes, un
b) garantēt to, ka DK laikus un drošā veidā nosūta ADO paraugu savākšanas dokumentāciju.
9.2. Vispārīgi norādījumi
Transportēšana sākas tad, kad paraugus un attiecīgo dokumentāciju aizved no dopinga kontroles telpām, un beidzas, kad plānotajā galamērķī apstiprina paraugu un paraugu savākšanas dokumentācijas saņemšanu.
Galvenās darbības ir sagatavošanās drošai paraugu un attiecīgās dokumentācijas transportēšanai uz WADA akreditētu vai WADA citādi apstiprinātu laboratoriju un sagatavošanās drošai paraugu savākšanas dokumentācijas transportēšanai uz ADO.
9.3. Prasības attiecībā uz paraugu un dokumentācijas transportēšanu un uzglabāšanu
9.3.1. ADO apstiprina tādu transportēšanas sistēmu, kas nodrošina paraugu un dokumentācijas drošu transportēšanu, saglabājot paraugus un dokumentāciju to sākotnējā stāvoklī.
9.3.2. Paraugus pēc paraugu savākšanas vienmēr pēc iespējas drīzāk transportē uz WADA akreditētu (vai WADA citādi apstiprinātu) laboratoriju, izmantojot ADO apstiprinātu transportēšanas metodi. Paraugus transportē tā, lai pēc iespējas samazinātu paraugu bojājuma risku dažādu faktoru, piemēram, aizkavēšanās un ārkārtēju temperatūras svārstību, dēļ.
[Piezīme attiecībā uz 9. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Lai noteiktu, kas ir nepieciešams saistībā ar konkrētu(-iem) uzdevumu(-iem) (piem., vai paraugi jāatdzesē vai jāsasaldē), antidopinga organizācijas apspriežas ar laboratorijām, kuras šīs organizācijas izmanto paraugu analīžu veikšanai, pārrunājot transportēšanas prasības attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem.]
9.3.3. Paraugiem un dokumentācijai, ko nosūta uz WADA akreditētu vai WADA citādi apstiprinātu laboratoriju, nepievieno dokumentus, kuros sniegtas ziņas par sportista identitāti.
9.3.4. DK iespējami drīz pēc paraugu savākšanas nosūta ADO visu attiecīgo paraugu savākšanas dokumentāciju, izmantojot ADO apstiprinātu transportēšanas metodi.
9.3.5. Ja plānotajā galamērķī neapstiprina paraugu un to pavaddokumentu vai paraugu savākšanas dokumentācijas saņemšanu vai ir iespējams, ka paraugu transportēšanas laikā ir ietekmēts to sākotnējais stāvoklis, ADO pārbauda uzraudzības kārtību. Šajā gadījumā ADO apsver, vai paraugu atzīt par nepiemērotu.
9.3.6. Saskaņā ar Kodeksa 17. pantu ADO vismaz astoņus gadus uzglabā dokumentāciju, kas saistīta ar paraugu savākšanu un/vai antidopinga noteikumu pārkāpumu.
10.0. Paraugu īpašumtiesības
10.1. Sportista nodotie paraugi pieder tai ADO, kas uzsāk attiecīgā sportista pārbaudes.
10.2. ADO, kas uzsāk attiecīgā sportista pārbaudes, var nodot paraugu īpašumtiesības tai ADO, kura veic rezultātu pārvaldību attiecībā uz šīm pārbaudēm.
11.0. Prasības attiecībā uz informāciju par sportista atrašanās vietu
11.1. Mērķis/vispārēji principi
11.1.1. Ir atzīts un pieņemts, ka a) ārpus sacensību pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma ir efektīvas dopinga kontroles kodols un b) bez precīzas informācijas par sportista atrašanās vietu šīs pārbaudes var būt neefektīvas un bieži vien neiespējamas.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Šāds atzinums ir pamatā Kodeksa 2. panta 4. punktam un šī starptautiskā standarta 11. pantam.]
11.1.2. Tāpēc katra SF un VADO papildus pārbaužu veikšanas plāna izstrādei, ko veic saskaņā ar šā starptautiskā standarta 4. pantu, izveido reģistrēto pārbaužu sarakstu, iekļaujot tajā tādus sportistus, kas attiecīgi atbilst SF/VADO noteiktajiem kritērijiem; attiecībā uz komandu sporta veidiem sk. 11. panta 2. punktu un 11. panta 5. punktu. Reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu pienākums ir izpildīt 11. pantā norādītās prasības attiecībā uz informāciju par sportista atrašanās vietu; sk. Kodeksa 14. panta 3. punktu.
11.1.3. Reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu pienākums ir reizi ceturksnī sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, norādot precīzas un pilnīgas ziņas par savu atrašanās vietu turpmākajā ceturksnī, tostarp norādot, kur attiecīgais sportists dzīvos, trenēsies un piedalīsies sacensībās, lai viņu šajā ceturksnī jebkurā laikā būtu iespējams atrast pārbaužu veikšanas nolūkā; sk. 11. panta 3. punktu. Šīs prasības neievērošana ir uzskatāma par informācijas nesniegšanu un tādējādi saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tā ir ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.
11.1.4. Reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautajiem sportistiem, sniedzot informāciju par savu atrašanās vietu attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu, ir jānorāda arī viens konkrēts 60 minūšu laika sprīdis, kurā attiecīgais sportists būs pieejams pārbaudēm norādītajā vietā; sk. 11. panta 4. punktu. Šī prasība nekādā veidā neierobežo sportista pienākumu būt pieejamam pārbaužu veikšanai jebkurā citā laikā un vietā. Tā arī neierobežo sportista pienākumu sniegt 11. panta 3. punktā noradīto informāciju par savu atrašanās vietu laikā ārpus šī 60 minūšu perioda. Ja sportists nav pieejams pārbaužu veikšanai norādītajā vietā 60 minūšu ilgajā periodā, ko attiecīgais sportists informācijā par savu atrašanās vietu ir norādījis saistībā ar konkrēto dienu, un sportists nav precizējis informāciju par savu atrašanās vietu pirms minētā 60 minūšu perioda, lai konkrētajā dienā dopinga kontroles veikšanai paredzētu citu laika sprīdi/vietu, tad šāda rīcība ir uzskatāma par neierašanos uz pārbaudi un tādējādi saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tā ir ziņu nesniegšana par atrašanās vietu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 4. apakšpunktu. 60 minūšu laika sprīdis ir noteikts, lai radītu līdzsvaru starp vajadzību atrast sportistu pārbaužu veikšanai un nepraktiskumu un negodīgumu, kas izriet no tā, ka sportists iespējami atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi katru reizi, kad viņa dienas kārtībā rodas novirze no iepriekš norādītā režīma. Tās antidopinga organizācijas, kas līdz 2008. gadam izveidoja informācijas apkopošanas sistēmas par sportistu atrašanās vietu, īstenoja dažādas pieejas šā saspīlējuma novēršanai. Dažas antidopinga organizācijas prasīja sniegt informāciju par atrašanās vietu attiecībā uz jebkuru diennakts laiku, bet nenoteica atbildību par neierašanos uz pārbaudi gadījumā, ja sportists nebija norādītajā vietā, izņemot, ja a) attiecīgais sportists pēc telefoniska paziņojuma saņemšanas vēl aizvien nevarēja ierasties uz pārbaudi vai b) nākamajā dienā vēl aizvien nebija sastopams iepriekš norādītajā vietā. Citas antidopinga organizācijas prasīja sniegt precīzu informāciju tikai par vienu stundu dienā, bet šajā laika posmā uz sportistu attiecās pilnīga atbildība; tādējādi abām pusēm bija nodrošināta skaidrība, tomēr ADO bija ierobežotas iespējas veikt dopinga kontroli ārpus šās stundas ietvariem. Pēc plašām apspriedēm ar ieinteresētajām pusēm, kas guvušas būtisku pieredzi saistībā ar nepieciešamību sniegt un iegūt informāciju par sportista atrašanās vietu, tika pieņemts viedoklis, ka labākais veids, kā maksimāli palielināt iespēju atrast sportistu jebkurā laikā, pamatoti un atbilstīgi ierobežojot sportista pastāvīgo atbildību par neierašanos uz pārbaudēm, bija apvienot katras sistēmas labākās daļas, t. i., noteikt prasību sniegt informāciju par atrašanās vietu attiecībā uz jebkuru diennakts laiku, atbildību par neierašanos uz pārbaudēm piemērojot tikai attiecībā uz 60 minūšu laika sprīdi. (Šo noteikumu piemērošana praksē ir aplūkota 11. panta 4. punkta 1. apakšpunktā.)]
11.1.5. Vairākas antidopinga organizācijas līdztekus var būt kompetentas pārbaudīt reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu sportistu (sk. Kodeksa 15. pantu) un tāpēc (gadījumos, kad mēģinājums sportistu pārbaudīt ir bijis nesekmīgs un ir ievērotas 11. panta 5. punkta 3. apakšpunkta prasības) ir tiesīgas reģistrēt to, ka attiecīgais sportists nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudi. Saskaņā ar Kodeksa 15. panta 4. punktu citas antidopinga organizācijas atzīst šāda pārkāpuma faktu.
11.1.6. Ja reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauts sportists 18 (astoņpadsmit) mēnešus ilgā laika posmā trīs reizes neizpilda prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu (kopumā trīs reizes jebkādā kombinācijā neizpilda prasību sniegt nepieciešamo informāciju un/vai prasību ierasties uz pārbaudēm), saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu ir uzskatāms, ka attiecīgais sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu neatkarīgi no tā, kura(-as) antidopinga organizācija(-as) ir konstatējusi(-ušas) attiecīgos ziņu nesniegšanas gadījumus.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 6. apakšpunktu. Kaut gan saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tas, ka sportists vienu reizi neizpilda prasību sniegt ziņas par savu atrašanās vietu, nav antidopinga noteikumu pārkāpums, tad, ja lietas apstākļi ir īpaši izteikti, arī vienu ziņu nesniegšanas gadījumu var uzskatīt par antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu (izvairīšanās no paraugu savākšanas) un/vai Kodeksa 2. panta 5. punktu (falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums dopinga kontrolē). Šā starptautiskā standarta noteikumi neliedz ADO attiecīgā gadījumā izskatīt ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu kā antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar vienu vai abiem minētajiem Kodeksa pantiem (nenoraidot iespēju pēcāk izskatīt to kā ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu).
Saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu šā starptautiskā standarta 11. pantā norādītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par atrašanās vietu ir saistošas tikai tādiem sportistiem, kas izraudzīti iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā. Taču šā starptautiskā standarta noteikumi neliedz ADO izstrādāt atšķirīgas prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu attiecībā uz tādiem sportistiem, kas nav iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā. Piemēram:
a) attiecīgā gadījumā ADO var norādīt konkrētus, tās pakļautībā esošus augsta riska grupas sportistus, uz kuriem saistībā ar informācijas sniegšanu par savu atrašanās vietu attiecas stingrākas prasības (piemēram, garāki laika sprīži, kuros sportists ir atbildīgs gadījumos, ja viņš nav pieejams pārbaužu veikšanai, piem., iekļaujot arī regulāro treniņu laikus), un/vai
b) ADO var izveidot tādu sportistu sarakstu (piem., tādi sportisti, kas bija iekļauti plašākā reģistrēto pārbaužu sarakstā, ko attiecīgā ADO uzturēja pirms Starptautiskā pārbaužu standarta 4.0. versijas ieviešanas), uz kuriem var attiecināt atvieglotas prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu (piem., jāsniedz dati par dzīves vietu un regulāriem treniņiem, sacensībām un citām regulārām darbībām, bet šiem sportistiem nav jānorāda konkrēts 60 minūšu laika sprīdis).
Šādā veidā ADO var izveidot dažādu pārbaužu sarakstu virkni (vai piramīdu), uz katru no šiem sarakstiem attiecinot dažādas prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu. Jebkuru šādu prasību neievērošanu saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu var uzskatīt par ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.
Atšķirība rodas, kad tiek kombinēti tādi pārkāpumi saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, kas konstatēti saskaņā ar dažādiem noteikumiem. Ja sportists ir iekļauts parastā reģistrēto pārbaužu sarakstā, attiecībā uz viņu saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu kombinē tikai tādus gadījumus saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, kas konstatēti, pamatojoties uz šā starptautiskā standarta 11. pantu. Ja sportists ir iekļauts citā pārbaužu sarakstā, uz ko saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu attiecas citas prasības, tad to, kādā apjomā saskaņā ar citiem noteikumiem sportistam piedēvētā ziņu nesniegšana par atrašanās vietu saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu ir kombinējama ar tādiem šādu ziņu nesniegšanas gadījumiem, kas konstatēti saskaņā ar attiecīgās ADO noteikumiem, nosaka atbilstīgi tās ADO noteikumiem, kura attiecīgo sportistu ir iekļāvusi attiecīgajā sarakstā.]
11.1.7. 11. panta 1. punkta 6. apakšpunktā norādītais 18 mēnešu ilgais laika posms aizsākas datumā, kad sportists neizpilda prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu. To neietekmē sekmīga paraugu savākšana, kas veikta saistībā ar šo sportistu minētajā 18 mēnešu posmā, t. i., ja 18 mēnešus ilgā laika posmā sportists trīs reizes neizpilda prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu, saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums neatkarīgi no tā, vai šajā 18 mēnešu periodā saistībā ar šo sportistu ir veikta sekmīga paraugu savākšana. Tomēr, ja sportists, kas vienu reizi nav izpildījis prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu, turpmāko 18 mēnešu laikā pēc šī pirmā ziņu nesniegšanas gadījuma minēto pārkāpumu neizdara vēl divas reizes, saistībā ar 11. panta 1. punkta 6. apakšpunktu pirmā pārkāpuma termiņš beidzas šā 18 mēnešus ilgā laika posma beigās.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 7. apakšpunktu. Ja sportists divas reizes neizpilda prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu, bet 18 mēnešu laikā pēc pirmā ziņu nesniegšanas gadījuma šādu pārkāpumu neizdara trešo reizi, pirmā pārkāpuma termiņš beidzas un no otrā ziņu nesniegšanas gadījuma datuma aizsākas jauns 18 mēnešu posms.
Lai atbilstīgi 11. panta 1. punkta 6. apakšpunktam noteiktu, vai 18 mēnešu ilgā laika posmā sportists atkārtoti nav ievērojis prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu:
a) ja sportists neizpilda prasību sniegt vajadzīgo informāciju par attiecīgo ceturksni, ir uzskatāms, ka sportists nav sniedzis informāciju attiecīgā ceturkšņa pirmajā dienā vai dienā, kad beidzas 11. panta 3. punkta 8. apakšpunktā norādītais termiņš (ja attiecīgajā ceturksnī sportists turpmāk atkārtoti nesniedz vajadzīgo informāciju), un
b) ir uzskatāms, ka sportists nav ieradies uz pārbaudi tajā datumā, kad paraugu savākšanas mēģinājums ir bijis nesekmīgs.]
11.1.8. Pārejas pasākumi
a) Saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu šā Starptautiskā pārbaužu standarta 2009. gada janvāra versiju, tostarp (bez ierobežojumiem) noteikumus, kas attiecas uz dažādu antidopinga organizāciju konstatētajiem gadījumiem saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, pilnīgi piemēro attiecībā uz visiem pēc 2009. gada 1. janvāra konstatētajiem šādu ziņu nesniegšanas gadījumiem.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) daļu. Šā standarta noteikumi neliedz ADO pirms 2009. gada 1. janvāra izveidot savu reģistrēto pārbaužu sarakstu saistībā ar šā standarta 11. pantu, paziņojot sportistiem par viņu iekļaušanu attiecīgajā sarakstā, un apkopot ziņas par šo sportistu atrašanās vietu ceturksnī, kas aizsākas 2009. gada 1. janvārī.]
b) Ja sportists līdz 2009. gada 1. janvārim 18 mēnešus ilgā laika posmā neizpilda kādu atbilstīgi piemērojamajiem attiecīgās ADO noteikumiem noteiktu prasību saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu, jautājumu par to, vai šādus prasību neievērošanas gadījumus var savstarpēji kombinēt un/vai saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tie kombinējami ar tādiem minēto ziņu nesniegšanas gadījumiem, kas konstatēti pēc 2009. gada 1. janvāra, risina saskaņā ar Kodeksa 25. panta 2. punktu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) daļu. Šā standarta noteikumi neliedz ADO savos noteikumos paredzēt, ka tā arī pirms 2009. gada 1. janvāra atzīst citu antidopinga organizāciju konstatētos ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu saistītos pārkāpumus, ja attiecīgā(-ās) antidopinga organizācija(-as) ir publiskojušas ziņas par šādiem pārkāpumiem. Turklāt ADO var paziņot sportistam, ka saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tādi ziņu nesniegšanas gadījumi, kas notikuši pēc paziņojuma saņemšanas, bet pirms 2009. gada 1. janvāra, tiks kombinēti ar tādiem ziņu nesniegšanas gadījumiem, kuri iespējami pēc 2009. gada 1. janvāra.]
