Treniņi bez dopinga

Treneris - tā pirmām kārtām ir atbildība par cilvēku

Sportists un treneris. Tā ir īpaša mūsu sabiedrībā eksistējoša cilvēku kopa, kura veidojas uz brīvprātīgas savstarpējas vienošanās pamata specifisku mērķu sasniegšanai, t.i., maksimāli augstu rezultātu uzrādīšanai sportā.
Sadarbības sākumposmā šie mērķi dažkārt nav skaidri izteikti, taču ritot laikam un augot sportista rezultātiem, tie iezīmējas arvien skaidrāk. Šo mērķu labad, gan sportists, gan treneris labprātīgi uz daudziem gadiem daļēji pašizolējas no apkārtējās sabiedrības dzīves, izvēloties stingru, dažkārt pat smagu dzīves režīmu, ziedojot izvēlētajam mērķim daudz no savas personības attīstības iespējām. Kā redzam, maksa par mērķa sasniegšanu nav maza. Diemžēl, šīs augstākās virsotnes ir pa spēkam tikai dažiem no daudziem tūkstošiem. Iemesli ir vairāki - gan nepietiekamas organisma fiziskās spējas, psiholoģiskā nenoturība, nepilnības treniņa procesa organizācijā, sarežģījumi trenera un audzēkņa attiecībās un daudzi citi. Kur un kā audzēknis atradīs savu vietu dzīvē pēc sporta gaitu beigšanas, - tas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no trenera. Līdzīgi kā jaunāko klašu skolēnam lielākā autoritāte ir skolotājs, tā arī sportists iesācējs pilnībā uzticas trenerim, viņa zināšanām un rīcībai. Šī uzticēšanās var saglabāties pat visu sadarbības laiku. Tas viss trenerim uzliek sevišķu atbildību, galvenokārt morālu, jo mūsu likumdošana pašreiz vēl nekādi šīs attiecības neregulē.
Daudzu sportistu rezultāti bieži vien pārstāj pieaugt, tieši tad, kad iecerētā sasniegumu virsotne jau saskatāma. Vēl solis un..., bet... . Šajā brīdī var rasties vilinājums izmantot "burvju nūjiņu" - dopingu visdažādākajās tā izpausmēs. Šī "nūjiņa" ir izraisījusi epidēmiju pasaules sportā. Tās sekas spilgti parāda Norvēģijas sporta konfederācijas sagatavotais materiāls, ko piedāvājam jums šajā biļetenā.
Mēs gribam uzrunāt šajā sakarā treneri. Nelolosim ilūzijas, ka mūsu republikas sporta dzīvē šī sērga nav ienākusi. Gribam, lai jūs skaidri apzinātos sevi pirmām kārtām kā cilvēku, kura rokās ir otra cilvēka liktenis. Gribam, lai jūs saprastu: uzvara par katru cenu - tā vairs nav Latvijas sporta morāle.
Godīga uzvara - jā ! Bet tās sasniegšanai ir citi līdzekļi.

DOPINGA LIETOSANA - TRENERU ATBILDĪBA
IZVĒLE, KURA JUMS NOTEIKTI IR JĀIZDARA
Kā treneris jūs agrāk vai vēlāk nonāksiet grūtas dilemmas priekšā: būs jāizvēlas vai nu labi rezultāti vai arī sportista veselība.
No vienas puses, jūs sportā veidojiet dabisku sastāvdaļu rezultātu sasniegšanas un nostiprināšanas sistēmā, kur labs priekšnesums tiek atzinīgi novērtēts un apsveikts, kur tiek radītas cerības uz triumfu un panākumiem un kur vadītāji, treneri un sportisti vienkopus tiecas uz virsotni.
No otras puses, jums ir jāgarantē katra sportista fiziskā un garīgā veselība un jādara savs darbs atbilstoši sporta pasaulē noteiktajām ētiskajām un veselības normām.
Tiekšanās pēc panākumiem un slavas var būt tik spēcīga, ka apzināti vai neapzināti jūs akceptējat apšaubāmas vai nelegālas metodes slavas sasniegšanai.
Tas nozīmē, ka jums jābūt spējīgam pateikt "nē" mērķim (uzvarai) pēc šī mērķa sasniegšanai izvēlēto līdzekļu izvērtēšanas.
Dopinga lietošana ir viena no metodēm, kurā jums kā trenerim jāieņem apzināta, stingra un atklāta nostāja.
Jums ir liela ietekme uz saviem sportistiem. Caur jūsu sacīto un darīto jūs varat vai nu apzināti novērst stimulatoru lietošanu vai arī neapzināti veicināt bīstamu vajadzību pēc tiem, tādējādi iz raisot narkotiku lietošanu.
Kopumā ņemot, mēs varam visus trenerus un vadītājus pēc to attieksmes pret dopinga lietošanu sadalīt četrās lielās grupās:

Pamudinātājs Pretinieks
Aktīva, atklāti pausta nostāja "Aktīvi skubinātāji" "Aktīvi aizturētāji"
Pasīva, izvairīga nostāja "Netīši pamudinātāji "Izvairīgie pretinieki"

