| |
Kas ir dopings 1. Dopinga definīcija Panākumu gūšanai daži sportisti izmanto neatļautus paņēmienus gan treniņos, gan sacensībās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visiem, ir pieņemti noteikumi, kas aizliedz dopinga vielu lietošanu.
Dopingu var definēt šādi: Tādu vielu vai metožu lietošana, kuras ir aizliegtas saskaņā ar atbilstošo starptautisko vai nacionālo sporta vadošo organizāciju noteikumiem. 2. Nedaudz par dopinga vielu lietošanas vēsturi sportā Jau gadsimtiem ilgi sportisti veltī sevi treniņiem un ziedo savu dzīvi, lai panāktu visaugstākos sportiskos sasniegumus. Bet arī daudzus gadsimtus citi sportisti meklē vieglākus ceļus, lai izcīnītu uzvaru! Īss vēsturisks pārskats par "vieglāko ceļu" izmantošanu un sporta sabiedrības cīņu pret to:
6.gs. p.m.ē. Gladiatori lieto stimulatorus, spēkojoties Circus Maximus
3.gs. p.m.ē. Grieķu sportisti lieto stimulatorus antīkajās Olimpiskajās spēlēs
Viduslaiki Bruņinieki lieto stimulatorus, lai sagatavotos savām cīņām
1896.gads Pirmais reģistrētais nāves gadījums sportā, kas saistīts ar zāļu lietošanu: riteņbraucējs nomirst zāļu pārdozēšanas dēļ
20.gs.sākums Sportistu vidū popularitāti iekaro strihnīna un alkohola maisījums
50,60-tie gadi Populāra kļūst amfetamīna lietošana sportā
1959.gads Francijā tiek nodibināta pirmā zināmā antidopinga komisija
60-tie gadi - Vairāki nāves gadījumi sportā amfetamīna lietošanas dēļ
- Androgēnie anaboliskie steroīdi parādās uz sporta skatuves
- Vairāku valstu valdības apstiprina likumdošanu pret dopingu sportā (piem., Austrija, Francija, Beļģija)
1962.gads Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apliecina savu nostāju pret dopinga lietošanu sportā
1963.gads Eiropas padome izveido ekspertu komisiju cīņai pret dopinga lietošanu sportā
1964.gads Pēc Olimpiskajām spēlēm pieaug sporta pasaules prasības pēc vietēja un starptautiska mēroga pasākumiem, lai cīnītos pret dopingu sportā
1967.gads - Tiek izveidota SOK Medicīnas komisija cīņai pret dopingu sportā
- Eiropas padome izstrādā dopinga definīciju
1968.gads Pirmo reizi notiek dopinga kontrole Olimpiskajās spēlēs
70-tie gadi Tiek konstatēti vairāki nāves gadījumi sportā zāļu ļaunprātīgas lietošanas dēļ (piem., kokaīns, heroīns)
80-tie gadi - Pieaugot zāļu ļaunprātīgai lietošanai, atkal tiek reģistrēti vairāki nāves gadījumi sportā
- Palielinās peptīdu hormonu lietošana sportistu vidū
- Aizliegto vielu saraksts strauji paplašinās
1984.gads Eiropas padomes valstu sporta ministri vienojas par "Eiropas Antidopinga hartu"
1985.gads Tiek aizliegts asins dopings
1988.gads - Benam Džonsonam pierāda pozitīvu dopinga analīzi Seulas Olimpiskajās spēlēs
- Pastiprinās cīņa pret anabolisko steroīdu lietošanu
- Pirmajā pasaules konferencē par cīņu pret dopingu sportā tiek pieņemta "Starptautiskā Antidopinga harta"
1989.gads Eiropas padomes dalībvalstis apstiprina "Antidopinga konvenciju"
90-tie gadi Cīņa par "tīru sportu" turpinās
1994.gads SOK, starptautiskās federācijas un nacionālās olimpiskās komitejas vienojas par dažādo dopinga sarakstu un definīciju harmonizēšanu
1999.gads Pasaules konference par dopingu sportā pieņem "Lozannas deklarāciju" 3. Kādēļ dopings ir aizliegts?
Ir ļoti svarīgi, lai sportisti un ikviens cilvēks, izprastu iemeslus, kuru dēļ sportā ir aizliegta noteiktu vielu un metožu lietošana un tās tiek uzskatītas par dopingu.