11.2. Prasības attiecībā uz reģistrēto pārbaužu saraksta izveidi
11.2.1. Katra SF nosaka kritērijus sportistu iekļaušanai starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā attiecīgajā sporta veidā un publicē šos kritērijus, kā arī attiecīgajā laika posmā šiem kritērijiem atbilstošo sportistu sarakstu (kas tādējādi ir iekļauti starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā). Izmantotajiem kritērijiem ir jāatspoguļo SF veiktais ārpus sacensību dopinga riska novērtējums attiecīgajā sporta veidā; sk. 4. panta 2. punktu. Tā kā šādi kritēriji (un tādējādi reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu skaits) dažādos sporta veidos var būt ļoti atšķirīgi, SF ir jāspēj pierādīt, ka tā ir veikusi pienācīgu attiecīgā riska novērtējumu un ir pieņēmusi piemērotus kritērijus, pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Parasti ir gaidāms, ka starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļaus tādus sportistus, kas regulāri piedalās augstākā līmeņa starptautiskās sacensībās (piem., olimpisko, paraolimpisko vai pasaules čempionāta medaļu kandidātus); to nosaka, izmantojot dalījumu kategorijās vai citus piemērotu kritērijus. Saskaņā ar 4. panta 4. punkta 4. apakšpunktu atbilstošu daļu SF pārbaužu veikšanas plānā noteikto ārpus sacensību pārbaužu veic attiecībā uz starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautajiem sportistiem.
Saistībā ar reģistrētu pārbaužu saraksta izveidi komandu sporta veidos sk. 11. panta 5. punkta 1. apakšpunktu.]
11.2.2. Katra VADO nosaka kritērijus sportistu iekļaušanai valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā tajos sporta veidos, kurus attiecīgā VADO ir iekļāvusi tās izstrādātajā pārbaužu veikšanas plānā, un publicē šos kritērijus, kā arī attiecīgajā laika posmā šiem kritērijiem atbilstošo sportistu sarakstu (kas tādējādi ir iekļauti valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā). Izmantotajiem kritērijiem ir jāatspoguļo VADO veiktais ārpus sacensību dopinga riska novērtējums attiecīgajos sporta veidos (sk. 4. panta 3. punktu), kā arī 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktā minētās valsts antidopinga politikas prasības. Tā kā šie kritēriji dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgi, VADO ir jāspēj pierādīt, ka tā ir veikusi pienācīgu attiecīgā riska novērtējumu un ir pieņēmusi piemērotus kritērijus, pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Ja nav pamatotu iemeslu rīkoties citādi, parasti ir gaidāms, ka valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļaus i) sportistus, kas ir attiecīgās VADO pakļautībā un ir iekļauti starptautiskā reģistrēto pārbaužu sarakstā, ii) sportistus, kuri ir valsts izlases locekļi olimpiskajos, paraolimpiskajos vai citos valstiski nozīmīgos sporta veidos (vai kurus var izraudzīties dalībai valsts izlasē), un iii) sportistus, kuri trenējas patstāvīgi, bet sacenšas olimpiskā/paraolimpiskā vai pasaules čempionāta līmenī un kurus var izraudzīties dalībai šāda līmeņa sporta pasākumos.
Piemēram, konkrētu kādai no minētajām kategorijām piederīgu sportistu varētu neiekļaut valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā tad, ja attiecīgā sportista iekļaušana šādā sarakstā būtu pretrunā VADO valsts antidopinga politikas prasībām, kā norādīts 4. panta 3. punkta 1. apakšpunktā.
Saskaņā ar 4. panta 4. punkta 4. apakšpunktu tad, ja konkrētu sporta veidu pārstāvošus sportistus iekļauj valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, atbilstīgu daļu VADO pārbaužu veikšanas plānā paredzēto ārpus sacensību pārbaužu šajā sporta veidā veic tieši attiecībā uz šādiem sportistiem.]
11.2.3. ADO savā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauj a) sportistus, kuri ir attiecīgās ADO pakļautībā un izcieš diskvalifikācijas periodu (sk. Kodeksa 10. panta 11. punktu), un b) tādus sportistus, kuri ir attiecīgās ADO pakļautībā un ir pārtraukuši aktīvo karjeru laikā, kad bija iekļauti šīs ADO reģistrēto pārbaužu sarakstā, bet vēlas atkal aktīvi piedalīties sportā (sk. Kodeksa 5. panta 4. punktu). ADO savā reģistrēto pārbaužu sarakstā var iekļaut arī tādus sportistus, kuri ir attiecīgās ADO pakļautībā un kurus šī ADO vēlas mērķtiecīgi izraudzīties pārbaužu veikšanai.
11.2.4. ADO periodiski pārskata un pēc vajadzības atjaunina tās noteiktos kritērijus sportistu iekļaušanai ADO reģistrēto pārbaužu sarakstā. Turklāt ADO periodiski pārskata tās publicēto reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu sarakstu, lai nodrošinātu to, ka visi norādītie sportisti aizvien atbilst ADO noteiktajiem kritērijiem. Tos sportistus, kas vairs neatbilst šiem kritērijiem, svītro no reģistrēto pārbaužu saraksta, papildus iekļaujot reģistrēto pārbaužu sarakstā tādus sportistus, kuri atbilst ADO noteiktajiem kritērijiem. ADO paziņo šiem sportistiem par viņu statusa maiņu un nekavējoties publicē jaunu reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu sarakstu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 2. punkta 4. apakšpunktu. Attiecībā uz šā 11. panta 2. punkta 4. apakšpunkta piemērošanu saistībā ar reģistrēto pārbaužu sarakstiem komandu sporta veidos sk. 11. panta 5. punkta 2. apakšpunktu.]
11.2.5. Uz reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu sportistu attiecas 11. pantā norādītās prasības saistībā ar informāciju par atrašanās vietu, līdz:
a) atbildīgā ADO sniedz attiecīgajam sportistam rakstisku paziņojumu, ka viņš vairs nav izraudzīts iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā, vai
b) attiecīgais sportists saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem pārtrauc aktīvo karjeru attiecīgajā sporta veidā un rakstiski paziņo savu lēmumu attiecīgajai SF vai VADO, vai attiecīgā gadījumā abām minētajām institūcijām.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 2. punkta 5. apakšpunkta a) daļu. Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem paziņojums par aktīvās karjeras pārtraukšanu var būt jānosūta arī sportista valsts federācijai.
Lai aprēķinātu Kodeksa 2. panta 4. punktā un šā standarta 11. panta 1. punkta 5. apakšpunktā norādīto 18 mēnešu periodu gadījumos, kad sportists pārtrauc aktīvo karjeru sportā, bet vēlāk atjauno aktīvu līdzdalību tajā, neņem vērā to laika posmu, kurā attiecīgais sportists nav piedalījies sportā/nav bijis pieejams ārpus sacensību pārbaudēm. Tādējādi saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu tādus ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu saistītus pārkāpumus, ko attiecīgais sportists ir izdarījis pirms aktīvās karjeras pārtraukšanas, var kombinēt ar tiem šāda veida pārkāpumiem, ko sportists izdara pēc tam, kad atjaunojis savu aktīvo dalību sportā/pieejamību ārpus sacensību pārbaudēm. Piemēram, ja sportists 12 mēnešu laikā pirms aktīvās karjeras pārtraukšanas divas reizes nav izpildījis prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu un izdara vēl vienu šādu pārkāpumu pirmo sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir atjaunojis savu aktīvo dalību sportā/pieejamību ārpus sacensību pārbaudēm, šie trīs ziņu nesniegšanas gadījumi kopā ir antidopinga noteikumu pārkāpums.]
11.2.6 Saskaņošanas nolūkā ADO citām attiecīgām antidopinga organizācijām un WADA dara pieejamus kritērijus, kurus attiecīgā ADO ir noteikusi attiecībā uz sportistu iekļaušanu tās reģistrēto pārbaužu sarakstā, kā arī esošo reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu sarakstu un vajadzības gadījumā jaunākos precizējumus; sk. Kodeksa 14. panta 3. punktu.
11.3. Prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punktu. Antidopinga organizācijas tiek rosinātas izmantot ADAMS sistēmu, lai atvieglotu šā standarta 11. pantā prasīto informācijas apmaiņu.
Attiecībā uz šā 11. panta 3. punkta piemērošanu saistībā ar komandu sporta veidiem sk. 11. panta 5. punkta 5. apakšpunktu.]
11.3.1. Atbildīgās ADO norādītajā datumā pirms katra ceturkšņa pirmās dienas (t. i., attiecīgi pirms 1. janvāra, 1. aprīļa, 1. jūlija un 1. oktobra) reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauts sportists sniedz informāciju par savu atrašanās vietu attiecīgajai SF (ja sportists ir iekļauts starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā) vai VADO (ja sportists ir iekļauts valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā), obligāti norādot šādus datus:
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 1. apakšpunktu. Ja sportists ir iekļauts gan starptautiskajā, gan valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, attiecīgā SF un VADO vienojas par to, kuras pienākums būs apkopot sportista sniegto informāciju par atrašanās vietu, un attiecīgi sportistu informēt. Ja šādas vienošanās nav, WADA nosaka, vai atbildīga ir SF vai VADO. Sportists sniedz informāciju par savu atrašanās vietu tikai atbildīgajai ADO, kura pēc tam attiecīgi dara šos datus pieejamus sportista SF/VADO un tādām citām antidopinga organizācijām, kuras saskaņā ar 11. panta 7. punkta 3. apakšpunkta c) daļu ir pilnvarotas pārbaudīt attiecīgo sportistu. Tādos gadījumos attiecīgi tāda SF/VADO, kas nav atbildīgā ADO, aizvien paziņo sportistam par viņa iekļaušanu arī attiecīgās institūcijas reģistrēto pārbaužu sarakstā saskaņā ar 11. panta 7. punkta 1. apakšpunkta b) daļu.]
a) pilnīga pasta adrese, ko var izmantot sarakstē, lai nosūtītu sportistam oficiālu paziņojumu. Tiks uzskatīts, ka sportists visus paziņojumus vai citus uz šo adresi nosūtītus sūtījumus ir saņēmis, kad pagājušas piecas darba dienas pēc šo paziņojumu vai sūtījumu iesniegšanas pastā,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 1. apakšpunkta a) daļu. Šajā saistībā sportists norāda savas dzīves vietas adresi vai citu adresi, ja viņš zina, ka tiks nekavējoties informēts par šajā adresē saņemtajiem pasta sūtījumiem. ADO ir rosināta papildināt šo pamatnosacījumu, savos noteikumos paredzot arī citas normas attiecībā uz paziņojumu un/vai "domājamu paziņojumu" (piemēram, atļaujot izmantot faksu, e-pastu, SMS ziņojumapmaiņu vai citas paziņošanas metodes; atļaujot pārbaudīt, vai paziņojums tiešām ir saņemts, tādējādi aizstājot nosacījumu par to, kad paziņojums ir uzskatāms par saņemtu; atļaujot nodot paziņojumu sportista valsts federācijai gadījumā, ja paziņojums tiek nosūtīts atpakaļ un nav nogādāts sportista norādītajā adresē). Šādu noteikumu nolūks ir saīsināt 11. panta 6. punktā norādīto laika posmu, kas paredzēts rezultātu pārvaldībai.]
b) informācija par jebkādiem sportista spēju ierobežojumiem, kas var ietekmēt paraugu savākšanas procesu,
c) īpašs apliecinājums, ka sportists piekrīt viņa sniegtās informācijas par atrašanās vietu izplatīšanai citām antidopinga organizācijām, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt attiecīgo sportistu; sk. Kodeksa 14. panta 6. punktu,
d) attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu norādīt pilnu sportista apmešanās vietas adresi (piem., mājas, pagaidu apmešanās vietas, viesnīcas utt. adresi),
e) attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu norādīt visu treniņa, darba vai citu regulāru darbību izpildes vietu (piem., skolas) nosaukumu un adresi, kā arī laika posmus, kuros parasti tiek veiktas šādas regulāras darbības, un
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 1. apakšpunkta e) daļu. Šī prasība attiecas tikai uz regulārām darbībām, t. i., tādām darbībām, kas iekļautas sportista ierastajā dienas kārtībā. Piemēram, ja sportista ierastajā dienas kārtībā ir paredzēti treniņi sporta zālē, peldbaseinā un stadionā, kā arī regulāras fizioterapijas nodarbības, sportists informācijā par savu atrašanās vietu norāda sporta zāles, stadiona, peldbaseina un fizioterapijas nodarbību vietas nosaukumu un adresi, kā arī norāda savu ierasto dienas kārtību, piem., norādot - pirmdienās: 9%9611 stadions, 15%9617 fizioterapija; otrdienās: 9%9611 stadions, 16%9618 sporta zāle; trešdienās: 9%9611 stadions, 15%9617 fizioterapija; ceturtdienās: 9%9612 sporta zāle, 16%9618 stadions; piektdienās: 9%9611 peldbaseins, 15%9617 fizioterapija; sestdienās: 9%9612 stadions, 13%9615 peldbaseins; svētdienās: 9%9611 stadions, 13%9615 peldbaseins.
Ja sportists pašreiz netrenējas, viņš to norāda informācijā par savu atrašanās vietu, sniedzot arī ziņas par cita veida dienas kārtību, ko attiecīgais sportists ievēros tajā laika posmā, uz ko attiecas viņa sniegtā informācija, piem., darba dienas kārtību, mācību grafiku vai dienas kārtību rehabilitācijas iestādē, norādot tās vietas nosaukumu un adresi, kā arī laika posmus, kuros sportists veiks šīs regulārās darbības.]
f) sportista sacensību grafiks turpmākajā ceturksnī, tostarp katras vietas nosaukums un adrese, kur sportistam ir paredzēts sacensties turpmākajā ceturksnī, kā arī datums(-i), kurā(-os) attiecīgajam sportistam ir paredzēts piedalīties sacensībās norādītajā vietā.
11.3.2. Sniedzot informāciju par savu atrašanās vietu, attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu sportists norāda arī vienu konkrētu 60 minūšu laika sprīdi starp pulksten 6 un 23 katru dienu, kurā attiecīgais sportists būs pieejams pārbaužu veikšanai norādītajā vietā.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Sportists var izvēlēties vietu, ko norādīt saistībā ar šo 60 minūšu laika sprīdi. Tā var būt sportista dzīvesvieta, treniņu, sacensību vai cita vieta (piem., darba vieta vai mācību iestāde). Ja norādītajā laika posmā sportists noteiktajā vietā nav pieejams pārbaužu veikšanai, saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunktu šādu rīcību uzskata par neierašanos uz pārbaudi.]
11.3.3. Sniedzot informāciju par savu atrašanās vietu, sportista pienākums ir nodrošināt to, ka sniegtās ziņas ir pietiekami precīzas un sīkas, lai jebkura ADO, kas to vēlas, varētu atrast sportistu saistībā ar dopinga kontroli jebkurā norādītā ceturkšņa dienā, tostarp arī attiecībā uz konkrēto dienu informācijā par atrašanās vietu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. Atbildīgā ADO nodrošina sportistam pieeju ADAMS (vai citai līdzvērtīgi funkcionālai un drošai centralizētai datu bāzei) vai nodrošina ar citu(-ām) elektroniski aizpildāmu(-ām) veidlapu(-ām) vai papīra veidlapu(-ām), ko attiecīgais sportists izmanto, lai sniegtu informāciju par savu atrašanās vietu. WADA antidopinga organizācijām saistībā ar izmantošanu/pielāgošanu dara pieejamu veidlapas paraugu.
Ja sportists precīzi nezina, kur atradīsies turpmākā ceturkšņa laikā, viņš sniedz visu tam zināmo informāciju, pamatojoties uz to, kur viņš plāno būt attiecīgajā laikā, un pēc tam vajadzības gadījumā precizējot šo informāciju saskaņā ar 11. panta 4. punkta 2. apakšpunktu. Antidopinga organizācijas nodrošina atbilstošus mehānismus (piem., faksu, internetu, e-pastu, SMS), lai atvieglotu šo datu precizēšanu.
Norādot savu atrašanās vietu, sportists (sākotnēji sniedzot informāciju par savu atrašanās vietu turpmākajā ceturksnī vai precizējot sniegto informāciju) sniedz pietiekamu informāciju, lai DK varētu atrast norādīto vietu, varētu tai piekļūt un atrast sportistu šajā vietā. Piemēram, norāde "skrienu Melnajā mežā" ir nepietiekama; šādā gadījumā, iespējams, tiks konstatēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. Līdzīgi norādot tādu vietu, kas DK nav pieejama (piem., ēka vai zona, kurai ir liegta pieeja), mēģinājums sportistu pārbaudīt, iespējams, būs nesekmīgs un tādējādi tiks konstatēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.
Šādos gadījumos ir vairākas iespējas:
a) ja ADO, izvērtējot sportista sniegto informāciju par atrašanās vietu, konstatē, ka informācija ir nepietiekama, tad saskaņā ar 11. panta 6. punkta 2. apakšpunktu ADO šādu nepietiekamību uzskata par informācijas nesniegšanu,
b) ja ADO informācijas nepietiekamību konstatē, mēģinot veikt pārbaudi un nespējot atrast attiecīgo sportistu:
i) ja nepietiekamā informācija attiecas uz 60 minūšu laika sprīdi, ADO šo gadījumu vērtē kā neierašanos uz pārbaudi saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunktu un/vai (attiecīgā gadījumā) kā izvairīšanos no paraugu savākšanas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu, un/vai kā falsifikāciju vai falsifikācijas mēģinājumu dopinga kontrolē saskaņā ar Kodeksa 2. panta 5. punktu, un
ii) ja nepietiekamā informācija attiecas uz laiku ārpus 60 minūšu laika sprīža, ADO šo gadījumu vērtē kā iespējamu informācijas nesniegšanu saskaņā ar 11. panta 6. punkta 4. apakšpunktu un/vai (attiecīgā gadījumā) kā izvairīšanos no paraugu savākšanas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu, un/vai kā falsifikāciju vai falsifikācijas mēģinājumu kādā no dopinga kontroles posmiem saskaņā ar Kodeksa 2. panta 5. punktu.]