Par mērķi jāizvirza iegūt cik vien iespējams daudz treneru un vadītāju, kuri aktīvi un atklāti nostātos pret dopinga lietošanu savā vidē. Kuri būtu "aizturētāji".
Caur savu aktīvo un atklāto dopinga noliegšanu viņi apturētu dopinga izplatību savā sportiskajā vidē.
Visu trīs pārējo grupu pārstāvji var lielākā vai mazākā mērā veicināt dopinga lietošanu. Apzināti vai neapzināti viņi var radīt nepieciešamību pēc dopinga, kas sliktākajā gadījumā var novest pie narkomānijas.
Ļoti liela treneru un vadītāju daļa ir izvairīgi dopinga pretinieki. Principā šie "oponenti" ieņem antidopinga nostāju, bet noliedz dopinga lietošanu kā problēmu, kad runa ir par viņu pašu sporta veidu vai sportistiem. Šī divatnīgā attieksme noved pie tā, ka viņi atsakās no atbildības gan par stimulatoru lietošanas izraisīšanu, gan par tās novēršanu savā vidē.
Vislielākā un, iespējams, visbīstamākā grupa ir netīšie dopinga lietošanas veicinātāji. Iespēja, ka viņi ar savu uzvedību un darbību pamudinās uz dopinga lietošanu, ir ļoti liela. Būtībā viņi atzīst, ka dopings sportā ir ienācis uz mūžīgiem laikiem.
Šie treneri nav viegli pārliecināmi izvērtēt savu "netīšā pamudinātāja" lomu. Viņi neatzīst arī savu atbildību par tiem sportistiem, kuri kļuvuši par stimulatoru lietotājiem.
Pēdējā grupa ir aktīvie dopinga lietošanas veicinātāji.
Norvēģijas sportā šobrīd tādu ir maz. Un sportistiem pašiem ir vieglāk iestāties pret šo nemaskēto uzskatu.
Šajā brošūrā mēs koncentrēsim uzmanību uz lielo un bīstamo potenciālo dopinga lietošanas veicinātāju grupu, galvenokārt - "netīšajiem pamudinātājiem" un "izvairīgajiem pretiniekiem".
Mēs raksturosim piecu dažādu tipu trenerus, kuri katrs savā veidā varētu veicināt savu sportistu pievēršanos dopingam.
Vai jūs neesat viens no šādiem treneriem, pašam to nemaz neapzinoties?

Patiesi dzīvesstāsti
Anderss nenāca no sliktas ģimenes, viņam nebija kriminālas pagātnes. Viņš bija gluži parasts norvēģu zēns. Bet tagad viņš špricējas publiskajās tualetēs un pārdod narkotikas uz ielas. Tajā vainojamais vīrietis nav nekāds ciniskais starpnieks narkotiku biznesā un nepārstāv sabiedrības padibenes. Viņš ir gluži parasts norvēģu treneris. Un tomēr viņš ir atbildīgs par to, ka Anderss tagad ir narkomāns.

Īsa Andersa lietas vēsture:
Anderss bija daudzsološs sportists sporta veidā, kas prasīja lielu fizisko izturību. Pēc sacensībām ASV, kurās viņš zaudēja amerikāņu sportistiem, Andersam likās vilinoši pamēģināt "īsāko ceļu" uz lielāku rezultātu sasniegšanu. Viņa treneris Norvēģijā nekad nemudināja viņu lietot stimulatorus. Viņš vienkārši pievēra acis un izlikās nedzirdam pat tad, kad Anderss prasīja viņam padomu. Pēc "uzmanīga" iesākuma ar efedrīnu Anderss drīz sajuta vajadzību pēc kaut kā stiprāka. Amfetamīns kļuva par viņa izvadītāju no sporta un ievadītāju narkomānijā. Treneris nekad nav interesējies, kas notika ar Andersu pēc tam, kad viņš pārtrauca trenēties. Sportisti ārpus sporta laukuma viņu galīgi neinteresē.
 
PASĪVAIS TRENERIS
Pasīvā trenera tipu varētu raksturot šādi:
Trenerim ir neieinteresēta un ignorējoša attieksme pret dopinga problēmu, izteikta frāzēs: " Mani neinteresē šīs lietas apspriešana " vai " Tas, ko Tu dari, ir Tavā paša ziņā". Bieži ignorē baumas, pretenzijas un aizdomas par dopingu. Neizsaka paša uzskatus par dopinga ne plašu, sabiedrībai zināmu, ne arī mazāku, "vietēju" faktu sakarībā.
Neatbild uz signāliem vai sportistu jautājumiem dopinga problēmas sakarā. Bieži ignorē pašu federācijas, vecāku, klubu vadītāju u.c. pieprasījumus nodrošināt informāciju.
Faktiskās zināšanas par dopingu (nelegāli medikamenti, kontrolprocedūras, blakusefekti, sodi u.c.) ir minimālas. Bet, nostādīti faktu priekšā, šī tipa treneri bieži izliekas zinām visu, ja vispār ir pamudināmi runāt.
Pasīvs treneris ļauj sportistiem trenēties vai startēt dopinga "skartā" vidē, nebrīdinot viņus par tajā valdošajām nostādnēm.
Sportistus uz ilgāku laiku var vienus pašus aizsūtīt uz ārzemēm trenēties vai startēt, nebrīdinot par dažādajām attieksmēm, tai skaitā arī par dopinga atzīšanu.