Vissvarīgākie faktori, kuru dēļ sportā tiek aizliegtas par dopingu uzskatītās vielas un metodes, ir ētiskie apsvērumi (godīga spēle) un medicīniskie iemesli (iespējamā veselībai bīstamā iedarbība). Ētiskie apsvērumi:
Sporta noteikumi aizliedz dopinga vielu un metožu lietošanu, un tas ir noteicošais faktors, lai sportisti nelietotu dopingu. Tā izmantošana ir tieši tāds pats noteikumu pārkāpums kā sestā spēlētāja iznākšana uz laukuma hokejā vai maratonskrējēja brauciens ar mašīnu distances laikā. Tiesa, šos pārkāpumus ir vieglāk konstatēt, to dara tiesneši. Dopingu ir grūtāk noteikt.
Noteikumi sportā ir pieņemti tādēļ, lai nodrošinātu godīgas sacensības. Ja sacensības būtu bez noteikumiem, tās nesagādātu prieku ne sportistiem, ne skatītājiem. Kāds var nepiekrist noteikumiem, kāds var mēģināt tos mainīt, ja domā, ka tie ir jāmaina, bet jāspēlē ir pēc tiem noteikumiem, kuri ir pieņemti. Medicīniskie apsvērumi:
Nepamatota medicīnisko preparātu un dopinga metožu lietošana var būt bīstama veselībai. Sporta organizācijas vēlas pasargāt sportistus no dažādo vielu un metožu blakusiedarbībām. Tomēr aizliegto vielu un metožu sarakstā jeb t.s. "dopinga sarakstā", ir tādas vielas, kuru bīstamie blakus efekti nav pilnībā izpētīti.
Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir ietvertas arī tādas zāles, kuras parasti izmanto ārstēšanā, piemēram, saaukstēšanās un drudža gadījumā, un kuras ir pieejamas bez receptēm. Tas īpaši ir jāņem vērā sportistiem, kuri paši iegādājas medikamentus. Tādā gadījumā viņiem ir jāpārliecinās, vai tie nesatur dopinga vielas. 4. Dopinga saraksts
Starptautiskās Olimpiskās komitejas aizliegto vielu un metožu sarakstā jeb t.s. "dopinga sarakstā" ir iekļautas:
- aizliegto farmakoloģisko vielu grupas (piem., stimulatori, narkotikas, anaboliskie līdzekļi, diurētiskās vielas, -peptīdu hormoni, mimētiķi un to analogi);
- aizliegtās dopinga metodes (piem., asins dopings un farmakoloģiskas, ķīmiskas un fizikālas manipulācijas);
- farmakoloģisko vielu grupas ar ierobežotu lietošanu (piem., alkohols, kanabinoīdi, vietējās anestēzijas līdzekļi, kortikosteroīdi, beta-blokatori).
1. Aizliegto farmakoloģisko vielu grupas
STIMULATORI
Kas tie ir?
Stimulatori ir vielas, kurām ir tieša stimulējoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu, jo tie izraisa galvas un muguras smadzeņu uzbudināmības paaugstināšanos, sirds izsviedes tilpuma pieaugumu un vielmaiņas intensitātes pastiprināšanos. Sportā visizplatītākie stimulatori ir amfetamīns, kokaīns, efedrīns.
Kādēļ sportisti tos varētu lietot?
Stimulatorus varētu lietot, lai iegūtu tādu pašu efektu, ko izraisa adrenalīns, ko izstrādā cilvēka organisms. Tie var uzlabot koncentrēšanās spējas, kustību koordināciju un izraisīt bezmiegu. Tie var paaugstināt spēju sportot ar lielu spēka patēriņu, kā arī samazina sāpju sajūtas slieksni.
Potenciāli bīstamās blakusparādības:
Ir konstatēts, ka aizliegto stimulatoru lietošana ir izraisījusi vairāku sportistu nāvi. Ja sportistam ir jāsacenšas smagos apstākļos, piemēram, ilgu laika periodu un/vai karstumā, ķermenis strauji sakarst. Stimulatoru lietošanas dēļ organismam var būt apgrūtināts atdzišanas process. Tādēļ sirds un citu dzīvībai svarīgu orgānu normāla darbība var tikt traucēta, kas var izraisīt sportista nāvi.