11.3.4. Ja sportists sniedz nepatiesas ziņas par savu atrašanās vietu attiecīgajā dienā paredzētajā 60 minūšu laika sprīdī vai nepatiesas ziņas par savu atrašanās vietu pārējā laikā vai ja tas sniedz citu nepatiesu informāciju, tad attiecīgais sportists saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu (izvairīšanās no paraugu savākšanas) un/vai Kodeksa 2. panta 4. punktu (falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem) izdara antidopinga noteikumu pārkāpumu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 4. apakšpunktu. Lēmums izskatīt incidentu kā izvairīšanos no paraugu savākšanas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu un/vai kā falsifikāciju vai falsifikācijas mēģinājumu kādā no dopinga kontroles posmiem saskaņā ar Kodeksa 2. punkta 5. punktu nemazina ADO iespējas izskatīt to pašu gadījumu kā ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu saskaņā ar Kodeksa 2. punkta 4. punktu (un otrādi).]
11.3.5. Tikai tad, ja atbildīgā ADO pēc 11. panta 6. punkta 2. apakšpunktā norādītā rezultātu pārvaldības procesa var pierādīt visus turpmāk minētos faktus, tiek atzīts, ka sportists nav izpildījis prasību sniegt informāciju:
a) sportistam bija pienācīgi paziņots, i) ka viņš ir izraudzīts iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā, ii) par no tā izrietošo prasību sniegt informāciju par savu atrašanās vietu un iii) šās prasības neievērošanas sekām,
b) sportists nav izpildījis attiecīgo prasību līdz piemērojamā termiņa beigām,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta a) daļu. Sportists neizpilda prasību sniegt informāciju par savu atrašanās vietu šādos gadījumos:
i) attiecīgais sportists nesniedz šādu informāciju vai
ii) sniedz šādas ziņas (t. i., sākotnēji informē par savu atrašanās vietu turpmākajā ceturksnī vai precizē sniegto informāciju), bet nenorāda visu vajadzīgo informāciju (piem., nenorāda savu dzīves vietu attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu vai katru dienu, uz ko attiecas sportista sniegtie precizējumi), vai
iii) ja sportista norādītā informācija ir neprecīza (sākotnēji sniegtā informācija par atrašanās vietu turpmākajā ceturksnī vai sniegto ziņu precizējumi) vai nepietiekama (piem., "skrienu Melnajā mežā"), lai ADO varētu atrast šo sportistu saistībā ar pārbaužu veikšanu. Kā norādīts piezīmē par 11. panta 3. punkta 3. apakšpunktu, tad, ja informācijas neprecizitāte vai nepietiekamība attiecas uz 60 minūšu laika sprīdi un šīs nepilnības konstatē, mēģinot veikt pārbaudi attiecīgajam sportistam šajā laika sprīdī, šo gadījumu var uzskatīt par neierašanos uz pārbaudi. Citos apstākļos šādus neprecīzu vai nepietiekamu ziņu sniegšanas gadījumus var uzskatīt par informācijas nesniegšanu.]
c) (ja vienā ceturksnī sportists otro vai trešo reizi neizpilda prasību sniegt vajadzīgo informāciju) ADO ir jāpierāda, ka attiecīgajam sportistam ir paziņots par iepriekšējiem informācijas nesniegšanas gadījumiem saskaņā ar 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta a) daļu un sportists līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām nav izpildījis prasību sniegt vajadzīgo informāciju, un
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta c) daļu. Šīs prasības nolūks ir nodrošināt sportistiem taisnīgumu. Atbildīgā ADO saskaņā ar 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta a) daļu nosūta sportistam paziņojumu par pirmo informācijas nesniegšanas gadījumu, informējot sportistu par nepieciešamību sniegt vajadzīgo informāciju par atrašanās vietu līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām, lai novērstu turpmākus informācijas nesniegšanas gadījumus. Šo termiņu var noteikt ADO, tomēr trūkstošās informācijas sniegšanai pēc paziņojuma saņemšanas atvēl vismaz 24 stundu ilgu laika posmu, bet šis posms nedrīkst pārsniegt tā mēneša beigas, kurā sportists ir saņēmis paziņojumu.]
d) sportists nav ievērojis prasību nolaidības dēļ. Šajā saistībā tiks pieņemts, ka sportists nav sniedzis vajadzīgo informāciju savas nolaidības dēļ, pierādot, ka attiecīgais sportists ir informēts par minēto prasību, tomēr nav to ievērojis. Šādu pieņēmumu var atspēkot tikai tad, ja sportists pierāda, ka attiecīgais pārkāpums nav radies viņa nolaidības dēļ vai sportista rīcība nav veicinājusi šāda pārkāpuma rašanos.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta d) daļu. Ja saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu ir konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, sportista faktiskā vainas pakāpe (t. i., nolaidība vai lielāka vaina) būs būtiska, novērtējot piemērojamo diskvalifikācijas periodu saskaņā ar Kodeksa 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu.]
11.3.6. Ja trešā persona piekrīt uzņemties šādu pienākumu, reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauts sportists var izvēlēties daļēji vai pilnīgi deleģēt 11. panta 3. punkta 1. un 2. apakšpunktā noteikto pienākumu sniegt informāciju par attiecīgā sportista atrašanās vietu (un/vai 11. panta 4. punkta 3. apakšpunktā paredzētos šādas informācijas precizējumus) trešai personai, piemēram, (un atkarībā no atbildīgās ADO noteikumiem) trenerim, menedžerim vai valsts federācijai.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 3. punkta 6. apakšpunktu. Attiecībā uz šā 11. panta 3. punkta 6. apakšpunkta piemērošanu saistībā ar komandu sporta veidiem sk. 11. panta 5. punkta 4. apakšpunktu. Lai novērstu pārpratumus, tomēr jānorāda, ka tādā sporta veidā, kas nav komandu sporta veids, sportists var deleģēt pienākumu sniegt informāciju par attiecīgā sportista atrašanās vietu trešai personai arī saistībā ar vairākiem vai visiem attiecīgajiem laika posmiem, ja trešā persona piekrīt uzņemties šādu pienākumu.
Atbildīgā ADO var prasīt iesniegt gan attiecīgā sportista, gan deleģētās trešās personas parakstītu rakstisku paziņojumu par pienākuma deleģēšanu atbilstīgi 11. panta 3. punkta 6. apakšpunktam.]
11.3.7. Tomēr visos gadījumos, tostarp komandu sporta veidos:
a) katra reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauta sportista pienākums vienmēr ir sniegt precīzu un pilnīgu informāciju par savu atrašanās vietu saskaņā ar šo 11. panta 3. punktu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais sportists šīs ziņas sniedz personīgi vai deleģē šo pienākumu trešai personai (vai abējādi). Ja sportistam saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu piedēvē pārkāpumu saistībā ar informācijas nesniegšanu, attiecīgo sportistu neattaisno tas, ka viņš šo pienākumu ir deleģējis trešai personai un trešā persona nav ievērojusi attiecīgās prasības, un
b) šāds sportists vienmēr ir personīgi atbildīgs par savu pieejamību pārbaužu veikšanai vietā, kas norādīta informācijā par viņa atrašanās vietu, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais sportists šīs ziņas ir sniedzis pats vai deleģējis šo pienākumu trešai personai (vai abējādi). Ja sportistam saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu piedēvē pārkāpumu saistībā ar neierašanos uz pārbaudi, attiecīgo sportistu neattaisno tas, ka viņš konkrētajā laika posmā pienākumu sniegt informāciju par atrašanās vietu ir deleģējis trešai personai un trešā persona nav sniegusi pareizas ziņas vai nav precizējusi sākotnēji sniegto informāciju, lai nodrošinātu to, ka sniegtā informācija par sportista atrašanās vietu konkrētajā dienā ir pareiza un precīza.
11.4. Pieejamība pārbaužu veikšanai
11.4.1. Reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauta sportista pienākums ir jebkurā attiecīgā ceturkšņa dienā atrasties vietā, kuru šis sportists ir norādījis sniegtajā informācijā par savu atrašanās vietu, un būt pieejamam pārbaužu veikšanai attiecībā uz konkrēto dienu informācijā par sportista atrašanās vietu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 4. punkta 1. apakšpunktu. Šī konkrētā prasība neietekmē sportista pamatpienākumu sniegt vispārēju informāciju par savu atrašanās vietu nākamajā ceturksnī un ierasties uz pārbaudi jebkurā laikā un vietā šajā ceturksnī.
Lai palielinātu dopinga kontroles efektivitāti, novēršot un atklājot krāpšanās gadījumus, pārbaužu veikšana ir jāplāno tā, lai pārbaudes laiks nebūtu prognozējams Lai īstenotu šo mērķi, pārbaudes mēģina veikt dažādos dienas laikos. Tādējādi 60 minūšu laika sprīdis nav paredzēts, lai ierobežotu pārbaudes, veicot tās tikai šajā laika posmā, vai radītu "standarta" pārbaužu laiku, bet gan:
a) lai skaidri noteiktu, kad nesekmīgu mēģinājumu veikt pārbaudi uzskatīs par neierašanos uz pārbaudi (tādējādi palīdzot sportistam izvairīties no neierašanās uz pārbaudi un palīdzot ADO, kā arī lietas izskatīšanas komisijai noteikt, kādos gadījumos ir jāsecina, ka notikusi neierašanās uz pārbaudi),
b) lai garantētu, ka sportistu vismaz reizi dienā ir iespējams atrast un savākt paraugu (tādējādi novēršot krāpšanās iespējas vai vismaz pēc iespējas apgrūtinot krāpšanos),
c) lai palielinātu tās pārējās informācijas ticamību, ko sportists sniedz par savu atrašanās vietu, tādējādi palīdzot ADO atrast sportistu saistībā ar dopinga kontroli ārpus noteiktā 60 minūšu laika sprīža:
i) 60 minūšu laika sprīdis konkrētā dienā "piesaista" sportistu noteiktai vietai. Saistībā ar informāciju, ko sportists sniedz par savu apmešanās vietu, treniņu un sacensību vietām, kā arī vietām, kur sportists konkrētajā dienā veic citas regulāras darbības, ADO var atrast sportistu, lai veiktu dopinga kontroli, ārpus 60 minūšu laika sprīža vai noteikt, vai sportista sniegtā informācija par savu atrašanās vietu ārpus 60 minūšu laika sprīža ir nepilnīga un/vai neprecīza (ko atkarībā no apstākļiem var uzskatīt par informācijas nesniegšanu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu, izvairīšanos no paraugu savākšanas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu un/vai falsifikāciju saskaņā ar Kodeksa 2. panta 5. punktu),
ii) protams, sportista interesēs ir sniegt pēc iespējas vairāk informācijas par to, kur viņš atrodas ārpus 60 minūšu laika sprīža, lai antidopinga organizācijas varētu pārbaudīt attiecīgo sportistu ārpus attiecīgā 60 minūšu perioda un attiecīgais sportists neriskētu būt atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi, un
d) iegūt noderīgu informāciju dopinga apkarošanas jomā, piem., vai sportists regulāri norāda tādus laika sprīžus, starp kuriem ir gari intervāli, un/vai pēdējā brīdī maina norādīto laika sprīdi un/vai atrašanās vietu. Pamatojoties uz šādu informāciju, attiecībā uz minētajiem sportistiem var noteikt mērķpārbaudes.]
11.4.2. Sportista pienākums ir nodrošināt to (tostarp vajadzības gadījumā sniedzot informācijas precizējumus), ka viņa sniegtā informācija par savu atrašanās vietu ir pietiekama, lai ikviena ADO jebkurā attiecīgā ceturkšņa dienā varētu atrast attiecīgo sportistu saistībā ar dopinga kontroli, tostarp arī saistībā ar konkrēto dienu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī. Ja apstākļu maiņas dēļ sportista vai sportista vārdā iepriekš sniegtā informācija (sākotnēji sniegtā informācija par atrašanās vietu vai turpmākie precizējumi) vairs nav precīza vai pilnīga (t. i., šie dati nav pietiekami, lai ikviena ADO jebkurā attiecīgā ceturkšņa dienā varētu atrast attiecīgo sportistu saistībā ar dopinga kontroli, tostarp arī saistībā ar konkrēto dienu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī), sportista pienākums ir precizēt informāciju par savu atrašanās vietu, lai šīs ziņas būtu precīzas un pilnīgas. Attiecīgā sportista pienākums ir precizēt šo informāciju iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms tā 60 minūšu laika sprīža, kas saistībā ar konkrēto dienu ir norādīts viņa sniegtajā informācijā. Šā pienākuma neizpildes sekas ir šādas:
a) ja šādas rīcības dēļ ADO mēģinājums veikt attiecīgā sportista pārbaudi noteiktajā 60 minūšu laika sprīdī ir nesekmīgs, tad saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunktu šo nesekmīgo mēģinājumu uzskata par neierašanos uz pārbaudi, un
b) attiecīgā gadījumā šā pienākuma neizpildi saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu var uzskatīt par izvairīšanos no paraugu savākšanas un/vai saskaņā ar Kodeksa 2. panta 5. punktu par falsifikāciju vai falsifikācijas mēģinājumu dopinga kontrolē, un
c) jebkurā gadījumā ADO apsver iespēju noteikt mērķpārbaudes attiecībā uz konkrēto sportistu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 4. punkta 2. apakšpunktu. ADO pienākums ir nodrošināt to, ka visi sportista sniegtie informācijas precizējumi tiek pārbaudīti, pirms ADO mēģina savākt paraugu no attiecīga sportista, pamatojoties uz viņa sniegto informāciju par savu atrašanās vietu. Lai novērstu pārpratumus, tomēr jānorāda, ka tad, ja sportists pirms sākotnēji noteiktā 60 minūšu laika sprīža labo sniegto informāciju par 60 minūšu laika sprīdi attiecībā uz konkrēto dienu, šim sportistam aizvien ir jāierodas uz pārbaudi sākotnējā 60 minūšu laika sprīdī, ja attiecīgā amatpersona šajā sākotnēji noteiktajā 60 minūšu laika sprīdī atrod šo sportistu, lai veiktu dopinga kontroli.
Informāciju par 60 minūšu laika sprīdi var labot jebkurā laikā līdz šā laika sprīža sākumam. Tomēr attiecīgos apstākļos, ja sportists pēdējā brīdī labo sniegto informāciju, šādu rīcību var uzskatīt par iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar izvairīšanos no paraugu savākšanas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 3. punktu un/vai falsifikāciju (vai falsifikācijas mēģinājumu) dopinga kontrolē saskaņā ar Kodeksa 2. panta 5. punktu.
Ja sportists labo sniegto informāciju, bet šie labojumi ir nepilnīgi, neprecīzi vai nepietiekami, lai ADO varētu atrast attiecīgo sportistu, tad saskaņā ar 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta b) daļu šo gadījumu var uzskatīt par informācijas nesniegšanu.]
11.4.3. Tikai tad, ja atbildīgā ADO pēc 11. panta 6. punkta 3. apakšpunktā norādītā rezultātu pārvaldības procesa var pierādīt visus turpmāk minētos faktus, tiek atzīts, ka sportists nav ieradies uz pārbaudi:
a) informējot sportistu par to, ka viņš ir izraudzīts iekļaušanai reģistrēto pārbaužu sarakstā, sportists tiek informēts par to, ka viņš ir atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi, ja informācijā par sportista atrašanās vietu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī attiecīgais sportists nav bijis pieejams pārbaužu veikšanai tajā vietā, kas norādīta attiecībā uz šo laika sprīdi,
b) DK attiecīgā ceturkšņa konkrētajā dienā ir mēģinājis veikt sportista pārbaudi informācijā par viņa atrašanās vietu attiecībā uz konkrēto dienu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī, ierodoties vietā, kas norādīta saistībā ar šo laika sprīdi,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta b) daļu. Ja sportists 60 minūšu laika sprīža sākumā nav pieejams pārbaužu veikšanai, bet vēlāk šajā laika sprīdī ir pieejams pārbaužu veikšanai, DK savāc paraugu un pārbaudes mēģinājums nav uzskatāms par nesekmīgu, taču DK savā ziņojumā par paraugu savākšanu sniedz visu informāciju par sportista aizkavēšanos. Saskaņā ar Kodeksa 2. punkta 3. vai 5. punktu atbildīgā ADO jebkuru šāda veida rīcību izmeklē kā iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar izvairīšanos no paraugu savākšanas. Šāda rīcība var sekmēt mērķpārbaužu noteikšanu attiecīgajam sportistam.
Ja sportists saistībā ar dopinga kontroli ir atrasts, viņš paliek kopā ar DK, līdz paraugs ir savākts, pat tad, ja šis process ir ilgāks par 60 minūšu laika sprīdi.