Kāds cilvēks ir vainojams Kristīnes pārtapšanā par vīrieti.
Tas bija sākums viņa karjerai.
Kristīne nekad nebija sevišķi spēcīga vai vīrišķīga. Viņa bija gluži parasta norvēģu meitene. Un tomēr šobrīd viņai ir sievietes dvēsele vīrieša ķermenī. Tajā vainojamais vīrietis nav cinisks pētnieks, kurš izmēģina jaunus medikamentus uz jaunām sievietēm. Viņš ir gluži parasts treneris. Un tomēr viņš ir atbildīgs par to, ka Kristīne vairs nekad nebūs sieviete.

Īsa Kristīnes lietas vēsture:
Pēc savainojuma l6 gadu vecumā Kristīnei bija grūti atgriezties sportā. Viņas treneris ļoti tic zālēm - vitamīnu tabletēm, homeopātijai u.c. "Tablešu kultūrā" neietilpst dopings, bet Kristīne bija pieradusi pie domas, ka zāles izārstē visu, un tāpēc ātri piekrita piedāvājumam lietot anaboliskos steroīdus brīdī, kad krīze bija visspēcīgākā. Treneris turpināja cildināt tablešu labās īpašības, Kristīne turpināja slepeni dzert anaboliskos steroīdus, līdz kādu dienu viņa atklāja, ka maskulinizācija ir attīstījusies pārāk tālu. Viņas dzimumorgāni ir izauguši. Viņas balss ir kļuvusi rupjāka. Viss viņas ķermenis ir pārmainījies - uz mūžu.

TRENERIS KĀ FARMACEITS
Šī tipa trenerim visraksturīgākās ir šādas īpašības:
Treneris ļoti interesējas par jauniem preparātiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu diētas papildinājums, dabisks produkts vai vitamīnu tabletes. Parasti interesējas par diētu un fizioloģiju un šajās jomās zina diezgan daudz.
Treneris pamudina savus sportistus lietot tabletes, lai uzlabotu savu sniegumu.
Parasti zina, ka tieši tās tabletes nav starp aizliegtajām. "Farmaceits" nedomā par dopingu, bet uzskata par savu pienākumu uzlabot sportista diētu.
Trenerim nav nekādu iebildumu arī pret tabletēm, injekcijām, magnētisko ārstēšanu, apstarošanu u.c. kā savainojumu dziedinātājiem. "Farmaceits" uzskata alternatīvās ārstēšanas metodes kā jaunus ātrākas atveseļošanās veidus.
Injicēt sportistam sāpju remdinošu līdzekli sacensību starplaikā, lai dotu viņam iespēju piedalīties turpmākajā sacensību gaitā, liekas gluži pieņemami.
Tablešu lietošana, lai spētu izturēt treniņu slodzi un tādējādi novērstu pārpūli, arī ir pieņemami, ar nosacījumu, ka lietotie preparāti nav stimulatori.
"Farmaceiti" tic ātram un efektīvam atrisinājumam ar tablešu palīdzību, ir ieinteresēti rezultātā un bieži ir neiecietīgi pret nepieciešamo laiku.
Trenerim ir tendence pievērsties jaunām tabletēm, ja iepriekšējais kurss pietiekami ātri nav devis nedod cerētos rezultātus.
"Farmaceiti" uzklausa dažādas baumas un "pierādījumus" par jauno medikamentu efektivitāti no citiem treneriem, bet neizrāda īpašu interesi par citu dokumentāciju attiecībā uz šo zāļu blakusefektiem.
Uz iebildumiem un šaubām par blakusefektiem viņi parasti atbild, ka tie taču ir simtprocentīgi tīri dabiskie produkti!
Bet savā entuziasmā "farmaceits" var iedot sportistam arī tādas tabletes, kuras tomēr ir aizliegto medikamentu sarakstā, tikai treneris to nemaz nezina.

Kāds cilvēks pārvērta Larsu psihiski slimā cilvēkā.
Par to viņam skaļi uzgavilēja.
Kad Larss bija jaunāks, viņš nekad nebija "smags gadījums". Viņš bija gluži parasts norvēģu zēns. Taču pašlaik viņam ir nopietni psihiski traucējumi un viens pašnāvības mēģinājums pagātnē. Tajā vainojamais cilvēks nav ciniķis ar hobiju padarīt jaunus cilvēkus trakus. Viņš ir gluži parasts sporta treneris. Neraugoties uz to, viņš ir atbildīgs par Larsa atrašanos psihiatriskajā slimnīcā.
 
Īsa Larsa lietas vēsture
Larss bija ļoti daudzsološs sportists. Pēc dažiem pirmajiem panākumiem viņu stādīja priekšā kā uzlecošu zvaigzni sportā. Par viņu daudz rakstīja vietējā prese, vecākiem bija lielas cerības, tika parakstīti līgumi ar sponsoriem, un viņa treneris pieprasīja rekordtempa progresu. Spiediens bija tik liels, ka Larss nenoraidīja domu "palīdzēt" sev,lietojot anaboliskos steroīdus. Lielas medikamentu devas kopā ar nerimstošām, nežēlīgām prasībām pēc panākumiem ietekmēja Larsa psihi. Halucinācijas, bailes un depresija ir labi pazīstami anabolisko steroīdu blakusefekti. Larss bija viens no tiem, kuri ir uzņēmīgi pret šiem blakusefektiem.
Tagad viņš atrodas psihiatriskajā slimnīcā.
 