Citi potenciāli bīstamie blakusefekti:
- apetītes zudums
- bezmiegs
- noguruma nejušana, kas noved līdz spēku izsīkumam
- eiforija
- halucinācijas (psihozes), trīce
- nemiers, uzbudinājums, trauksme
- paaugstināts asinsspiediens
- sirds klauves un sirdsritma traucējumi
- samazinātas koordinācijas spējas, lēmumu pieņemšanas spējas un paškritika
- atkarība
- paaugstināta ķermeņa temperatūra Kas vēl būtu jāzina?
Stimulatoru lietošana sportā ir aizliegta. Daudzi pretklepus un saaukstēšanās medikamenti satur stimulatorus. Viena no stimulatoru grupām ir simpatomimētiskie amīni, kurā ietilpst efedrīns. Nelielās devās šie amīni bieži ir sastopami saaukstēšanās un drudža ārstēšanai domātajās zālēs. Tos var nopirkt aptiekās, dažreiz bez receptēm. Tādēļ sportists nedrīkst lietot medikamentus, kurus viņš pats ir nopircis vai viņam iedoti, lai ārstētu klepu, saaukstēšanos, drudzi, pirms to nav pārbaudījis ārsts vai farmaceits un apstiprinājis, ka tie nesatur aizliegtos stimulatorus.
Uzmanību! Augu valsts līdzekļi, piemēram, Žeņ-šeņa, Ma Huang maisījumi vai kombinēti preparāti var saturēt aizliegtās vielas. Stimulatoru piemēri
Amfetamīns
Amfetamīnu izmanto terapeitiskos nolūkos, lai ārstētu aptaukošanos, narkolepsiju, nelielas smadzeņu darbības izmaiņas un depresiju. Dažos no šiem gadījumiem amfetamīna izmantošana ir samazināta vai atcelta un nomainīta ar citiem medikamentiem, pie kuriem ir mazāk iespējama pierašana ar atkarību. Amfetamīnam un tam līdzīgajām substancēm ir vissliktākās popularitātes slava sportā. Dažiem sportistiem nāve ir iestājusies pēc normālas devas lietošanas maksimālas fiziskās aktivitātes laikā. Nav medicīniska pamatojuma, lai lietotu amfetamīnu sportā. Kokaīns
Kokaīns dabiskos apstākļos atrodams kokas auga lapās, kas aug Centrālajā un Dienvidamerikā. Sākotnējais kokaīna izmantošanas iemesls bija gremošanas traucējumu novēršana un uztraukuma samazināšana karavīriem un strādniekiem. Vēlāk tas tika izmantots kā antidepresants un vietējās anestēzijas līdzeklis. Lielākā problēma, kas rodas, lietojot kokaīnu, ir atkarība no tā. Sportā kokaīna lietošana ir izraisījusi vairākus nāves gadījumus sirdsdarbības traucējumu dēļ. Visdramatiskākā un dzīvībai bīstamākā blakusparādība ir sirds asinsvadu nosprostojums. Efedrīns, fenilpropanolamīns un radniecīgie savienojumi
Efedrīna darbības mehānisms ir līdzīgs amfetamīnam. To lieto alerģisko reakciju, astmas, iesnu ārstēšanai, kā arī citu saslimšanu gadījumā. Tomēr galvenokārt efedrīnu mūsdienās izmanto pretiesnu preparātos. Dažos gadījumos sportisti ir diskvalificēti efedrīna lietošanas dēļ, jo viņi nav zinājuši, ka tas ir aizliegts, vai arī lietojuši medikamentus, nezinot, ka tie satur efedrīnu vai tam līdzīgas vielas. NARKOTISKIE PRETSĀPJU LĪDZEKĻI
Kas tie ir?
Narkotiskie pretsāpju līdzekļi, kuru lietošana ir aizliegta sportā, ir morfīns un tā ķīmiskie un farmakoloģiskie analogi. Tos iegūst no opija, ko savukārt iegūst no magonēm (papaver sominiferum). Tie iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un samazina sāpju sajūtu. Kādēļ sportisti tos varētu lietot?