Ja sportists noteiktajā 60 minūšu laika sprīdī nav pieejams pārbaužu veikšanai vietā, kas norādīta saistībā ar šo laika sprīdi attiecīgajā dienā, šis sportists ir atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi arī tad, ja vēlāk šajā dienā sportists tiek atrasts un paraugs tiek sekmīgi savākts.]
c) norādītajā 60 minūšu laika sprīdī DK attiecīgajos apstākļos darīja visu iespējamo (t. i., ņemot vērā konkrētās vietas iezīmes), lai atrastu sportistu, bet nespēja paziņot sportistam par pārbaudi,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta c) daļu. Ja sportists nav atrodams uzreiz, kad DK ir ieradies vietā, kas norādīta saistībā ar 60 minūšu laika sprīdi, DK paliek šajā vietā atlikušo 60 minūšu laika sprīdi un šajā laikā atbilstīgi apstākļiem dara visu iespējamo, lai mēģinātu sportistu atrast.]
d) attiecīgā gadījumā ir ievēroti 11. panta 4. punkta 4. apakšpunkta noteikumi, un
e) sportists noteiktajā 60 minūšu laika sprīdī nav bijis pieejams pārbaužu veikšanai norādītajā vietā nolaidības dēļ. Šajā saistībā pieņem, ka sportists ir bijis nolaidīgs, pierādot 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta a)%96d) daļā norādītos apstākļus. Šādu pieņēmumu var atspēkot tikai tad, ja sportists pierāda, ka viņa nolaidība nav radījusi vai veicinājusi to, ka attiecīgais sportists i) nav bijis pieejams pārbaudēm attiecīgajā vietā konkrētajā laika sprīdī un ii) nav precizējis jaunāko sniegto informāciju par savu atrašanās vietu, lai paziņotu par atrašanos citā vietā, kur attiecīgais sportists būs pieejams pārbaužu veikšanai saistībā ar attiecīgo dienu norādītajā 60 minūšu laika sprīdī.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta e) daļu. Ja saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu ir konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, sportista faktiskā vainas pakāpe (t. i., nolaidība vai lielāka vaina) būs būtiska, novērtējot piemērojamo diskvalifikācijas periodu saskaņā ar Kodeksa 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu.]
11.4.4. Lai sportistiem nodrošinātu taisnīgumu, jebkurš turpmākais (tās pašas vai citas ADO) mēģinājums pārbaudīt sportistu, kuram iepriekš ir nesekmīgi mēģināts veikt pārbaudi kādā no sportista sniegtajā informācijā par atrašanās vietu norādītajiem 60 minūšu laika sprīžiem, ir uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi tikai tad, ja šāds turpmākais mēģinājums ir noticis pēc tam, kad sportists saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta b) daļu ir saņēmis paziņojumu par sākotnējo nesekmīgo mēģinājumu.
11.5. Komandu sporta veidi
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punktu. 2007.%962008. gada apspriežu fāzē par 2007. gada Starptautiskā pārbaužu standarta 3.0. versijas pārskatīšanu daudzos iesniegumos attiecībā uz komandu sporta veidiem ir norādīts, ka saskaņotai sistēmai saistībā ar informāciju par atrašanās vietu ir jābūt pietiekami elastīgai, lai atspoguļotu to, ka komandu sporta veidu organizēšanas un īstenošanas pamatā ir komanda, nevis indivīds, un lielāko daļu darbību šajos sporta veidos veic, ņemto vērā to, ka šos sporta veidus īsteno kolektīvi, nevis individuāli. 11. panta 5. punkta nolūks ir atspoguļot šo komandu sporta veidu raksturīgo iezīmi, paredzot iespēju izstrādāt reģistrēto pārbaužu sarakstu, ko veic, pamatojoties uz komandām. Šis pants turklāt paredz iespēju sniegt kolektīvu informāciju par komandas sportistu atrašanās vietu, papildus informācijai par komandas kopīgajām darbībām norādot individuālas ziņas par katra sportista atrašanās vietu tādos laika posmos, kad sportisti nav kopā ar komandu. Saskaņā ar 2004.%962007. gadā īstenoto sistēmu komandu sporta veidos, piemēram, ūdens polo un regbijā, katrs sportists vienmēr ir personīgi atbildīgs par šīs informācijas precizitāti un savu pieejamību pārbaudēm minētajā informācijā norādītajā laikā un vietā.]
11.5.1. Par kādu komandu sporta veidu atbildīgā SF var veidot savu reģistrēto pārbaužu sarakstu, pamatojoties uz komandām, t. i., šajā reģistrēto pārbaužu sarakstā attiecīgajā laika posmā iekļaujot dažus vai visus konkrēto komandu sportistus.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 1. apakšpunktu. Piemēram, SF var izlemt jebkurā laikā veidot reģistrēto pārbaužu sarakstu, pamatojoties uz labākajām valstu izlasēm. Gadā, kad norisinās attiecīgās SF pasaules čempionāts, tā var nolemt paplašināt reģistrēto pārbaužu sarakstu, iekļaujot šajā sarakstā visas tās valstu izlases, kas kvalificējušās dalībai attiecīgajā čempionātā. Saskaņā ar 11. panta 7. punkta 5. apakšpunktu SF var deleģēt pienākumu apkopot informāciju par minēto sportistu atrašanās vietu attiecīgajām valstu federācijām.
Ja VADO savā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauj kādu komandu sporta veidu, tā var izmantot šo pašu pieeju.]
11.5.2. Tā kā komandu sastāvs regulāri mainās, SF saskaņā ar 11. panta 2. punkta 4. apakšpunktu šādiem gadījumiem izstrādā noteikumus attiecībā uz reģistrētā pārbaužu saraksta satura izmaiņām attiecīgajā laika posmā.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 2. apakšpunktu. Piemēram, attiecībā uz tādu komandu sporta veidu, kur reģistrēto pārbaužu saraksts ir veidots, pamatojoties uz valstu izlasēm, SF šajā sarakstā var iekļaut tādus sportistus, kas laikā pirms attiecīgā ceturkšņa bijuši iekļauti jaunākajā valsts izlases sastāvā. SF noteikumos būs paredzēts, vai gadījumos, kad konkrētajā ceturksnī komandas sastāvs mainās, reģistrēto pārbaužu sarakstā šādas izmaiņas veic nekavējoties (piem., tādus iepriekšējā sastāvā iekļautus sportistus, kas nav iekļauti jaunajā sastāvā, nekavējoties svītro no reģistrēto pārbaužu saraksta) vai šādas izmaiņas sarakstā veic attiecībā uz turpmāko ceturksni (piem., tāds sportists, kas nav iekļauts jaunajā komandas sastāvā, ir iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā līdz attiecīgā ceturkšņa beigām).]
11.5.3. Tādā komandu sporta veidā, kur reģistrēto pārbaužu saraksts ir izveidots, pamatojoties uz komandām, izraudzīto komandu sportisti, iespējams, lielāko daļu sporta aktivitāšu (piem., treniņus, ceļojumus, taktikas apspriedes) veiks kolektīvi. Tādējādi liela daļa 11. panta 3. punktā noteiktās informācijas par atrašanās vietu attiecībā uz visiem komandas sportistiem būs vienāda. Turklāt gadījumos, kad komandas sportists nepiedalās kolektīvā plānotā komandas darbībā (piem., traumas dēļ), attiecīgais sportists, iespējams, veic citas darbības savas komandas uzraudzībā (piem., ārstējas pie komandas ārsta). Šādas kolektīvas vai cita veida darbības, kuras veic komandā, šajā starptautiskajā pārbaužu standartā apzīmē par komandas darbībām.
11.5.4. Uz tādu sportistu, kas iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā tāpēc, ka attiecīgais sportists ir konkrētas komandas sastāvā, attiecas tās pašas individuālās prasības sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, kādas norādītas šajā 11. pantā un attiecas uz tiem sportistiem, kuri ir iekļauti reģistrēto pārbaužu sarakstā, pamatojoties uz citiem kritērijiem. Tomēr saskaņā ar 11. panta 3. punkta 6. un 7. apakšpunktu 11. panta 5. punkta 3. apakšpunktā norādītajos apstākļos sportists var pilnīgi vai daļēji deleģēt komandai pienākumu sniegt 11. panta 3. punkta 1. un 2. apakšpunktā norādīto informāciju par viņa atrašanās vietu (un/vai 11. panta 4. punkta 2. apakšpunktā norādītos labojumus); tādā gadījumā šo informāciju sniedz (piemēram, atkarībā no atbildīgās ADO noteikumiem) treneris, menedžeris vai valsts federācija.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 4. apakšpunktu. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka ērtības un efektivitātes labad sportists komandu sporta veidā var deleģēt komandai pienākumu sniegt informāciju par attiecīgā sportista atrašanās vietu ne vien attiecībā uz tiem laika posmiem, kuros tiek veiktas komandas darbības, bet arī saistībā ar tādiem laika posmiem, kad šis sportists nav kopā ar komandu, ar nosacījumu, ka komanda piekrīt uzņemties šādu pienākumu. Šādos gadījumos sportists sniedz komandai individuālu informāciju par savu atrašanās vietu saistībā ar konkrēto laika posmu; komanda papildina ar šiem datiem tās sniegto informāciju par komandas darbībām.
Tādos komandu sporta veidos, kur sportists var piedalīties sporta spēlēs vairāku komandu sastāvā un tāpēc jebkurā laika posmā, par kuru tiek apkopota informācija, var būt iesaistīts vairāku komandu darbībās, attiecīgajos noteikumos ir jāparedz nepārprotamas normas saistībā ar 11. panta 3. punktā noteiktās informācijas apkopošanu un sniegšanu. Piemēram, ja SF savu reģistrēto pārbaužu sarakstu veido, pamatojoties uz valstu izlasēm, tie sportisti, kas iekļauti šādās komandās, iespējams, daudz laika pavada kopā ar savas valsts izlasi, piedaloties starptautiskos sporta pasākumos, tomēr ievērojamu daļu laika viņi pavada arī sporta klubu sastāvā, piedaloties vietējos un/reģionālos sporta pasākumos. Šādos gadījumos valsts federācija apkopo informāciju par minētā sportista komandas darbībām saistībā ar attiecīgo sporta klubu un iekļauj šos datus informācijā par sportista atrašanās vietu līdztekus ziņām par valsts izlases komandas darbībām un sportista individuālajai informācijai par savu atrašanās vietu saistībā ar konkrēto laika posmu.]
11.5.5. 11. panta 5. punkta 4. apakšpunktā norādītajos apstākļos komanda (piem., valsts federācija) var sniegt informāciju par sportista atrašanās vietu attiecīgā sportista vārdā, norādot šādas 11. panta 3. punktā noteiktas ziņas:
a) pilnīgu pasta adresi oficiāla paziņojuma nosūtīšanai saskaņā ar 11. panta 3. punkta 1. apakšpunkta a) daļu. Vienojoties ar sportistu, šādu paziņojumu var nosūtīt komandai,
b) 11. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b), c), d) un f) daļā norādīto informāciju,
c) attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu %96 jebkuras komandas darbības izpildes laiku(-us) neatkarīgi no tā, vai tā ir kolektīva darbība (piem., treniņš) vai individuāla darbība komandas uzraudzībā (piem., ārstēšana), kā arī norādot šās darbības norises vietu un citas precīzas ziņas, kas nepieciešamas, lai attiecīgo sportistu varētu atrast konkrētajā(-os) laikā(-os), un
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 5. apakšpunkta c) daļu. Ja sportists papildus komandas darbībām veic citas regulāras darbības (piem., attiecīgais sportists ir iesācējs, tāpēc strādā arī algotu darbu vai apmeklē skolu), saskaņā ar 11. panta 3. punkta 1. apakšpunkta e) daļu ir jānorāda arī šo citu regulāro darbību norises vieta un laiks.]
d) attiecībā uz katru turpmākā ceturkšņa dienu sportists norāda arī vienu konkrētu 60 minūšu laika sprīdi starp pulksten 6 un 23, kurā viņš ir pieejams pārbaužu veikšanai konkrētā vietā. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka šo 60 minūšu laika sprīdi var noteikt arī tādā laika posmā, kurā attiecīgajā dienā notiek komandas darbības.
11.5.6. Attiecībā uz komandu sporta veidos reģistrēto pārbaužu sarakstos iekļautajiem sportistiem atbildību par informācijas nesniegšanu nosaka saskaņā ar 11. panta 3. punkta 5. apakšpunktu, bet atbildību par neierašanos uz pārbaudi %96 saskaņā ar 11. panta 4. punkta 2. apakšpunktu Saskaņā ar 11. panta 3. punkta 7. apakšpunktu:
a) ja komanda nesniedz vajadzīgo informāciju par sportista atrašanās vietu vai sniedz šādas ziņas, bet nenorāda visu vajadzīgo informāciju, (saskaņā ar 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasībām) sportists atbilstīgi Kodeksa 2. punkta 4. apakšpunktam ir atbildīgs par informācijas nesniegšanu, un
b) ja informācija par sportista atrašanās vietu mainās pēc tam, kad šādas ziņas ir sniegtas, saskaņā ar 11. panta 4. punkta 2. apakšpunktu ir jāiesniedz attiecīgi labojumi, lai informācija par sportista atrašanās vietu vienmēr būtu precīza. Ja labojumus nesniedz un tāpēc mēģinājums sportistu pārbaudīt attiecīgajā 60 minūšu laika sprīdī ir nesekmīgs, (saskaņā ar 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasībām) sportists atbilstīgi Kodeksa 2. punkta 4. apakšpunktam ir atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 6. apakšpunktu. Piemēram, ja mēģinājums sportistu pārbaudīt konkrētas komandas darbības laikā noradītajā 60 minūšu laika sprīdī ir nesekmīgs, jo komandas pārstāvis sniedzis nepareizu informāciju saistībā ar šo komandas darbību vai nav paziņojis iepriekš sniegtās informācijas labojumus, ja ar šo komandas darbību saistītā informācija ir mainījusies, tad komandai var noteikt sankcijas saskaņā ar piemērojamajiem SF noteikumiem attiecībā uz šādu kļūdu, tomēr attiecīgais sportists aizvien ir atbildīgs par neierašanos uz pārbaudi (pieņemot, ka ir ievērotas 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības). Šāda prasība ir noteikta tālab, ka sportists var izvairīties no atbildības par savu pieejamību pārbaužu veikšanai, ja sportistam ir iespēja vainot komandu par to, ka viņš nav bijis pieejams pārbaužu veikšanai komandas norādītajā vietā. Protams, komanda un sportists ir vienlīdz ieinteresēti nodrošināt to, lai sniegtā informācija par sportista atrašanās vietu būtu precīza, kā arī novērst iespēju, ka sportists neizpilda prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu.]
11.5.7. Papildus reģistrēto pārbaužu sarakstam, ko ADO uztur saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem šā 11. panta 5. punkta noteikumiem, saskaņā ar 11. panta 1. punkta 6. apakšpunktu ADO attiecībā uz komandu sporta veidiem var izveidot vienu vai vairākus citus pārbaužu sarakstus, iekļaujot tajos citas tās pakļautībā esošas komandas/sportistus, un saistībā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu attiecībā uz šiem sarakstiem var piemērot citas prasības saistībā ar informācijas sniegšanu par atrašanās vietu.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 5. punkta 7. apakšpunktu. Labs šāda papildu saraksta piemērs ir Anglijas Futbola federācijas uzturētais saraksts 2006.%962008. gadam, kurā iekļauti visi tie sportisti, kas spēlē konkrētās komandās. Saskaņā ar futbola federācijas pieeju, ko FIFA un citu noteiktu sporta veidu starptautiskās federācijas ir atzinušas par derīgu modeli, komanda, kas izraudzīta iekļaušanai šādā sarakstā, periodiski sniedz informāciju par sportistu atrašanās vietu futbola federācijai, norādot komandas sastāvā reģistrēto sportistu vārdus, kā arī komandas treniņu un sacensību grafiku turpmākajā laika posmā. Citiem vārdiem sakot, futbola federācijai paziņo informāciju par komandas atrašanās vietu 11. panta 5. punkta 3. apakšpunktā norādīto komandas darbību laikā. Ja šajā gadījumā attiecīgās komandas sportistu šādas komandas darbības laikā mēģina pārbaudīt, bet konkrētais sportists nav pieejams pārbaužu veikšanai norādītajā vietā, tad saistībā ar šo sportistu uzsāk izmeklēšanu par iespējamo neierašanos uz pārbaudi. Ja pēc izmeklēšanas tiek konstatēts, ka sportists nav bijis pieejams pārbaužu veikšanai tāpēc, ka komanda futbola federācijai nav sniegusi precīzu informāciju par sportista līdzdalību attiecīgajā komandas darbībā un/vai šādas komandas darbības norises vietu, sankcijas nosaka komandai, nevis sportistam. Pretējā gadījumā sportists ir atbildīgs par neierašanas uz pārbaudi, ja nav ārkārtēju apstākļu.
Šā standarta noteikumi neliedz antidopinga organizācijām uzturēt šādus sarakstus attiecībā uz komandu sporta veidiem, piemērojot minētās prasības sniegt informāciju par savu atrašanās vietu. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem šā 11. panta 5. punkta noteikumiem šādus sarakstus var veidot un uzturēt papildus reģistrēto pārbaužu sarakstam (nevis aizstājot šo sarakstu), uz ko attiecas visas 11. panta prasības.]
11.6. Rezultātu pārvaldība
11.6.1. Starptautiskā pārbaužu standarta A pielikums ("Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana") neattiecas uz ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. Tā vietā piemēro šā 11. panta 6. punkta noteikumus.