NEPACIETĪGAIS TRENERIS
Viens no visizplatītākajiem un, iespējams, visbīstamākajiem tipiem ir nepacietīgais un godkārīgais treneris.
Nepacietīgais treneris ir īsts sporta rezultātu sasniegšanas un nostiprināšanas sistēmas auglis. Vairumam treneru un vadītāju šis tips lielākā vai mazākā mērā ir viņos iekšā. Sīkāks raksturojums varētu būt sekojošs:
Treneris ir orientēts uz rezultātu un priekšnesumu un ir norūpējies par mērķa sasniegšanu un panākumiem gan sev, gan saviem sportistiem. Bieži viņi ir savas godkāres apsēsti un inficē ar to arī sportistus.
Nepacietīgie treneri/ vadītāji apzināti izmanto ieinteresēto personu un grupu (vecāki, masu informācijas līdzekļi, sponsori un klubs vai federācija) cerības un spiedienu.
Treneris cenšas likt sportistam sajust savu pienākumu sasniegt labus rezultātus. Parasti dzirdami apgalvojumi: " Pārējie ir pelnījuši kaut ko pretī - kā kompensāciju par to, ko viņi Tevī ielikuši. Tev jādomā arī par viņiem!" Sportists it kā ir pārējiem kaut ko parādā.
Nepacietīgais treneris izmanto arī vecāku, masu informācijas līdzekļu, sponsoru un kluba vilšanos vai neattaisnotās cerības.
Nepacietīgajiem treneriem un vadītājiem svarīga ir nauda un slava kā tālākā darba stimuls, un viņi grib sasniegt labus rezultātus ātri un efektīvi.
Viņi uzskata tieši sacensības par sporta vissvarīgāko aspektu.

Kāda sieviete ir vainojama, ka Lizai nekad nebūs bērnu.
Tagad viņas "stallī" atkal ir 5 jaunas meitenes.
Liza nekad nav bijusi nopietni slima. Un viņa nekad nav domājusi dzīvot viena un bez bērniem. Tomēr viņai nav nekādu cerību kļūt mātei. Tajā vainojamā sieviete nav samaitāta ārste, kura pierunā jaunas sievietes uz dīvainām operācijām. Viņa ir gluži parasta norvēģu trenere. Un tomēr viņa ir vainojama pie tā, ka Liza visu mūžu būs neauglīga.

Īsa Lizas lietas vēsture
Liza bija talantīga sportiste un ātri guva panākumus starptautiskā mērogā. Līdz virsotnei ceļš ir garš. Un viņas trenere uzsvēra, ka patiesībā viņai ir maz izredžu veiksmīgi sacensties ar labākajām ārzemju sportistēm, kurām jau visa atbalstošā sistēma, treniņu apstākļi un finansiālās iespējas nodrošina nepārspējamas priekšrocības. Liza uzzināja, ka šo šķērsli var palīdzēt pārvarēt testosterons. Vēlāk viņa uzzināja, ka normālas hormonu darbības izjaukšana ir beigusies ar neauglību %96 uz mūžu.

AIZBILDNIECISKAIS TRENERIS
Šī tipa treneris norvēģu sportā ir ļoti izplatīta parādība. Treneriem un pat sportistiem ir tendence runāt par pretinieku "milzīgajām" priekšrocībām.
Sīkāks raksturojums varētu būt šāds :
Treneris ir gandrīz vairāk nodarbināts ar pretinieku nekā ar pašu sportistu lielajām izredzēm sasniegt virsotni.
Aizbildnieciskais treneris uzsver, ka citiem ir vairāk naudas, labāka aprūpe, labāki treniņu apstākļi un labākas iespējas sabalansēt sportista mācības vai darbu ar viņa sporta dzīvi.
Aizbildnieciskais treneris bieži pauž pesimismu un vilšanos savu sportistu vārdā.
Pamatā attieksme ir: " Mums tas nekad neizdosies." Rezultātā treneris ieņem neuzvarēšanas nostāju. "Samierināsimies, ka mēs paliksim 2. vai 10. vietā tikmēr, kamēr neliksim lietā tik daudz, cik pārējie."
Aizbildniecisko treneri nenodarbina dopings pretiniekos. Tas tiek pieminēts tikai garāmejot, lai uzsvērtu viņu pašu pūliņu bezcerīgumu. "Un viņi noteikti arī stimulatorus lieto !" Bet sportistiem šī "bez stimulatoriem nav cerību" attieksme var ātri vien kļūt par savas bezcerīgās situācijas rezumējumu.
Šo treneri viegli sarūgtina slikti rezultāti, un viņš šo faktu atkal izmanto savā aizbildņa lomā.

Kāds cilvēks ir vainojams Mārtina pašnāvībā.
Tikai viņš pats to nav sapratis.
Mārtinam nebija nekādu problēmu. Tāpat viņam nebija ne nopietnas depresijas, ne šausmīgu pārdzīvojumu. Bet tagad viņš ir miris, - pēc miega zāļu pārdozēšanas. Tajā vainojamais vīrietis nav psihopāts, kurš terorizē jaunus cilvēkus. Viņš ir gluži parasts norvēģu treneris. Tomēr viņš ir atbildīgs par to, ka Mārtina vairs nav starp dzīvajiem.