Narkotiskos pretsāpju līdzekļus varētu izmantot, lai nomāktu sāpju sajūtu, kā arī klepus nomākšanai. Potenciāli bīstamās blakusparādības
Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošana var izraisīt veselības problēmas. Sportistiem var rasties maldīga drošības sajūta, un viņi var neņemt vērā kādu nopietnu traumu, tādējādi palielinot lielāku bojājumu iespējamības risku. Citi potenciāli bīstamie blakusefekti ir:
- atkarība
- līdzsvara un koordinācijas zudums
- nelabums un vemšana
- bezmiegs un depresija
- elpošanas ritma palēnināšanās
- samazināta sirdsdarbības frekvence
- samazināta koncentrēšanās spēja
- aizcietējumi Kas vēl būtu jāzina?
Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošana sportā ir aizliegta. Kodeīns ir viens no tiem līdzekļiem, kas vairākus gadus bija aizliegto vielu sarakstā. Bet pašlaik tā lietošana ir atļauta. KANABINOĪDI
Kas tas ir?
Kanabinoīdi (marihuāna un hašišs) tiek iegūti no indiāņu kaņepju auga Cannabis Sativa. No šī auga ir iegūti vairāk kā 400 savienojumu, no kuriem 61 uzskatāms par kanabinoīdu. Šo kanabinoīdu psihoaktīvās īpašības svārstās no nepamanāmām līdz halucinogēnām. Visspēcīgākais aktīvais kanabinoīds ir T.H.C. (delta-9-tetrahidrokanabinols). Marihuāna ir vispārējs nosaukums neapstrādātam produktam, kas sastāv no kanabis auga lapām, sēklām, stumbra un dažreiz arī ziediem. Šie maisījumi var saturēt līdz 8% T.H.C. Hašišs ir kanabis auga sveķi un ziedkopas, kas satur līdz 15% T.H.C. Haša eļļa satur pat 60% T.H.C. Kāpēc sportisti varētu to lietot?
Kanabinoīdus varētu lietot, lai atslābinātos pirms sacensībām.
Potenciāli bīstamās blakus parādības:
Nešaubīgi ir zināms, ka kanabinoīdu lietošanas nekavējošais un ilgstošais efekts ir kaitīgs apvienojumā ar sporta nodarbībām.
Sirds
- paātrināta sirdsdarbība
- paaugstināts asinsspiediens
Plaušas
- plaušu audu iekaisums un vēzis, ko izsauc smēķēšana
Centrālā nervu sistēma
- traucēts līdzsvars un koordinācija
- atmiņas (īslaicīgās) zudumi
- koncentrēšanās spēju samazināšanās
- halucinācijas (psihozes)
- nenormāla ķermeņa temperatūra
Reproduktīvā sistēma
- samazināts spermatozoīdu skaits un kustīgums
- ovulācijas traucējumi
Kas vēl būtu jāzina?
Kanabinoīdi ir aizliegti sporta sacensībās. Dažās valstīs šo produktu atrašanās īpašumā ir aizliegta ar likumu un par pārkāpumumiem var piespriest naudas sodu vai apcietinājumu.
ANDROGĒNIE ANABOLISKIE STEROĪDI
Kas tie ir?
Androgēnie anaboliskie steroīdi ir vīriešu dzimumhormona testosterona atvasinājumi. "Anabolisks" nozīmē "audus veidojošs", "androgēns" nozīmē "vīriešu". Tos var ievadīt gan tabletēs, gan injekciju veidā. Pēc ievadīšanas tiek veicināta proteīnu veidošanās īpaši dzimumorgānos, ādā, skeletā un skeleta muskuļos. Medicīnā androgēnos anaboliskos steroīdus dažreiz izmanto anēmiju, osteoporozes, ginekoloģisko saslimšanu un augšanas aizkavēšanās ārstēšanā.
Kādēļ sportisti varētu tos lietot?