11.6.2. Attiecībā uz iespējamu informācijas nesniegšanu rezultātu pārvaldības process noris šādi:
a) ja šķiet, ka visas ar informācijas nesniegšanu saistītās 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasības ir ievērotas, atbildīgā ADO ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pēc iespējamā informācijas nesniegšanas gadījuma atklāšanas datuma nosūta attiecīgajam sportistam paziņojumu par iespējamu informācijas nesniegšanu, aicinot sportistu sniegt atbildi 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Atbildīgā ADO minētajā paziņojumā brīdina sportistu:
i) ja vien sportists nepārliecinās atbildīgo ADO, ka attiecīgais gadījums nav uzskatāms par informācijas nesniegšanu, (saskaņā ar turpmāk norādīto rezultātu pārvaldības procesa atlikušo daļu) tiks reģistrēts, ka sportistam ir piedēvēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, un
ii) par sekām attiecībā uz sportistu, ja lietas izskatīšanas komisija apstiprinās, ka sportistam piedēvētais pārkāpums ir uzskatāms par ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta a) daļas ii) sadaļu. Paziņojumā sportistu informē par to, vai viņam pirms šīs iespējamās ziņu nesniegšanas par atrašanās vietu 18 mēnešu laika posmā ir piedēvēti kādi citi šādu ziņu nesniegšanas gadījumi.]
b) ja sportists apstrīd iespējamo informācijas nesniegšanas gadījumu, atbildīgā ADO atkārtoti novērtē, vai ir ievērotas visas 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasības. Nosūtot sportistam vēstuli ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pēc sportista atbildes saņemšanas, atbildīgā ADO informē sportistu, vai tā aizvien uzskata, ka sportists nav izpildījis prasību sniegt vajadzīgo informāciju,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta b) daļu. Jebkuru paziņojumu, kurš nosūtīts sportistam atbilstoši 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta b) daļai un kurā ir pausts atzinums, ka sportists ir izpildījis prasību sniegt vajadzīgo informāciju, nosūta arī WADA un visām citām pusēm, kurām saskaņā ar Kodeksa 13. pantu ir pārsūdzības tiesības; saskaņā ar minēto Kodeksa pantu šo lēmumu var pārsūdzēt WADA un/vai šādas citas puses.]
c) ja sportists nesniedz atbildi līdz attiecīgā termiņa beigām vai atbildīgā ADO (neatkarīgi no sportista atbildes) aizvien apgalvo, ka sportists nav izpildījis prasību sniegt vajadzīgo informāciju, atbildīgā ADO nosūta sportistam paziņojumu, ka attiecībā uz šo sportistu tiks reģistrēts iespējams informācijas nesniegšanas gadījums. Atbildīgā ADO līdztekus informē sportistu, ka viņš ir tiesīgs sniegt šo lēmumu administratīvai pārskatīšanai,
d) ja sportists lūdz minēto lēmumu pārskatīt, administratīvo pārskatīšanu veic tāds atbildīgās ADO pārstāvis, kas nav bijis iesaistīts sportistam piedēvētā informācijas nesniegšanas gadījuma iepriekšējā novērtēšanā. Pārskatīšanu pamato tikai ar rakstiskiem iesniegumiem un tās nolūkā izvērtē, vai ir ievērotas visas 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasības. Pārskatīšanu pabeidz 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc sportista lūguma saņemšanas un lēmumu paziņo sportistam, nosūtot viņam vēstuli ne vēlāk kā 7 (septiņas) dienas pēc lēmuma pieņemšanas,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta d) daļu. Šā panta noteikumi neliedz tādai ADO, kuras resursi ir pietiekami, minētās pārskatīšanas nolūkā izmantot komisiju, kurā ir ne vairāk kā trīs personas, ar nosacījumu, ka neviena no šīm personām nav bijusi iesaistīta sportistam piedēvētā informācijas nesniegšanas gadījuma iepriekšējā novērtēšanā.]
e) ja pēc minētās pārskatīšanas izrādās, ka nav ievērotas 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasības, sportistam piedēvētā informācijas nesniegšana nav uzskatāma par ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, un
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta e) daļu. Jebkuru paziņojumu, kurš nosūtīts sportistam atbilstoši 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta e) daļai un kurā ir pausts atzinums, ka sportists ir izpildījis prasību sniegt vajadzīgo informāciju, nosūta arī WADA un visām citām pusēm, kurām saskaņā ar Kodeksa 13. pantu ir pārsūdzības tiesības; saskaņā ar minēto Kodeksa pantu šo lēmumu var pārsūdzēt WADA un/vai šādas citas puses.]
f) ja sportists nelūdz administratīvi pārskatīt viņam piedēvēto informācijas nesniegšanas gadījumu līdz attiecīgā termiņa beigām vai ja, veicot administratīvo pārskatīšanu, tiek pieņemt lēmums, ka ir ievērotas visas 11. panta 3. punkta 5. apakšpunkta prasības, atbildīgā ADO reģistrē to, ka sportistam ir piedēvēts informācijas nesniegšanas gadījums, un informē sportistu, kā arī konfidenciāli paziņo WADA un visām citām attiecīgajām antidopinga organizācijām par šo sportistam piedēvēto informācijas nesniegšanas gadījumu un dara zināmu to, kurā datumā šāds gadījums ir noticis.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta f) daļu. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka atbildīgā ADO ir tiesīga paziņot citām attiecīgajām antidopinga organizācijām (ievērojot stingru konfidencialitāti) par sportistam piedēvēto informācijas nesniegšanas gadījumu arī agrākā rezultātu pārvaldības procesa posmā. Atbildīgā ADO ir tiesīga šādi rīkoties, kad vien tā uzskata par piemērotu (saistībā ar pārbaužu plānošanu vai citu iemeslu dēļ).
11. panta 6. punkta 2. apakšpunkta f) daļā norādītajā paziņojumā sportistu atkārtoti informē par to, vai viņam pirms šī iespējamā informācijas nesniegšanas gadījuma 18 mēnešu laika posmā ir piedēvēts kāds cits pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.]
11.6.3. Saistībā ar iespējamo neierašanos uz pārbaudi rezultātu pārvaldības process noris šādi:
a) DK sniedz attiecīgajai ADO ziņojumu par nesekmīgu mēģinājumu, sniedzot sīku informāciju par parauga savākšanas mēģinājumu, tostarp šā mēģinājuma datumu un vietu, precīzu laiku, kad DK ieradās un kad atstāja minēto vietu, un ko DK darīja, lai mēģinātu atrast attiecīgo sportistu, tostarp precīzi informējot par visām darbībām, kuras DK veica kopā ar trešajām personām, kā arī visu citu attiecīgo informāciju par parauga savākšanas mēģinājumu,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta a) daļu. WADA antidopinga organizācijām izmantošanas/pielāgošanas nolūkā dara pieejamu paraugu ziņojumam par nesekmīgu mēģinājumu. Ja kāda ADO pārbaužu veikšanai savā vārdā pilnvaro citu ADO, pilnvaru piešķīrēja organizācija var norādīt termiņu, līdz kuram pilnvarotajai ADO jāiesniedz tai ziņojums par nesekmīgu mēģinājumu.]
b) ja izrādās, ka ir ievērotas visas tās 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības, kas saistītas ar neierašanos uz pārbaudi, atbildīgā ADO (t. i., tā ADO, kuras vārdā tika mēģināts veikt attiecīgo pārbaudi) ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pēc nesekmīgā mēģinājuma datuma nosūta sportistam paziņojumu par nesekmīgu mēģinājumu, aicinot sportistu sniegt atbildi 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc šā paziņojuma saņemšanas. Atbildīgā ADO šajā paziņojumā brīdina sportistu:
i) ja vien sportists nepārliecinās atbildīgo ADO, ka attiecīgais gadījums nav uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi, (saskaņā ar turpmāk norādīto rezultātu pārvaldības procesa atlikušo daļu) tiks reģistrēts, ka sportistam ir piedēvēts pārkāpums saistībā ar neierašanos uz pārbaudi, un
ii) par sekām attiecībā uz sportistu, ja lietas izskatīšanas komisija apstiprinās, ka attiecīgais gadījums ir uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta b) daļas ii) sadaļu. Paziņojumā sportistu informē arī par to, vai viņam pirms šīs iespējamās neierašanās uz pārbaudi 18 mēnešu laika posmā ir piedēvēti citi gadījumi saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. (Sk. arī piezīmi par 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta d) daļu.)]
c) ja sportists apstrīd iespējamo neierašanos uz pārbaudi, atbildīgā ADO atkārtoti novērtē, vai ir ievērotas visas 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības. Nosūtot sportistam vēstuli ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pēc sportista atbildes saņemšanas, atbildīgā ADO informē sportistu, vai tā aizvien uzskata, ka attiecīgais gadījums ir neierašanās uz pārbaudi,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta c) daļu. WADA plāno izdot vadlīnijas par nesekmīga mēģinājuma novērtējumu, norādot arī to, kādi paskaidrojumi ir vai nav pietiekams attaisnojums saistībā ar iespējamo neierašanos uz pārbaudi.
Jebkuru paziņojumu, kurš nosūtīts sportistam atbilstoši 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta c) daļai un kurā ir pausts atzinums, ka attiecīgais gadījums nav uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi, nosūta arī WADA un visām citām pusēm, kurām saskaņā ar Kodeksa 13. pantu ir pārsūdzības tiesības; saskaņā ar minēto Kodeksa pantu šādu lēmumu var pārsūdzēt WADA un/vai šādas citas puses.]
d) ja sportists nesniedz atbildi līdz attiecīgā termiņa beigām vai ja atbildīgā ADO (neatkarīgi no sportista atbildes) aizvien apgalvo, ka attiecīgais gadījums ir uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi, atbildīgā ADO nosūta sportistam paziņojumu, ka attiecībā uz šo sportistu tiks reģistrēta iespējama neierašanās uz pārbaudi. Atbildīgā ADO līdztekus informē sportistu par to, ka viņš ir tiesīgs lūgt administratīvi pārskatīt lēmumu par viņam piedēvētu neierašanos uz pārbaudi. Ja sportistam kādā no iepriekšējiem šā procesa posmiem nav sniegts ziņojums par nesekmīgu mēģinājumu, tad to dara šajā posmā,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta d) daļu. ADO saskaņā ar savu izvēli ziņojumu par nesekmīgu mēģinājumu var darīt pieejamu sportistam pirms šā posma (t. i., nosūtot sākotnējo paziņojumu saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta b) daļu) vai sākotnēji ADO var sniegt vien pamata informāciju par iespējamo neierašanos uz pārbaudi, neatklājot visu ziņojumā par nesekmīgu mēģinājumu norādīto informāciju un šo ziņojumu darot sportistam pieejamu tikai šajā procesa posmā.]
e) ja lēmumu ir lūgts pārskatīt, tad šādu administratīvo pārskatīšanu veic tāds atbildīgās ADO pārstāvis, kas nav bijis iesaistīts sportistam piedēvētās neierašanās uz pārbaudi iepriekšējā novērtējumā; minēto pārskatīšanu pamato tikai ar rakstiskiem iesniegumiem un saistībā ar to novērtē, vai ir ievērotas visas 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības. Vajadzības gadījumā attiecīgajam DK var lūgt sniegt papildu informāciju ADO pārstāvim. Pārskatīšanu pabeidz 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc sportista lūguma saņemšanas un lēmumu paziņo sportistam, nosūtot viņam vēstuli ne vēlāk kā 7 (septiņas) dienas pēc lēmuma pieņemšanas,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta e) daļu. Šā panta noteikumi neliedz ADO, kuras resursi ir pietiekami, šādas pārskatīšanas nolūkā izveidot komisiju, kurā ir ne vairāk kā trīs personas, ar nosacījumu, ka neviena no šīm personām nav bijusi iesaistīta sportistam piedēvētās neierašanās uz pārbaudi iepriekšējā novērtēšanā.]
f) ja ADO pārstāvis uzskata, ka 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības nav ievērotas, nesekmīgs mēģinājums sportistu pārbaudīt nav uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi, un
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta f) daļu. Jebkuru paziņojumu, kurš nosūtīts sportistam atbilstoši 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta f) daļai un kurā ir pausts atzinums, ka attiecīgais gadījums nav uzskatāms par neierašanos uz pārbaudi, nosūta arī WADA un visām citām pusēm, kurām saskaņā ar Kodeksa 13. pantu ir pārsūdzības tiesības; saskaņā ar minēto Kodeksa pantu šo lēmumu var pārsūdzēt WADA un/vai šādas citas puses.]
g) ja sportists nelūdz administratīvi pārskatīt viņam piedēvēto neierašanos uz pārbaudi līdz attiecīgā termiņa beigām vai ja, veicot administratīvo pārskatīšanu, tiek pieņemt lēmums, ka ir ievērotas visas 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta prasības, atbildīgā ADO reģistrē to, ka sportistam ir piedēvēta neierašanās uz pārbaudi, un paziņo sportistam, kā arī konfidenciāli paziņo WADA un visām citām attiecīgajām antidopinga organizācijām par šo sportistam piedēvēto neierašanos uz pārbaudi un datumu, kad šāds gadījums ir noticis.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta g) daļu. Lai novērstu pārpratumus, jānorāda, ka ADO, kas mēģinājusi attiecīgo sportistu pārbaudīt, ir tiesīga paziņot citām attiecīgajām antidopinga organizācijām (ievērojot stingru konfidencialitāti) par sportistam piedēvēto neierašanos uz pārbaudi arī agrākā rezultātu pārvaldības procesa posmā. ADO ir tiesīga šādi rīkoties, kad vien tā uzskata par piemērotu (saistībā ar pārbaužu plānošanu vai citu iemeslu dēļ).
11. panta 6. punkta 3. apakšpunkta g) daļā norādītajā paziņojumā sportistu atkārtoti informē par to, vai viņam pirms šīs iespējamās neierašanās uz pārbaudi 18 mēnešu laika posmā ir piedēvēti kādi citi pārkāpumi saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.
Ja saskaņā ar 11. panta 7. punkta 5. apakšpunktu tā ADO, kas ir atbildīga par rezultātu pārvaldību, nav tā pati ADO, kura ir mēģinājusi veikt attiecīgo pārbaudi, saņemot šādu paziņojumu, par rezultātu pārvaldību atbildīgā ADO ir rosināta nekavējoties pārskatīt attiecīgo lietu, lai noteiktu, vai tā uzskata, ka pierādījumi par neierašanos uz pārbaudi, kurus sniegusi ADO, kas mēģinājusi veikt attiecīgo pārbaudi, ir pietiekami, lai saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu uzskatītu, ka konkrētais gadījums ir ziņu nesniegšana par atrašanās vietu. Tā ADO, kas veic pārskatīšanu, par visiem strīdīgajiem jautājumiem nekavējoties informē to ADO, kura nosūtījusi paziņojumu, t. i., pirms ziņot par šādiem jautājumiem, ADO negaida, līdz sportistam kādā 18 mēnešu laika posmā tiek piedēvēti trīs pārkāpumi saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. Ja ADO, kas veic pārskatīšanu, pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ nolemj neņemt vērā citas ADO reģistrētu ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, tā savu lēmumu nosūta attiecīgajai ADO un WADA; šāds ADO lēmums neierobežo Kodeksa 13. pantā noteiktās WADA pārsūdzības tiesības un neietekmē jebkuras citas apsūdzības derīgumu, kura attiecīgajam sportistam ir izvirzīta saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.]
11.6.3. Tā ADO, kas konstatē vai kam paziņo, ka sportists nav izpildījis prasību sniegt ziņas par atrašanās vietu, atklāj šo informāciju tikai tām personām, kam tā ir jāzina, līdz tiek konstatēts, ka saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu attiecīgais sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu, (tostarp arī) pamatojoties uz šādu ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. Arī tās personas, kam ir vajadzīga šāda informācija, šo informāciju neizpauž līdz minētajam brīdim.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 4. apakšpunktu. Ar nosacījumu, ka ADO nepublicē tādu informāciju, kas norāda uz iesaistīto sportistu identitāti, šis noteikums neliedz ADO publicēt vispārēju statistisku ziņojumu par tās veiktajām darbībām, vispārēji norādot tādu gadījumu skaitu saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, kuri ir konstatēti attiecībā uz attiecīgās ADO pakļautībā esošiem sportistiem konkrētā laika posmā. ADO neatklāj informāciju par to, vai konkrētam sportistam ir (vai nav) piedēvēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu (vai arī konkrētā sporta veidā ir vai nav tādi sportisti, kuriem ir piedēvēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu).]