Īsa Mārtina lietas vēsture
Sākumā Mārtins bija normāls sportojošs jauneklis bez jebkādiem augstiem mērķiem. Bet viņš nokļuva komandā, kurai bija ļoti neprasmīgs taču pārlieku godkārīgs treneris. Bezjēdzīgi treniņi, uzmanības koncentrēšana vienīgi uz sacensībām un pilnīga neizpratne par Mārtina attiecībām ar ģimeni, draugiem, skolu noveda pie tā, ka pūliņi nedeva cerētos rezultātus. Treneris uzskatīja par iemeslu Mārtina it kā nepietiekamo vēlēšanos ziedoties sportam un it kā pārlieku liela laika veltīšanu draugiem un skolai. Amfetamīns bija līdzeklis, kā "uzlabot gribu", - protams, bez trenera ziņas. Mārtins bija viens no tiem, kuri sporta dēļ "uzķeras" uz amfetamīna.
Pēc diviem narkotiku lietošanas gadiem viņu atrada mirušu no pārdozēšanas.
Vairums domā, ka tā bija pašnāvība.
 
NEKOMPETENTAIS TRENERIS UN VADĪTĀJS
Šī tipa trenerī ir kaut kas no visiem 4 iepriekšējiem - no pasīvā, farmaceita, nepacietīgā un aizbildnieciskā. Bet viņa visraksturīgākā pazīme ir galīgs sapratnes trūkums par citu cilvēku vajadzībām, par gudru un mērķtiecīgu trenēšanos.
Sīkāks šī tipa raksturojums:
Treneris redz tikai sportistu un rezultātus, bet aizmirst, ka viņš ir atbildīgs par personību kopumā.
Trenerim taču jābūt gan prasmīgam instruk toram, gan skolotājam, gan padomdevējam, gan izskaidrotājam, gan sarunu biedram, gan vecāku un draugu aizstājējam. Jebkurš treneris, kuram trūkst pamatzināšanu kaut vienā no šiem aspektiem, nekad nebūs labs sava darba darītājs.
Nekompetentie treneri neievēro sportistu vajadzības un vēlmes attiecībā uz citām dzīves sfērām - skolu, draugiem, ģimeni vai darbu. Viņi nesapratīs vai neatzīs, ka arī tas ietilpst trenera pienākumos.
Viņi bieži uzskata sportistu problēmas šajās sfērās par mazsvarīgām. " Tas pāries, nomierinies un koncentrējies uz treniņiem." Treneris cenšas pārliecināt sportistu, nevis uzklausīt viņa viedokli. Rezultātā viņi nedzird un nereaģē uz nopietniem briesmu signāliem no sportista puses.
Nekompetentais treneris ļoti lielu uzmanību pievērš priekšnesumam un rezultātam. Viņš grib panākumus sev - caur sportistu un viņa sniegumu; un ir nepacietīgs.
Bezjēdzīgi treniņi, vienpusīga koncentrēšanās uz sacensībām, ļoti nepietiekamas zināšanas par gudra un mērķtiecīga treniņa principiem un par dopinga problēmu ir viņu nekompetences rādītāji.

DOPINGA VIELU LIETOŠANAS SIMPTOMI
Kādas pazīmes jums kā trenerim jāmeklē, ja ir aizdomas, ka kāds sportists apsver iespēju sākt vai ir jau sācis lietot stimulatorus ?
Ir svarīgi rīkoties uzmanīgi. Atcerieties, ka viens simptoms pats par sevi vēl neko nepierāda, jāievēro visa situācija kopumā, sportista uzvedība laika gaitā.
Jums jābūt ļoti uzmanīgiem. Daudziem no šiem simptomiem var būt arī gluži dabiski cēloņi, tādēļ ar pārsteidzīgiem secinājumiem var nodarīt nelabojamu ļaunumu gan sportista, gan paša karjerai.
 
Esiet modri, pamanot šādas pazīmes:
 
1. Fiziskie simptomi.
Pārmaiņas sportista izskatā, kuras varētu būt dopinga lietošanas pazīmes:
 - maskulinizācija,
 - svara pieaugums un šķidruma uzkrāšanās ķermenī,
 - pastiprināta matu augšana (sievietēm),
 - zemāka balss (sievietēm),
 - taukaina āda, īpaši uz muguras un augšstilbiem,
 - pietūkums (vaigi un seja),
 - plecīgāks un spēcīgāks ķermenis,
 - pārmaiņas dzimumorgānos,
 - līdzsvara problēmas.

2. Garīgie simptomi.
Pārmaiņas sportista uzvedībā, kuras varētu būt dopinga lietošanas pazīmes:
 - palielināta agresivitāte,
 - depresija,
 - bailes,
 - pazīmes, kuras atgādina atturības simptomus,
 - bezmiegs.

Vērojiet arī personības izmaiņas. Ja manāmas pēkšņas izmaiņas sportista uzvedībā un garastāvoklī, piemēram, neizskaidrojamas dusmu lēkmes, ir pamats aizdomām.