Androgēnos anaboliskos steroīdus (lielās devās) dažreiz lieto sportisti, kuri nodarbojas ar svarcelšanu, mešanas disciplīnām un daudziem citiem sporta veidiem, kuriem nepieciešams spēks. Izplatīts ir uzskats, ka muskuļu masa un spēks palielinās, ja lieto androgēnos anaboliskos steroīdus un vienlaicīgi nodarbojas ar intensīviem spēka treniņiem, un lieto labu uzturu. Potenciāli bīstamās blakusparādības:
Ar androgēno anabolisko steroīdu lietošanu saistītās blakusparādības ir ārkārtīgi nopietnas. Tās var iedalīt trijās grupās: vispārējās blakusparādības, specifiskās blakusparādības vīriešiem un specifiskās blakusparādības sievietēm. Vispārējās blakusparādības:
- ādas taukošanās un pūtes
- reproduktīvās sistēmas traucējumi, kas izraisa neauglību
- paaugstināts asinsspiediens
- aknu un nieru darbības traucējumi
- bīstama un agresīva izturēšanās pret citiem cilvēkiem
- audzēju augšanas veicināšana
Specifiskās blakusparādības vīriešiem:
- krūšu palielināšanās
- neauglība
- sēklinieku atrofija
- samazināta vīrišķo hormonu produkcija
- samazināta spermas produkcija
- impotence
- matu izkrišana
- prostatas vēzis
Specifiskās blakusparādības sievietēm:
- plikpaurība un vīriešiem raksturīga apmatojuma parādīšanās
- menstruālie traucējumi
- samazināti krūšu izmēri
- balss tembra pazemināšanās
CITAS ANABOLISKĀS VIELAS
Kas tās ir?
Citas anaboliskās vielas ir substances, kuras farmakoloģiski nav piederīgas androgēniem anaboliskiem steroīdiem, bet kurām var būt līdzīgs anabolisks efekts. Šī dopinga vielu grupa ir izveidota beta-2-agonista - klenbuterola - biežās lietošanas dēļ. Veterinārajā praksē klenbuterolu izmanto teļu ārstēšanai no iesnām un saaukstēšanās. Beta-2-agonisti jeb beta-2-adrenoreceptoru agonisti pieder stimulatoru klasei, un tie izveidoti, lai ārstētu hronisku bronhītu, emfizēmu un astmu.
Kādēļ sportisti varētu tās lietot?
Cilvēki ir atklājuši, ka, dodot teļiem klenbuterolu lielās devās, tiek samazināts taukaudu daudzums un tiek palielināta muskuļaudu masa. Ņemot vērā šo atklājumu, arī sportisti sāka izmantot klenbuterolu. Zinātniski ir apšaubāma klenbuterola anaboliskā ietekme uz cilvēka organismu.
Potenciāli bīstamie blakusefekti:
- trīce
- nemiers, trauksme
- baiļu sajūta
- sirdsdarbības ritma traucējumi (aritmijas)
- muskuļu krampji
Kas vēl būtu jāzina?
Ir aizliegts ne tikai klenbuterols, bet arī pārējās beta-2-agonistu gupai piederošās vielas. Lielākā daļa sporta organizāciju pieļauj, izņēmuma kārtā, salbutamola un terbutalīna lietošanu inhalācijās.
DIURĒTISKĀS VIELAS
Kas tās ir?
Diurētiskās vielas pastiprina urīna veidošanos un izdalīšanos. Diurētiskās vielas tieši iedarbojas uz nieru kanāliņiem un izraisa vēlamos efektus. Klīnikā diurētiskās vielas izmanto, lai kontrolētu hipertensiju, samazinātu tūsku un kā līdzekli iegūtu sirdskaišu ārstēšanā.
Kādēļ sportisti varētu tās lietot?
Diurētiskās vielas varētu izmantot divu iemeslu dēļ:
1) lai panāktu strauju svara zudumu sportistiem tajos sporta veidos, kuros tiek noteiktas svara kategorijas. Bokss, džudo un svarcelšana ir šādu sporta veidu piemēri. Bodibildingā diurētiskās vielas varētu izmantot, lai "atūdeņotu" muskuļus un tie izskatītos labāk;
2) lai mēģinātu samazināt vielu koncentrāciju urīnā, izmantojot straujo diurēzi, tādējādi samazinātos iespējamība noteikt aizliegto vielu dopinga kontroles laikā.
Potenciāli bīstamās blakusparādības:
- dehidratācija
- samazināts cirkulējošo asiņu daudzums - hipovolēmija
- muskuļu krampji
- nieru darbības traucējumi
- galvas reibonis, pieceļoties %96 ortostātiskā hipotensija
- sirdsdarbības ritma traucējumi (aritmija)
Kas vēl būtu jāzina?
Diurētisko vielu izmantošana sportā ir aizliegta. Diurētisko vielu izmantošana nemedicīniskos nolūkos var būt ļoti bīstama. Dehidratācijas dēļ sportists nevarēs uzrādīt savus labākos rezultātus. Zaudējot pārāk daudz ūdens, var rasties sirds un nieru darbības traucējumi, kas var izraisīt sportista nāvi.