11.6.5. Atbildīgā ADO reģistrē visus tos gadījumus, kad kādam reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautam sportistam ir piedēvēts pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu. Ja šim sportistam kādā 18 mēnešu laika posmā ir piedēvēti 3 (trīs) pārkāpumi saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu:
a) ja divus vai vairākus no šiem ziņu nesniegšanas gadījumiem sportistam ir piedēvējusi tā ADO, kuras reģistrēto pārbaužu sarakstā attiecīgais sportists bija iekļauts attiecīgo pārkāpumu izdarīšanas laikā, šī ADO (SF vai VADO) ir atbildīgā ADO saistībā ar lietas ierosināšanu pret attiecīgo sportistu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu. Ja tā nav (piemēram, ja trīs dažādas antidopinga organizācijas sportistam ir piedēvējušas ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu), saistībā ar tiesvedību atbildīgā ADO ir tā ADO, kuras reģistrēto pārbaužu sarakstā sportists bija iekļauts trešā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Ja sportists šajā laikā ir bijis iekļauts gan starptautiskajā, gan valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, atbildīgā ADO šajā saistībā ir SF,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 5. apakšpunkta a) daļu. Atbildīgā ADO ir tiesīga saņemt papildu informāciju par iespējamo pārkāpumu no jebkuras citas ADO, kas ir reģistrējusi kādu no sportistam piedēvētajiem ziņu nesniegšanas gadījumiem, ja atbildīgajai ADO šī informācija ir vajadzīga, lai novērtētu pierādījumus par šādu iespējamu ziņu nesniegšanas gadījumu un ierosinātu lietu, pamatojoties uz šiem pierādījumiem. Ja atbildīgā ADO nolemj, ka pierādījumi saistībā ar šādu(-iem) iespējamu(-iem) ziņu nesniegšanas gadījumu(-iem) ir nepietiekami, lai ierosinātu lietu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu, tā var atteikties uzsākt tiesvedību šādam(-iem) sportistam piedēvēta(-u) ziņu nesniegšanas gadījuma(-u) dēļ. Ja atbildīgā ADO pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ nolemj neņemt vērā sportistam izvirzīto apsūdzību, ka tas nav sniedzis ziņas par atrašanās vietu, tā savu lēmumu nosūta citai attiecīgajai ADO un WADA; šāds ADO lēmums neierobežo Kodeksa 13. pantā noteiktās WADA pārsūdzības tiesības un neietekmē citas attiecīgajam sportistam piedēvētas apsūdzības derīgumu saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.]
b) ja atbildīgā ADO saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu neierosina lietu pret sportistu 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tam, kad WADA ir saņēmusi paziņojumu par to, ka 18 mēnešu laika posmā attiecīgajam sportistam ir piedēvēts trešais pārkāpums saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, saistībā ar Kodeksa 13. pantā (īpaši 13. panta 2. punktā) norādīto pārsūdzības tiesību īstenošanu ir uzskatāms %96 atbildīgā ADO ir nolēmusi, ka nav noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 5. apakšpunkta b) daļu. Šādos gadījumos tā(tās) antidopinga organizācija(-as), kas piedēvējusi(-ušas) sportistam šādu(-us) ziņu nesniegšanas gadījumu(-us), pēc pieprasījuma sniedz WADA šādu papildu informāciju par iespējamo(-iem) ziņu nesniegšanas gadījumu(-iem), ja WADA šāda informācija ir vajadzīga, lai novērtētu pierādījumus par šādu(-iem) iespējamu(-iem) ziņu nesniegšanas gadījumu(-iem) un (ja tā uzskata par nepieciešamu) pārsūdzētu attiecīgo lietu saskaņā ar Kodeksa 13. pantu.]
11.6.6. Sportists, kam piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu, ir tiesīgs lūgt pārbaudīt šādu apsūdzību, veicot pilnīgu lietas izskatīšanu ar pierādījumu pārbaudi saskaņā ar Kodeksa 8. pantu. Komisijai, kas izskata lietu, nav saistoši rezultātu pārvaldības procesā izdarītie konstatējumi ne attiecībā uz to paskaidrojumu piemērotību, kas piedāvāti saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, ne citiem lietas aspektiem. Turklāt tās ADO pienākums, kas uzsākusi tiesvedību, ir sniegt pierādījumus, lai pamatotu katra iespējamā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu saistītā pārkāpuma vajadzīgos elementus.
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 6. punkta 6. apakšpunktu. 11. panta 6. punkta 6. apakšpunkta noteikumi neliedz ADO lietas izskatīšanā apstrīdēt sportista vārdā sniegtu argumentu, pamatojoties uz to, ka šo argumentu varēja sniegt agrākā rezultātu pārvaldības posmā, bet tas netika darīts.
Tā ADO, kas saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu ierosina lietu pret kādu sportistu, izvērtē, vai tiesvedības laikā saskaņā ar Kodeksa 7. panta 5. punkta 2. apakšpunktu sportistam būtu jānosaka pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.
Ja komisija, kas izskata lietu, nolemj, ka viens (vai divi) no sportistam piedēvētajiem pārkāpumiem saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu ir pierādīti atbilstoši vajadzīgajam standartam, bet par trešo iespējamo pārkāpumu šādu pierādījumu nav, sportists nav izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu. Taču tad, ja sportists attiecīgā 18 mēnešu laika posmā izdara vienu (vai divus) turpmāko(-os) pārkāpumu(-us) saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, pret attiecīgo sportistu var ierosināt jaunu lietu, kombinējot to(tos) ziņu nesniegšanas gadījumu(-us), kas pietiekami pierādīts(-i) lietas izskatīšanas komisijai iepriekšējā tiesvedībā (saskaņā ar Kodeksa 3. panta 2. punkta 3. apakšpunktu), un to(tos) pārkāpumu(-us) saistībā ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, ko sportists izdarījis pēc tam.
Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu, uz šo sportistu attiecas šādas sekas:
a) diskvalifikācijas perioda noteikšana saskaņā ar Kodeksa 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu (pirmais pārkāpums) vai Kodeksa 10. panta 7. punktu (otrais pārkāpums), un
b) visu individuālo rezultātu anulēšana saskaņā ar Kodeksa 10. panta 8. punktu (ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi), piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp visu medaļu, punktu un balvu atsavināšanu, attiecībā uz tiem rezultātiem, ko sportists ir guvis laikā no antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanas datuma līdz dienai, kad viņam noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās vai diskvalifikācijas periods. Šajā saistībā ir uzskatāms, ka antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis tajā datumā, kad saskaņā ar komisijas lēmumu ir izdarīts trešais pārkāpums attiecībā uz ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu.
To, kā atsevišķa sportista izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums, kas konstatēts saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu, ietekmē rezultātus, kurus guvusi komanda, kurā minētais sportists ir bijis iekļauts attiecīgajā laika posmā, nosaka saskaņā ar Kodeksa 11. pantu.]
11.7. Antidopinga organizāciju pienākumi saistībā ar informāciju par sportistu atrašanās vietu
11.7.1. SF pienākumi ir šādi:
a) saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu un šā standarta 11. panta 2. punktu izraudzīt sportistus iekļaušanai starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā un laiku pa laikam vajadzības gadījumā pārskatīt izraudzīto sportistu sarakstu,
b) informēt visus tos sportistus, kas izraudzīti iekļaušanai starptautiskajā pārbaužu sarakstā, paziņojot šiem sportistiem tieši vai ar tās valsts federācijas vai olimpiskās/paraolimpiskās komitejas starpniecību, kurai SF ir deleģējusi pienākumu sportistu informēt:
i) ka attiecīgais sportists ir izraudzīts iekļaušanai starptautiskajā pārbaužu sarakstā,
ii) kādas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par savu atrašanās vietu attiecīgajam sportistam ir jāievēro saistībā ar iekļaušanu minētajā sarakstā, un
iii) kādas būs iespējamās sekas, ja attiecīgais sportists šīs prasības neievēros,
c) saskaņā ar 11. panta 3. punkta 1. apakšpunktu vienoties ar VADO par to, kura no abām organizācijām uzņemsies pienākumu apkopot informāciju par atrašanās vietu, kuru sniedz sportisti, kas iekļauti gan VADO valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, gan SF starptautiskajā pārbaužu sarakstā,
d) izveidot efektīvu datu apkopošanas, uzturēšanas un koplietošanas sistēmu attiecībā uz sportistu sniegto informāciju par savu atrašanās vietu, iespējams, izmantojot tiešsaistes sistēmu (ar iespēju reģistrēt, kas un kad ievada informāciju) vai vismaz faksu, e-pastu un/vai SMS teksta ziņapmaiņu, lai nodrošinātu:
i) sportistu sniegtās informācijas drošu uzglabāšanu (labākajā gadījumā ADAMS vai cita līdzvērtīgi funkcionāla un droša centralizēta datu bāze),
ii) ka informācijai var piekļūt a) pilnvarotas personas, kas rīkojas SF vārdā, kad šīm personām minētā informācija ir vajadzīga, b) WADA un c) saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu citas antidopinga organizācijas, kuras ir pilnvarotas attiecīgo sportistu pārbaudīt, un
iii) ka informāciju vienmēr glabā stingrā slepenībā, to izmanto tikai SF pārbaužu plānošanai, koordinēšanai un veikšanai un iznīcina saskaņā ar attiecīgajām konfidencialitātes prasībām, kad tā vairs nav būtiska,
e) veikt rezultātu pārvaldību saskaņā ar 11. panta 6. punktu attiecībā uz:
i) jebkuru iespējamo informācijas nesniegšanas gadījumu saistībā ar starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu sportistu (ja vien attiecīgais sportists nav iekļauts arī valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā un informāciju par savu atrašanās vietu nesniedz attiecīgajai VADO; šādā gadījumā rezultātu pārvaldību attiecībā uz iespējamo informācijas nesniegšanu saistībā ar šo sportistu veic VADO), un
ii) jebkuru iespējamo neierašanos uz pārbaudi saistībā ar šādu sportistu, ja nesekmīgs mēģinājums attiecīgo sportistu pārbaudīt tika veikts SF vārdā, un
f) 11. panta 6. punkta 5. apakšpunkta a) daļā norādītajos gadījumos ierosināt pret sportistu disciplinārlietu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu.
11.7.2. Neatkarīgi no 11. panta 7. punkta 1. apakšpunkta:
a) SF var ierosināt daļēji vai pilnīgi deleģēt 11. panta 7. punkta 1. apakšpunkta b) un e) daļā norādītos pienākumus VADO, un VADO var piekrist tos uzņemties,
b) SF var daļēji vai pilnīgi deleģēt 11. panta 7. punkta 1. apakšpunktā norādītos pienākumus sportista valsts federācijai, vai tad,
c) ja WADA konstatē, ka SF nepilda dažus vai visus 11. panta 7. punkta 1. apakšpunktā norādītos pienākumus, WADA var daļēji vai pilnīgi deleģēt šo pienākumu izpildi citai attiecīgai ADO.
11.7.1. VADO pienākumi ir šādi:
a) saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu un šā standarta 11. panta 2. punktu izraudzīt sportistus iekļaušanai valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā un laiku pa laikam vajadzības gadījumā pārskatīt izraudzīto sportistu sarakstu,
b) paziņot visiem tiem sportistiem, kas izraudzīti iekļaušanai valsts pārbaužu sarakstā:
i) par to, ka attiecīgais sportists ir izraudzīts iekļaušanai valsts pārbaužu sarakstā,
ii) kādas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par atrašanās vietu attiecīgajam sportistam ir jāievēro saistībā ar iekļaušanu minētajā sarakstā, un
iii) kādas sekas ir iespējamas, ja attiecīgais sportists neievēro šīs prasības,
c) saskaņā ar 11. panta 3. punkta 1. apakšpunktu vienoties ar SF, kura no abām organizācijām uzņemsies pienākumu apkopot tādu sportistu sniegto informāciju par savu atrašanās vietu, kuri ir iekļauti gan VADO valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā, gan SF starptautiskajā pārbaužu sakarstā,
d) izveidot efektīvu datu apkopošanas, uzturēšanas un koplietošanas sistēmu attiecībā uz valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauto sportistu sniegto informāciju par atrašanās vietu, iespējams, izmantojot tiešsaistes sistēmu (ar iespēju reģistrēt, kas un kad ievada informāciju) vai vismaz faksu, e-pastu un/vai SMS teksta ziņapmaiņu, lai nodrošinātu to, ka:
i) informācijas drošu uzglabāšanu (labākajā gadījumā ADAMS vai cita līdzvērtīgi funkcionāla un droša centralizēta datu bāze),
ii) ka informācijai var piekļūt a) pilnvarotas personas, kas rīkojas ADO vārdā, kad šīm personām minētā informācija ir vajadzīga, b) WADA un c) saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu citas antidopinga organizācijas, kuras ir pilnvarotas attiecīgo(-os) sportistu(-us) pārbaudīt, un
iii) ka informāciju vienmēr glabā stingrā slepenībā, to izmanto tikai VADO pārbaužu plānošanai, koordinēšanai un veikšanai un iznīcina saskaņā ar attiecīgajām konfidencialitātes prasībām, kad tā vairs nav būtiska,
e) veikt rezultātu pārvaldību saskaņā ar 11. panta 6. punktu attiecībā uz:
i) jebkuru iespējamo informācijas nesniegšanas gadījumu saistībā ar valsts reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautu sportistu (ja vien attiecīgais sportists nav iekļauts arī starptautiskajā reģistrēto pārbaužu sarakstā un informāciju par savu atrašanās vietu nesniedz attiecīgajai SF; šādā gadījumā rezultātu pārvaldību attiecībā uz iespējamo informācijas nesniegšanu saistībā ar šo sportistu veic SF), un
ii) jebkuru iespējamo neierašanos uz pārbaudi saistībā ar šādu sportistu, ja nesekmīgs mēģinājums pārbaudīt attiecīgo sportistu tika veikts VADO vārdā, un
f) 11. panta 6. punkta 5. apakšpunkta a) daļā norādītajos gadījumos ierosināt pret sportistu disciplinārlietu saskaņā ar Kodeksa 2. panta 4. punktu.
11.7.2. Neatkarīgi no 11. panta 7. punkta 3. apakšpunkta:
a) VADO var daļēji vai pilnīgi deleģēt 11. panta 7. punkta 3. apakšpunktā norādītos pienākumus attiecīgā sportista valsts federācijai vai tādai citai attiecīgai ADO, kas ir pilnvarota pārbaudīt attiecīgo sportistu,
b) valsts olimpiskā komiteja uzņemas 11. panta 7. punkta 3. apakšpunktā norādītos VADO pienākumus, ja attiecīgās VADO nav, un
c) ja WADA konstatē, ka 11. panta 7. punkta 1. apakšpunktā norādītie pienākumi netiek pienācīgi pildīti, WADA var daļēji vai pilnīgi deleģēt šo pienākumu izpildi citai attiecīgai ADO.
11.7.5. Papildus konkrētiem pienākumiem, kas valsts federācijai deleģēti saskaņā ar 11. panta 7. punkta 2. apakšpunktu vai 11. panta 7. punkta 4. apakšpunktu, valsts federācija dara visu iespējamo, lai palīdzētu atbildīgajai ADO apkopot informāciju par attiecīgās valsts federācijas pakļautībā esošo sportistu atrašanās vietu, tostarp (bez ierobežojumiem) šajā saistībā savos noteikumos iekļaujot īpašas normas.
11.7.6. Jebkura ADO, kas ir pilnvarota pārbaudīt reģistrēto pārbaužu sarakstā (sk. Kodeksa 15. pantu) iekļautu sportistu:
a) saistībā ar šādu pārbaužu veikšanu saskaņā ar Kodeksa 14. panta 3. punktu ir tiesīga izmantot to informāciju par sportista atrašanās vietu, ko attiecīgais sportists ir sniedzis attiecīgajai SF vai VADO, ja:
i) konkrētā ADO nodrošina to, ka šo informāciju izmanto pilnvarotas personas, kas rīkojas ADO vārdā, kad šīm personām minētā informācija ir vajadzīga, šo informāciju vienmēr glabā stingrā slepenībā, to izmanto tikai pārbaužu plānošanai, koordinēšanai un veikšanai un iznīcina saskaņā ar attiecīgajām konfidencialitātes prasībām, kad tā vairs nav būtiska, un
ii) saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punktu pienācīgi ņem vērā vajadzību saskaņot savas darbības paraugu savākšanas jomā ar citu antidopinga organizāciju darbībām šajā jomā, lai palielinātu kopīgo dopinga kontroles pasākumu efektivitāti un novērstu nevajadzīgu atkārtotu pārbaužu veikšanu attiecībā uz atsevišķiem sportistiem,
b) izmantojot jaunāko informāciju, kas sniegta par sportista atrašanās vietu, sniedz ziņas tam DK, kam uzdots attiecīgo sportistu pārbaudīt, kā arī saskaņā ar 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta d) daļu sniedz DK skaidras norādes par to, kā mēģināt atrast sportistu,
c) saskaņā ar 11. panta 6. punkta 3. apakšpunktu veic rezultātu pārvaldību attiecībā uz jebkuru iespējamu neierašanos uz pārbaudi, kas izriet no attiecīgās ADO mēģinājuma sportistu pārbaudīt,
[Piezīme attiecībā uz 11. panta 7. punkta 6. apakšpunkta c) daļu. Ja ADO vienojas ar citu ADO par pārbaužu veikšanu, attiecīgajā nolīgumā var norādīt, ka pieprasītāja ADO veic rezultātu pārvaldību attiecībā uz jebkuru iespējamu neierašanos uz pārbaudi, kas konstatēta, mēģinot veikt pārbaudi.]
d) saskaņā ar 11. panta 4. punkta 3. apakšpunkta h) daļu nekavējoties ziņo par nesekmīgiem mēģinājumiem veikt pārbaudi tai atbildīgajai ADO, kuras pakļautībā ir attiecīgais sportists, un
e) pēc vajadzības sadarbojas ar atbildīgo ADO un/vai WADA izmeklēšanas procesā, kas saistīts ar ziņu nesniegšanu par atrašanās vietu, kā arī šāda pārkāpuma izskatīšanā, sniedzot visu prasīto papildu informāciju, iesaistot lieciniekus un/vai nodrošinot ar vajadzīgajiem dokumentiem, lai disciplinārtiesā vai ar to saistītā tiesvedībā pierādītu tai zināmos faktus, kas ir attiecīgās apsūdzības pamatā.