3. Simptomi, kas saistīti ar trenēšanos, sacensībām un rezultātiem un varētu norādīt uz dopinga lietošanu:
- nenormāli intensīvi treniņperiodi, jo treniņu intensitāte tiek ievērojami palielināta pie dopinga lietošanas un samazinās tieši pirms sacensībām;
- neregulāri treniņi vienatnē, trenažieru zālēs un dīvainos laikos varētu norādīt, ka sportists grib izvairīties no dopinga kontroles, vai dodas uz vietām, kur stimulatori ir viegli pieejami;
- nepiedalīšanās kolektīvajos treniņos un sacensībās, kur iespējama dopinga kontrole,
- liela vēlēšanās trenēties vai startēt ārzemēs, kur stimulatori ir viegli pieejami;
- pēkšņi panākumi ārkārtīgi īsā laika periodā. Taču to nedrīkst sajaukt ar labu rezultātu sasniegšanu pēc ilgstošas un pareizas trenēšanās. Arī sportista augšanas laikā iespējami pēkšņi panākumu uzliesmojumi kā pastiprinātas hormonu izdalīšanās dabiskas sekas;
- pārlieku liela vēlēšanās izskaidrot savus panākumus;
- ļoti svārstīgi rezultāti, kas varētu norādīt uz periodisku dopinga lietošanu;
- ļoti laba sportiskā forma, neraugoties uz nedisciplinētu dzīves veidu ar smēķēšanu, alkoholu un mazu interesi par diētu un pareizu treniņu. Arī bez visa tā sportists cer uz panākumiem;
- pastiprināta savainojamība, īpaši muskuļu saitēs un cīpslās, kas var būt ilglaicīgas hormonu lietošanas pazīme;
- liela interese par speciālo pārtiku, dabisku produktu tabletēm, vitamīniem un plašas zināšanas par dažādu zāļu un stimulatoru aktīvo sastāvdaļu iedarbību.
 
4. Atrunas.
 Kad tiek runāts par dopingu, sportists izmanto sekojošus argumentus:
 - Stimulatoru lietošana nav krāpšana. To dara visi.
 - Apgalvojumi, ka dopings ir kaitīgs, ir muļķības.
 - sporta federācijas pārstāvji apgalvo, ka stimulatori nepalīdz. Tās ir muļķības. Paskaties uz ...
 - Vienmēr ir kādas lietas, ko kontroles aparāts neuzrāda.
 - Ārzemju sportisti vienmēr atrod, kā likumus apiet ar līkumu. Kāpēc Norvēģijā uz visu jāskatās tik stingri ?
Turklāt sportists bieži kritizē vai arī uzjautrinās par Norvēģijas sporta konfederāciju un tās pasākumiem pret dopingu.
Esiet uzmanīgi - atcerieties, ka šiem simptomiem var būt arī dabiski cēloņi

 UZ VIRSOTNI BEZ DOPINGA

Kāds cilvēks ir atbildīgs par to, ka Rolfs kļuva pasaules čempions.
Tas viņiem abiem nesis daudz apsveikumu un gaviļu.
Rolfs nesāka nodarboties ar airēšanu četru gadu vecumā. Un viņš nekad neļāva treniņiem aizēnot mācības vai savu privāto dzīvi. Viņš bija gluži parasts norvēģu zēns.
Un tomēr viņš jau otro reizi ir kļuvis par pasaules čempionu, un viņam ir bijusi fantastiska sporta karjera.
Kāds vīrietis nav cinisks treneris, kurš prot no sportista izspiest pēdējos spēkus.
Viņš ir gluži parasts norvēģu treneris. Tomēr viņš ir palīdzējis Rolfam iegūt zelta medaļu Pasaules airēšanas meistarsacīkstēs.

Īsa Rolfa lietas vēsture
Treneris ātri saprata, ka Rolfs Torsens ir daudzsološs zēns. Viņš piedalījās junioru pasaules meistarsacīkstēs l979. gadā, bet jau l98l. gadā ieguva bronzas medaļu pieaugušo sacensībās. Kopš tā laika uzvaras sekoja cita citai : zelta medaļa pasaules meistarsacīkstēs l982. gadā, sudraba medaļa l983. gadā, zelts Seulas Olimpiskajās spēlēs l988. gadā un zelts pasaules meistarsacīkstēs Dienvidslāvijā l989. gadā. Un viņam nekad nav ienācis prātā lietot dopingu.
Kā Rolfam izdevās sasniegt to, kam citi daudzsološi sportisti netic %96 nokļūt virsotnē bez dopinga palīdzības ?
Viens ir skaidrs : viņš to neizdarīja viens pats. Visu laiku viņam līdzās ir bijuši prasmīgi treneri. Franks Hansens ir viens no viņiem.