PEPTĪDU HORMONI, MIMĒTIĶI UN TO ANALOGI
Kas tie ir?
Peptīdu hormoni un glikoproteīni ir dabiskas substances, kuras organismā darbojas kā "ziņotāji" un izraisa citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru pastiprinātu darbību, lai izdalītu tādus hormonus kā testosterons un kortikosteroīdi. Darbības rezultātā pastiprinās augšana un/vai samazinās sāpju sajūta. Līdzīgi dabiskajām substancēm darbojas arī mākslīgi radītās sintētiskās vielas. Šai grupai pieder horiongonadotropīns (HCG-human chorionic gonadothropin), LH (pituitārais un sintētiskais gonadotropīns), kortikotropīns (AKTH), augšanas hormons (HGH, somatotropīns), insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1), eritropoetīns (EPO), insulīns.
Kāpēc sportisti varētu tos lietot?
Horiongonadotropīns (HCG)
Šis hormons palielina endogēno steroīdu produkciju, un efekts ir līdzīgs testosterona lietošanai. HCG var tikt lietots, jo uzskata, ka tas palielina muskuļu apmērus un spēku, ja to lieto un vienlaicīgi nodarbojas ar intensīviem spēka treniņiem, un lieto labu uzturu lielā daudzumā.
Pituitārais un sintētiskais gonadotropīns (luteinizējošais hormons %96 LH)
Šī hormona ietekmē attīstās dzimumdziedzeri, un tas veicina dzimumhormonu izdali. Tā kā šī hormona ietekmē tiek veicināta vīriešu dzimumhormona testosterona izstrāde, tad sportisti to varētu lietot, lai iegūtu anabolisko šī hormona efektu (skat. nodaļu par androgēnajiem anaboliskajiem steroīdiem).
Adrenokortikotropais hormons (ACTH)
Šis hormons palielina endogēno kortikosteroīdu līmeni. ACTH var tikt izmantots, lai atjaunotu bojātos audus un muskuļus. Ja to lieto ilgu laika periodu, tas var izraisīt muskuļu vājināšanu.
Augšanas hormons (HGH)
Šis hormons nodrošina lineāru augšanu līdz pubertātei (kad kaulu epifīzes ir pārkaulojošās), un tādēļ nepieļauj tālāku augšanu. HGH var tikt izmantots, lai mēģinātu palielināt muskuļu masu. Pieaugušie sportisti, lietojot HGH, pakļauj savu veselību lielam riskam.
Insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1)
Šis peptīdu hormons tiek izstrādāts aknās, un viena daļa tā molekulas uzbūves ir līdzīga insulīna struktūrai. IGF-1 palielina proteīnu rašanos un muskuļu pieaugumu, kā arī noārda taukus. Tomēr šis hormons darbojas ne tikai muskuļos, bet arī nierēs, aknās un liesā, izraisot to pārmērīgu augšanu.
Eritropoetīns (EPO)
Šis hormons palielina sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) skaitu asinīs. EPO var tikt izmantots, lai sasniegtu labākus rezultātus izturības sacensībās. EPO lietošanas dēļ palielinās asins viskozitāte, kas palielina asins recēšanas risku un var izsaukt trieku.
Insulīns
Insulīns ir polipeptīds, kas regulē ogļhidrātu vielmaiņu, stimulē olbaltumvielu, taukskābju un tauku sintēzi. Insulīns veicina glikozes uzņemšanu audos, nokļūšanu šūnās, kā arī pārvēršanos glikogēnā aknās un muskuļos. Sportisti, kuri neslimo ar insulinējamo diabētu, izmanto insulīna īpašību pārvērst ogļhidrātus enerģijas avotā.