TREŠĀ DAĻA. PIELIKUMI
A pielikums - Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana
A.1. Mērķis
Nodrošināt to, ka notikumus, kuri attiecas uz laiku pirms vai pēc paraugu savākšanas vai norisinās, veicot paraugu savākšanu, un kurus varētu uzskatīt par prasību neievērošanu, novērtē, dokumentē un saistībā ar tiem veic vajadzīgos pasākumos.
A.2. Darbības joma
Iespējamas prasību neievērošanas izmeklēšana sākas tad, kad ADO vai DK uzzina par iespējamo prasību neievērošanu, un beidzas, kad ADO veic atbilstošus turpmākos pasākumus, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem.
A.3. Pienākumi
A.3.1. ADO nodrošina to, ka:
a) iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšanu uzsāk, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem dokumentiem un informāciju,
b) sportists vai cita persona ir rakstiski informēts par iespējamo prasību neievērošanu un viņam ir dota iespēja sniegt atbildi,
c) novērtēšanas process tiek dokumentēts,
d) saskaņā ar Kodeksu galīgais lēmums tiek paziņots citām antidopinga organizācijām.
A.3.2. DK pienākumi ir šādi:
a) informēt sportistu vai citu personu par iespējamās prasību neievērošanas sekām,
b) pabeigt attiecīgo paraugu savākšanu, ja tas iespējams,
c) sniegt sīki izstrādātu rakstisku ziņojumu par jebkuru iespējamo prasību neievērošanu.
A.3.3. Paraugu savākšanas personāla pienākumi ir šādi:
a) informēt sportistu vai citu personu par iespējamās prasību neievērošanas sekām,
b) ziņot DK par jebkuru iespējamo prasību neievērošanas gadījumu.
A.4. Prasības
A.4.1. DK pēc iespējas drīzāk ziņo par visiem iespējamajiem prasību neievērošanas gadījumiem un/vai ADO veic turpmākos pasākumus.
A.4.2. Ja ADO konstatē iespējamu prasību neievērošanu, sportistu vai citu personu nekavējoties rakstiski informē:
a) par iespējamajām sekām,
b) ka ADO izmeklēs iespējamo prasību neievērošanu un veiks atbilstošus pasākumus.
A.4.3. No visiem attiecīgajiem avotiem, tostarp sportista vai citas personas, iespējami drīz iegūst visu vajadzīgo papildu informāciju par iespējamo prasību neievērošanu un šo informāciju reģistrē.
A.4.4. ADO izveido sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošina to, ka iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšanas rezultātus ņem vērā rezultātu pārvaldības, kā arī vajadzības gadījumā saistībā ar turpmāko plānošanu un mērķpārbaužu noteikšanu.
B pielikums - Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem
B.1. Mērķis
Nodrošināt to, ka saistībā ar paraugu nodošanu pēc iespējas tiek ņemtas vērā sportistu invalīdu īpašās vajadzības, neietekmējot paraugu savākšanas procesa integritāti.
B.2. Darbības joma
Process, kurā nosaka, vai izmaiņas ir nepieciešamas, sākas ar to, ka konstatē, kādās situācijās paraugu savākšanā ir iesaistīti sportisti invalīdi, un beidzas ar to, ka veic izmaiņas attiecībā uz paraugu savākšanas procedūrām un inventāru, ja tas vajadzīgs un atbilstoši iespējām.
B.3. Pienākumi
Ja iespējams, ADO pienākums ir nodrošināt to, ka DK ir pieejama visa vajadzīgā informācija un paraugu savākšanas inventārs, lai veiktu paraugu savākšanu attiecībā uz sportistu invalīdu.
DK pienākums ir veikt paraugu savākšanu.
B.4. Prasības
B.4.1. Attiecībā uz sportistiem invalīdiem paziņojumu sniedz un paraugu savākšanu veic saskaņā ar standarta paziņojuma sniegšanas un paraugu savākšanas procedūrām, ja vien sportista invaliditātes dēļ nav nepieciešamas izmaiņas.
B.4.2. Plānojot vai sagatavojot paraugu savākšanu, ADO un DK apsver, vai paraugu savākšanu veiks arī attiecībā uz sportistiem invalīdiem, kā dēļ var būt jāmaina paziņojuma sniegšanas un paraugu savākšanas standarta procedūras, tostarp paraugu savākšanas inventārs un telpas.
B.4.3. DK atkarībā no situācijas ir tiesīgs veikt izmaiņas, ja tas ir iespējams un ja šādas izmaiņas neietekmē parauga sākotnējo stāvokli un drošību. Visas šīs izmaiņas dokumentē.
B.4.4. Ar sportista atļauju un DK piekrišanu sportistam, kam ir garīgi, fiziski vai sensori traucējumi, paraugu savākšanas laikā var palīdzēt viņa pārstāvis vai paraugu savākšanas personāls.
B.4.5. Ar nosacījumu, ka tādējādi netiek ietekmēts parauga sākotnējais stāvoklis un drošība, DK var nolemt izmantot alternatīvu paraugu savākšanas inventāru vai telpas, ja tas nepieciešams, lai sportists varētu nodot paraugu.
B.4.6. Sportisti, kuri lieto urīna savācējsistēmas vai urīna drenāžas sistēmas, pirms analīzēm paredzēta urīna parauga nodošanas šīs sistēmas iztukšo. Ja iespējams, esošās urīna savācējsistēmas vai urīna drenāžas sistēmas nomaina, aizstājot ar jauniem, nelietotiem katetriem vai drenāžas sistēmām.
B.4.7. DK reģistrē izmaiņas, kas saistībā ar sportistiem invalīdiem ir veiktas attiecībā uz paraugu savākšanas standarta procedūrām, tostarp attiecīgās izmaiņas, kuras norādītas saistībā ar iepriekš minētajām darbībām.
C pielikums - Izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem
C.1. Mērķis
Nodrošināt to, ka saistībā ar paraugu nodošanu tiek ņemtas vērā nepilngadīgu sportistu vajadzības, neietekmējot paraugu savākšanas procesa integritāti.
C.2. Darbības joma
Process, kurā nosaka, vai izmaiņas ir nepieciešamas, sākas ar to, ka konstatē, kādās situācijās paraugu savākšanā ir iesaistīti nepilngadīgi sportisti, un beidzas ar to, ka veic izmaiņas attiecībā uz paraugu savākšanas procedūru un inventāru, ja tas vajadzīgs gadījumā un atbilstoši iespējām.
C.3. Pienākumi
Ja iespējams, ADO pienākums ir nodrošināt to, ka DK ir pieejama visa vajadzīgā informācija, lai veiktu paraugu savākšanu attiecībā uz nepilngadīgu sportistu. Sagatavojot pārbaudes sporta pasākumā, ADO vajadzības gadījumā arī apstiprina, ka ir pieņemti noteikumi attiecībā uz vecāku piekrišanu.
C.4. Prasības
C.4.1. Attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem paziņojumu sniedz un paraugu savākšanu veic saskaņā ar standarta paziņojuma sniegšanas un paraugu savākšanas procedūrām, ja vien sportista nepilngadības dēļ nav nepieciešamas izmaiņas.
C.4.2. Plānojot vai sagatavojot paraugu savākšanu, ADO un DK apsver, vai paraugu savākšanu veiks arī attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem, kā dēļ var būt jāmaina paziņojuma sniegšanas un paraugu savākšanas standarta procedūras.
C.4.3. DK un ADO atkarībā no situācijas ir tiesīgi veikt izmaiņas, ja tas ir iespējams un ja šīs izmaiņas neietekmē parauga sākotnējo stāvokli un drošību.
C.4.4. Nepilngadīgu sportistu visa paraugu savākšanas procesa laikā var pavadīt viņa pārstāvis. Pārstāvis nenovēro urīna parauga nodošanas procesu, ja vien to nelūdz nepilngadīgais. Mērķis ir nodrošināt to, ka DK pareizi novēro parauga nodošanas procesu. Pat ja nepilngadīgais atsakās no pārstāvja līdzdalības, attiecīgi ADO, DK vai pavadonis apsver, vai, paziņojot sportistam par paraugu savākšanu un/vai veicot paraugu savākšanu, būtu nepieciešama trešās personas līdzdalība.
C.4.5. Attiecībā uz nepilngadīgiem sportistiem DK nosaka, kuras personas papildus paraugu savākšanas personālam var piedalīties paraugu savākšanas procesā, proti, sportista pārstāvis, kas novēro paraugu savākšanu (tostarp novēro DK, kad nepilngadīgais nodod urīna paraugu, tieši nenovērojot urīna parauga nodošanas procesu, ja vien to nelūdz nepilngadīgais) un DK/pavadoņa pārstāvis, kas novēro DK/pavadoni laikā, kad nepilngadīgais nodod urīna paraugu, bet šis pārstāvis tieši nenovēro urīna parauga nodošanas procesu, ja vien to nelūdz nepilngadīgais.
C.4.6. Ja nepilngadīgais atsakās no pārstāvja līdzdalības paraugu savākšanas procesā, DK skaidri dokumentē šo faktu. Šā apstākļa dēļ pārbaude nav uzskatāma par nederīgu, tomēr tas ir jāreģistrē. Ja nepilngadīgais atsakās no pārstāvja līdzdalības, paraugu savākšanā piedalās DK/pavadoņa pārstāvis.
C.4.7. Ja nepilngadīgais ir iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā, ārpus sacensību pārbaudes ir ieteicams veikt tādā vietā, kur ir vislielākā iespēja, ka būs arī kāds pieaugušais, piem., treniņu norises vietā.
C.4.8. ADO apsver, kā rīkoties, ja nepilngadīga sportista pārbaudi nenovēro pieaugušais, un palīdz sportistam atrast pārstāvi, lai turpinātu pārbaudi.
D pielikums - Urīna paraugu savākšana
D.1. Mērķis
Savākt sportista urīna paraugu, nodrošinot:
a) atbilstību attiecīgiem starptautiski atzītiem standarta piesardzības principiem veselības aprūpes iestādēs, lai nekaitētu sportista un paraugu savākšanas personāla veselībai un drošībai,
b) parauga atbilstību prasībām par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru un analīzēm piemērotu urīna daudzumu. Parauga neatbilstība šīm prasībām neietekmē tā piemērotību analīzēm. Parauga piemērotību analīzēm nosaka saskaņā ar attiecīgās laboratorijas lēmumu, konsultējoties ar ADO,
c) ka paraugs nav ietekmēts, aizstāts ar citu, piesārņots vai kā citādi viltots,
d) ka uz parauga ir skaidri un akurāti norādīti parauga identifikācijas dati un
e) paraugs ir droši aizzīmogots, ievietojot to pret viltošanu nodrošinātā komplektā.
D.2. Darbības joma
Urīna paraugu savākšana sākas ar to, sportistu informē par paraugu savākšanas prasībām; urīna paraugu savākšanas beidzas ar to, ka izlej visu atlikušo urīnu, kas palicis pāri pēc paraugu savākšanas saistībā ar attiecīgo sportistu.
D.3. Pienākumi
DK pienākums ir nodrošināt visu paraugu pareizu savākšanu, identifikāciju un aizzīmogošanu.
DK/pavadoņa pienākums ir tieši novērot urīna paraugu nodošanas procesu.
D.4. Prasības
D.4.1. DK nodrošina to, ka sportists ir informēts par paraugu savākšanas prasībām, tostarp par visām B pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem" paredzētajām izmaiņām.
D.4.2. DK nodrošina to, ka sportistam ir iespēja izvēlēties piemērotu paraugu savākšanas inventāru. Ja sportistam invaliditātes dēļ saskaņā ar B pielikumu "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem" ir jāizmanto papildu inventārs vai cits inventārs, DK pārbauda šo inventāru, lai nodrošinātu to, ka tas neietekmēs parauga sākotnējo stāvokli.
D.4.3. DK norāda, lai sportists izvēlas paraugu savākšanas trauku.
D.4.4. Kad sportists ir izvēlējies paraugu savākšanas trauku, kā arī attiecībā uz tāda pārējā paraugu savākšanas inventāra izvēli, kurā tieši uzglabā urīna paraugu, DK norāda sportistam, lai tas pārbauda, vai visi izraudzītā inventāra zīmogi ir neskarti un vai ar inventāru nav veiktas kādas manipulācijas. Ja sportists nav apmierināts ar izraudzīto inventāru, viņš var izvēlēties citu. Ja sportists nav apmierināts ar visu piedāvāto inventāru, DK reģistrē šo faktu.
Ja DK nepiekrīt sportistam, ka viss piedāvātais inventārs ir neapmierinošs, DK norāda, lai sportists turpina paraugu savākšanu.
Ja DK piekrīt sportistam, ka viss piedāvātais inventārs ir neapmierinošs, DK pārtrauc sportista urīna parauga savākšanu un reģistrē šo faktu.
D.4.5. Paraugu savākšanas trauks un visi nodotie paraugi ir sportista pārvaldībā līdz paraugu aizzīmogošanai, ja vien sportistam invalīdam nav vajadzīga palīdzība saskaņā ar B pielikumu "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem". Ar sportista atļauju un DK piekrišanu jebkuram sportistam izņēmuma apstākļos paraugu savākšanas laikā var palīdzēt viņa pārstāvis vai paraugu savākšanas personāls.
D.4.6. DK/pavadonis, kas novēro parauga nodošanas procesu, ir tā paša dzimuma pārstāvis kā sportists, kurš nodod paraugu.
D.4.7. Ja iespējams, DK/pavadonis nodrošina to, ka sportists pirms parauga nodošanas kārtīgi nomazgā rokas.
D.4.8. DK/pavadonis un sportists dodas uz privātu zonu, lai veiktu parauga savākšanu.
D.4.9. DK/pavadonis nodrošina sev iespēju brīvi novērot to, kā paraugs tiek izvadīts no sportista ķermeņa, un turpina uzraudzīt paraugu pēc tā nodošanas, līdz paraugs ir droši aizzīmogots; DK/pavadonis rakstiski reģistrē savu liecību. Lai nodrošinātu iespēju skaidri un brīvi novērot parauga nodošanas procesu, DK/pavadonis norāda, lai sportists novelk vai atbilstoši sakārto drēbes, kas traucē skaidri novērot parauga nodošanas procesu. Kad paraugs ir nodots, DK/pavadonis nodrošina arī to, ka sportists parauga nodošanas laikā neizvada no ķermeņa papildu urīnu, ko būtu bijis iespējams droši saglabāt savākšanas traukā.
D.4.10. DK sportista acu priekšā pārbauda, vai sportists ir nodevis analīzēm piemērotu urīna daudzumu.
D.4.11. Ja urīna daudzums ir nepietiekams, DK veic daļējas paraugu savākšanas procedūru, kā aprakstīts F pielikumā "Urīna paraugi, kuru apjoms ir nepietiekams".
D.4.12. DK norāda, lai sportists izvēlas paraugu savākšanas komplektu, kurā saskaņā ar C pielikuma 4. panta 4. punktu ir iekļauta A un B parauga pudele.
D.4.13. Kad sportists ir izvēlējies paraugu savākšanas komplektu, DK un sportists pārbauda, vai visi kodu numuri sakrīt un vai DK precīzi reģistrē šos koda numurus.
Ja sportists vai DK konstatē, ka numuri nesakrīt, saskaņā ar C pielikuma 4. panta 4. punktu DK norāda, lai sportists izvēlas citu komplektu. DK šo gadījumu reģistrē.
D.4.14. Sportists ielej minimālo analīzēm piemēroto urīna daudzumu B parauga pudelē (vismaz 30 ml) un pēc tam ielej atlikušo urīnu A parauga pudelē (vismaz 60 ml). Ja nodotā urīna apjoms pārsniedz minimālo analīzēm piemēroto urīna daudzumu, DK nodrošina to, ka sportists A parauga pudelē iepilda tik daudz urīna, cik tas ieteicams saskaņā ar inventāra ražotāja norādēm. Ja urīns aizvien paliek pāri, DK nodrošina to, ka sportists iepilda B parauga pudelē tik daudz urīna, cik tas ieteicams saskaņā ar inventāra ražotāja norādēm. DK norāda, lai sportists atstāj nedaudz urīna savākšanas traukā, un paskaidro, ka tādējādi DK var pārbaudīt šo atlikušo urīnu saskaņā ar D pielikuma 4. panta 17. punktu.
D.4.15. Urīnu izlej tikai tad, kad A un B parauga pudeles ir piepildītas līdz D pielikuma 4. panta 14. punktā norādītajai robežai, un pēc tam, kad atlikušais urīns ir pārbaudīts saskaņā ar D pielikuma 4. panta 17. punktu. Analīzēm piemērots urīna daudzums ir uzskatāms par absolūto minimumu.
D.4.16. Sportists saskaņā ar DK norādījumiem aizzīmogo paraugu pudeles. DK sportista acu priekšā pārbauda, vai pudeles ir atbilstīgi aizzīmogotas.
D.4.17. DK pārbauda savākšanas traukā atlikušo urīnu, lai noteiktu, vai paraugs atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru. Ja DK uz vietas veiktās pārbaudes rezultāts liecina, ka parauga īpatnējais svars nav piemērots analīzēm, DK rīkojas saskaņā ar G pielikumu (Urīna paraugi, kas neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru).
D.4.18. DK nodrošina to, ka sportistam ir bijusi iespēja pieprasīt, lai visu atlikušo urīnu, ko nenosūta analīzēm, izlej sportista klātbūtnē.