Tā domā un rīkojas viens no valsts visprasmīgākajiem treneriem
"Kad es redzu avīzē kaut ko par dopingu, mēs treniņā ar puišiem to pārrunājam un vienojamies, ka ar mums tas nekad nenotiks. Tāpat ir svarīgi saprast, ka sacensības nenozīmē stimulatoru lietošanu. Man jāredz, ka kāds lieto dopingu, pirms es tam noticu.
Treneri un citi ar sportu saistītie, kuri apvaino pretiniekus dopinga lietošanā, parasti paši pārāk maz trenējas. Viņiem vienkārši vajadzīga kāda atrunāšanās, lai citi neievērotu viņu nepadarīto darbu.
Ir ļoti daudz piemēru, kā cilvēki ir uzstādījuši pasaules rekordus bez milzīgi lielas līdzekļu ieguldīšanas. Mūsu cīkstoņi, šāvēji un orientieristi ir bijuši labākie savos sporta veidos bez fantastiskām finansēšanas iespējām.
Pats par sevi saprotams, - lai sasniegtu labus rezultātus, vajadzīgs laiks. Es sāku trenēties l6 gadu vecumā, bet vislielākos panākumus guvu, kad man bija jau 28 gadi.
Jaunajiem sportistiem svarīgi ir apzināties, ka tas ir process, kurš prasa ilgu laiku.
 Treneri man zvana un piedāvā sportistus, kuriem it kā noteikti jāiekļūst izlases komandā. Mēs atļaujam viņiem izmēģināt savus spēkus treniņos kopā ar labākajiem airētājiem. Un beigās viņi saprot, - lai iekļautos izlases komandā, nepietiek tikai ar talantu un pāris gadu patrenēšanos.
Nav veselīgi pārāk daudz domāt par trofejām un naudu. Es iedvesmoju savus sportistus kļūt par labākajiem, nevis bagātākajiem.
Mana komanda turas pēc iespējas tālāk no trenažieru zālēm; mēs labprātāk trenējamies kopā kluba telpās nekā stāvam rindā, lai nodarbotos ar spēka vingrinājumiem.
Ja ievēro pareizu treniņu programmu, nav nekādas vajadzības piebāzt sevi ar speciālo pārtiku un vitamīniem. Parasts norvēģu ēdiens ir pietiekoši labs pamats, lai varētu kļūt par pasaules čempionu.
Trenerim ir svarīgi būt psiholoģiski stipram, īpaši pēc savainojumiem un zaudējumiem. Jāprot sportistam iedvest, ka, ja viņš nav pats labākais šogad, viņš tāds noteikti būs nākošajā gadā. Ar noteikumu, ka labi trenēsies.
Cilvēkiem sporta pasaulē ir vienam otru jāatbalsta. Komandā, kuras mērķis ir būt labākajai Norvēģijā vai pasaulē, nedrīkst valdīt skaudība. Ir svarīgi nodot pārējiem savas zināšanas un neslēpt tos "trikus", kurus arī citi varētu izmantot.
Runājot ar godkārīgiem jaunajiem sportistiem, es visbiežāk atgādinu par tiem jaukajiem norvēģu sportistiem, kuri ir kļuvuši par pasaules čempioniem bez neviena grama dopinga.
Tas ir treneru pienākums pateikt sportistiem, ka ceļu uz vir sotni nevar saīsināt.
Par pasaules čempionu nekļūst pēc burvju nūjiņas mājiena.
Stimulatoru lietošana nav ceļš uz uzvaru. Tos lietojot, jūs jau esat zaudējuši, saka Franks Hansens, kurš ir pārliecināts, ka norvēģu sportistiem nebūt nav vajadzīgs dopings, lai iekļūtu Norvēģijas vai pasaules sporta elitē.

AR KO JŪS RISKĒJAT, VEICINOT DOPINGA LIETOŠANU ?

Treneri ir atbildīgi ne tikai par savu, bet arī par sportistu rīcību.
Un arī par sporta turēšanu cieņā. Treneri, kuri veicina dopinga lietošanu, riskē vairāk nekā sportisti, kuri stimulatorus lieto.
Sods viņiem visādā ziņā var būt smagāks. Nolaidība ir sodāma. Tāpat sodāma var būt arī pasīva vai aizbildnieciska nostāja.
"Veicināšana" tiek definēta kā apzināta vai nolaidīga trenera vai vadītāja attieksme, kuras rezultātā sportists kļūst par narkotiku lietotāju.

Sporta likums
Jūs riskējat tikt izslēgtam no sporta dzīves uz diviem gadiem. Tas nozīmē, ka:
 - jūs nevarat ieņemt sportā nekādus amatus,
 - jūs nevarat piedalīties organizētā treniņdarbībā,
 - jūs nevarat piedalīties kā vadītājs/ treneris vai sportists sacensībās.

Vairumā gadījumu sods par dopingu ir tāds pats jebkurš profesionāls aizliegums %96 nav atļauts strādāt savā biznesa sfērā minimums divus gadus.
Ja jūs pieķer dopinga veicināšanā otru reizi, jums tiks aizliegts darboties sportā visu atlikušo mūžu.
 
Administratīvo pārkāpumu kodekss
- Anabolisko steroīdu imports un pārdošana tiek sodīta ar lieliem naudas sodiem.
- Amfetamīna un citu narkotiku imports tiek sodīts ar brīvības atņemšanu līdz 20 gadiem.

Sporta organizācijas sadarbojas arī ar muitu, policiju un medikamentu kontroles iestādēm, lai atklātu stimulatoru nelegālu ievešanu un pārdošanu un palielinātu sodu.

Sabiedriskais nosodījums - vismaigākais sods?