Potenciālās bīstamās blakusparādības:
HCG
- krūts dziedzeru palielināšanās (ginekomastija)vīriešiem
- menstruālie traucējumi (sievietēm)
LH
- izsitumi
- vīriešiem šķidruma aizture audos, kas izpaužas ar sāpēm locītavās un pēdās
- pirmspubertātes vecumā %96 augšanas apstāšanās
ACTH
- miega traucējumi
- paaugstināts asinsspiediens (hipertensija)
- cukura diabēts
- kuņģa čūla
- aizkavēta brūču sadzīšana
- kaulu masas zudums (osteoporoze)
HGH
- nenormāla plaukstu, pēdu un sejas augšana (akromegālija)
- nenormāla iekšējo orgānu augšana, piem.,aknu
- locītavu bojājumi (atropātijas)
- cukura diabēts
- kardiovaskulārās saslimšanas, piem., paaugstināts asinsspiediens
IGF-1
- blakusparādības līdzīgas HGH lietošanai
- dzīvībai bīstama hipoglikēmiska reakcija(skat.insulīns)
EPO
- asins viskozitātes palielināšanās
- paaugstināts asinsspiediens (hipertensija)
- miokarda infarkts
- smadzeņu insults
- plaušu embolija
- krampji, konvulsijas
Insulīns
- galvassāpes, trīce, svīšana, stipras sirdsklauves
- hipoglikēmiskā koma %96 krampji, bezsamaņa (šoks) Kas vēl būtu jāzina?
Peptīdu hormonu, mimētiķu un analogu lietošana sportā ir aizliegta. Dažās valstīs šo hormonu atrašanās īpašumā ir aizliegta ar likumu. GLIKOKORTIKOSTEROĪDI
Kas tie ir?
Kortikosteroīdi ir dabiskas izcelsmes vai sintētiski iegūtas vielas, kas ir radniecīgas adrenokortikosteroīdiem hormoniem, kurus izdala virsnieres garoza. Kortikosteroīdus izmanto, lai ārstētu iekaisumus, astmu un sāpes. Blakusparādību dēļ kortikosteroīdu lietošanai jānotiek ārstu uzraudzībā. Tā kā pieaug kortikosteroīdu lietošana bez medicīniskām indikācijām, sporta organizācijas izstrādā stingrākus ierobežojumus.
Kāpēc sportisti varētu tos lietot?
Kortikosteroīdus izmanto, lai nomāktu iekaisumu un sāpes, bet arī eiforisko izjūtu dēļ, kurus sportisti var gūt no to lietošanas.
Potenciāli bīstamās blakusparādības:
- bezmiegs
- paaugstināts asinsspiediens
- brūču dzīšanas palēnināšanās
- grēmas
- cukura diabēts
- kaulu masas samazināšanās (osteoporoze)
Kas vēl būtu jāzina?
Kortikosteroīdu lietošana sportā ir aizliegta, izņemot to lokālu lietošanu (ausu, acu un ādas), inhalāciju terapijā (astmas, alerģisku iesnu gadījumā) vai intra-artikulārās injekcijās. Sportistiem, kuri lieto kortikosteroīdus medicīniskiem nolūkiem, par to ir jāziņo rakstiski atbildīgajām sporta organizācijām.
ASINS DOPINGS Kas tas ir?
Asins dopings ir asins, eritrocītu un līdzīgu asins produktu ievadīšana sportistam, kuram tas nav nepieciešams medicīnisko indikāciju dēļ. Procedūra var būt autologa (asiņu pārliešana no paša sportista) vai homologa (donora asiņu pārliešana). Kāpēc sportisti varētu to darīt?
Pētījumi ir pierādījuši, ka asins dopings palielina aerobo kapacitāti un var paaugstināt izturību. Tāpēc sportisti, kas nodarbojas ar tādiem izturības sporta veidiem kā garo distanču skriešana, riteņbraukšana, slēpošana vai peldēšana, var izmantot priekšrocības, ko dod asins dopinga lietošana. Potenciāli bīstamās blakusparādības:
- asins trombu veidošanās, kas var izraisīt trieku (emboliju)
- dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais šoks) un citas asins pārliešanas reakcijas, kā peim., pārlieto asiņu sadalīšanās, ja tiek pārlietas neatbilstošas asinis
- infekcijas (hepatīts, AIDS) no donora asinīm, kas nav pārbaudītas pret vīrusu klātbūtni, kā arī lietojot vienu adatu
- alerģiskas reakcijas (drudzis, izsitumi u.c.)
Kas vēl būtu jāzina?
Asins dopings sportā ir aizliegtā dopinga metode.
FARMAKOLOĢISKĀS, ĶĪMISKĀS UN FIZIKĀLAS MANIPULĀCIJAS
Kas tas ir?
Farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas ir tādu vielu vai metožu izmantošana, kuras izmaina, mēģina izmainīt vai var pamatoti tikt uzskatītas par spējīgām izmainīt urīna parauga neskartību un derīgumu, kas tiek izmantota dopinga kontrolei. Tā ir kateterizācija, diurētisko vielu lietošana, parauga aizstāšana un/vai bojāšana, nieru ekskrēcijas kavēšana ar probenecīdu un līdzīgām vielām, un testosterona un epitestosterona mērījumu izmainīšana ar epitestosterona vai bromantāna ievadīšanu.
Kāpēc sportisti varētu to darīt?
Manipulācijas ar urīna paraugu var palīdzēt noslēpt aizliegto vielu lietošanu. Sportisti, kuri zina, ka ir lietojuši aizliegtas vielas, var mēģināt to slēpt.
Potenciāli bīstamās blakusparādības:
Dažām no iepriekšminētajām metodēm iespējami blakusefekti:
Probenecīds
- galvassāpes
- zarnu darbības traucējumi
- reibonis un karstuma viļņi
- nierakmeņi
Kateterizācija
- cistīts (urīnpūšļa iekaisums)
- urīnizvadsistēmas iekaisumi
Kas vēl būtu jāzina?
Manipulācijas sportā kā dopinga metode ir aizliegtas.
2. Farmakoloģisko vielu grupas ar ierobežotu lietošanu ALKOHOLS
Kas tas ir?
Alkoholi ir ķīmisko vielu grupa, lielākā daļa no tiem ir toksiski. Visizplatītākais ir etanols vai etilalkohols, kas tiek iegūts no cukura fermentizācijas. Tas ir netoksisks, izņemot gadījumus, ja to lieto lielos daudzumos un ilgstoši. Alkoholu gadsimtiem ilgi kā dzērienu sastāvdaļu. Alkohols ir centrālās nervu sistēmas depresants. Pēc lietošanas alkohols strauji izplatās organismā, īpaši ietekmējot galvas smadzenes.
Kāpēc sportisti to varētu lietot?
Alkoholu varētu izmantot nelielos daudzumos, lai samazinātu trīci, lai paaugstinātu pašpārliecinātību un atslābinātos. Tajos sporta veidos, kuros īpaši nepieciešams "vēss prāts", piemēram, biljardā, darts, loka šaušanā un šaušanā, sportisti, lietojot alkoholu, var iegūt zināmas priekšrocības.
Potenciāli bīstamās blakusparādības
- ilgstoša lietošana var izraisīt atkarību
- alkohols samazina līdzsvaru, reakcijas laiku, roku un acu koordināciju un komplekso motoro koordināciju
- alkohols var padarīt sportistu bīstamu un agresīvu, kas var radīt draudus pretiniekiem un komandas biedriem
- pārlieku ilgstoša alkohola lietošana var izraisīt aknu darbības traucējumus Kas vēl būtu jāzina?
Alkohols ir aizliegts dažos sporta veidos. Ja nacionālā vai starptautiskā sporta organizācija to pieprasa, var noteikt elpas vai asiņu alkohola testu. BETA-BLOKATORI
Kas tie ir?
Beta-blokatori ir medikamentu grupa, kuru galvenokārt izmanto paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas, migrēnas un dažu sirds aritmiju ārstēšanā
Kāpēc sportisti varētu tos lietot?
Beta-blokatorus var izmantot, lai kontrolētu uztraukumu, lai stabilizētu un samazinātu sirdsdarbības frekvenci, un/vai samazinātu roku trīci. Īpaši tādos sporta veidos kā loka šaušana, šaušana, modernā pieccīņa, kamaniņas, niršana, bobslejs, tramplīnlēkšanā un tehniskajos sporta veidos beta-blokatori var sniegt zināmas priekšrocības.
Potenciāli bīstamās blakusparādības
Beta-blokatoriem ir blakusparādības treniņu laikā, jo tie samazina uztveres spējas un izturību slodzes laikā. Bez tam ir vēl tādas blakusparādības kā:
- asinsspiediena pazemināšanās
- sirdsdarbības frekvences pazemināšanās (bradikardija)
- sirds vājums
- cirkulācijas traucējumi
- bezmiegs
- impotence Kas vēl būtu jāzina?
Beta-blokatoru lietošana sportā ir aizliegta. Tā kā turpinās beta-blokatoru ļaunprātīga izmantošana dažos sporta veidos, un tā kā ir plašas alternatīvu metožu iespējas, sporta organizācijas patur tiesības veikt pārbaudes tajos sporta veidos, kur uzskata to par nepieciešamu. |
|