E pielikums - Asins paraugu savākšana
E.1. Mērķis
Savākt sportista asins paraugu, nodrošinot to:
a) ka netiek kaitēts sportista un paraugu savākšanas personāla veselībai un drošībai,
b) ka parauga kvalitāte un apjoms atbilst attiecīgajām analīžu vadlīnijām,
c) ka paraugs nav ietekmēts, aizstāts ar citu, piesārņots vai kā citādi viltots,
d) ka uz parauga ir skaidri un akurāti norādīti parauga identifikācijas dati un
e) paraugs ir droši aizzīmogots.
E.2. Darbības joma
Asins paraugu savākšana sākas ar to, ka sportistu informē par paraugu savākšanas prasībām; asins paraugu savākšanas beidzas ar to, ka paraugu pienācīgi uzglabā līdz nosūtīšanai analīzēm uz WADA akreditētu vai WADA citādi apstiprinātu laboratoriju.
E.3. Pienākumi
E.3.1. DK pienākums ir nodrošināt to:
a) ka visus paraugus pareizi savāc, identificē un aizzīmogo un
b) ka visus paraugus pienācīgi uzglabā un nosūta uz laboratoriju saskaņā ar attiecīgajām analīžu vadlīnijām.
E.3.2. Asins dopinga kontrolieris atbild par asins paraugu savākšanu, sniedz atbildes uz jautājumiem parauga nodošanas laikā un atbilstīgi atbrīvojas no tā izmantotā asins paraugu savākšanas inventāra, kas nav nepieciešams paraugu savākšanas pabeigšanai.
E.4. Prasības
E.4.1. Ar asinīm saistītas procedūras veic saskaņā ar vietējiem standartiem un normatīvajām prasībām attiecībā uz piesardzību veselības aprūpes iestādēs.
E.4.2. Asins paraugu savākšanas inventārā iekļauj a) vienu parauga mēģeni asins analīzei vai b) gan A , gan B parauga mēģenes asins analīzēm, vai c) citus attiecīgās laboratorijas norādītus priekšmetus.
E.4.3. DK nodrošina to, lai sportists būtu informēts par paraugu savākšanas prasībām, tostarp par visām B pielikumā "Izmaiņas attiecībā uz sportistiem invalīdiem" paredzētajām izmaiņām.
E.4.4. DK/pavadonis un sportists dodas uz vietu, kur sportists nodos asins paraugu.
E.4.5. DK nodrošina to, lai sportists atrastos ērtos apstākļos, tostarp atslābinātā pozā vismaz 10 minūtes pirms parauga nodošanas.
E.4.6. DK norāda, lai sportists izvēlas parauga savākšanai nepieciešamo(-os) paraugu savākšanas komplektu(-us) un pārbauda, vai ar izraudzīto inventāru nav veiktas kādas manipulācijas un vai tā zīmogi ir neskarti. Ja sportists nav apmierināts ar izraudzīto komplektu, viņš var izvēlēties citu. Ja sportists nav apmierināts ar visiem pieejamajiem komplektiem, DK reģistrē šo faktu.
Ja DK nepiekrīt sportistam, ka visi pieejamie komplekti ir neapmierinoši, DK norāda, lai sportists turpina paraugu savākšanu.
Ja DK piekrīt sportistam, ka visi pieejamie komplekti ir neapmierinoši, DK pārtrauc sportista asins parauga savākšanu un reģistrē šo faktu.
E.4.7. Kad sportists ir izvēlējies paraugu savākšanas komplektu, DK un sportists pārbauda, vai visi kodu numuri sakrīt un vai DK ir precīzi reģistrējis šos koda numurus.
Ja sportists vai DK konstatē, ka numuri nesakrīt, DK norāda, lai sportists izvēlas citu komplektu. DK šo gadījumu reģistrē.
E.4.8. Asins dopinga kontrolieris notīra sportista ādu ar sterilu dezinfekcijas salveti vai tamponu tādā ķermeņa vietā, kur attiecīgā procedūra nevarētu negatīvi ietekmēt sportistu vai viņa sniegumu, un vajadzības gadījumā uzliek žņaugu. Asins dopinga kontrolieris noņem asins paraugu no virsējās vēnas, savācot asinis mēģenē. Ja izmanto žņaugu, to noņem tūlīt pēc vēnas punkcijas.
E.4.9. Asinis noņem pietiekamā daudzumā, lai paraugs atbilstu attiecīgajām analīzes prasībām saistībā ar turpmāko paraugu analīzi.
E.4.10. Ja pirmajā mēģinājumā no sportista ķermeņa nav iespējams noņemt pietiekami daudz asiņu, asins dopinga kontrolieris procedūru atkārto. Asins dopinga kontrolieris veic ne vairāk kā trīs mēģinājumus. Ja visi mēģinājumi ir nesekmīgi, asins dopinga kontrolieris informē DK. DK pārtrauc attiecīgo asins paraugu savākšanu un reģistrē šo faktu, kā arī paraugu savākšanas pārtraukšanas iemeslus.
E.4.11. Asins dopinga kontrolieris punkcijas vietai(-ām) uzliek pārsēju.
E.4.12. Asins dopinga kontrolieris atbilstīgi vietējiem asins paraugu savākšanas standartiem atbrīvojas no tā izmantotā paraugu savākšanas inventāra, kas nav nepieciešams, lai pabeigtu paraugu savākšanu.
E.4.13. Ja paraugs uz vietas ir jāapstrādā, piemēram, jāveic centrifugēšana vai jāatdala serums, sportists uzrauga paraugu, līdz paraugs ir aizzīmogots, ievietojot to drošā un pret viltošanu nodrošinātā komplektā.
E.4.14. Sportists saskaņā ar DK norādījumiem aizzīmogo attiecīgo paraugu, ievietojot paraugu savākšanas komplektā. DK sportista klātbūtnē pārbauda, vai paraugs ir apmierinoši aizzīmogots.
E.4.15. Aizzīmogoto paraugu uzglabā tā, lai saglabātu tā sākotnējo stāvokli un drošību līdz brīdim, kad paraugu no dopinga kontroles telpām transportē uz WADA akreditētu vai WADA citādi apstiprinātu laboratoriju.
F pielikums - Urīna paraugi, kuru apjoms ir nepietiekams
F.1. Mērķis
Nodrošināt attiecīgu procedūru ievērošanu gadījumos, kad nav nodots analīzēm piemērots urīna daudzums.
F.2. Darbības joma
Procedūras sākumā sportistu informē par to, ka paraugs neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu urīna daudzumu; procedūra beidzas tad, kad sportists nodod pietiekama apjoma paraugu.
F.3. Pienākumi
DK pienākums ir paziņot, ka parauga apjoms nav pietiekams, un savākt papildu paraugu(-us), lai iegūtu pietiekama apjoma kombinētu paraugu.
F.4. Prasības
F.4.1. Ja savāktā parauga apjoms ir nepietiekams, DK informē sportistu par nepieciešamību nodot papildu paraugu, lai paraugs atbilstu prasībām par analīzēm piemērotu urīna daudzumu.
F.4.2. Saskaņā ar D pielikuma 4. panta 4. punktu DK norāda, lai sportists izvēlas daļējas paraugu savākšanas inventāru.
F.4.3. Pēc tam DK norāda, lai sportists atver attiecīgo inventāru, ielej nepietiekamo paraugu traukā un to aizzīmogo saskaņā ar DK norādēm. DK sportista acu priekšā pārbauda, vai trauks ir atbilstīgi aizzīmogots.
F.4.4. DK un sportists pārbauda, vai DK precīzi reģistrē inventāra koda numuru, kā arī nepietiekamā parauga apjomu un identifikācijas datus. Aizzīmogotais daļējais paraugs paliek sportista vai DK pārvaldībā.
F.4.5. Kad tiek gaidīta papildu parauga nodošanu, sportists aizvien atrodas pastāvīgā uzraudzībā un viņam nodrošina iespēju padzerties.
F.4.6. Kad sportists spēj nodot papildu paraugu, tiek atkārtotas D pielikumā "Urīna paraugu savākšana" aprakstītās paraugu savākšanas procedūras, līdz ir savākts pietiekams urīna daudzums, kombinējot sākotnējo un papildu paraugu(-us).
F.4.7. Kad DK uzskata, ka paraugs atbilst prasībām par analīzēm piemērotu urīna daudzumu, DK un sportists pārbauda, vai daļējā(-o) parauga(-u) trauks(-i), kurā(-os) savākts(-i) iepriekš nodotais(-ie) nepietiekamais(-ie) paraugs(-i), ir droši aizzīmogots. Ja aizzīmogojums jebkādā veidā neatbilst noteiktajām prasībām, DK reģistrē šo faktu un izmeklē to saskaņā ar A pielikumu "Iespējamās prasību neievērošanas izmeklēšana".
F.4.8. Pēc tam DK norāda, lai sportists atlauž zīmogu(-us) un apvieno paraugus, nodrošinot to, ka pirmajam nodotajam paraugam secīgi pievieno papildu paraugus, līdz parauga apjoms atbilst vismaz prasībai par analīzēm piemērotu urīna daudzumu.
F.4.9. Pēc tam DK un sportists atkarībā no konkrētā gadījuma turpina rīkoties saskaņā ar D pielikuma 4. panta 12. vai 14. punktu.
F.4.10. DK pārbauda atlikušo urīnu, lai nodrošinātu to, ka tas atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru.
F.4.11. Urīnu izlej tikai tad, kad A un B parauga pudeles ir piepildītas līdz D. panta 4. punkta 14. apakšpunktā norādītajai robežai. Analīzēm piemērots urīna daudzums ir uzskatāms par absolūto minimumu.
G pielikums - Urīna paraugi, kas neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru
G.1. Mērķis
Nodrošināt attiecīgo procedūru ievērošanu gadījumos, kad urīna paraugs neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru.
G.2. Darbības joma
Procedūras sākumā DK informē sportistu par nepieciešamību nodot vēl vienu paraugu; procedūra beidzas, kad savākts tāds paraugs, kas atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru, vai kad ADO vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākos pasākumus.
G.3. Pienākumi
ADO pienākums ir izveidot tādas procedūras, kas nodrošina atbilstošu paraugu savākšanu. Ja sākotnēji savāktais paraugs neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru, DK pienākums ir veikt papildu paraugu savākšanu, līdz iegūts atbilstošs paraugs.
G.4. Prasības
G.4.1. DK konstatē, ka nav izpildīta prasība par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru.
G.4.2. DK informē sportistu par nepieciešamību nodot papildu paraugu.
G.4.3. Gaidot papildu paraugu nodošanu, sportists aizvien atrodas pastāvīgā uzraudzībā.
G.4.4. Sportistu rosina nelietot pārmērīgi daudz šķidruma, jo tādējādi var paiet vairāk laika, līdz ķermenī rodas piemērots urīns.
G.4.5. Kad sportists spēj nodot papildu paraugu, DK atkārto D pielikumā "Urīna paraugu savākšana" aprakstītās paraugu savākšanas procedūras.
G.4.6. DK turpina papildu paraugu savākšanu, līdz iegūtais paraugs atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru vai līdz DK konstatē, ka uz šo gadījumu attiecas izņēmuma apstākļi un loģisku iemeslu dēļ nav iespējams turpināt paraugu savākšanu. DK attiecīgi dokumentē šos izņēmuma apstākļus.
Piezīme attiecībā uz G pielikuma 4. panta 6. punktu. Sportista pienākums ir nodot tādu paraugu, kas atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru. Ja pirmais sportista nodotais paraugs ir pārāk atšķaidīts, viņam nav vajadzības lietot papildu šķidrumu un tāpēc atbilstoši iespējām jāvairās lietot šķidrumu, līdz attiecīgais sportists ir nodevis tādu paraugu, kas atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru. DK gaida tik ilgi, cik nepieciešams, lai savāktu šādu paraugu. ADO var izstrādāt vadlīnijas, kuras DK izmanto, lai noteiktu, vai uz konkrēto gadījumu attiecas tādi izņēmuma apstākļi, kuru dēļ nav iespējams turpināt paraugu savākšanu.
G.4.7. DK reģistrē to, ka savāktos paraugus ir nodevis viens sportists, kā arī paraugu nodošanas secību.
G.4.8. Pēc tam DK turpina paraugu savākšanu saskaņā ar D pielikuma 4. panta 16. punktu.
G.4.9. DK var beigt paraugu savākšanu, ja ir konstatēts, ka visi sportista nodotie paraugi neatbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru, un DK nosaka, ka loģisku iemeslu dēļ paraugu savākšanu nav iespējams turpināt. Šādā gadījumā ADO pēc vajadzības var izmeklēt iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu.
G.4.10. DK visus savāktos paraugus nosūta uz laboratoriju analīzēm neatkarīgi no tā, vai šie paraugi atbilst prasībai par analīzēm piemērotu īpatnējo svaru.
G.4.11. Laboratorija kopā ar ADO nosaka, kuri paraugi tiks analizēti.
H pielikums - Prasības attiecībā uz paraugu savākšanas personālu
H.1. Mērķis
Nodrošināt to, ka paraugu savākšanas personāls nav iesaistīts interešu konfliktā un tam ir attiecīga kvalifikācija un pieredze, lai veiktu paraugu savākšanu.
H.2. Darbības joma
Prasības attiecībā uz paraugu savākšanas personālu aptver jomu no vajadzīgo zināšanu un iemaņu apguves līdz identificējamas akreditācijas piešķiršanai.
H.3. Pienākumi
ADO ir atbildīga par visām H pielikumā norādītajām darbībām.
H.4. Prasības - kvalifikācija un apmācība
H.4.1. ADO nosaka to, kādas prasības attiecas uz dopinga kontroliera, pavadoņa un asins dopinga kontroliera amatu saistībā ar nepieciešamajām zināšanām un kvalifikāciju. ADO izstrādā visu paraugu savākšanas darbinieku pienākumu aprakstu, sniedzot attiecīgo pienākumu izklāstu. Minimālās prasības ir šādas:
a) paraugu savākšanas darbinieki nav nepilngadīgi,
b) asins dopinga kontrolieriem ir attiecīga kvalifikācija un vajadzīgās praktiskās iemaņas, lai savāktu asins paraugu no vēnas.
H.4.2. ADO nodrošina to, ka veikt paraugu savākšanu nenorīko tos paraugu savākšanas darbiniekus, kuri ir ieinteresēti paraugu savākšanas vai pārbaužu iznākumā saistībā ar sportistu, kam attiecīgajā paraugu savākšanā varētu būt jānodod paraugs. Ir jāuzskata, ka paraugu savākšanas personāls ir ieinteresēts paraugu savākšanas iznākumā tad, ja tas:
a) ir iesaistīts norišu plānošanā sporta veidā, kurā veic pārbaudes, vai
b) ir saistīts ar tāda sportista personīgajām darīšanām, kam, veicot attiecīgo paraugu savākšanu, var būt jānodod paraugs, vai iesaistīts šī sportista personīgajās darīšanās.
H.4.3. ADO izstrādā sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošina to, ka paraugu savākšanas personāls ir pienācīgi apmācīts savu pienākumu veikšanai.
H.4.3.1. Asins dopinga kontrolieru apmācības programmā obligāti aplūko visas attiecīgās prasības attiecībā uz pārbaužu veikšanas procesu un topošos dopinga kontrolierus iepazīstina ar attiecīgajiem standarta piesardzības pasākumiem veselības aprūpes iestādēs.
H.4.3.2. Dopinga kontrolieru apmācības programmā:
a) obligāti jāsaņem vispārēja teorētiska apmācība saistībā ar tādiem dažāda veida dopinga kontroles pasākumiem, kas attiecas uz dopinga kontroliera amatu,
b) (ieteicams uz vietas) jānovēro visas tās dopinga kontroles darbības, kas saistītas ar šā standarta prasībām,
c) topošajam dopinga kontrolierim kvalificēta dopinga kontroliera vai cita atbilstīga darbinieka uzraudzībā uz vietas apmierinoši jāveic viena pilnīga parauga savākšana. Novērošanā, ko veic uz vietas, nav iekļauta prasība attiecībā uz reālu parauga nodošanu.
H.4.3.3. Pavadoņu apmācības programmā aplūko visas attiecīgās prasības attiecībā uz paraugu savākšanas procesu.
H.4.4. ADO veic izglītības, apmācības, prasmju un pieredzes uzskaiti.
H.5. Prasības - akreditācija, atkārtota akreditācija un deleģēšana
H.5.1. ADO izveido paraugu savākšanas personāla akreditācijas un atkārtotas akreditācijas sistēmu.
H.5.2. ADO nodrošina to, ka paraugu savākšanas personāls pirms akreditācijas piešķiršanas ir pabeidzis apmācības programmu un pārzina šā starptautiskā pārbaužu standarta prasības.
H.5.3. Akreditācija ir spēkā ne vairāk kā divus gadus. Ja paraugu savākšanas darbinieks divu gadu laikā pirms atkārtotas akreditācijas nav piedalījies paraugu savākšanā, viņam ir atkārtoti jāapgūst pilna apmācības programma.
H.5.4. ADO piešķir pilnvaras tās vārdā veikt paraugu savākšanu tikai tiem paraugu savākšanas darbiniekiem, kuriem ir piešķirta ADO atzīta akreditācija.
H.5.5. Dopinga kontrolieri saistībā ar paraugu savākšanu visas attiecīgās darbības (izņemot asins paraugu savākšanu, ja vien viņi nav īpaši kvalificēti) var veikt paši vai norīkot pavadoni veikt konkrētas darbības, kas atbilst pavadoņa pienākumiem.