Vairumam dopinga veicinātāju sabiedrības nosodījums izrādījies vissmagākais sods. 
Ne tikai tāpēc, ka jūs riskējat tikt nosodīts savā tuvākajā apkārtnē, kur cilvēki, kas jūs pazīst, varētu pārtraukt ar jums visus kontaktus.
Ne tikai tāpēc, ka sods ilgst vairāk nekā noteiktos divus gadus, jo nez vai kāds gribēs atjaunot jūs iepriekšējā darbā.
Ne tikai tāpēc, ka jūs - caur nosodījumu masu informācijas līdzekļos un uzmanības pievēršanu tieši jums un jūsu komandai - esat parādījis savu sporta klubu un visu sporta kustību kopsummā no sliktās puses.
Vissmagākā nasta, iespējams, būs jānes jums pašam. Pieredze rāda, ka sodītie izjūt nopietnas iekšējas nesaskaņas, izmaiņas personībā. Ļoti daudziem izjūk ģimenes.
Vai ir sporta pasaulē kaut kas tāds, kā vārdā būtu vērts tā riskēt un nest tādus upurus?

TRENERA DESMIT BAUŠĻI

Mēs zinām, ka dopinga lietošanas upuru kļūst arvien vairāk. Un ka jūs kā treneris varat šo procesu apturēt, ap zinoties savu atbildību un būdams pārliecināts par savu turpmāk nepieciešamo rīcību.

1. Ieņemiet aktīvu nostāju pret dopingu.
Nepietiek tikai neveicināt dopinga lietošanu. Kā treneris jūs esat atbildīgs par aktīvu informēšanu un brīdināšanu no dopinga briesmām.

2. Izmantojiet esošās iespējas virsotnes sasniegšanai.
Treneri var sasniegt virsotni arī esošajos klimatiskajos, finansiālajos un treniņu apstākļos. Ikviens, kurš uzsver pretinieku priekšrocības, var neapzināti veicināt stimulatoru lietošanu.

3. Vajadzīgs laiks. Uzsveriet pareizas, ilgstošas trenēšanās nepieciešamību.
Prasības pēc ātri augošiem rezultātiem un panākumiem vai cerības uz tiem bieži beidzas ar neizdošanos un kārdinājumu. Vairums Norvēģijas vadošo sportistu ir guvuši panākumus tieši tāpēc, ka iemācījās iet uz priekšu pakāpeniski un saprata, ka visefektīvākais līdzeklis ir nepārtraukts un nopietns darbs.

4. Sargieties uzsvērt sabiedrisko stāvokli un slavu kā stimulus.
Šīs "ēsmas" radītais gala iznākums bieži ir nereālas cerības vai spiediens. Kārdinājums iet īsāko ceļu ir lielāks, ja mērķis tiek pasniegts kā ļoti pievilcīgs un vilinošs.

5. Neļaujiet sportistam trenēties vai sacensties vienam dopinga sabojātā vidē. Treneris ir atbildīgs ne tikai par sportistu kā tādu, bet arī par sportistu kā personību. Dopinga piesārņotā vidē pieņemts, ka nepieciešamās korektīvas tā lietošanā tiek izdarītas ar trenera vai vadītāja starpniecību.

6. Uzmanieties no vieglas "tablešu kultūras".
Ikviens, kurš aktīvi meklē tabletes vai citus medikamentus labākas formas sasniegšanai vai savainojumu ārstēšanai, var viegli atzīt un pieņemt "mākslīgo" ceļu uz panākumiem.

7. Nepārtraukti vērojiet sportistu un nosakiet viņa tuvākos mērķus atkarībā no situācijas. Pēc savainojumiem, sportiskās formas pavājināšanās un citām neparedzētām izmaiņām, iespējams, ir nepieciešams mainīt mērķus. Prasmīgs treneris spēj sekot savam sportistam un nepārtraukti uzstādīt stimulējošus mērķus, kuri sasniedzami bez mākslīgiem līdzekļiem.

 8. Pamaniet sportistā pārmaiņas, kuras var būt dopinga lietošanas pazīmes.
Pazīstot briesmu signālus, jums ir iespēja uz tiem reaģēt. Jums vajadzētu reaģēt, tiklīdz manāms kas aizdomīgs, - gan lai paglābtu sportistu no nopietnām briesmām viņa veselībai, gan arī lai pats izvairītos no netīšas dopinga lietošanas veicināšanas.

9. Neļaujiet saviem mērķiem un godkārei aizēnot sportista mērķus.
Daudzi sportisti jūtas trenerim daudz ko "parādā". Ja jums kā trenerim ir augsti mērķi, jūs riskējat pamudināt sportistu lietot dopingu tikai tāpēc, ka viņš ļoti grib jūs iepriecināt. Atļaujiet sportistiem pašiem noteikt sev mērķus un "piezemējiet" tos, ja tie ir pārāk augsti.

10. Esiet godīgs. Vai jums ir pietiekošas zināšanas, lai sekmīgi veiktu trenera daudzos uzdevumus ?

Būt trenerim - tā ir liela atbildība, kas ietver sevī daudz vairāk par augstu rezultātu sasniegšanu. Ja jūs jūtaties nedrošs vai nepiemērots, jums vajadzētu vispirms iegūt zināšanas un tikai tad uzņemties šos smagos pienākumus.